Jaunā Gaita nr. 248. marts 2007

 

 

PAR PRESI LATVIJĀ

Ainārs Dimants. Pašcenzūra pret paškontroli Latvijas presē. Valmierā: Vidzemes Augstskola, 2004. 143 lpp.

 

Pētījums par pieciem lielākajiem visas Latvijas mēroga laikrakstiem (Diena, Latvijas Avīze, Neatkarīgā Rīta Avīze, Vesti segodnja un Čas), kā arī par astoņām reģionālām avīzēm, balstās uz 82 intervijām ar redaktoriem un žurnālistiem un uz trīs lielāko latviešu dienas laikrakstu satura analīzes.

Ir svarīgi definēt terminoloģiju, jo pat grāmatas nosaukums ir mīklains. Autors to dara jau pašā sakumā: "pašcenzūra - kad, baidoties no izdevēja vai redakcijas vadības represijām, žurnālists pats nepublicē faktus, kas prasās pēc analīzes, vai kritisku informāciju 'kas kādam varētu nepatikt'. (..) Gluži pretēji - paškontrole ir uzskatāma par kooperatīvu, brīvprātīgu pasākumu mediju sabiedriskās atbildības īstenošanai (6). Tikai daudz vēlāk tekstā vārdi paškontrole un kvalitātes kontrole lietoti kā sinonīmi. Intervēto izpratne par šo vārdu nozīmi ir dažāda, piem.: Cenzūra kā [valsts] varas izpausme Latvijā vispār nepastāv. (..) Cenzūra (..) nozimē, ka neļauj rakstīt kaut ko, kas atbilst patiesībai. (..) Cenzūra ir jātaisa, lai neskrietu tur, kur nevajag. Ir žurnālisti, kas spēj definēt kvalitātes kontroli un cenzūru: Stila problēmas, faktu izklāsta loģika, nepilnvērtīgi novērtēta situācija - tas būtu redaktora darbs vērtēt. (..) Cenzūra tādā izpratnē, kā tas bija padomju laikos (..) nav bijusi (107). Citiem viss saplūst kopā: ... mēs ar [galveno redaktoru] esam ļoti pieredzējuši cilvēki, mēs jūtam to kvalitāti un mēs vienkārši nepieļaujam zemas kvalitātes raksta ievietošanu avīzē (107).

Izdevumu īpašnieku struktūras, kas ietekmē redakcionālo autonomiju, ir diezgan sarežģītas. Pats būdams Starptautiskās Eiropas Kustības valdes loceklis, tātad pārliecināts eiropietis, Ainārs Dimants uzskata, ka Zviedrijas investoriem ir pozitīva ietekme uz viņiem piederošo presi, jo tas ir ilgtermiņa projekts preses biznesā. Turpretī citiem investoriem laikraksts ir galvenokārt politisks instruments (8). Reģionālās avīzes bieži izdod redakcijas darbinieku SIA, kam problēma nereti ir pārmērīgi ciešā tuvība ar attiecīgajām vietējām pašvaldībām (9). Krievu valodas presē Rietumu žurnālistikas standarti neesot iesakņojušies.

Ir firmas, kas nodarbojas ar publikas uzskatu un noskaņojuma pētīšanu. Ja kādam jautā, vai viņš balsos par vienu vai otru politisko partiju, atbildes var viegli saskaitīt. Neskatoties uz to, firma bieži uzdod savu nemaldības līmeni skaitļos - cik reizes prognoze bijusi pareiza un par cik procentiem. Daudz sarežģītāk ir parādīt virzību no tik daudzām intervijām, kur gan tiek uzdoti visiem vienādi jautājumi, bet atbildes nav struktūrētas. Tāpēc izteiksme ir brīva un subjektīva.

Aplūkojamā grāmata nav viegla lasāmviela, bet, ja ir pacietība iedziļināties, var atklāt interesantas sakarības. Grāmatas sākumā kopsavilkums latviešu valodā, bet beigās - angļu.

 

Anita Liepiņa

 

Anita Liepiņa ir redakcijas locekle.