Jaunā Gaita nr. 244, marts 2006

IESKATI PĀRMAIŅU PROCESOS

Journal of Baltic Studies (JBS), Winter 2005, XXXVI/4 (December 2005). The Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS). <aabs@starpower.net>

 

Iejūtīgus atvadvārdus 2005.13.IX mūžībā aizgājušajam AABS prātam un dvēselei, Jānim Gaigulim (dz. 1920), veltījis šīs akadēmiskās organizācijas vecākais konsultants Sinbergs (Ülo Sinberg). Gaigulis apbrīnojami labi izpratis AABS mērķus un vadības praktiskos uzdevumus. Turpat divu paaudžu ilgā laika posmā Gaigulis vadīja AABS administratīvo darbu, palīdzēja baltiešu pētniekiem un akadēmiķiem iepazīt dažādas pieejas un prasības akadēmiskā darbā un apgūt jaunas tradicijas. Pateicībā par Jāņa Gaiguļa veikto, šo rindiņu rakstītājs aicina baltiešu zinātniekus akadēmiskā darba pārmaiņās un uzlabošanā sekot viņa paraugam, turpināt darbu ar tādu pat pašaizliedzību, pacietību un centību, kā to darīja Gaigulis.

Baltijas valstīs, īpaši Latvijā, iedzīvināt pārmaiņas nav viegls darbs. Attīstību vai visās dzīves jomās kavē gausums, darba aizķeršanās likumdevēju lēmumos vai iesprūšana ierēdniecības aktu vākos. Tas pats vērojams arī citās valstīs, kas atradās Maskavas pakļautībā. Nebūs pārspīlēts apgalvojums, ka īstu progresu visvairāk veicinājuši iespaidi un ieskati, kas nākuši no ārzemēm, par ko šodien lielā mērā jāpateicas jaunajai paaudzei un tiem ierēdņiem, kas nav tumšās padomju mucās auguši un pa spundu baroti ar uzskatiem, ka viss, ko diktē kompartija, ir pareizs un progresīvs. Aplūkojamā JBS laidienā iekļautie raksti liecina par grūtībām pārmaiņu procesu pētīšanā, analizēšanā, jo, to darot, uzskatu un prakses mijiedarbība pastāvīgi jāsaista ar vērojumiem no dažādu disciplīnu redzespunktiem. No baltiešiem vislabāk ar to veicies mērķtiecīgajiem igauņiem un arī ar stingrām (bet ne absolūtām) tradīcijām apveltītajiem lietuviešiem. Mūsu kaimiņtautas ir spējušas uzrādīt straujāku progresu gan sabiedriskos reformu procesos, gan saimnieciskos rezultātos.

Ziemeļvalstu vēstures profesors Hains Rebass (Christian-Albrechts-Universität zu Kiel) pievēršas pakļautībai un opozīcijai (arī pārliecinātu komunistu) krievu okupētās Igaunijas historiogrāfijas jomā 1940. gadu otrā un 1950. gadu pirmajā pusē. Rebass secina, ka tajos gados viss paveiktais ir zinātniski nevērtīgs un piedevām dara kaunu igauņu tautai. Tartu U. mācībspēks Randma-Līva (Tiina Randma-Liiv) vēstī par saviem vērojumiem igauņu ierēdniecības pārveidošanas procesā pēc neatkarības atgūšanas, bet Aberdīnas U. politzinātnieks Galbress (Dāvid Galbreath) un Kalifornijas U. (Losandželosā) doktorande Galviņa (Mary Galvin) − par pārmaiņām izglītības politikā Latvijā. Kopenhāgenas U. palīgprofesors Tasināri (Fabrizio Tassinari) izmanto savu doktora disertāciju rakstam par sadarbību Baltijas jūŗas telpā.

Obirinas Universitātes (Tokijā) Starptautisko attiecību speciālists Makoto Onaka apcer Japānas un Baltijas valstu attiecības laika posmā starp abiem pasaules kaŗiem. Japāņu diplomāti ārvalstīs nedrīkst novirzīties ne par mata tiesu no valsts direktīvām. Par to, ka Japānas vicekonsuls Kauņā 1940. gada vasarā brīvi dalīja Japānas vīzas, tādējādi izglābjot arī 6 000 žīdus no nāves, viņš tiek izmests no diplomātiskā dienesta un neatgriežas tajā arī pēc kara.

Četrās recenzijās aplūkotas grāmatas, kas arī pievēršas pārmaiņām Austrum- un Viduseiropas valstīs pēc neatkarības atgūšanas − Rasmas Kārkliņas The System Made Me Do It: Corruption in Post-Communist Societies (rec. Margit Tavits, U.of Oxford); Gundara Ķeniņa Kinga Saimnieciskie apsvērumi Latvijas tālākai izaugsmei (Gundars Rudzītis, U. of Idaho; skat. arī JG 241:15-17, 22, 64-65); Tīu Pāsa (Tiiu Paas) un Egles Tefanau sakopotā Modelling the Economies of the Baltic Sea Region (Morten Hansen, EuroFaculty, U. of Latvia) un Mapping the Rural Problem in the Baltic Countryside. Transition Processes in Rural Areas of Estonia, Latvia and Lithuania (red. Ilkka Alanen)(Lise Herslund, Danish Centre for Forest, Landscape and Planning, Frederiksberg). Aplūkotā, ļoti interesantā piektā grāmata - H. Arnblda Bartona Sweden and Visions of Norway: Politics and Culture, 1814-1905 (Stuart Burch, Nottingham Trent U. un Oslo U.).

 

Gundars Ķeniņš-Kings