Jaunā Gaita nr. 245, marts 2006

PRIEKŠKARS PAVEŖAS...

Viktors Hausmanis. Latviešu teātris trimdā. Rīgā: Zinātne, 2005. 507 lpp.

 

Aina Vāvere savā daļēji autobiogrāfiskajā romānā Gadsimta gobelēns brīdina: Ja nepierakstīsim, viss nogrims aizmirstībai... mēs izgaisīsim kā migla, un neviens pat nezinās, ka jel kādreiz esam bijuši.

Taisnība. Bet kā „pierakstīt” tik gaistošu pasākumu kā teātŗa izrādi, kas, turklāt, iegūs piepildījumu tiešā saskarē ar skatītāju! Un ko gan var „pierakstīt” cilvēks, kuŗš izrādi nemaz nav redzējis? − Brīnumainā kārtā teātŗa mākslas zinātnieks Dr. Viktors Hausmanis ir iespējis neiespējamo. Ar savu apjomīgo darbu Latviešu teātris trimdā viņš uzcēlis diženu pieminekli kādam nozīmīgam laika posmam trimdas latviešu dzīvē.

Hausmanis apskata trimdas profesionālo ansambļu un amatieru kopu darbību Vācijā, Austrijā, Beļģijā un Dānijā no 1945. līdz aptuveni 1950. gadam. Anglijas teātrinieku darbam izsekots līdz 1985. gadam, bet Zviedrijas − līdz 1995. gadam.

Ar apbrīnojamu rūpību Hausmanis sakopojis milzums datu par iestudējumu režisoriem, skatuves gleznotājiem, tēlotāju sastāvu, lomu sadalījumu, pirmizrāžu datumiem, izrāžu skaitu, utt. Bet ne jau tikai sausu datu uzskaite nosaka šīs grāmatas vērtību. Hausmanis iedziļinājies neskaitāmās tā laika recenzijās, pat dažādās vēstulēs, atmiņu stāstos un dienasgrāmatās, lai tad iejūtīgi apcerētu attiecīgo iestudējumu. Vēl vairāk! Viņš jo prasmīgi notēlojis apstākļus un vidi, kādā iestudējumi tapuši, un izgaismojis sakarības lugu izvēlē un skatītāju noskaņojumā. Tātad, grāmata ne tikai dod ieskatu trimdas teātŗa rosmēs, bet arī ataino laikmetu, kuŗā teātris darbojies.

īpaša vērība, protams, piegriezta Eslingenas, Mērbekas un Lībekas profesionālajiem teātriem, kas sniedza mākslinieciski augstvērtīgas izrādes, bet pelnītu uzmanību saņēmušas arī amatieru trupas Vircburgā, Fišbachā un Augsburgā, ko vadīja profesionāli aktieri. Samērā plaši iztirzāti 18 Eslingenas teātŗa un 14 Mērbekas teātŗa iestudējumi. No pāri par 25 Lībekas teātŗa iestudējumiem Hausmanis izvēlējies tuvāk pakavēties pie 10. Aplūkoti arī vairāki jau minētu amatieru kopu sniegumi.

Ar patiesu izpratni Hausmanis apraksta Stokholmas Latviešu teātŗa līkloču gaitas un izceļ mūsu drāmas meistara Mārtiņa Zīverta klātbūtni un lomu šī teātŗa veidošanā. Te darbojušies arī vairāki profesionāli aktieri un režisori. Jāpiemin, ka 49 gadu laikā stokholmieši paveikuši 91 iestudējumu (kamerspēles, lieluzvedumus un koncertlasījumus).

Ap 150 lappuses veltītas teātrinieku veikumiem Anglijā. Dažādajās kopās rosās tikai amatieri, kaut Daugavas Vanagu Drāmai Londonā ir izdevība turpat 10 gadus strādāt un mācīties profesionāla režisora un skatuves mākslas pedagoga vadībā.

Toreizējām sajūtām atbilstoša smeldze caurstrāvo nodaļu par pirmo latviešu teātŗa izrādi svešumā 1945.12.I − Rūdolfa Blaumaņa komēdijas No saldenas pudeles uzvedumu, ko sagatavojuši aktieŗi-bēgļi mūsu leģionāru iepriecināšanai.

Grāmatas noslēgumā atrodami dati − iestudējumu chronika − par 148 (!) teātŗa vienībām. Varam tikai pievienoties akadēmiķa Hausmaņa secinājumam, kā latvieši ir tiešām neparasti teātŗa cienītāji: Kādi tik vēji un negaisi mums pāri brāzušies − svešas varas, okupācijas, kaŗa briesmas, bet teātŗa spēlēšana nav aprimusi: visgrūtākajos brīžos kā pie glābiņa un palīga, kā gaismas stara, cilvēki tvērušies pie teātŗa − skatījušies izrādes, kāpuši uz skatuves un − prazdami vai neprazdami − spēlējuši arī paši (5. lpp.).

Grāmatu bagātina daudz raksturīgu fotouzņēmumu no apcerētajām izrādēm. Jācildina arī grafiskais ietērps, ko devis mākslinieks Aldis Aleks.

Interesentiem parocīgs būs grāmatas tekstā minēto personu saraksts ar īsām biogrāfiskām ziņām. Pietrūkst gan pētījumos izmantoto avotu pārskatāms sakopojums.

Runājot par trimdas teātriniekiem, kas nenoguruši iestudēja lugu pēc lugas, Hausmanis jautā: ...kas viņiem par to ticis? Un tūlīt atbild: ...dodami prieku citiem, arī paši kļuva garīgi bagātāki. Tā ir visa darbošanās jēga (420).

Tik tiešām, kā grāmatas autors vairākkārt aprāda, teātris bija ievērojama daļa no tās brīnišķās gara maizes, kas palīdzēja gan spēlmaņiem, gan skatītājiem pārvarēt ikdienas raizes, grūtumus, neziņu, brīžiem pat bezcerību un deva spēku izdzīvot.

Prieks uzzināt, ka Dr. Viktors Hausmanis iecerējis darbu turpināt, pierakstot un paveŗot priekškaru nākošajam latviešu trimdas teātŗa darbības posmam, t.i., izrādēm jaunajās patvēruma zemēs − Savienotajās Valstīs, Kanadā un Austrālijā. Gaidīsim!

 

Rasma Birzgale

 

Rasma Birzgale daudz rakstījusi par latviešu teātri trimdas periodikā, ieskaitot JG, arī angļu valodā grāmatā Latvia (1984, red. Vitauts Sīmanis), sakārto/rediģē rakstu krājumu Mārtiņa Zīverta pasaule (1974). Rasma ir pazīstamā aktiera, režisora un grāmatu ilustratora Reiņa Birzgaļa meita.