Ilze Nāgela. Ar pērlēm bez rozā. 150 x 28
cm. 2002. |
Irēna Bužinska
ILZES NĀGELAS ZIEDU GLEZNOJUMI
Ir mākslinieki, kas mūs pārsteidz ar savu mainību. Un pretēji. Ir arī autori, kuŗus, savukārt, apbrīnojam par noteiktas tēmas vai sižeta noturību. Pie pēdējiem, nenoliedzami, pieder arī gleznotāja Ilze Nāgela (dz. Šēnberga), kuŗas gleznās tiek attēloti ziedi, kas ir galvenā un reizē gandrīz vienīgā tēma viņas mākslā. Kopš 1970. gadu vidus Ilze vienmēr ir gleznojusi puķes. Ar dekoratīvu, nosacītu ziedu kompozīcijām, kas radītas ar akrila krāsām uz kartona, audekla vai papīra, māksliniece ir piedalījusies daudzās skatēs gan Latvijā, gan citās valstīs. Kopš 1987. gada Nāgela ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre, bet kopš 1999. gada kļuvusi arī par Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības biedri − mākslinieces vīrs Dr. Gunārs Nāgels dzimis Austrālijā, un te viņa arī patlaban uzturas kopā ar ģimeni. Ilze ir sarīkojusi vairākas personālizstādes Rīgā, Melburnā, Bonnā, Minsterē un Minchenē. Pēdējā personālizstāde − galerijā „Tornis” (2004.XII). Bez tam viņa ir piedalījusies daudzās nozīmīgās mākslinieku grupu darbu izstādēs Rīgā, Viļņā, Melburnā, Adelaidē, Rijadā, Maskavā. Ilzes Nāgelas darbi atrodas daudzās privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Kanadā, Krievijā, Izraēlā, Japānā, Jaunzēlandē, Anglijā, Austrālijā, ASV, Dānijā, Vācijā, Zviedrijā, Saūda Arābijā.
Kā varētu raksturot mākslinieces glezniecību? Pirmais secinājums − Ilze nekad nav gleznojusi ziedus naturālistiski un tradicionāli. Turklāt viņa nekad nav gleznojusi arī klasiskās klusās dabas ar ziedu pušķi vāzē uz galda, bet ir spējusi radīt respektējamu variāciju daudzveidību arī dekoratīvi, vispārināti gleznotu ziedu traktējumā.
Sākuma posmā − 70. gadu beigās un 80. gados − gleznām bija raksturīga „klājienveidīga” kompozīcija. Šāds ziedu grupas attēlojums atgādināja tādu kā pļavas fragmentu vai kadrētu tuvplānu. Parasti tas bija ziedu, smilgu, lapu, citu augu daļu ļoti blīvs kārtojums, kuŗš kā vienots, nepārtraukts raksts aizņēma lielāko gleznas daļu. Vienlaikus autore gleznoja arī ziedu grupas ar diagonālu izvietojumu, tādējādi panākot kustības iespaidu. Vēl viens tipisks kompozīcijas risinājums − gleznas centrā parādīts tikai viens krāšņs zieds vai neliela, izteiksmīga augu kopa. Tad lielāku saturisku un emocionālu slodzi iegūst fons, kuŗā veidotas krāsu pārejas − no tumšās, ārējās malas uz gaišāko centru. Šāds fons nereti izraisa asociācijas ar saulrieta debesīm. Tomēr tās nav tradicionālās zilās debesis ar sārtu joslu! Fona risinājums var būt tikpat dekoratīvs un arī ļoti daudzveidīgs, ko īpaši labi varam saskatīt tad, kad darbi tiek eksponēti triptihos vai sērijās.
Autore ir radījusi arī ziedu kompozīcijas it kā nakts gaismā. Tad ziedi jeb drīzāk to silueti gleznoti tumšā krāsu gammā uz efektīgi izstrādāta gaišāku toņu pārejas fonā. Šo fantastiskas nakts, vēla vakara vai noslēpumaina mijklēšļa iespaidu māksliniece papildus panāk ar zelta pielietojumu. Parasti puķes gleznotas vienā tonālā gammā – sarkani-violetie, brūni-dzeltenie, zilie. Šādi risinātas kompozīcijas ir vairāk raksturīgas mākslinieces 90. gadu darbiem, kad paralēli stājglezniecībai Ilze sāk izmēģināt savus spēkus arī citās jomās, taču paliekot uzticīga savam raksturīgajam un iemīļotajam motīvam − ziediem.
Sākotnēji šo interesi rosināja piedāvājums − izgatavot unikālus, ar roku apgleznotus kostīmus pantomīmas izrādēm Latvijas Universitātes Studentu teātrim 1988. gadā, arī apgleznoja kostīmus aktieŗa Edgara Liepiņa koncertprogrammai kopā ar ansambli „Pērkons”. Ilze veica šo darbu ar patiesu prieku un aizrautību. Šī pieredze lieti noderēja tālāk, un 90. gadu sākumā tapa vesela sērija dekoratīvo spilvenu, kur katrs bija apgleznots ar oriģinālu ziedu kompozīciju. 1993. gadā māksliniece pat sarīkoja dekoratīvo spilvenu izstādi Ritas Šmagres vadītajā galerijā „Aka” Arhitektu namā. Visbeidzot jāpiemin vēl viena radoša sadarbība − ar Ievu Akurāteri, kuŗai Ilze veica dekoratīvo makijāžu: romantiska ziedu kompozīcija no vienas gleznas tiek uzgleznota uz dziedātājas pleciem, un šī fotogrāfija ar gleznu fonā un apgleznoto dziedātājas portretu izmantota Ievas kompaktdiska noformēšanai.
Ap 2000. gadu, uzturoties ar Gunāru un dēlu Ēriku Saūda Arābijā, māksliniece pievēršas gleznošanai uz zīda. Jauna materiāla izvēlei bija savi ļoti praktiski apsvērumi − zīds ir viegls un parocīgāks ceļojot, nekā gleznas uz kartona. Rijādā Ilze iemācījās gan sagatavot zīdu vajadzīgajā izmērā, gan arī apguva zīda aukstā apgleznojuma techniku, kas dod iespēju krāsas klāt uz auduma, ar gludiņājumu nostiprinot kompozīciju uz zīda. Šajā technikā var izmantot arī zeltu un sudrabu, kas zīda gleznojumam piešķir papildus izsmalcinātību un eleganci. Tomēr zīda gleznojumi nav stājdarbi − tās ir zīda šalles, lakati, kuŗi domāti valkāšanai. To praktiskais pielietojums mākslinieci rosināja izstrādāt vairākus, atšķirīgus kompozīcijas risinājumus. Vienā variantā ziedi kārtojas šalles malās − galos, centrālo jeb plecu daļu atstājot mazāk piepildītu. Otrā variantā ziedi tiek izkārtoti pa visu virsmu, paredzot kādas noteiktas ziedu grupas apskati arī plecu daļā. Arī uz šallēm un lakatiem tiek gleznotas nosacītas ziedu un augu kompozīcijas.
Pēdējos gados kompozīcijas atkal ir mainījušās. Ziedi gleznojumos tikpat kā nav redzami, pareizāk sakot, saskaņotu krāsu joslu izvietojums varētu atgādināt vienas fantastiskas, milzīgas, krāšņas puķes ziedlapiņas, kas kā stari iziet uz visām pusēm no centra. Raksturīgi jauni elementi − ļoti vispārināti, grafiski attēlotas viena vai vairākas smilgas; vijīgā, ornamentālā rakstā veidotas līnijas un ģeometrisku formu − apļu vai kvadrātu rindas, kuŗas nereti turpina un papildina krāsu joslu virzību. Tieši šāds Ilzes Nāgelas ziedu kompozīcijas paraugs ir arī atlasīts publicēšanai Jaunajā Gaitā.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kuratore Irēna Bužinska ir sagatavojusi vairāk nekā 40 izstādes LNMM un ārzemēs (Mārim Bišofam, Voldemāram Matvejam, Intai Rukai, Gustavam Klucim u.c). Publicējusi vairāk nekā 300 rakstu par 20. gs. sākuma un mūsdienu mākslu. Patlaban gatavo Kluča darbu izstādi Laikmetīgās un Modernās mākslas muzejam Strasbūrā (Strasbourg), Francijā.
