Jaunā Gaita nr. 244, marts 2006
Šīs zemes gaitas izbeidzis prozas rakstnieks Valentīns Jākobsons (1922-2005). Franču liceja pēdējās klases audzēkni, jurista dēlu, eksāmenu laikā kopā ar ģimeni deportē (1941) uz Sibīriju − vispirms uz Novosibirskas, tad Tomskas apgabalu un pēdīgi uz īpaši stingra režīma labošanas darbu lēģeri Noriļskā. Pēc atbrīvošanas (1956) strādā celtniecībā, pēcāk Rīgas kinostudijā par leļļu filmu grupas vadītāju. Darbi publicēti periodikā un triloģijā Brokastis zaļumos (1986), Brokastis ziemeļos (1992) un Brokastis pusnaktī (1995; angliski tulk. Biruta Sūrmane). Jākobsons tulk. Varlama Šalamova Kolimas stāstus un atmiņu krājumu Narimas hronika. TZO (2003).
• • •
Latgales dzejnieks Andris Vējāns (īst. v. Donats Kalnačs, 1927-2005), turpat 20 dzejkrājumu (ieskaitot bērniem) un vairāku publicistikas krājumu autors. Karoga galv. red. (1967−1989).
• • •
LETA korespondents 1930. gados un preses atašejs Latvijas sūtniecībā Berlīnē Burtnieks Ernests Treiguts (1911-2005). Ziņojis Rīgai par Ribentropa-Molotova Paktu tūlīt pēc tā parakstīšanas (1939.23.VIII) un no Kēnigsbergas latviešu valodā vēstījis par Operation Barbarossa sākumu (1941.22.VI). Pēc kaŗa VFR valsts darbinieks. 1970. gados piegādā vācu laikrakstiem 17 latviešu komunistu vēstuli. Divsējumu atmiņu krājuma Latvieši, kaŗš ir sācies! (1990) autors.
• • •
Latvijas viduslaiku fundamentālo pētījumu Latvijas vēsture 1180-1290 un Latvijas vēsture 1290-1500 autors, akadēmiķis, LZA Lielās medaļas laureāts Prof. emeritus Dr. Indriķis Šterns (1918-2005).
• • •
„Perestroikas iniciators”, baltiešiem labvēlīgais Gorbačova sabiedrotais Aleksandrs Jakovļevs (1923-2005). Pamet PSKP rindas jau pirms Maskavas impērijas sabrukšanas, aicina izvērtēt PSRS pagātnes grēkus un pieprasa atbildību par tiem.
• • •
Enciklopēdiskā romāna 2666 (1119 lpp.!) u.d.c. literāru darbu autors, čīlietis Roberto Bolano (1955-2005). Viens no visietekmīgākajiem un apjūsmotākajiem savas paaudzes rakstniekiem spāniski runājošā pasaulē, Romulo Gallego u.c. literāru balvu laureāts.
• • •
Angļu rakstnieks Džons Faulzs (John Fowles, 1926-2005), romānu The Collector (Kolekcionārs, 1963; latviski 1996), The Magus 1966; latv. Burvis, 2001), The French Lieutentant’s Woman (Franču leitnanta draudzene, 1969; latv. 1993), Daniel Martin (1977), Mantissa (1982), A Maggot (1985) u.c. autors. Latviski iznāk stāstu krājums Melnkoka tornis (1982).
(re)
Ar 2005.11.X rīkojumu Latvijas Valsts Ministru kabinets dzēš studiju un studējošo aizņēmumu 663 valstij vajadzīgiem speciālistiem (pedagogiem, mediķiem, ministriju u.c. valsts iestāžu darbiniekiem). Jāatmaksā būšot tikai pavisam nelieli bankas procenti.
• • •
LU noteikusi studiju maksas 2006./2007. g. − pilna laika studentiem bakalaura programmās 800 Ls un maģistra programmās 900 Ls par akadēmisko gadu.
(re)
Prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai starptautiska žūrija piešķir filozofes Hannas Ārendas Balvu (Hannah Ahrendt Preis 2005) par ieguldījumu politikas filozofijā un debatēs par 20. gs. vēsturi Central- un Austrumeiropā.
• • •
Lielā mūzikas balva 2005 par mūža ieguldījumu piešķirta operdziedātājam Kārlim Zariņam un komponistam Tālivaldim Ķeniņam. Par atsevišķu projektu izcilu īstenošanu balvu saņem LNSO diriģents Olari Eltss, čelliste Kristīne Blaumane, Latvijas Radio koris, Čaikovska operas Pīķa dāma uzvedums, koris „Kamēr”, komponists Ēriks Ešenvalds, muzikologs Arnolds Klotiņš.
• • •
PBLA Gada balva (2005) piešķirta vēstures profesoram Paulim Lazdam (Okupācijas muzeja izveides ierosinātājam) un sabiedriskajam darbiniekam Uldim Gravam.
• • •
PBLA Kultūras Fonda apbalvojumus saņem arī vesela plejāde JG līdzstrādnieku − viņu vidū Jānis Krēsliņš, Leonīds Siliņš (post mortem), Nikodēms Bojārs, Juris Kronbergs, Arnolds Kursis, Gundars Ķeniņš-Kings.
• • •
Latvijas KF Spīdolas balvas par panākumiem mākslas un humanitārajās zinātnēs piešķirtas LNO solistiem Čaikovska Pīķa dāmas iestudējumā Kristīnei Opolais un Aleksandram Antoņenko; Jānim Kalnačam par monogrāfiju Tēlotājas mākslas dzīve nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā. 1941-1945, arī „kultūras menedžerei” Dacei Neiburgai.
• • •
Akadēmiķis Viktors Hausmanis saņem Rīgas Latviešu biedrības Andreja Krastkalna Prēmiju par monogrāfiju Latviešu teātris trimdā.
• • •
Kultūras ministrijas balva Trīs brāļi piešķirta Andrejam Ēķim par filmas Rīgas sargi dekorāciju pilsētiņu Slampes pagastā; LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtam par projektu „Virtuālais dainu skapis”; Ventspils bibliotēkai; Faridai Zaļitailo par Rotko (Rothko) centra izveidi Daugavpilī; gleznotājai Džemmai Skulmei par mūža ieguldījumu.
(re)
Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonda balva (ASV$20,000) 2005. gadā piešķirta rakstniecei Laimai Kalniņai par mūža darbu latviešu literatūrā. Eglītis (1906-1993) ar dzīvesbiedri, gleznotāju un arī rakstnieci Janelsiņu (1910-2001) nodibināja fondu, kas katru gadu piešķirtu balvu pārmaiņus kādam rakstniekam, dzejniekam vai gleznotājam, kas, dzīvojot un strādājot svešumā, ar saviem darbiem rosinājuši un bagātinājuši latviešu moderno mākslu un literatūru. Laimai Kalniņai balvu pasniedza Valsts svētku sarīkojumā 2005.19.XI viņas dzīvesvietā Rokvilē (Rockville), netālu no ASV galvaspilsētas.
(bs)
Par 2005. gada Bukera (The Man Booker Prize for Fiction) Prēmijas laureātu kļūst īru stilists Banvils (John Banville) − par savu 14. romānu The Sea (Jūra), ko žūrijas priekšsēdis raksturo kā meistarīgu skumju, atmiņu un zudušas mīlestības pētījumu. Banvila atbilde uz jautājumu, ko darīšot ar 55 000 britu mārciņu lielo godalgu: izdošu labiem darbiem un kādam stiprākam malkam.
(re)
Grāmatniecības jomā 2005. g. pēdējos mēnešos Interesi saista četri dzejkrājumi − Māras Zālītes dzejoļu izlase angliski (atdz. Margita Gailītis) Sun Stroke in the Dark (Atēna), Laimas Līvenas četrās gadalaiku daļās sagrupētā Bezlaicīte (Tapals), Juŗa Kronberga Rudens mani raksta (Valters un Rapa) un JG darbinieka Juŗa Zommera radību noslēpums (Valters un Rapa).
• • •
Gluži modīgs notikums ir „literārā huligāna” Riharda Bargā pantiņu kopojums Labi (Atēna), kur viena no „godīgākajām” četrrindēm ir: Divas meičas / Baltā vannā / Skatās acīs / Anna Annā.
Proza. Evas Mārtužas romāns Negudrā (Poligrāfijas infocentrs).
• • •
Vispieprasītākā bijusi dokumentālā proza, īpaši Gundegas Repšes Brālis. Ojārs Vācietis (Pētergailis), Astras Milles Te un citadelē. Jānis Peters (Atēna), kur mēģināts restaurēt neseno pagātni (20. gs. 80. un 90. gadus), Viktora Līvzemnieka Ceļagājumi. Dzīves redzējumi par laikabiedriem censoņiem (SolVita) un tēlnieces un dzejnieces Vijas Mikānes Modeļstundas (Zinātne), arī Ērika Hānberga Leģendārais Rīgas Centrāltirgus (Jumava) ar ne mazāk leģendārā fotogrāfa Ulda Brieža uzņēmumiem.
Literārais mantojums. Pirms 90 gadiem izveidoto pirmo latviešu strēlnieku bataljonu piemiņai žurnālā Daugava (1936) publicētā Aleksandra Čaka poēma jeb „veļu laika stāsts” Vēlais viesis (Tapals) ar Valda Rūmnieka un pulkveža Jāņa Hartmaņa ievadvārdiem, un vairāki kopotu rakstu sējumi − Edvarta Virzas Rakstu 1. sēj. (Zinātne); Mārtiņa Zīverta Vācijā un Zviedrijā sacerētu darbu 4. sēj. Rīga dimd un citas lugas (Valters un Rapa); izsūtījumā mirušā Leonīda Breikša Dzīve un darbi 4. sēj. (Valters un Rapa. Sakārt. Mārtiņš Bisters, Ilgonis Bērsons); Annas Dagdas Rakstu 2. sēj. (Nordik); Latviešu leģionā iesauktā Gulaga veterāna Egona Līva Darbu 2. sēj. (Pils); Zigmunda Skujiņa Kopotu rakstu 2. sēj. (Mansards).
 |
 |
Atmiņas. Viena no zviedru izdotajiem 148 baltiešiem, uz 25 gadiem Gulagā notiesātā Valentīna Silamiķeļa (1924-2005) autobiogrāfisks stāsts Ar Baltijas Karogu (Jumava); Andreja Krūmiņa Trimdas zeme Francija. 2. daļa (1951-1962); uz ASV izbēgušā Kārļa Rituma atmiņas Kā es to redzēju (Jumava); LOM un Latvijas kaŗa muzeja izveidots melnbaltu fotoattēlu un divvalodu (latv. un angļu) pārskata rakstu kopojums Latviešu leģionāri, kam pievienots kompaktdisks ar leģionāru dziesmām; Udo Sietiņa Par zemi, ko mīlam... − par latviešu Dzelzs krusta kavalieŗiem II Pasaules kaŗā (LDKS); Juŗa Leimaņa Čigāni Latvijas mežos, mājās un laukos (Zinātne. Atkārtots pirmskara izd.); Grasmane Lilija. Baltā puķe (Nordik) − Ilzes Būmanes grāmata par savu māti, gleznotāju un gleznošanas pedagoģi.
 |
 |
Literatūrzinātne. Benitas Smilktiņas Ilūzijas un spēles. Laika zīmes 50.-70. gadu īsprozā (Zinātne) un Viktora Hausmaņa monogrāfija Anšlavs Eglītis (Zinātne, 2006).
Kultūrvēsture. Ar Vēstures skolotāju biedrības un cilvēktiesību un sabiedrības eksperta Dr. Nila Muižnieka iniciatīvu veidotais „metodiskais līdzeklis” Personība un demokrātija ar aprakstiem par 19 nozīmīgiem cilvēkiem 20. gs. „Latvijas demokrātijas, iecietības un tiesiskuma principu attīstīšanā un iedzīvināšanā”; architekta un architektūras teorijas speciālista Jāņa Krastiņa Rīgas arhitektūras stili (Jumava) un Rīgas arhitektūras astoņi gadsimti Eiropas kultūras spogulī (Nacionālais apgāds, kopā ar mākslas zinātnieku Ojāru Spārīti); 15 gadi. Atjaunotā Latvija laikraksta Diena pirmajās lappusēs (Dienas Grāmata); Māras Lāces sastādītais vēsturisku pārskatu kopojums ar atlasītu darbu reprodukcijām Valsts Mākslas muzejs (Jumava), kas aptveŗ galveno ēku Valdemāra ielā un arī Arsenāla telpas; somu žurnālista Jukas Rislaki (Annas Žīgures dzīvesbiedra) Kur beidzas varavīksne. Krišjānis Berķis un Hilma Lehtonena (Jumava, izd. jau 2004); Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Rīgas Doma draudzes divvalodu (latv., vācu) izdevums Herders Rīgā, kur apkopoti seminārā par Herderu (2003.9.XII) nolasīti referāti.
Tulkota daiļliteratūra. Migela de Servantesa Saavedras Lamančas atjautīgais idalgo dons Kichots (Jumava sadarbībā ar Spānijas vēstniecību Rīgā) atkārt. izd. (tulk. Konstantins Raudive) sakarā ar autora 400 gadu jubileju; modernās dzejas leģendas Rembo (Arthur Rimbaud) Sezona ellē. Iluminācijas (Atēna), Gitas Grīnbergas atdzejota; kolumbiešu rakstnieka Markesa (Gabriel Garcia Marquez) maģiskā reālisma īsromāns Par mīlestību un citiem dēmoniem (Zvaigzne ABC, tulk. Edvīns Raups); „somu Kurta Vonnegūta” Arto Paasilinna romāns Ādams un Ieva (Daugava); Akroida (Peter Ackroyd) vairākkārt apbalvotais romāns Oskara Vailda testaments (Mansards − The Last Testament of Oscar Wilde, tulk. Silvija Brice); Zīskinda (Patrick Suskind) Kontrabass − piedzēruša simfoniskā orķestra kontrabasista grēksūdze (AGB); kanadiešu rakstnieces, Bukera Prēmijas laureātes Atvudas (Margaret Atwood) Pēnelopiāde. Mīts par Pēnelopi un Odiseju (Jānis Roze, tulk. Ingūna Beķere); krievu kulta rakstnieka Viktora Peļevina mīts par Tēsēju un Minotauru Šausmu ķivere (Jānis Roze, tulk. Arvis Kolmanis); dažiem Nīče [Friedrich Wilhelm Nietzsche] ir kā starojošs meteors, kas nokritis no debesīm; citiem viņš ir asinskārīgs vilks, kas iz mežiem iebrucis mūsu kultūrā − tā savā laikā izsakās Vilis Plūdons. Vienādi vai otrādi, vācu filozofijas klasiķis Latvijas lasītāju vidū ir brīnum iecienīts. Pērngad vien klajā laistas trīs grāmatas − Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara (Tapals − Die Geburt der Tragödie aus dem Geiste der Musik), Par morāles ciltsrakstiem (AGB − Zur Genealogie der Moral) un Tā runāja Zaratustra (Jumava − Also sprach Zarathustra. Atkārtots izd., tulk. Vilis Plūdons).
Vēsture (tulkojumi). Rutas Lediņas tulkotā Eivina Stēnersena un Ivara Lībeka Norvēģijas vēsture. No leduslaikmeta līdz mūsdienām (Norden AB); Trotera (William R. Trotter) Krievu-somu 1939.-1940. gada Ziemas karš (Atēna − A Frozen Hell: The Russo-Finnish War of 1939); Rafaela Zēligmana (Seligmann) Hitlers: vācieši un viņu vadonis (Jumava − Hitler. Die Deutschen und ihr Führer); Junges (Traudla Junge) Līdz pēdējai stundai: Hitlera sekretāre stāsta par savu dzīvi (Atēna − Bis zur letzten Stunde); ASV bij. Pirmās lēdijas Klintones (Hillary Rodham Clinton) personīgs atmiņu krājums Dzīvā vēsture (Living History −Tapals).
Valodniecība. Sākotnēji Ivara Mirovica, Aivara Dubausa un Vitauta Mebalda Austrālijā sastādītās Latviešu žargona vārdnīcas (Apgāds AIVA, 1990) atkārtots un papildināts izdevums (Avots).
(re)
Pēc Letonikas 1. kongresa (2005.25.X) LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktors Dr. Benedikts Kalnačs izsaka piesardzīgu cerību, ka humanitāro zinātņu pētnieciskā sistēma valstī tiks saglabāta, radot iespējas tālākam darbam visu augstskolu un zinātnisko institūciju darbiniekiem.
(re)
2006.12.III atzīmējama komponista un pianista Haralda Berino (1906-1982) simtgade. Latvijas konservatorijā viņš beidza prof. Jāzepa Vītola kompozīcijas klasi un 1932. g. prof. Gomanes-Dombrovskas klavieŗu klasi ar brīvmākslinieka diplomu, strādāja par repetitoru Nacionālajā Operā un bija klavieŗu klases vadītājs Ernesta Vīgnera Fonoloģijas institūtā Rīgā (1931-1941). Sakarā ar došanos bēgļu gaitās (1944) − vispirms uz Vāciju, tad uz Kanadu − viņa vārds krievu okupētajā Latvijā nokļuva nepieminamo latviešu kultūras darbinieku kategorijā un būtu tagad atkal ceļams gaismā. Kanadā Berino laimējās iekļauties vietējā mūzikas dzīvē. Muzikālajā mantojumā Berino atstāja ap 250 skaņdarbu klavierēm, vijolei, čellam, korim un solo balsīm. Kanadā viņš sarakstīja arī vairākus skaņdarbus ar latviski patriotisku patosu. Viņa kantāte Dvēseļu kalnā (Zentas Liepas teksti) atskanēja Bostonas dziesmu svētku (1978) garīgajā koncertā, bet kantāte Staru tilti (Raiņa teksti) 18.XI piemiņas koncertā Ņujorkas Karnegī (Carnegie) zālē (1980).
(bs)
Simtgade pienākusi arī mūsu izcilajai un nerimtīgajai valodas kopējai, baltu filoloģei Valerijai Bērziņai-Baltiņai (1906.21.III - 2000.25.IX). Kopš 1942. gada, kad iznāca viņas sastādītās Latviešu valodas gramatika (prof. Jāņa Endzelīna redakcijā), viņa dzīvoja un darbojās modrībā par latviešu valodas tīrības un skaidrības principu ievērošanu un pielietošanu. 1. iespiedumam sekoja vēl 5 citi. Paliekamu pieminekli Bērziņa-Baltiņa sev uzcēla pēc valodnieka Jāņa Bičoļa nāves (1982), turpinot viņa darbu pie ALA’s apgādā izdotās Latviešu valodas vārdnīcas (1993). Rakstnieces un redaktores Ingrīdas Vīksnas atzinumā, šī grāmata stāv kā granīta pamats visai mūsu valodas celtnei. Jānožēlo, ka Bērziņas-Baltiņas referāti, recenzijas un daudzie raksti par latviešu valodas jautājumiem laikrakstos, žurnālos un akadēmiskos izdevumos nav sakopoti vienuviet un izdoti grāmatā. Viņai iznācis arī dzejoļu krājums Gaismas šūpolēs (1980). Latvijas Universitāte apbalvojusi valodnieci ar Zelta medaļu par rakstiem lingvistikā. Viņa saņēma ALA’s (1977) un PBLA (1988) goda balvas, kā arī TZO (1997).
(bs)
 Mākslinieks Kaspars Suipe palīdz Parīzē izveidot Ērika Stendzenieka Runājošos akmeņus. |
Neraugoties uz šādām tādām ķibelēm, no festivāla „Pārsteidzošā Latvija” Parīzē un dažās citās Francijas pilsētās vispaliekošāko nozīmi, šķiet, gūs vairāki drukas darbi, pirmām kārtām, mākslas zinātnieces Daces Lambergas labā franču valodā (ar angļu kopsavilkumu) pārtulkotā un Rīgas apgāda „Neputns” izdotā Le moderne classique: la peinture Lettone au debut du XXeme siecle (Klasiskais modernisms. Latvijas glezniecība 20. gs. sākumā. 272 lpp. Māksl. Ģirts Muižnieks), kur tekstu papildina 120 krāsainas ilustrācijas. Pēc prezentācijas Bordo (Bordeaux) Mākslas muzejā, kā vēstī apgāda vadītāja Laima Slava, grāmata nopērkama visos Francijas mākslas muzeju grāmatu veikalos.
• • •
„Zvaigzne ABC” ar Parīzes Roberta Šumana Fonda (Foundation Robert Schuman) atbalstu laiž klajā divvalodu (latv. un franču) La Lettonie en Europe: atlas de la Lettonie / Latvija Eiropā: Latvijas atlants, ko sacerējis Paskals Orsjē (Pascal Orcier), divus gadus Francijas vēstniecības kultūras dienesta darbinieks Rīgā.
• • •
„Pētergailis” sadarbībā ar franču apgādu „L’ Archange Minotaure” izdevis Nadīnes Vītols-Diksones Sorbonnas U. prezentēto grāmatu Le Parcours d’une Vie: Vaira Vīķe-Freiberga, Presidente de Lettonie (Kādas dzīves gājums: Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas prezidente. 192 lpp.).
• • •
Pampidū Centrā (Centre Pompidou) franču bērni klausījušies Kārļa Skalbes Kaķīša dzirnavas un Imanta Ziedoņa Krāsainās pasakas.
• • •
Toties „Daugavas” franciski un latviski izdoto Artura Rembo dzejas izlasi festivāla rīkotāji ignorējuši.
• • •
Katrina Neiburga par savu videoinstalāciju Vientulība / Solitude / La solitude Parīzes galerijā „Le Plateau”: Mani patiesībā izbrīna un liekas jocīgi, ka cilvēki ir gatavi sēdēt muzejā vai izstāžu zālē un tā ilgi skatīties video. Bet nē − sēž...
• • •
Un, kamēr Ērika Stendzenieka deviņi runājošie akmeņi Parīzes laukumā starp Luvru (Le Louvre) un Palais Royal dzied „Bēdu manu lielu bēdu”, Latvijas jaunā pianisma zvaigzne Vestards Šimkus (kopā ar Francijas Nacionālo orķestri) iekaro franču publikas uzmanību Olivjē Mesiāna koncertzālē.
 Pianists Vestards Šimkus |
• • •
Latvijas kultūras reklamēšanai pasaulē runājošo akmeņu Stēndzenieks izveidojis jaunu vortālu www.kultura.lv. Tekstu autore rakstniece Laima Muktupavela.
(re)
16. oktobrī Michenē mūziķēm Baibai Skridei un Ivetai Apkalnai pasniegta Echo Klassik 2005 balvas. Baiba Skride ir laureāte kategorijā Labākā jaunā māksliniece, Iveta Apkalna − kategorijā Gada labākais instrumentālists. Balva Echo Klassik 2005 jau divpadsmito gadu Vācijas Fono-Akademija (Deutsche Phono-Akademie) piešķiŗ māksliniekiem, kuŗu izpildījuma ieraksti tiek atzīti pa īpaši izciliem.
(ib)
Dānijas Nacionālajā bibliotēkā (2005. 21.X) Sanfrancisko stīgu kvarteta Kronos izpildījumā notika Pētera Vaska Piektā stīgu kvarteta pirmatskaņojums.
• • •
Helsinku katedrālē (2005.9.XI) Austrumbotnijas (Ostrobothnian) kamerorķestris un Tapiolas kamerkoris (diriģ. Juha Kangas) pirmatskaņo Pēteŗa Vaska Mesu jauktam korim un stīgu orķestrim.
(ib)
Ievērojamā Latgales sabiedriskā darbinieka un literāta Franča Kempa dēls, padomju režīma cietumus un izsūtījumu pārcietušais Leopolds Kemps ir sagatavojis un laidis tautā kompaktdisku Franča Kempa un Konstances Daugules-Kempes daiļrade un publicistika. Inese Paklone sastādījusi rakstu krājumu Nomales identitāte, kur runāts par perifērijas un centra attiecībām, uzsveŗot, ka Latgales iedzīvotājiem Rīga ir tāla nomale, kas pat nesaskaras ar viņu dzīvestelpu − Latgali. Profesore Janīna Kursīte šajā grāmatā ietverstā rakstā „Nomales identitāte un centra identitāte” sastatījusi divu apmēram vienā laikā (1923. gadā) Latgalē dzimušu un augušu cilvēku, Roberta Mūka un Joņa Pīnupa, ļoti atšķirīgos dzīvesstāstus un pasaules redzējumu. Autore izseko arī jēdzienu čangals un čiuls etimoloģijai, attīstībai un izpratnei. Vērtīgs ir mākslas zinātnieces Rūtas Kaminskas raksts par Višķu baznīcu, Broņislavas Čudares-Eriņas pētījums par svētkiem un svinamajām dienām Latgalē, kā arī pašas sastādītājas atziņas par Latgales reģiona virtuvi. Lielisks ieguvums ir Ineses Paklones latgaliski atdzejotie Zālamana sakāmvārdi. Ilonas Salcevičas grāmatā Gadsimts latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā: 1904-2004 aplūkota latgaliešu laicīgā proza no tās pirmajiem paraugiem līdz mūsdienu postmodernajiem romāniem un bagātīgajam kultūrvēsturiski nozīmīgo atmiņu klāstam novada izdevumos.
(is)
Tēlnieka Kārļa Zāles un architekta Ernesta Štālberga veidoto Brīvības pieminekli Rīgā atklāja 1935.18.XI. Decembŗa sākumā to pieminēja vienā no jautājumiem amerikāņu TV raidstacijas ABC zināšanu un atjautības pārbaudes raidījumā Jeopardy! Ekrānā parādījās pieminekļa attēls, un komentētājs amerikāņu skatītājiem paskaidroja, ka padomju okupācijas laikā „Milda” toreizējiem varasvīriem bijusi kā dadzis acī, tādēļ kādus pārdesmit soļus tālāk uzslieta varena Ļeņina statuja. Taču tagad, lūk, ļeņineklis jau sen novākts, bet Latvijas Brīvības statuja vēl arvien stalti stāv kā stāvējusi! Latviešu skatītājiem ko nenopriecāties!
(bs)
Kanadas opersabiedrības jauno operas namu (The Four Seasons Centre for the Performing Arts) atklās 2006.IX ar 15 stundu gaŗo Richarda Vāgnera operciklu Der Ring des Nibelungen (Nībelungu gredzens), sastāvošu no Das Rheingold (Reinas zelts), Die Walkure (Valkīra), Siegfried (Zigfrīds) un Götterdämmerung (Dievu mijkrēslis). Vokāli prasīgo Votāna un Klejotāja lomu izpildītājs būs starptautiski pazīstamais bass-baritons Pēteris Eglītis (1969) no Ņudžersijas, ASV. Tajā pat sezonā (2007.II) Gunō (Charles François Gounod) operā Fausts Mefistofeļa lomu veselas deviņas reizes izpildīs bass-baritons Egils Siliņš, ilggadējs Vīnes Valsts un Tautas operas solists.
(ib)
Naudas atmazgātājus un citādus finanšu machinatorus bez vārda runas jāmet tuptūzī, bet jājautā, vai ASV vēstniecei Latvijā Beilijai (Catherine Todd Bailey), ņemot vērā grūti aptveŗamo gigantisku izmēru korupciju un blēdīšanos viņas pašas valstī, ir morālas tiesības aizrādīt, turklāt ar stipru arogances piegaršu, ka tagad, kad Latvijas policijai un prokuratūrai ir iedoti darbarīki, mēs [t.i., Vašingtona] gaidām, ka būs apcietināšanas un notiesāšanas par finanšu noziegumiem (intervijā Dienas Bizness 2006.5.I)?
(re)
2005.18.XI LNT TV kanāls demonstrē filmu Paralēlā vēsture. 1940. gads. Scenārija pamatā Aināra Zelča romāns 1940, ko paredzējis laist klajā apgāds „Zvaigzne ABC” (skat. fragmentu 8. lpp.). Kāda situācija izveidotos, ja Latvija būtu pretojusies krieviem un nebūtu atskanējuši slavenie Kārļa Ulmaņa vārdi par palikšanu savās vietās? To mēģina atbildēt „Latvijas strādnieks un zemnieks, tēlnieks un rakstnieks” Ainārs − kopā ar režisoru Igoru Lingu un producentu Andreju Ēķi. Viņu ieskatā Latvija bijusi tikpat gatava kā Somija, Ziemeļu kaŗam sākoties.
• • •
Pērngada otrā pusē Linkolnas Centra Filmu biedrība (Film Society of Lincoln Center) (34 gadus pēc producēšanas!) sāk izrādīt filmu Winter Soldier (Ziemas karavīrs, 1971), kur amerikāņu Vjetnamas kaŗa veterāņi liecina par amerikāņu vardarbību pret civiliedzīvotājiem. Jau pirms gadiem filma iegūst atzinību Kannu (Cannes) un Berlīnes filmu festivālā, izrādīta vācu TV un arī kinoteātŗos Anglijā un Francijā, bet ASV līdz šim to varēja noskatīties tikai pagrīdē, visvairāk universitāšu aprindās.
(re)
Sākot ar šo gadu, pēc turpat 17 gadiem pārtraukti Radio Sweden latviešu raidījumi no Stokholmas. Par to pirmsākumu intervijā šo rindiņu rakstītājam RS Latviešu redakcijas vadītājs Vilnis Zaļkalns (1947-2002): Jau kopš 60. gadiem Zviedrijā mītošo igauņu un latviešu pārstāvji nesekmīgi centās panākt raidījumu uzsākšanu baltiešu valodās. 80. gadu beigās spēcīgi sāk zvāroties Padmilzis. Pat zaķapastalīgajiem zviedriem kļuva skaidrs, ka teju Padsavienības monstrs izlaidīs garu. Šis bija psīcholoģiski pareizais brīdis izdarīt spiedienu uz zviedru valdību. To galvenokārt veica LSDSP priekšsēdis Brūno Kalniņš, igauņu politiķi Andress Kings (liberālis) un Pēteris Lukseps (moderāts). [..] Raidījumu vadība tika piedāvāta man. Piedāvājumu uzskatīju kā izaicinājumu un nevilcinājos to pieņemt. [..] Raidījumiem īpaši liela nozīme bija politisku saspīlējumu brīžos, piem., vēsturiskajās janvāŗa un augusta dienās. Mēs spējām Latvijas klausītājus apgādāt ar regulāru, svaigu un politiski toreiz tik nepieciešamu informāciju − skat. JG227(2001):37.
(re)
Vai pats svarīgākais ASV laikraksts The New York Times 2005.12.XII ievietojis Dana Bilefskija (Dan Bilefsky) rakstu „Migration’s Flip Side: One Big Empty Nest” (Migrācijas ačgārnā puse: viena liela tukša ligzda), kuŗā ievietota intervija ar Laimu Muktupāvelu sakarā ar lielo latviešu skaitu, kas izceļojuši, un joprojām izceļo, uz Īriju. Iemesls šai masveidīgai migrācijai esot iespēja Īrijā pelnīt vairāk nekā Latvijā, kur dažs labs minot, ka dzīve komunistiskajā Padomijā bijusi labāka nekā tagad neatkarīgajā Latvijā. Latvijas būvuzņēmējs Mārcis Nikolajevs raksta autoram minējis, ka Latvijas uzņēmumi esot spiesti ievest strādniekus no Ukrainas un Baltkrievijas un ka tiekot arī domāts par strādnieku ievešanu no Gānas Āfrikā. Raksts, kuŗā pieminēts arī, ka padomju vara kopš 1940. g. deportējusi ap 100 000 latviešu uz Sibīriju, ir vai pats plašākais par Latviju un latviešiem, kas pēdējos gados ievietots NYT. Muktupāvela, kuŗas portrets pievienots rakstam, ir autore romānam Šampinjonu derība: melnie balti ķeltos (2002), kuŗā viņa apraksta it kā savus visai nožēlojamos darba un dzīves apstākļus, lasot sēnes Īrija. Dana Bilefskija raksta citāda versija ievietota arī Eiropas laikrakstā International Herald Tribune (2005.6.XII) − šeit minēts, ka Muktupāvela gatavojoties pirkt māju Īrijā.
(jk)
2005.9.XII Rīgas Sv. Pēteŗa baznīcā diriģents un mūzikas vēstures pētnieks Māris Kupčs atskaņo Sv. Trīsvienības baznīcas skapī nesen atrasto Kurzemes hercoga galma kapelmeistara Johana Ādama Hillera 1789. g. komponēto kantāti Tā Simtā Dziesma
(100. psalms), turklāt latviski, jo tieši tā 18. gs. to pasūtinājuši bagātie hernhūtieši. Piedalās kamerkoris Ave Sol un solisti.
• • •
2004.VII notiek Jāņa Kalniņa operas Hamlets brīvdabas iestudējums Bauskas pilsdrupās. Tagad tas ieskaņots kompaktdiskā, kam pievienots libreta pilns teksts latviešu un angļu valodā.
• • •
KD ieskaņota arī ilgi gaidītā Imanta Kalniņa 6. simfonija (diriģ. Normunds Veics) − LNSO sērijā Latvijas simfoniskā mūzika. 21. gadsimts.
• • •
Nedēļu pirms Ziemsvētkiem Daugavpils Latviešu kultūras centrā notiek Latvijas Radio koŗa un Rīgas kamermūziķu koncerts Vivaldi Ziemsvētki.
(re)
1. oktobrī TVD Art galerijā Berlīnē atklāta latviešu vecmeistara Ģederta Eliasa (1887-1975) darbu izstāde, kuŗā izstādītas 27 eļļas gleznas no Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājumiem. Kuratore Marija Kaupere.
(ib)
Sotheby gada nogales vairāksolīšanā Ņujorkā Vijas Celmiņas glezna Pan (Panna, 1964) pārdota par $576 000. Vislielākā summa gūta par Dāvida Smita (Smith) tērauda skulptūru Cubi XXVIII (1965) − $23,8 milj.
• • •
Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā 2005.11.XI atklāta Ojāra Feldberga Viļņošanās − 4 granīta bloki, kas 1991.I barikāžu laikā atradās pie Saeimas nama un simbolizē Kurzemi, Latgali, Vidzemi un Zemgali.
• • •
Klasiskās mākslas galerijā „Anatomija” 2005.XI atklāj ilustratora Indriķa Zeberiņa (1882-1969) darbu izstādi.
• • •
Anda Bankovska (izaugusi Andreja Granta fotomākslas skolas ietvaros) par savu fotogrāfiju izstādi „Es domāju par sevi” (mākslas galerijā „ag7”): būtiskākais ir mirklis, kuŗā redzams tajā esošais tā brīža stāvoklis jeb kā šis stāvoklis izpaužas mirkļa impulsos.
(re)
Pagājušā gada nogalē Stokholmas priekšpilsētā Fruengenā iesvētīta jauna, neliela Dievmātes baznīca, kuŗas griestus un divdaļīgo lielformāta altārgleznu veidojis Laris Strunke. Mākslinieka lielformāta glezna novietota arī jaunās Aizsardzības augstskolas ēkas centrālajā vestibilā. Zviedru mākslas žurnālā Konstperspektiv (2005.XII) ievietots
plašs bagātīgi ilustrēts raksts par Strunki un viņa darbību Stokholmā un Gotlandē.
• • •
Raimondam Staprānam sarīkota retrospektīva izstāde Art of Tranquility and Turbulence (Klusuma un brāzmu māksla, 2006.21.I - 19.III) ar 65 gleznām Pasadēnas muzejā (Pasadena Museum of California Art). Pēc tam tā ceļos uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju Rīgā. Publicēta arī izstādes kuratora, mākslas zinātnieka Paula Karlstroma grāmata par Raimonda Staprāna daiļradi. Tur ievietota, citu vidū, Helēnas Demākovas eseja.
(ib)
Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane, Jānis Krēsliņš, Ilona Salceviča, Biruta Sūrmane, Rolfs Ekmanis.
Dzejnieks, filozofs, JG labvēlis
ROBERTS MŪKS
1923.14.I - 2006.4.I
