Jaunā Gaita nr. 249. jūnijs 2007

Šīs zemes gaitas beidz Gunārs Imants Meierovics (1920-2007), Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dēls, ilggadējs PBLA priekšsēdis, viens no lobēšanas organizācijas Vašingtonā, Joint Baltic American National Committee (Apvienotā Amerikas Baltiešu komiteja), iniciatoriem, piedalījies partijas Latvijas Ceļš dibināšanā, kādu laiku ieņem Latvijas valdības ministra amatu. Elegants diplomāts, kuŗš spēja apvienot valstisku stāju, absolūtu šarmu un cilvēciskumu – tā LR Saeimas deputāte Vaira Paegle.

 
Gunārs Imants Meierovics

Ārpus Baltijas valstīm vispazīstamākā mūsdienu baltiešu rakstniece (arī esejiste, dramaturģe, gleznotāja), lietuviete Jurģa Ivanauskaite (1961-2007), vairāk nekā 20 grāmatu autore. Daļa no tām tulkota vāciski, zviedriski, čechiski, kroātiski, igauniski, bet visvairāk latviski (tulk. Talrids Rullis): Ragana un lietus (1994; Ragana ir lietus, 1993), Agnijas maģija (1999; Agnijos maģija, 1995), Trimdā aizdzītā Tibeta (2001; Ištremtas Tibetas, 1996), Ceļojums uz Šambalu (1998; Kelionė \ Šambala, 1997), Zaudētā Apsolītā zeme (2000; Prarasta pažadėtoji žemē, 1998), Sapņiem līdzi (2006; Sapnų nublokšti, 2000). Raganu un lietu, kur par mīlestību stāsta mūsdienu bohēmiete, viduslaiku ragana un Marija Magdalēne, Viļņas dome sākotnēji atļauj pārdot tikai pornogrāfijas bodēs, nevis galvaspilsētas grāmatu veikalos, kaut arī divās nedēļās par bestselleru kļuvušajā romānā pornogrāfiju neatrast. Vairāku romānu darbība noris Himalajos, Šambalā un Tibetā, kur autore ir daudz ceļojusi. No sākumā skandalozas rakstnieces (galvenokārt mietpilsoņu uztverē) Ivanauskaite ar savu dzīvīgo tēlainību, radošo drosmi un asredzīgumu, satura dziļumu un aizraujošo stāstījumu ātri vien kļūst par Lietuvas rakstniecības lepnumu,un ne tikai Lietuvas.

 
Jurģa Ivanauskaite (1961-2007)
 

Kurts Vonnegūts (1922-2007), daudzu uzskatā pats labākais amerikāņu romānu rakstnieks 20. gs. otrā pusē, sacerējis arī lugas un dučiem īsstāstu un eseju. Iesaukts ASV armijā (1943), nonāk vācu gūstā Dienvidbeļģijā (1944.22.XII), nosūtīts uz kaŗagūstekņu nometni Drezdenē, kur, kopā ar dažiem citiem, pārdzīvo angloamerikāņu gaisa teroruzbrukumu (1945.13.11) pazemes gaļas noliktavā, kas daļēji atainots Vjetnamas kaŗa laikā sacerētajā pretkaŗa romānā SlaughterhouseFive (1969), latviski Lopkautuve Nr.5. Kopā ar Breakfast of Champions (1973) / Čempionu brokastis tas iznāk dzejnieka Klāva Elsberga tulkojumā. Trešais tajā pat sējumā ievietotais darbs ir viņa mātes, dzejnieces Vizmas Belševicas latviskotais God Bless you, Mr. Rosewater (1965) / Lai Dievs jūs svēti Mister Rouzvoter! (1987). Pēc Klāva traģiskās nāves (1987) Vonnegūtu (apgādā Tapals) turpina latviskot brālis Jānis Elsbergs: The Sirens of Titan (1959) / Titāna sirēnas (2006, kopā ar M. Rūmnieci), Jailbird (1979) / Ietupinātais (2003), Deadeye Dick (1982) / Līķu Pēteris (2000, iznāk kopā ar Annas Baugas tulk. un jau 1973. g. pirmoreiz publicēto Kaķa šūpuli / Cat’s Cradle, 1963), Galapagos (1985) / Galapagu salas (2001), Hocus Pocus (1990) / Fokuss Pokuss (2002), Timequake (1997) / Laikatrīce (2003), A Man Without a Country / (2005; Anglijā tas laists klajā ar apakšvirsrakstu A Memoir of Life in George W. Bush’s America) / Cilvēks bez savas zemes (2007). Vonnegūts, kas savā valstī piedzīvo vairāku savu darbu aizliegšanu un pat iznīcināšanu, kļūst par aktīvistu pret cenzūru PEN un American Civil Liberties Union (Amerikāņu apvienība par cilvēku brīvību) rindās. The American Humanist Association (Amerikas Humānistu asociācija) ievēl rakstnieku par šīs organizācijas prezidentu. Pašam sevi viņam patīk dēvēt par sabiedrības kritiķi, brīvdomīgu humānistu, skeptiķi attiecībā uz ASV t.s. „kristiešiem”. Pēdējos 5 gados sacerētajos rakstos viņš ir sevišķi ass pret ASV vadošajām aprindām Vašingtonā: Džordžs Bušs ir sapulcinājis ap sevi studiju laikā viduvējas sekmes guvušus ļautiņus no augstākajām aprindām [uppercrust C students], kas nepārzina ne vēsturi, ne ģeogrāfiju. (..) Viņu dēļ šobrīd totāli sagandēta ir ne tikai šī valsts, bet arī daudzas citas zemeslodes daļas. Šie cilvēki piedzima bez sirdsapziņas,un pēkšņi viņi pakļauj visu savai kundzībai. (..) Neesmu ne reizi dzirdējis kaut vienu no viņiem atsaucamies uz Jēzus Kalna sprediķi (Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību, Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem, etc.)

Kurta Vonnegūta pašportrets

 

Stokholmā 2006.19.XII pāragri mūžībā aiziet ELJAs aktīviste, valdes priekšsēde (1982-1984) Gundega Muchka.

 

Gleznotājs Auseklis Baušķenieks (1910-2007), kuŗa savdabīgos, dziļi pārdomātos darbus raksturo satīra, groteska, asa sociālā un arī pašironija, mācījies LU Architektūras fakultātē (pie Vilhelma Purvīša) un Mākslas akadēmijā (pie Ludolfa Liberta), ko beidz 1942. gadā. Okupācijas laikā līdz pat 80. gadu pirmajai pusei kultūruzraugu acīs viņš skaitās aizdomīgs, pat bīstams gleznotājs, jo šķietami naivie darbi allaž liekas saturam kādu slēptu pretpadomju lādiņu.

Auseklis Baušķenieks (1910-2007) Fotomāksla. 1981. 68 x 90 cm.

 

(re)

 

 

  

Šajā dienā notika noziegums pret mūsu tautu, un tas bija noziegums pret cilvēci – tā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pie Brīvības pieminekļa deportāciju un staļiniskā terora upuru piemiņas dienā, 25. martā. Latvijas valstij ir pienākums atcerēties, ka šie [uz Sibīriju izsūtītie] ļaudis ir daļa no mūsu tautas, un ar jebkuŗu tas arī būtu varējis notikt. Lai nedomā jaunā paaudze, ka tas ir kaut kas tik sens, ka uz viņiem neatstātu nekādu iespaidu. (..) Tāpat pie pašām izsūtīšanām nebija jau tikai svešinieki un iebraucēji, un okupanti, kas sarakstus sastādīja un palīdzēja viņus izvest. Bija arī mūsu pašu tautas kolaboracionisti un līdzvainīgie. Arī tas mums jāapzinās un jāatstāj vēsturei par atmiņu un biedu.

 

(re)

 

 

 

Latviešu literatūra citvalodās pēdējos 2½ gados.

 

Vāciski Sandras Kalnietes Mit Ballschuhen im sibirischen Schnee (Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos) (München: Herbig Verlag, 2005).

 

Mūsu klasiķa Jāņa Jaunsudrabiņa (1877-1962) atmiņas par bēgšanu no Latvijas 1944. gada beigās un pirmajiem gadiem Vācijas Vestfālenes (Westfalen) novadā Es stāstu savai sievai (1946, papildinātas 1951) izdotas Ojāra J. Rozīša tulkojumā – Ich erzähle meiner Frau: Von der Flucht aus Lettland und dem Exil in Westfalen (Münster: Waxmann, 2006. 230 lpp.).

Jānis Jaunsudrabiņš un dzīvesbiedre Nate. Attēls izmantots grāmatas Ich erzähle meiner Frau (2006) vāka veidojumā.

 

Anšlava Eglīša Homo Novus (Bonn: Weidle Verlag, 2006).

 

Angliski Sandras Kalnietes With Dance Shoes in Siberian Snows (Rīgā: Latvijas OM biedrība, 2006). Tulk. Margita Gailītis.

 

Sandras kalnietes Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos vācu, itāļu un angļu valodā

 

Skotijas Edinburgh Review nr. 115 (2006) ievietotas septiņas latviešu tautasdziesmas, Ievas Lešinskas, Mārtiņa Zelmeņa, Noras Ikstenas, Ingas Ābeles, Andras Neiburgas prozas darbi, Knuta Skujenieka, Māra Salēja, Liānas Langas, Edvīna Raupa, Amanadas Aizpurietes, Jāņa Elsberga, Kārļa Vērdiņa un Ingas Gailes dzejoļi.

 

Ievērības vērta ir Geteborgas U. (Göteborgs Universitet) nesen izdotā, ļoti greznā grāmata The Nordic-Baltic Organ Book (292 lpp.), kur (redaktori: Anna Frisk, Sverker Jullander, Andrew McCrea) aprakstītas 57 starp 1550. un 1983. gadu būvētas ērģeles Skandināvijas valstīs (izņemot Islandi), Somijā, arī Latvijā un Igaunijā.

 

Igauniski Juŗa Kronberga dzejoļu izlase Maa – alune luule (Pazemes dzeja) (Tallin: Loomingu Raamatukogu, 2007), Guntara Godiņa un Līvijas Vītolas (Livia Viitol) atdzejota.

 

Somu valodā Amandas Aizpurietes dzejoļu izlase Vihreäsilmäinen yö (Zaļace nakts) (Turku: Sammakko, 2006).

 

Paula Bankovska Kyttiä, paukkuja ja rokkenrollia (Čeka, bumba & rokenrols) (Helsinki: Like, 2005).

 

 

Čechu valodā Alberta Bela Nespavost (Bezmiegs) (Praha: Lubor Kasal, 2006); 15 x poezie lotyšsko (Praha: Fra, 2006), kur pārstāvēti 15 mūsdienu latviešu dzejnieki; Krajinou samoty (Vientuļā ainava) (Prague: One Woman Press, 2006) ar Ingas Ābeles, Noras Ikstenas, Andras Neiburgas un Gundegas Repšes prozas darbiem.

 

Sandras Kalnietes Vplesových střevičkách sibiřským snĕhem (Praha: Lubor Kasal, 2005.)

 

Krieviski Marta Pujata dzeju izlase Dvuhzvjozdočnye cerkvi (Divzvaigžņotās baznīcas) (Moskva: AGRORISK un Tver’. Kolonna, 2005).

 

Lietuviešu mākslas un kultūras žurnālā Krantai (Krasti) nr. 4(2006), kas veltīts latviešiem, lasāmi raksti par abu kaimiņtautu simbiozi (Vladas Bazjiūnas, Janīna Kursīte), par Jauno Rīgas teātri un tā vadītāju Alvi Hermani (Ieva Zole), par iezīmēm mūsdienu latviešu literatūrā (Laura Laurušaite) u.c. Inta Kārkliņa interévē LU Latviešu valodas institūta direktori Ilgu Jansoni. Lietuviski pārtulkots stāsts no Paula Bankovska krājuma Skola (2006).

Lietuviešu kultūras žurnāla Krantai 4. nr. (2006) veltīts latviešiem.

 

 

Ingas Ābeles romāns Ugnis nepabudins (Uguns nemodina) (Vilnius: Versus Aureus, 2006).

 

Laima Muktupāvela. Kilpa (Cilpa) (Vilnius: Vaga. 2006).

 

Muktupāvelas, Vladimira Kaijaka un Alises Tīfentāles īsstāsti lietuviešu literatūras almanachā Po šiaurės dangum II: Europas literatūros dienu almanachas (Zem ziemeļu debesīm) (Vilnius: Saulės delta, 2006).

 

Jāņa Rokpeļņa Lyrika (Vilnius: UAB Petro Ofsetas, 2005).

 

Itāliski Sandras Kalnietes Scarpette da ballo vellenevi di Siberia (Milano: Libri Scheiwiller, 2005).

 

Latvijas krievu dzejnieku grupējuma Orbita izlase Nell’ Orbita di Riga (Brescia: Edizioni L’Obliguo, 2006)

 

(re)

 

 

 

Filmas. Klajā laista Daugavas Vanagu organizācijas Ziemeļamerikā un Anglijā finansēta 43 min. gaŗa dokumentāla videofilma Sirdsapziņas cietumnieki (rež. Rodrigo Rikards) par Uldi Ofkantu, Knutu Skujenieku, Daili Rijnieku, Gunāru Rodi, Lidiju Doroņinu-Lasmani, Gunāru Astru u.c. dažādu līmeņu pretpadomju opozicionāriem.

 

Videofilma Nesalauztie (rež. Raits Valters, aktieŗa Ēvalda V. dēls) stāsta par mūsu nacionāliem partizāniem pēckaŗa gados.

 

Čikāgas dokumentālo filmu festivālā (2007.1.IV) kā Ziemeļamerikas pirmizrādi demonstrē Ināras Kolmanes filmu Mans vīrs Andrejs Saharovs (Latvijas-Francijas kopražojums), kur galvenā varone ir akadēmiķa Saharova atraitne Elena Bonnere. Janvārī notiek tās pirmizrāde Eiropā – festivālā FIPA Biaricā, Francijā, bet 18.IV pirmizrāde Krievijā. Filmu pārraidījušas Francijas, Šveices, Norvēģijas, Somijas u.c. valstu TV raidorganizācijas.

 

(re)

 

 

 

Leona Brieža izcili vadītais kulturoloģijas žurnāls Kentaurs XXI (izdod SIA „Minerva”) savu ripojumu iesāk 1992. gadā. Tā veidošanā piedalās LZA, nozīmīgāko Latvijas universitāšu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas humanitāro zinātņu speciālisti, arī rakstnieki, mākslinieki, tulkotāji. Iznāk trīs reizes gadā. Katrs numurs veltīts kādam speciālam tematam. Par galveno Kentaura uzdevumu redaktors Briedis uzskata izcelt saskarsmes punktus starp dažādu zinātņu nozarēm – filozofiju, psicholoģiju, estētiku, dabaszinātnēm, lingvistiku u.c. 2007. g. nr. 1. veltīts Zinātnei un kultūrai. Šodien mums ir augsts technisko sasniegumu līmenis, piemēram, ir jau izstrādātas tādas enerģijas ieguves metodes, kas pilnībā var aizstāt naftu un gāzi. Bet gara zinātnēs valda krīze, to prestižs ir niecīgs, nopūšas žurnāla redaktors Dienas intervijā (2007.9.I).

 

(re)

 

 

 

To Latvijas jauniešu valodas un literatūras zināšanas, kuŗi vēlas iestāties filologos, LU Filoloģijas fakultātes dekāne Dr. Janīna Kursīte, daudzu grāmatu autore, arī JG līdzstrādniece (skat., piem., JG244: 14-18), nosauc par kriminālām (NRA 2007.3.IV). Sevišķi vājš līmenis novērojams pēdējos piecus gadus – jauniešiem nav sajēgas par literatūras procesu, prātā aizķērušies vien nelieli fragmenti. Diemžēl ar trim augstskolas gadiem arī nebūs līdzēts, lai visus robus aizpildītu. Neraugoties uz to, Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) nesen ieteiktajā vidējās izglītības projektā paredzēts vēl vairāk apcirpt literatūras stundu skaitu, uz ko Kursīte reaģē šādi: Lai kā nepatiktu atsaukties uz padomju laikiem, pat tad literatūrai tika veltīta lielāka uzmanība. Vidējās izglītības birokrātiem acīmredzot pagājis secen fakts, ka literatūra dod plašāku skatījumu uz kultūru un palīdz orientēties arī dažādos citos procesos.

 

Ne mazāk drūmi skan Universitas redaktora, Dr. Māra Ruka, vārdi: Krievvalodīgajam etnosam kļuvis diezgan skaidrs, ka iespējams veiksmīgi turpināt un pat paplašināt padomju gadu radīto krievisko valodas vidi un ka liela pamatnācijas daļa tai veiksmīgi pakļaujas. (..) Latvijā krievu valodu apgūst vairāk nekā 300 skolās gandrīz visā valstī, krieviski raida TV kanāli un raidstacijas. Latvijā tiek izdoti ap 70 preses izdevumu krievu valodā ar gada tirāžu līdz 70 miljoniem (..) Kopš PSRS sabrukuma krievu valodas pratēju skaita īpatsvars ir palielinājies. Krievu valodu protot 98% Latvijas iedzīvotāju, taču mazāk par 80% prot latviski. (..) Un tieši tagad būtu jāsāk daudz aktīvāk pievērsties latviešu valodas kopšanai, nostiprināšanai un tālākai popularizēšanai. Tas ir mūsu pienākums, neraugoties uz šķēršļiem <info@torontozinas.com>.

 

(re)

 

 

 

Latvijas Rakstnieku savienības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētās kultūras programmas Literārā Akadēmija (sadarbībā ar LU Filoloģijas fakultāti, Ojāra Vācieša muzeju un Jāņa Akurātera muzeju) mērķis ir realizēt ar rakstnieku profesionālās meistarības celšanu saistītus projektus. LRS konsultanti: dzejā Aivars Eipurs <eae444@inbox.lv>, prozā Guntis Berelis <soir@navigator.lv>, drāmā Dainis Grīnvalds <drama@latnet. lv>. Akadēmijas ietvaros notiek kursi „Rakstniecības teorija un prakse” (vadītājs Ronalds Briedis <ronalds.briedis@inbox. lv> un seminārs iesācējiem (Brieža vadībā), jaunrades vasaras seminārs jauniešiem (vad. Grīnvalds) un novadu literāro apvienību seminārs (vad. Briedis).

 

(re)

 

 

 

Igaunijas prezidents Tomass llvess runā Helsinku U. (2007.III) pauž bažas par Krievijas nodomu pārsūknēt caur Primorsku Somijas līča austrumu galā līdz pat 150 miljoniem tonnu naftas, tādējādi pārvēršot Baltijas jūru par naftas tranzita koridoru. Iemeslu satraukumam rada arī Kremļa runas par savu zemūdeņu skaita palielināšanu Baltijas jūrā līdz 10 un par Maskavas plāniem izbūvēt gāzes vadu cauri Baltijas jūrai uz Vāciju.

 

Igauņu komponists Arvo Pērts (Pärt) saņem Grammy balvu par savu darbu izlases ierakstu Ad Pacem. Viņa opuss La Sindone, kas tapis, meditējot par Turīnas svēto līķautu, uz kā redzams krustā sista cilvēka sejas nospiedums, atskaņots Rīgā LNSO koncertā (2007.22. II; dirģ. Andress Mustonens).

 

(re)

 

 

 

Kā parasti, dažādu godalgu birums ir tik prāvs, ka to pilnīgai apzināšanai gandrīz vai jāalgo īpašs cilvēks, kas JG nav pa spēkam, nedz arī vajadzīgs. Tomēr grēks būtu neminēt mūziķi, tautas tradīciju pedagoģi, grupas Iļģi vadītāju Ilgu Reiznieci, kura saņem Dižo balvu (2006) folkloras jomā.

 
Ilga Reizniece

 

LRS par mūža ieguldījumu literatūrā apbalvo dzejnieku Gunaru Saliņu, kuŗa dzejkrājumi Miglas krogs (1957), Melnā saule (1967), Satikšanās (1979) iezīmē spožākās trimdas lirikas virsotnes, un romānistu, Džeimsa Džoisa Ulisa latviskotāju, tagad Ikšķilē mītošo Dzintaru Sodumu.

 

Dzejas jomā par labāko dzejkrājumu 2006. gadā (Aiz stikla) saņem Pēters Brūveris, prozā Imants Ziedonis un Nora Ikstena par Nenoteiktā bija (skat. JG248:61-62), literatūrzinātnē Raimonds Briedis par divsējumu Latviešu literatūras hronika, bērnu literatūrā Viks par Pakrastniekiem, tulkošanā (no spāņu) Guntis Valujevs par Kortāsara prozas izlasi Stāsti un Markesa romānu Mīlestība holēras laikos, dramaturģijā režisors Alvis Hermanis un Jaunā Rīgas teātŗa aktieŗu kolektīvs par izrādi Latviešu mīlestība, tad vēl debitants Gaiķu Māris par dzejkrājumu Mugursoma.

 

Vairai Vīķei-Freibergai Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Šveicē, pasniegta Foruma kristāla balva, bet Rīgā (9.IV) metropolīts Aleksandrs pasniedz prezidentei Latvijas Pareizticīgās baznīcas visaugstāko apbalvojumu – Svētā Svētmocekļa Jāņa Pommera ordeni.

 

Dienas gada balva krīt Eduardam Kalniņam par grāmatu Džo. Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla (Rīgā: Neputns, 2006).

 

LZA un RLB iedibinātās (1998) Mīlenbacha balvas ceturtā saņēmēja ir akadēmiķe Aina Blinkena par ieguldījumu valodas kopšanā. Pirms viņas balvu saņem valodnieki Jānis Kušķis (1999), Dzintra Hirša (2002), Melita Stengrevica (2004).

 

Eiropas Komisijas izveidoto prestīža balvu kategorijā Jaunā teātŗa realitāte Solonikos, Grieķijā, piešķiŗ (2007. 29.IV) Alvim Hermanim un serbu dramaturģei Biļenai Šbļanovičai.

 

(re)

 

 

 

Bass-baritons Egils Siliņš jaunajā Toronto operas namā šā gada februārī veselas deviņas reizes uzstājas Mefistofeļa lomā Guno (Charles François Gounod) operā Fausts. Toronto Latviešu koncertapvienība savukārt sarīko Siliņam solo koncertu Glenn Gould Studio (2007.18.II), kur viņu uz klavierēm pavada Austrijā mītošais Māris Skuja.

 

(ib)

 

 

 

LRS raksturojumā simtgadniece Mirdza Ķempe (1907-1974) esot īpatna un joprojām iemīļota dzejniece, kuŗas vadībā izaugušas vairākas jauno dzejnieku paaudzes un kas tulkojusi Servantesa Donu Kihotu, Stīvensona Bagātību salu, Marka Tvena, Rabindranata Tagores u.c. rakstnieku darbus (Diena 2007.9.II). Arno Jundzes atmiņā Ķempe parādās gluži savādākā gaismā: Šodien 100 gadu aprit kundzītei, kuras dzeja skolā līdzās Jāņa Sudrabkalna rīmēm spēja uzdzīt neizmērojamu riebumu pret latviešu literatūru ne vienam vien manas paaudzes lasītājam (..) Šī nepatika ir tikpat dziļa un paliekoša kā pirmajā starpbrīdī obligāti dzeramā, pa galdiem izlaistītā vārītā piena smaka un neizbēgamā plēvīte skolas kopgaldā. Tajā pat laikā arī Jundze atzīst – ja nebūtu Ķempes, droši vien virknes 20. gs. padomju gadu latviešu dzejas ģēniju radošais mūžs, iespējams, būtu ievirzīts daudz konjunktūriskākā, pakalpīgākā un rātnākā gultnē. Diemžēl jāpievienojas arī Jundzes paustajam pārmetumam Latvijas literārajam establišmentam par Ķempes un viņai līdzīgu spalvas biedru un viņu daiļrades tīšu neievērošanu. Dzīvojam laikā, kad padomju gadu greizās un patiesās vērtības ir kļuvušas par lietu, ko labās aprindās nemēdz pieminēt. Tāpat kā Vilis Lācis, Anna Sakse, arī Mirdza Ķempe, tikai jubilejās iznirst no klusuma kā savulaik padomju spiegu zemūdene pie Zviedrijas krastiem, lai pēc tam paslēptos kaut kur tumsas dzīlēs (NRA 2007.9.H)). Lai arī ne viss Ķempes literārais devums (īpaši no citām valodām tulkotais) ir zemē metams, daudziem ir grūti aizmirst viņas pašas appoetizēto atgriešanos no lekškrievijas Latvijā kaŗa beigu posmā kopā ar „bezbailīgajiem” sarkanarmiešiem:

Uz kara ratiem, krievu lielgabala,
Pie tevis atgriezos es, atbrīvotā Rīga (..)
Un karavīri mani uzskatīja:
Krievs kapteinis ar seju bezbailīgu (..)
Un sirdī iešalca man laime nemirstīga.
Uz krievu lielgabala pacēlusies kājās,
Es tevi ieraudzīju, dzimtās zemes Rīga!

Vēl īsi pirms savas nāves kroņa patriotisma jūtu uzplūdē Ķempe sacer dzejoli „Nodevējs izraidīts” (LuM 1974.23.II) – par no PSRS izraidīto krievu rakstnieku-disidentu Aleksandru Solžeņicinu, kuŗš ar nekautru, indīgu mēli esot lādējis māti savu, t.i., padomju godu. Tādēļ, lūk:

Ej ārā no mūsu dzimtenes,
Kuras karogs taisnīgo asinīm slacīts
Un visam tautām cerību nes.

Dzejrindās likts, seko Tautas dzejnieces zīlējums: Rietumos Solžeņicina klausītāju skaits kļūšot arvien mazāks un viņš klīdīšot kā Ahasvers, līdz sēdēšot viens savā peklē. Kā zināms, pēc 20 gadiem trimdā (Šveicē un ASV), nu jau 13 gadus Nobela Prēmijas laureāts „sēž” atkal Maskavā.

 

(re)

 

 

 

Starp notikumiem mākslas jomā pēdējos mēnešos jāmin Vijas Celmiņas personālizstāde A Drawings Retrospective Kalifornijas U. Losandželosā (UCLA) Hammera galerijā (2007.28.I-22.IV).

 

Sakarā ar Bradfordas Universitātes (Vestjorkširā – West Yorkshire) Gallery II Laimoņa Mieriņa izstādē Credo (2007.25.I-23.II) iekļautajām 20 gleznām un pieciem plikņu zīmējumiem kritiķe Hjūza (Amy Hughes) izsakās šadi: Ar vienu kāju stāvēdams mākslas kritiķu nometnē, bet ar otru mākslas meistaru vidū, Mieriņš ir kā tilts, kas savieno krāsu pielādēto sirreālismu Miro [Joan Miro] garā ar akrobātisku figūru līniju zīmējumiem, kas attāli radniecīgi Franča Beikona [Francis Bacon] figūru studijām.

Laimoņa Mierina Sarkanais šķīdonis (kr. pusē) un Melnais kvadrāts.

 

Daugavpils cietokšņa Arsenāla ēkā top šajā pilsētā dzimušā slavenā žīdu tautības abstraktā ekspresionista Marka Rotko (Rothko) mākslas un informācijas centrs. ASV mītošie mākslinieka bērni solījuši centram nodot četrus tēva gleznu oriģinālus.

 

Anna Heinrihsone savā solo izstādē Lacrima galerijā Māksla XO eksponētos darbus dziļdomīgi nodēvē par atklāsmēm, kas esot tik intīmas, ka ir neaptverami lielākas par jebkuru globālu noslēpumu, par punktu secinājumam vai komatu pirms nākamā satraucošā piedzīvojuma.

Anna Heinrihsone. Ar reliģiju tam nav nekāda sakara.

 

2007.II LNMM pastāvīgajā ekspozīcijā iekļauj Padomju Krievijā nolikvidētā konstruktīvista Gustava Kluča (1895-1938) darbu kolekciju. Skat. Voldemāra Avena rakstu par Kluci JG239 (2004):43-44, 48-49.

 

Rīgas Ārzemju mākslas muzejā izstāde Koka skulptūras (2007.17.III-15.IV), kuŗas darinājis arī ārpus Lietuvas pazīstamais kokgriezējs Antanas Česnuļis. Lietuvā īpaši daudz interesentu pievelk viņa izveidotā akmens Krucifiksu siena ar daudzu lietuviešu mākslinieku darinātiem krucifiksiem.

 

LMS galerijā gleznotāju Ausekļa Baušķenieka un Anša Stundas skolnieces Birutas Delles (dz. 1944) personālizstāde. Delles rokraksta pārsteidzošākais aspekts varētu atklāties revolucionāri rotaļīgā, patvaļīgā un uzsvērti subjektīvā sirreālisma sapņa solīdi nopietnajā, vispārcilvēciski un eksistenciāli ietonētajā interpretācijā (Stella Pelše).

 

Piemiņas zīmju Melnais slieksnis (pie „stuŗa ēkas” Stabu ielā; skat. JG240:23) un Tilts un mūžība (Jūrmalā) un pieminekļa Oskaram Kalpakam (skat. JG247:64) radītāja, tēlnieka Gļeba Panteļejeva, izstāde „Rīgas Galerijā”.

 

(re)

 

  

2007. gads izsludināts par rakstnieces, filozofēs, kultūras vēsturnieces, izglītības darbinieces Zentas Mauriņas gadu. Plašajam projektam Zenta Mauriņa Eiropas kultūras dialogā, ko ierosina Latviešu kopība Vācijā (valdes locekle Aija Ebdene u.c.), pievienojas arī PBLA Izglītības padome (vad. Dace Copeland) un LU Baltistikas nodaļa (vad. Austra Cimdiņa). Aktīvu dalību ņem arī Latvijas Gētes biedrība, biedrība Virtuālā enciklopēdija u.c. Radošajā darbā trimdā (galvenokārt Vācijā un Zviedrijā) Mauriņa (1897-1978) jau dzīves laikā tiek nosaukta: Eine Frau von europäischen Format (Eiropas klases sieviete). Daugavas apgādā Rīgā no paredzētajiem 10 kopotu rakstu sējumiem līdz šim izdoti 7.

 

(re)

 

 

 

Latviešu komponisti un mūziķi turpina plūkt laurus gan pašmāju, gan arī starptautiskā arēnā. JG līdzstrādniece, diriģente un komponiste Dace Aperāne saņem Latviešu mūzikas balvu par latviešu mūzikas koncertu veicināšanu pasaule.

 

Konkursā Europe Sax Contest Hamburgā pirmo vietu ap 400 pretendentu lielā konkurencē iegūst saksofonists Oskars Petrauskis.

 

5. Starptautiskais saksofonmūzikas festivāls Saxophonia, Rīgā (2007.13.-18.II), kā iniciators ir Artis Sīmanis, visvairāk izceļas ar 6 komponistu jaundarbu pirmatskaņojumiem – Gundegas Šmites, Pēteŗa Butāna, Kristapa Pētersona, Raivja Zandovska, Svena Renemaņa un īpaši Riharda Dubras garīgās oratorijas Omnes sitientes venite ad aquas (Visi izslāpušie, nāciet pēc ūdens) ar diviem koŗiem, deviņiem saksofoniem orķestra vietā, ērģelēm un diviem sitaminstrumentiem.

 

Festivāls Restart Bach (2007.23.III-9.V) sākas ar Sv. Mateja pasiju, ko Rīgas Sv. Jāņa baznīcā atskaņo šī gada Grammv balvas laureāti – Igaunijas filharmonijas kamerkoris britu mūzikas zinātnieka, diriģenta Pola Hiljera vadībā kopā ar solistiem un Tallinas kamerorķestri. Festivālu (kopā 11 koncerti) noslēdz Rīgas Domā Uģa Prauliņa opuss Te Deum Doma zēnu koŗa, ērģelnieka A. Kalēju un Liepājas simfoniskā orķestŗa sniegumā.

 

 

LNO Jaunajā zālē angļu valodā (ar subtitriem) uzved Rīgā mītošā kanādieša Nika Gothama viencēliena kameroperu Pilots (2007.24.-25.II). Režisore un libreta autore – Baņuta Rubesa, Gothama dzīvesbiedre. Citā versijā opera izrādīta (2000) Toronto operteātrī World Stage Festival ietvaros. Citējot komponistu, opera ir par technoloģijām, ātrumu, stresu, mainību un par to, kas nemainās mūsu būtībā.

 

Popmūzikas jomā debijas KD iznāk grupai Astro’n’aut Kus kus, Ivo Fominam, Pūces Etnogrāfiskajam orķestrim Šaizemē/Taizemē, smagā roka grupai Rūsa, bet otrs albūms – Mielavam un Pārcēlējiem. Izdots arī grupas Dzelzs vilks KD.

 

Februāri Anglijā notiek latviešu rokgrupas Skyforger koncerts. Pēc vēsturiskiem paraugiem darinātos tērpos rokisti dzied gan par baltiešu cilšu cīņām ar krustnešiem 13. gs., gan arī par mūsu strēlniekiem 20. gs. sākumā.

 

RLB Līgo zālē pērngada beigās atveŗ Nika Matvejeva un Aleksandra Čaka KD Dziesmas meitenēm.

 

(re)

 

 

 

Žurnālā American Record Guide (2006.XI/XII) kritiķis Grīnfīlds (Greenfield) neparasti jūsmīgi izsakās par tvartu Latvian Solstice (Rīgas kamerorķestris, Rīgas jauniešu koris Balsis, Ņujorkas latviešu koris, dir. A. Jansons). Visa programma kritiķim izklausījusies gaiša, priecīga, skaisti izpildīta un patiesi aizkustinoša, bet īpaši labi viņam patikuši Ilonas Rupaines Nosapņotie Ziemsvētki ar šūpļa dziesmām Jēzus bērniņam, slavas dziesmām Marijai, ziemas ainavu gaisotni, zaglīgām pelēm un dancojošām kazām.

 

(bs)

 

 

 

Itālijas prezidents Džordžo Napolitāno un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Barozu atklāj Romas līguma 50. gadadienai veltītu mākslas izstādi (23.III-20.V) Itālijas prezidenta pilī Palazzo del Quirinale. Piedalās 27 ES dalībvalstis – katra ar vienu mākslas darbu. Latviju pārstāv Vilhelma Purvīša glezna Ziema (apm. 1910).

 

 

(ib)

 

 

 

No latviešu diriģentiem Šveices un Vācijas prese izcēlusi Andri Nelsonu, piešķirot viņam vietu izcilāko diriģentu sarakstā, kur jau ilgāku laiku turas Mariss Jansons, kam pasaules lielākajā mūzikas gadatirgū MIDEM Kannās, Francijā, piešķirta balva (MIDEM Classical Award) simfoniskās mūzikas kategorijā, bet viņa diriģētais Dimitrija Šostakoviča 15 simfoniju ieraksts 10 tvartos (EMI Classics) uzvarējis vairāk nekā 600 ierakstu konkurencē un cildināts kā Gada ieraksts. Bez tam Vīnes pilsētas amatpersonas pasniedza (2007.15.I) Jansonam Vīnes pilsētas Zelta goda medaļu par īpašiem nopelniem pilsētas un federālās zemes labā. Apsveikumos Vīnes filharmoniķu valdes priekšsēdis Dr. Helsbergs (Clemens Hellsberg) apliecinājis maestro Jansona nozīmīgo ieguldījumu Vīnes mūzikas dzīvē un cildinājis diriģenta atdevību mūzikai un cilvēkiem.

 

(bs)

 

 

 

2006.3.XII simto dzimšanas dienu kuplā radu un draugu pulkā nosvin Stalbes pagastā Latvijā dzimušais grāmatizdevējs Roberts Krūklītis. Trimdas mājvieta – Īstlansinga (East Lansing) Mičiganas pavalstī, ASV. Tur viņš atjauno jau bēgļu nometnē Rietumvācijā dibināto grāmatu apgādu „Gauja,” izdod žurnālu Treji Vārti un tirgojas ar Latvijas un ārzemju apgādu izdotām latviešu grāmatām. 1996. g. Krūklītis saņem Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes goda zīmi par nopelniem latviešu valodas, kultūras un literatūras veicināšanā.

 

Liepājā dzimušā Marija Sauersteina savu simts gadu jubileju nosvin 2006.27.XI. ASV viņa ieradusies jau 1927.XII, apprecējusies ar 1907. g. ieceļojušu liepājnieku un līdz pat 1977. g. strādājusi par šuvēju smalkos dāmu modes veikalos, aktīvi darbojusies 1893. g. dibinātajā Ņujorkas Latviešu biedrībā, bijusi tās priekšnieka vietniece (1960-2003). Možā, ar labu atmiņu apveltītā jubilāre dzīvo Ņujorkas piepilsētā Braitonbīčā (Brighton Beach).

 

(bs)

 

 

 

Diezin vai brāļi Kaudzītes, Pietūka Krustiņa Augsto dziesmu rakstīdami, varēja iedomāties, ka univerzumā kādreiz riņķos planēta ar latvieša vārdu. Taču šī gada sākumā Starptautiskā astronomu savienība, sekojot beļģu astronoma Ērika Eksta ierosinājumam, nolēmusi planētu Nr. 16513 nosaukt latviešu komponista Pētera Vaska vārdā. Kā zināms, uz planētas Zeme Vasku uzskata par vienu no galvenajiem mūsdienu komponistiem, un viņa darbus pasūtina un atskaņo orķestŗi visā plašajā pasaulē.

 

(bs)

 

 

 

Vijolnieks ar pasaules slavu, Gidons Krēmers, savu 60. jubileju (dz. 1947.27.II) reizē ar sevis pirms 10 gadiem dibināto kamerorķestri KREMERata Baltica atzīmē ar koncertiem dzimtajā pilsētā Rīgā. Savu atmiņu grāmatu Ceļā (Neputns) par savu bērnību Rīgā līdz 1965. gadam un turpmākajiem 20 gadiem Maskavā kā pirmajai viņš pasniedz mātei, kādreizējai Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestŗa vijolniecei Mariannai Krēmerei. Jubilejas dienā Ņujorkas klasiskās mūzikas radiostacija dienas gaŗumā vairākkārt pārraida skaņdarbus ar Krēmera vijoļu solo, piemin viņa dzimteni Latviju un sirsnīgi apsveic.

 

Hanoverā Krēmers ar savu orķestri atklāj vienu no nozīmīgākajiem Vācijas mūzikas festivāliem – Braunschweig Classix, kur saņem (2007.11.III) balvu Artist Award 2007.

 

2007.18.111 notiek KREMERata Baltica koncerts Toronto, bet jūnijā Siguldā atklāj 4. KREMERata Baltica festivālu ar koncertiem arī Rīgā un Jūrmalā.

 

(bs) (ib)

 

 

 

Visus pavasaŗa mēnešus Latvijā noris franču kultūras festivāls ar fovistu gleznu, filmu, dejas grupu un cirka izrādēm, bērnu un arī jaunākās franču literatūras prezentācijām, franču koŗa, ērģeļu un kamermūziku u.c. Minēsim tikai vienu konkrētu piemēru – Frānsisa Pulenka monoperu Cilvēka balss Lionas operas iestudējumā ar slaveno britu soprānu Felisitiju Lotu LNO (14.VI).

 

(re)

 

 

 

Irākā dislocētajai latviešu kājnieku rotai 124 vīru sastāvā š.g. jūlijā paredzēts atstāt šo zemi, bet, kā lasāms Aivara Tarvida rakstā Apollo portālā (2007.1.III), mūsu kaŗavīrus pārdislocē uz citu „civlizāciju sadursmes” kaujas lauku. Vai atkal latviešiem liktenis un vēstures loģika lems cīnīties zaudētāju pusē? – viņš jautā. Latvijas mierneši tālajā un kaŗu izpostītajā zemē cels kādu skolu vai ambulanci cerībā, ka uzlabosies iedzīvotāju dzīves līmenis un pateicīgie možahedi nešaus viņiem mugurā. Savulaik līdzīgi Afganistānā rīkojās padomju šuravi, vien humānā rosība nepalīdzēja darīt Afganistānu sociālistisku. Skumjš paradokss – kādreiz latviešu kaŗavīru jauca ar krievu, nu – ar amerikāni.

 

(re)

 

 

 

Tūlīt pēc II Pasaules kaŗa miljoniem vāciešu tiek padzīti no teritorijām, kuŗas pievieno Polijai, Čechoslovākijai vai arī Krievijas PFSR – no Austrumprūsijas, Pomerānijas, Silēzijas, Sudētijas. Līdz šim Vācijas masu informācijas medijos šis temats skaitās tabu. Tikai pēc 60 gadiem vācu TV iedrošinās producēt trīs stundu gaŗu filmu Die Flucht (Bēgšana) par vismaz 14 miljonu vāciešu likteni. Ceru, ka mūsu filmu par Vācijas vēstures rūgtāko pieredzi, kad miljoni tika padzīti no reģioniem, kuŗus viņu priekšteči apdzīvoja 700 gadu, pārrunās veci un jauni. Vēlos, lai mani bērni zinātu, kas bija Prūsija, kādas bija tās vērtības, tradīcijas un parašas – tā filmas galvenā aktrise Furtvenglera (Maria Furtwängler).

 

(re)

 

 

 

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē aplūkojami (2007.2.03-8.04) Valdemāra Tones (1892-1958) līdz šim Latvijā neizrādītie trimdas posma (1945-1958) darbi, kuŗus muzejam dāvinājusi nelaiķa dzīves biedre Aina Tone-Baker.

 

Latgales Mākslas un amatniecības centrs uzdāvina Līvāniem 80 gadu jubilejā 94,43 metru garu, 13 audēju veidotu jostu – visgaŗāko, kāda Latvijā jebkad noausta.

 

(ib)

 

 

 

 

Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane (ib), Biruta Sūrmane (bs) un Rolfs Ekmanis (re).