Jaunā Gaita nr. 247. decembris 2006

Ziņas un neziņas no tīkliem un tīmekļiem

 

KRONIS!

 

Trīs dienas (2006.22.-24.VIII) Latvijā uzturējās bijušais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins, lai saņemtu no mūsu prezidentes jau sen piešķirto Triju Zvaigžņu ordeni. Šis notikums Sveiks kopā izraisīja sekojošo sarunu:

 

 

Intervijā ar nosaukumu „ Vārdu okupācija aizstāsim ar citu!” (Apollo portālā) izteikts Krievijas sūtņa Viktora Kalužnija viedoklis: Paskatoties atpakaļ, jāsaka − visas tās Saeimas deklarācijas par komunisma, totalitārisma, okupācijas un vēl visa kā nosodīšanu... To var runāt par sistēmu kopumā, bet vai tas attiecas uz Krieviju, tas vēl ir jautājums. Kāpēc šodien Krievija jāapvaino visos grēkos? Krievijas Federācija un Latvijas PSR bija divi līdztiesīgi partneri tajā sistēmā (mans izcēlums − R.). Vai par atklātu melu paušanu diplomāts nebūtu izraidāms no Latvijas?

Ričs Spuris <rikards37@sbcglobal.net>

 

 

 

Ar to vēstnieks visticamāk gribēja atvērt acis tādiem vēstures daltoniķiem kā Ričam, pateikt, ka Krievija bija pakļauta tādam pašam teroram, stulbumam, kā Latvijas PSR.

Normunds Svidzinskis <tas.pats@sveiks.lv>

 

 

 

Ir milzīga starpība − runāt par okupāciju vai runāt par okupantiem. Okupācija bija. To neatzīt būtu vēstures noliegšana, liekulīga iztapšana, Latvijas valsts pamatu nonicināšana. Padomju Latvija nebija līdzvērtīgs partneris Padomju Krievijai, kam bija noteikšana visās jomās, pat valodas lietošanā impērijā. Jā, krievu tauta cieta briesmīgi. Un krievi bija arī vislielākie pretinieki šai ļaunajai iekārtai, bet tas nenozīmē, ka nebija lielkrievu šovinisma un imperiālisma. Bet pašiem latviešiem vajadzētu apsaukt tos latviešus, kas apvaino kādu par okupantu, tādējādi kurinot naidu. Manuprāt, Kalužnijs ir tik bieži tīšuprāt apvainojis Latviju, ka vispār viņa uzturēšanās Latvijā ir Krievijas spļāviens latviešu tautai sejā.

Aija Veldre Beldavs <beldavsa@indiana.edu>

 

 

 

Rič, vai Tu justos labi, ja amerikāņi Tevi visu laiku lamātu par okupantu? To vajadzētu atstāt vēsturniekiem, bet pašiem dzīvot šodienā, respektējot cittautiešus un vienlaikus liekot viņiem respektēt mūsu valsti un valodu tāpat kā jebkur citur − Vācijā, Francijā, Zviedrijā vai Dānijā.

Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>

 

 

 

Ausma! Tu aizmirsti, ka Latvijas attiecības pret Krieviju atšķiŗas, piemēram, no attiecībām pret Vāciju, Franciju, Zviedriju un Dāniju! Nevienai no tām nenebija ar lielāko prieku jāatļauj savā valstī palikt pensionētiem okupācijas armijas piederīgiem, kā tas bija Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Viņi iebrauca Latvijā kā „iekaŗotāji” ar daudzām privilēģijām!

Uģis G. Bērziņš <ugis.berzins@tele2.se>

 

 

 

Kam tad bija tas „lielais prieks”? Kā būtu bijis, ja Latvija tieptos kā āzītis uz tiltiņa? Kaŗaspēks te būtu palicis vēl ilgāk! Un kas tās par daudzām privilēģijām? Es zinu tikai vienu − saņemt pensiju no Krievijas. Viņi to tērē Latvijā, un vismaz pievienoto vērtību nodokļi tiek valsts budžetam. Nekādus valsts apvērsumus vai terora aktus viņi pa šiem gadiem nav izdarījuši. Tas, ka krieviņiem grūtāka galva iemācīties latviski nekā libāniešiem vai somāliešiem − tas gan skaidrs.

Ausma

 

 

 

Ausma, nu labi, ka Tev ar Kalužniju ir viens viedoklis. Kronis, tiešām kronis! Kalužnijam teikt, ka Krievijas Federācija un Latvijas PSR bija divi līdztiesīgi partneŗi tajā sistēmā ir tīrie meli. Vai tad nav pietiekoši daudz vēsturnieku sprieduši, ka Baltijas valstis bija okupētas? Un kāpēc vajadzētu būt vēsturniekam, lai par to izdarītu spriedumu? Ir vēl pietiekoši daudz latviešu, igauņu un lietuviešu, kuŗi paši piedzīvoja šo okupāciju, arī es. Tiem, kuŗus aizsūtīja uz Sibīriju, nevajag vēsturnieku palīdzību, lai teiktu, ka bija okupācija.

Uldis Matīss <uldis.matiss@rogers.com>

 

 

 

Ausma! Igauņi, lietuvieši, poļi, čechi, ungāri utt. prata tikt vaļā no okupantiem, bet latvieši atļāva okupācijas varas „atliekām” palikt valstī? Un par tām privilēģijām − pats to gan neesmu uz savas ādas piedzīvojis, − bet nav noslēpums, ka jauniebraukušajiem dota priekšroka uz dzīvokļiem, darbavietām utt.

Uģis

 

 

 

Uldis Matīss man pārmet vienprātību ar Kalužniju. Par to, ka Latvija bija beztiesīga PSRS laikos, zinu labāk nekā tu. Taču visu tautu lamāt par okupantiem var tikai tie, kas labi nogruntējušies mītnes zemēs un kuŗiem par dzīvi Latvijā nav nekādas atbildības! Un Uģa zināšanai − tās privilēģijas bija PSRS laikos. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas darbu zaudēja vienlīdz visi. Un kāpēc cilvēki nevar saņemt pensiju, ko nopelnījuši? Protams, Rīgā bijušie iebraucēji ir nesalīdzināmi labākā stāvoklī nekā vietējie, jo viņiem ir dzīvokļi, bet aborigēniem − PSRS politikas dēļ − nav.

Ausma

 

 

 

Vēstulē − zem nosaukuma Kronis! − jautāju, vai diplomāts nebūtu izraidāms no valsts par klaju melu paušanu? Kur Ausmai radās iemesls aizrādījumam, ka visu tautu lamāt par okupantiem var tikai tie, kas labi nogruntējušies mītnes zemēs?! Ja kāds spētu izskaitļot procentos cilvēkus, kuŗi uzņemas atbildību par Latviju un kuŗi to nicinoši apsaukā, man ir pārliecība, ka starp ārlatviešiem tādu būtu iespaidīgi mazāk... No savas puses ieteiktu meklēt un uzsvērt vairāk to, kas mūs kā latviešus saista kopā un padara par vērtību tautu saimē, nekā censties atrast iemeslus citus noniecināt tikai tādēļ, ka tiem bijis citāds liktenis.

Ričs

 

 

 

Ausma, savā vēstulē nelamāju nevienu. Man vispār ar lamāšanos nav pieredzes. Man žēl, ka gandrīz katrs mēģinājums izmainīt ar Tevi domas, izraisa Tavu naidu pret latviešiem, kuŗi dzīvo ārzemēs.

Uldis Matīss

 

 

 

Kur esmu teikusi, ka man ar Kalužniju viens viedoklis? Es tiešām okupāciju izjutu uz savas ādas, nevis tu. Un es dzīvoju Latvijā kopā ar šiem cilvēkiem, nevis tu. Un man, kā šeit dzīvojošai pamattautas daļai, ir jābūt atbildīgai, kā sadzīvojam ar kaimiņiem. Jūs tur aiz okeāna varat runāt kā gribat, jūs nekādas sekas no kļūdām neizjutīsiet. Protams, esat tādi paši latvieši kā mēs šeit, taču dzīvojam katrs citā valstī, tāpēc atbildam vispirms katrs par savu valsti. Ja runāju jums pretim, vai tad tas uzreiz jāuztveŗ kā ļaunums pret ārlatviešiem? Tad jau man jāsāk apvainoties un uzskatīt, ka ienīstat iekšlatviešus, ja vienmēr uzsveŗat to padomisko domāšanu un savu pārākumu. Cilvēki gan te, gan pie jums ir dažādi. Man ir ārlatvietis vīrs, un mums nav ne mazāko domstarpību šajos jautājumos. Jo viņš uz mums neskatās no augšas, bet cenšas izprast. Kādreiz man nākas piekrist viņam, citreiz viņš piekrīt man. Un tas notiek objektīvi izrunājoties, nevis vienam otru apvainojot.

Ausma

 

 

 

Uldis Matīss raksta: tīrie meli esot, ka Krievija un Latvija bija vienlīdzīgi partneri padomju iekārtā. Mūs neokupēja nacionālā Krievija jeb formāli − Krievijas Federācija, jo Krievija pati tai laikā raustījās terora važās. Mūs piemeklēja viens liktenis. Un, juridiski, noziedzīgi nebija krievi, bet gan staļinisti.

Normunds

 

 

 

Vai tie staļinisti būtu gruzīni, par kuŗu darbiem mēs apsūdzam nabaga krieviņus?

Gunārs

 

 

 

Vai nepietiek jau ar to, ka pats okupācijas fakts atzīts? Uz tā varētu balstīt nākotnes attiecības.

Ausma

 

 

 

Errr, Ausma, atzīts kur??? Citēšu pašu TZO kavalieri Borisu Jeļcinu. Tā viņš pateica šodien savos atvadvārdos: Tagad pēkšņi Krieviju apsūdz okupācijā. Kāda okupācija, izskaidrojiet to man? Kāda okupācija? Es ļoti lūdzu, izslēdziet no savas valodas šo vārdu.

Uldis Liepkalns <uldis@parks.lv>

 

 

 

Publikāciju sagatavoja Juris Žagariņš