Jaunā Gaita nr. 247. decembris 2006
JAUNAS IEVIRZES VĒSTURES PĒTNIECĪBĀ
Journal of Baltic Studies (JBS). XXXVII/2 (2006). The Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS) (aabs@starpower.net)
AABS konferencē Toronto (2004) grupa vēsturnieku sāka sijāt dažādas pētniecības prioritātes. Viena no galvenajām - pētīt 20.gs. uzskatu un pārliecību chaosa saknes, koncentrējoties gan uz kundzību, gan savstarpējām attiecībām Baltijas valstīs, sākot ar zemnieku brīvlaišanu 19.gs. vidū. Jaunais JBS laidiens veltīts šim tematam - „Foreign Rule and Collaboration in the Baltic Countries, 1860-1920: New Directions in Research.” Sastādītājs un redaktors - Brigemans (Karsten Brüggemann), Tartu U. Narvas nodaļas profesors un Nordost Institut pētnieks Lineburgā (karsten.brygemann @ut.ee), kuŗš savā ievadrakstā vēsta par jaunajām ievirzēm, kuŗu pētniecību pagaidām kavē kopīgas terminoloģijas un izskaidrojumu trūkums - kas gan ir kungs, kas pakalpiņš, kas ir nodevējs un kas ir varonis. Par to uzskati aizvadītajā gs. ir ne tikai dažādi, bet arī mainīgi. Arī pārējie pieci pētījumi liecina par Baltijas studiju paplašināšanos un padziļināšanos Rietumeiropas zinātnieku vidū.
Lineburgas Institūta igauņu speciālists Konrāds Maiers pētījumā par vācbaltu un krievu un igauņu mainīgajām attiecībām kopš igauņu atmodas pirms 150 gadiem, mudina savus amata brāļus pētīt vēl dziļāk dažādu indivīdu un nogrupējumu ideololoģisko motivāciju un sadarbības praksi. Tā paša institūta speciālista Latvijas un latviešu jautājumos Detlefa Henninga raksts par latviešu kolaborantiem no Kangara līdz Rubikam var būt noderīgs cittautiešiem, bet dod maz jaunu secinājumu Latvijas vēsturniekiem. Lietuviešu jautājumu speciālists Joachims Taubers, arī no Lineburgas Institūta, pievēršas lietuviešu Taryba mainīgajām attiecībām ar vācu okupantiem I Pasaules kara laikā, kas veidojušas gan lietuviešu pašapziņas pieaugšanu, gan Vācijas arvien lielāku nevarību dominēt pār Lietuvas nākotni. Šī JBS laidiena redaktors Brigemans sava pētījuma virsrakstā licis „‘Foreign Rule’ During the Estonian War of Independence 1918-1920: The Bolshevik Experiment of the ‘Estonian Workers’ Commune’” (Sveša vara igauņu neatkarības kaŗa laikā, 1918-1920: Boļševiku ‘Igauņu strādnieku komūnas’ eksperiments”. Sēriju nobeidz Hamburgas U. prof. Tuchtenhagena (Ralph Tuchtenhagen) pārskats par varas maiņām Baltijas jūras telpā. Zinātnieks uzsveŗ grūtības un arī to pārvarēšanu šo sarežģīto jautājumu izpētē.
Jāapsveic vācu jaunākās paaudzes zinātnieku nopietnā iesaistīšanās Baltijas tautu vēstures jautājumu pētniecības darbā. Jāsecina, ka jaunie pētnieki ar saviem jaunu ceļu un perspektīvu meklējumiem aizvirzījušies tālu priekšā vecākajiem vācbaltu mazliet apsūbējušajiem zinātniekiem.
Gundars Ķeniņš Kings
Pacifika Luterāņu U. emeritēts ekonomikas profesors un dekāns.