Jaunā Gaita nr. 245, marts 2006

VALODAS MĀCĪBA PIRMS 100 GADIEM

Jānis Rūķis. Pareizrakstība iesācējiem. Sistemātisks diktāts. Prof. Veltas Rūķes-Draviņas ievadapcere. Rīgā: Zinātne, 2004.

 

Grāmatā, ko izdošanai sagatavojusi Dr.habil.philol. Ilga Jansone, pārspiestas divas Jāņa Rūķa grāmatas − 1904. gadā Cēsīs izdotā Pareizrakstība iesācējiem (24 lpp.) un tai pašā gadā Limbažos K. Pūcīša apgādā publicētais Sistemātisks diktāts (32 lpp.). Abas Rūķa grāmatas veido it kā tās pašas programmas divas daļas − pirmā grāmata jaunākiem skolēniem. Sistemātiskais diktāts − turpinājumam un zināšanu padziļinājumam.

Par grāmatu autoru tautskolotāju Jāni Rūķi ir maz ziņu. Viņš varētu būt dzimis ap 1880. gadu, bijis 1910. gadā laikraksta Cēsu Ziņas pirmais redaktors. Abas grāmatas izdotas laikā, kad Latvijā vēl notika smaga pārkrievošana un latviešu valodas mācīšana skolās bija ļoti ierobežota.

Dr. Rūke-Draviņa savos kommentāros aizrāda, ka abas grāmatiņas vēl tagad interesantas ar savu vielas metodisko izkārtojumu. Nelielajās grāmatiņās ir daudz faktu, lai nedaudzajās latviešu valodai atļautajās stundās bērni iegūtu maksimāli iespējamās zināšanas, bet netiktu apgrūtināti ar sarežģītām definīcijām un likumiem − mācīšana balstās uz valodas lietošanas piemēriem. Mācību nolūks bija bērnos nostiprināt pareizrakstības iemaņas, vecumam atbilstošu bagātīgu vārdu krājumu un māku vārdus pareizā literārā formā apvienot vienkāršos teikumos, reizē dodot ieskatu par to, kā veidota dzimtās valodas īpatnējā struktūra.

Grāmatās lietotajos piemēros izraudzīts jauniem iesācējiem piemērots samērā liels vārdu krājums − abās grāmatās vairāk nekā 600 vārdu. Tas panākts, piemēros neatkārtojot tos pašus vārdus citos locījumos vai laiku formās, bet izraugoties arvien jaunus vārdus, kas pieder pie tās pašas aplūkojamās gramatiskās kategorijas. Mērķtiecīgie piemēri paši par sevi ļauj izsecināt kādu gramatikas likumu, lietojot analoģiju. Daudz ir vārdu darināšanas un atvasināšanas piemēru, kas palīdzēja skolēnos nostiprināt viņu valodas izjūtu.

Rūķe-Draviņa aizrāda, ka daudzos piemēros ir mēģināts jaunatnē nostiprināt pozitīvu attieksmi pret dabu, apkārtni, savu zemi un tautu, kā arī vienlaikus sniegt precīzus faktus par daudzām dzīves parādībām un ētiskām normām. Piemēros ir arī neuzbāzīgi, bet emocionāli spēcīgi patriotiski apakštoņi. Starp teikumiem, kas dod izziņas materiālu par Latviju, nav neviena piemēra, kas skolniekā mēģinātu iepotēt domu par to, cik viņa zeme maziņa, neglīta vai apspiesta. Taisni otrādi. Tur ir tādi teikumi kā: Rīga ir lielākā un ievērojamākā Baltijas pilsēta; Daugava ir liela upe; cik skaists dzimtenes mežs! dzimtene vismīļākā vieta pasaulē, un tamlīdzīgi.

Apgāda „Zinātne” izdevumā Rūķa grāmatu pilnīgs teksts no jauna pārpublicēts gan tā sauktajā „vecajā ortogrāfijā”, kas daļai jaunākās paaudzes lasītājiem grūti lasāma, gan latīņu alfabētā, pievienojot Ilgas Jansones paskaidrojumus. Pieminētas arī Rūķa krievu valodas mācību grāmatas.

Jāpiemin, ka šis ir Jāņa Rūķa Sistemātiskā diktāta otrs pārpublicējums − grāmatas faksimils pirmo reiz arī ar Dr. Rūķes-Draviņas kommentāriem publicēts „Ramaves” rakstu krājuma Ceļi XVIII laidienā (1989). Salīdzinot Sistemātiskā diktāta titullapas abos pārpublicējumos, pamanām atšķirību − „Zinātnes” izdotajā trūkst norādes par grāmatas publicēšanas laiku, vietu un grāmatas publicētāju un iespiedēju.

Izlasot Rūķes-Draviņas kommentētās Latviešu mācību grāmatas pirms simts gadiem, lasītājam var rasties pārdomas par latviešu valodas mācīšanu Latvijā padomju okupācijas gados un mūsdienās. Mācību grāmatās vairs netika uzsvērts, cik latviešu valoda ir bagāta un daiļa, bet gan tika minēts, kā latviešu valodu bagātinājusi lielā krievu tautas valoda, kā latviešu valoda „jādemokratizē” un jāinternacionālizē, kā latviešu valoda „attīstās”. Bērni netika mācīti mīlēt savu tautu un valodu. Ja mēs kaut ko nemīlam, mēs pret to esam pavirši un vienaldzīgi. Sekas ir redzamas latviešu valodas paviršajā, krieviskajā un internacionālizētajā latviešu valodas lietojumā mūsdienu Latvijā.

 

Rūdis Hofmanis

 

Latviešu valodas kopējs Rūdis Hofmanis ilgus gadus rediģē Dienvidkalifornijas Latviešu Informācijas Biļetenu, daudz rūpējies par vērtīgu manuskriptu publicēšanu (kopā ar Astru Moori) Akadēmiskās organizācijas Ramave apgādā, piem., Edītes Hauzenbergas-Šturmas Vēstules Jānim Rudzītim, 1946-7970; Jāna Bičoļa Ievadu latviešu literatūrā; Profesora J. Endzelīna atbildes u.c. Dzīvo Losandželosā.