LIEPNIEKU GANIŅA DZĪVE UN DARBI

Arnolds Šturms mūzikā, rakstos, atmiņās. Sast. Oļģerts Grāvītis. Rīgā: Elpa, 2004. 473 lpp. Māksliniece Juta Zvirbule.

 

Latviskās kultūras kopējs, flautists, komponists, paidagogs un mūzikas kritiķis Arnolds Šturms esot dažkārt pats sevi dēvējis par „Liepnieku ganu,” jo gana stabulīte patiešām bijusi iesākums viņa gaitām mūzikas valstībā, atnesot mazajam ganiņam ievērību un slavu, kas sniedzas pāri latviešu kultūras jomas robežām, un pēc gaŗiem svešatnes gadiem atvedot viņa mūziku atkal atpakaļ Latvijā. Par šīm gaitām vēsta un liecina aplūkojamā piemiņas grāmata, kuras sastādītājs, Dr. Oļģerts Grāvītis, ievadvārdos vaļsirdīgi atzīstas, ka vislielākais nopelns grāmatas tapšanā ir Eleonorai Avenai Šturmai, komponista uzticamajai dzīves biedrei, līdzjutējai, palīdzei, sirds un dvēseles draugam. Grāmatas izdošanu financiāli atbalstījuši vairāki Kultūras fondi ASV un Latvijā, kā arī privāti labvēļi.

Grāmatā sakopota bagātīga izziņa ne tikai par Arnolda Šturma dzīvi un darbiem, bet arī par latviešu mūziķiem un latviešu mūzikas rosmēm, galvenokārt ASV austrumu krastā laikā no pagājušā gs. 50. gadiem līdz turpat vai gadsimtu mijai. Atskaitot pāris techniski analītiskus Šturma kompozīciju iztirzājumus, kas visā pilnībā saprotami tikai mūzikas teorijas lietpratējiem, pārējo materiālu ar vislielāko interesi var lasīt ikkatrs, kam rūp uzzināt par trimdas latviešu mūzikas dzīvi, kas minētajā laikposmā norisinājās ar apbrīnojamu sparu un uzņēmību. Komponists Pauls Dambis atzīst, ka grāmatā ietilpinātie spriedumi un vērtējumi ir nozīmīgs sava laika kultūras dzīves paraugs mūsu jaunajiem mūzikas žurnālistiem. Ja kādu nobiedē doma biezo sējumu lasīt vienā laikā no vāka līdz vākam, tad rūpīgi detalizētais satura rādītājs kopā ar pielikumā un alfabētiskajā rādītājā atrodamo izziņu ļauj viegli atrast un izvēlēties dotajā momentā saistošāko un vajadzīgāko.

Grāmatas I nodaļā par savām dzīves gaitām un savu mūziku stāsta pats Arnolds Šturms, un dzīves draugu atmiņu plaiksnās skata Eleonora Šturma. II nodaļā Šturma mūziku profesionāli lietpratīgi vērtē prof. Ludvigs Kārkliņš, pianiste Dr. Arianna Goldiņa, mūzikoloģe Gunta Plostniece un baritons Pauls Berkholds. III nodaļa piedāvā nozīmīgāko Šturmam veltīto apceŗu, recenziju, informāciju un interviju izlasi no latviešu un cittautu preses atsauksmēm. Pie reizes sastopamies arī ar veselu virteni Šturma darbu izpildītāju un ar kritiķu atsauksmēm par tiem.

IV nodaļu veido mūzikas studenta Romāna Koļedas bakalaura darbs, 1997. gadā absolvējot J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mūzikoloģijas nodaļu, proti: Latviešu emigrācijas sabiedrības mūzikas dzīves atspoguļojums laikrakstā „Laiks” Arnolda Šturma publicistikā (1956-1996). Pētījumu atmiņu krājuma vajadzībām īsinājis un rediģējis sastādītājs. Ievietota arī Ariannas Goldiņas atsauksme par Koļedas darbu, kas ir pirmais solis Arnolda Šturma rakstu izpētē. Seko V nodaļa ar Šturma nozīmīgāko rakstu atlasi chronoloģiskā secībā (1958-1999), ieskaitot kritiķa pēdējo publikāciju laikrakstā Laiks (1999.27.II). Šai nodaļā aplūkoti gan trimdas, gan Latvijas komponisti un izpildītāji, ar kuŗiem dažādos mūzikas notikumos tikusies Ņujorkas latviešu un dažkārt arī amerikāņu publika.

„Nāve un atvadas” ir virsraksts skumīgajai VI nodaļai, kuŗā atrodam kā latviešu, tā arī amerikāņu autoru nekrologus, piemiņas rakstus un dzejoļus. VII nodaļa veltīta personīgām atmiņām, kuŗu autori ir Šturma tuvinieki, draugi, kolēģi un viņa mūzikas izpildītāji. Šī nodaļa, tāpat kā iepriekšējā, starot izstaro rakstītāju cieņu un pateicību aizgājējam.

Plašajā pielikumā ievietoti Arnolda Šturma nošu raksta un rokraksta paraugi, viņa komponēto skaņdarbu uzskaitījums, kā arī saraksts ar to ieskaņojumiem platēs un tvartos. Seko viņa nozīmīgāko rakstu saraksts, dzīves un daiļrades bibliogrāfija latviešu un angļu valodās. Tālāk ir īsa Šturma biogrāfija un grāmatas satura kopsavilkums angļu valodā. Grāmatā pieminēto personu rādītājs izceļas ar rūpīgi savākto papildus izziņu pie katra vārda. Grāmatas pievilcību ceļ 93 foto attēli, kas palīdz iepazīt cienījamo mūziķi arī kā privātpersonu radu, skolasbiedru, draugu un kolēģu saimē.

Par grāmatas veidotāju visnotaļ slavējamo rūpību, lai darbs būtu iespējami perfekts un pilnīgs, liecina pievienotais, kopojuma tapšanas laikā pamanīto kļūdu labojumu un teksta papildinājumu saraksts. Bet lai nesaērcinātu dievus, kuŗiem pilnība cilvēku darbos netīk, personu rādītājā pie šīs rakstītājas vārda iesprucis nepareizs dzimšanas datums, piešķirot tai divus liekus gadus. Grāmatas vērtību tas, protams, nebūt nemazina. Plašo, labi pārskatāmo izziņas krājumu var tikai ieteikt katram latviešu kultūras pasaules interesentam. Grāmatas atvēršanas svinības notika pērnā gada 4. novembrī Rīgas Latviešu biedrībā PBLA un Latvijas Valsts arhīva rīkotās konferences "Kultūra, trimda, nacionālā identitāte" (2004.30.IX) ietvaros.

 

Biruta Sūrmane

 

Par JG redkolēģijas locekli Birutu Sūrmani skat. JG 235:19-22.