Jaunā Gaita nr. 248. marts 2007

Helēna Gintere

SIMTGADNIEKS VOLFGANGS DĀRZIŅŠ

 

Rīgā dzimušais un Sietlā mirušais Emīla Dārziņa dēls Volfgangs (1906-1962) ir latviešu mūzikas avangardists, pārliecinošs saldsērīgi nacionālromantiskās latviešu mūzikas miglas kliedētājs. Ar saviem oriģinālajiem komponējumiem viņš spēra soli, ko laika posmā starp I un II Pasaules kaŗu bija īstenojusi daža laba Eiropas kultūra, bet kuŗas etalons ir un paliek ungārs Bella Bartoks, krievs Igors Stravinskis, austrietis Arnolds Šēnbergs (Schönberg). 56 gadu laikā Volfganga Dārziņa tapušo opusu saraksts nav gaŗš. Lielu daļu aizņem tautasdziesmu apdares klavierēm un balsij. Ieguvis gan komponista, gan pianista diplomu, viņš kļūst arī par vienu no atraktīvākajiem mūzikas kritiķiem.

Dārziņš sarakstījis divus klavierkoncertus, taču pirmā klavieŗkoncerta notis ir pazudušas. Latvijā diriģenta Imanta Rešņa vadībā 2. Klavierkoncerts (1938) tika atskaņots divas reizes. Pirmo reizi pēckaŗa Latvijā to atskaņoja Māris Zembergs, pēcāk Toms Ostrovskis. Diriģents Resnis koncertu raksturo kā tiem laikiem modernu un pat stilīgu, kad lokālā mērogā toreiz dominē Jāzepa Vītola skolas tradicijas, uz kuŗu fona Dārziņa darbs izceļas ar visai drosmīgiem gājieniem. Pianists Ventis Zilberts 80. gados Latvijā spēlējis Volfganga Dārziņa 2. Klaviersonāti, Mazās svītas, Sentimentālu prelūdiju gan koncertos, gan radio ierakstos, arī viesojoties Sietlā 90. gados. Tagad Latvijas Mūzikas akadēmijā Dārziņa darbi iekļauti klavieŗu katedras obligāto skaņdarbu sarakstā, arī mūzikas skolu mēroga konkursos. Imants Zemzaris, kuŗš ieskaņojis kompaktdiskā Volfganga Dārziņa 100 latviešu tautas dziesmas, norāda, ka komponista mūzika bijusi kā balts plankums latviešu kultūras vēsturē. Kaut arī ne ģeniāla, tomēr latviešiem tā esot vislabākais sasniegums. Dārziņš ir izcils miniatūrists un mazo eksploziju meistars. Viņa klavieropusus nevar sajaukt ne ar vienu citu latviešu komponistu. Viņu saista archaisko dziesmu slāņu mainīgie metri. Viņam piemīt pamatīgi izstrādātas ritma formulas sīkos elementos un mainīgo ritmu līnijas, kuŗās visskaidrāk ir jūtama folkloras ietekme. Par folkloru un tās ietekmi viņš ir referējis arī trimdas latviešu saietos.