Jaunā Gaita nr. 244, marts 2006

NOKLUSĒTAIS RAKSTNIEKS

Biruta Gudriķe. Starp divām rītausmām. Alfreda Dziļuma dzīve un literārā daiļrade, Rīgā: Daugava, 2004. 352 lpp.

 

Alfreda Dziļuma (1907-1976) pirmie literārie darbi dienasgaismu ieraudzīja jau Latvijas brīvvalsts gados, bet padomju okupācijas laikā rakstnieka vārds un viņa trimdā rakstītie darbi tika visnotaļ noklusēti. Tie bija pieejami tikai retam lasītājam pa slepeniem ceļiem. Tādēļ īsti vietā ir literatūrzinātnieces Birutas Gudriķes grāmata, kas iepazīstina arī Latvijas lasītājus ar čaklo rakstnieku, kuŗa darbi pieder pie trimdā savulaik visvairāk lasītajiem. Dziļums sarakstījis 22 romānus, vairākus stāstu un noveļu krājumus, lugas un atmiņu tēlojumus, to visu veicot no darba un ģimenes rūpēm atlicinātā laikā, parasti rakstot agrās rīta stundās un allaž atceroties sava tēva padomu, ka visas nelaimes var aizdzīt ar darbu. Dziļuma darbi izdoti dažādos trimdas apgādos ASV un Zviedrijā (Grāmatu Draugs, Ziemeļblāzma u.c.), bet sākot ar 1992. gadu daudzi no šiem darbiem izdoti arī Rīgā.

Gudriķe par Dziļuma dzīvi stāsta chronoloģiskā secībā, sadalot to trīs lielākos posmos: dzīve Latvijā (1907-1944), kuŗā ietilpst arī bēgļu gaitas Igaunijā I Pasaules kaŗa laikā, dzīve Vācijā (1944-1950) un Zviedrijā (1950-1976). Autore iepazinusies ar rakstnieka atraitni un arī ar viņa meitu un tās ģimeni, bet lielu daļu izziņas smēlušies no rakstnieka paša darbiem, kuŗos bagātīgi iepīti autobiogrāfiski elementi. Ievietoti arī kādi 35 fotoattēli no dažādiem posmiem Dziļuma ģimenes dzīvē, arī viņa rokraksta paraugs. Taču monogrāfijas autore aizrāda, ka faktus, kuŗus Dziļums pats nav vēlējies publiskot, arī viņa netur par vajadzīgu atklāt.

Līdztekus rakstnieka dzīves stāstam Gudriķe iztirzā attiecīgajā laikā tapušo rakstnieka daiļradi ar dāsniem citātiem gan no teksta, gan arī no kritiķu atsauksmēm. Par autores rūpību un pietāti pret faktiem liecina vairākas lappuses ar atsaucēm un piezīmēm pēc katras no trim galvenajām grāmatas iedaļām. Beigās pievienots Dziļuma daiļdarbu saraksts ar izdošanas vietām un datumiem, kā arī plašs personu rādītājs.

Kaut arī Gudriķe pati visumā atturas no rakstnieka darbu vērtējuma un sniedz tikai lietišķu satura atstāstījumu, ar Kultūrkapitāla atbalstu izdotās grāmatas koptonis ir labvēlīgs, un ievadā autore runā par Alfrēda Dziļuma personības vienreizīgumu. Kaut arī pagājuši vairāki gadu desmiti kopš Dziļums atstājis Latviju, viņa daiļrades tēma par dzimteni neapklust. Viņš arī ieguvis materiālus par padomju laika dzīvi kolhozos un aprakstījis to romānos Gaidi mani un Kurzemīte, sērdienīte, ko kritiķi pieskaita viņa labākajiem veikumiem. Dziļums devis vienreizējus Latvijas dabas kā arī lauku, meža meliorācijas un plostnieku darba aprakstus, kaut arī tie dažkārt par daudz atkārtojas. Ir lasītāji, kurus ērcina daudzu Dziļuma tēlu pārspīlētais īgnums un nevaldāmā lamāšanās kāre. Bet nenoliedzama ir viņa mīlestība pret dzimteni un dzimto valodu. Gudriķe izceļ, ka Dziļums pieder pie tiem trimdiniekiem, kuri asi nosoda komunismu, bet ciena latviešu tautu, jo Latvija nav okupēta tautas vainas dēļ. Interesanta ir autores piezīme, ka latvieši no Zviedrijas uz dzimteni savā laikā sūtīja tik daudz palīdzības saiņu, ka Dziļums kādu laiku varēja sev un ģimenei iztiku nopelnīt kā ekspeditors. Mūsdienu ķildniekiem ap latviešu leģionāru tematu savukārt noderētu palasīt Dziļuma romānu Tornas grāvrači vai atmiņu grāmatu Aizaugušās drupas, lai iepazītos ar aculiecinieku pieredzi un uzskatiem šai jautājumā. Autore vairākkārt piemin Dziļuma un viņa latviešu leģiona līdzgaitnieku uzskatu, ka latvieši nebūtu gājuši kopā ar vāciešiem, ja krievi Baigajā gadā nebūtu izrīkojušies tā, kā viņi to darīja. Autore citē Dziļuma rūgto atziņu: ...kaut ar pašu velnu kopā, par dzīvību taču katram jācīnās (..) Par savu dzīvību cīnīdamies, esam kļuvuši par kaŗa noziedzniekiem.

Grāmatas ievadā autore Gudriķe citē kāda filozofa izteiku, ka arī par sarežģītām lietām vajag rakstīt vienkārši un visiem saprotami. Autore atzīst, ka tā ir darījis Alfrēds Dziļums, un viņa darbi ir kādas latviešu tautas vēstures daļas dokumentācija literārā formā. Gudriķes monogrāfija veic tiešām svētīgu darbu, iepazīstinot Latvijas lasītājus un it sevišķi mūsu jaunāko paaudzi ar ilgi un nepelnīti noklusēto rakstnieku.

Biruta Sūrmane

 

Recenzijas autore ir JG redakcijas locekle.