Krievijas prezidents (1991.VI-1999.31.XII) Boriss Jeļcins (1931-2007), kuŗš 1991.8.IX kopā ar Baltkrievijas un Ukrainas līderiem mednieku namiņā Baltkrievijas mežā paraksta vienošanos par padomju impērijas pastāvēšanas beigām. Jau pirms tam viņam ir pivotāla nozīme Latvijas un pārējo Baltijas republiku valstiskās neatkarības atgūšanā. Drīz vien sākotnēji populistiskais demokrāts pavēl apšaudīt KF parlamenta ēku Maskavā un uzsāk brutālu kaŗu (1994-1996) pret Ičkeriju (Čečeniju) − bojā iet ap 80 000 ičkeriešu un trīsreiz lielāks skaits zaudē pajumti. Pēc vairāku gadu pārtraukuma atriebības kārais Jeļcins atsāk kaŗu (1999.26.VIII), ko ar vēl lielāku necilvēcību turpina viņa nozīmētais pēcnācējs Vladimirs Putins. Sabrūkot Padomju Savienībai (1991.VIII), Rietumu lielkapitālistu ideologi, īpaši Savienotajās Valstīs, uzgavilē „sociālisma bankrotam,” kaut arī speciālistu ieskatā Padomju Savienībā valdošo „valsts kapitālismu” nomaina ne mazāk nežēlīgs „tirgus kapitālisms” (ar tūlītēju privatizāciju, publisku subsidiju drastisku samazināšanu un citu „šoka metožu” palīdzību), kas Jeļcina laikā noved Krievijas Federācijas ekonomiku gandrīz līdz katastrofai.

 

(re)

 

 

 

 

2007.14.V LU notiek Austrālijā mītošā psicholoģijas profesora Artūra Kroplija (Arthur Cropley) angliski tulkotā Andreja Pumpura eposa Lāčplēsis (Bearslayer) akadēmiskā izdevuma prezentācija. Sējuma redaktori un zinātniskie komentētāji: Vaira Vīķe-Freiberga un profesori Ausma Cimdiņa, Janīna Kursīte, Kaspars Kļaviņš, Ojārs Lāma. Grāmata tapusi valsts pētījumu programmas Letonica projekta Kultūra un vara ietvaros. Šekspīra, Šillera vērts atdzejojums! − izsaucas LU Akadēmiskā apgāda galvenā redaktore Anna Šmite. Jāpiemetina, ka 1988. gadā LPSR Rakstnieku savienība laiž klajā JG līdzstrādnieces Ritas Laimas Krieviņas (tagad Bērziņas) parindeņus (word-for-word translations) angļu valodā − Lāčplēsis / Bear Slayer: The Latvian People’s Hero (158 lpp)

 

(re)

 

 

 

 

Dažnedažādu balvu birums nerimstas. LZA Lielo medaļu saņem tās ārzemju loceklis, filoloģijas doktors Fennells (Trevor Fennell, dz.1940), Dienvidaustrālijas Flindersa U. profesors, latviešu valodas pētnieks un popularizētājs, kuŗš bez akcenta runā latviski, ko iemācījies Austrālijā no latviešu politisko bēgļu bērniem, kļūdams par daļu no turienes latviešu kopienas. Autors (kopā ar baltvācu izcelsmes valodnieku Henriju Gelzenu) trīssējumu The Modern Latvian Grammar (1980). Patlaban nodarbojas ar gotiskā rakstībā Rīgā uzglabājušos senu manuskriptu atšifrēšanu.

 

Zelta Ābeles konkursā par grāmatu māksliniecisko noformējumu balvu saņem Knuta Skujenieka dzejgrāmata tagad esmu aleksandrs (māksl. Zane Ernštreita), Imanta Ziedoņa / Noras Ikstenas Nenoteiktā bija (māksl. Ingrīda Zābere, skat. JG 248:61-62) un no tulkojumiem Noa Gordona Dziednieks (māksl. Aigars Ozoliņš).

 

Vairai Vīķei-Freibergai, galvenajai runātājai Pasaules sieviešu līderu galotņu konferencē (Global Summit of Women 2007), Berlīnē, piešķiŗ Pasaules sieviešu līderības balvu (Global Womens Leadership Award), bet Amerikas Ebreju komitejas (American Jewish Committee) 101. gadskārtas svinībās Vašingtonā pasniedz (10.V) Remera Balvu (Madeline & Bruce Ramer Award) par izcilu sniegumu diplomātijā. Turpat uz vietas prezidente apbalvo komitejas izpilddirektoru Herisu (David A. Harris) ar TZO.

 

LNSO vadošais kontrabasists 23 g.v. Gunārs Upatnieks izcīna 1. vietu (un $2 500 balvu) Starptautiskās kontrabasistu asociācijas solistu konkursā Oklahomā, ASV.

 

Starptautisko Bukera Prēmiju (Man Booker International Prize) iegūst 76 g.v. nigērietis Činua Ačebe (Achebe).

 

(re)

 

 

 

 

Neue Zürcher Zeitung (NZZ) laiku pa laikam parādās raksti par latviešu pienesumu Šveices kultūras pasaulei, piemēram, raksts „Kalnos kāpšana Kaukāzā” (2007.29.III). Urbans-Halle (Peter Urban-Halle) salīdzina Daces Rukšānes pirmo, ar erotiku piesātināto romānu Romāniņš (2002) ar viņas vāciski nesen pārtulkoto Kāpēc tu raudāji? (Warum hast du geweint? − tulk. Matthias Knoll; Zürich: Ammann-Verlag, 2007). Romāna varone 16 g.v. Katrīna piedzīvo savu pirmo mīlestību brīvdienās Kaukāza kalnos ar precējušos krievu. Darbība risinās 1990. gadu pašā sākumā. Atmodas laikā, taču Rukšāni politika neinteresē, tikai sava jūtu pasaule, attīstība, sevis meklēšana. Recenzenta uzskatā šeit attēlotā mīlestība ir daudz intīmāka, niansētāka, nekā Romāniņā: Kāpēc tu raudāji? nav piedauzīgs, bet maigs, lēni plūstošs, prasmīgi darināts bez pārspīlētiem efeketiem

 

2007.24.III NZZ veltī gaŗu rakstu Jaunā Rīgas Teātŗa mākslinieciskā vadītāja, režisora un arī autora Alvja Hermaņa vācu valodā Cīriches teātrī (Zürcher Schauspielhaus) izrādīto lugu Tēvi (Väter). Darbojošās trīs personas parāda attiecības starp tēviem un dēliem, arī starp īstenību un mākslu. Publika sekojusi izrādei, kur neesot ne kripatas sentimentalitātes, toties papilnam jauka humora, ar interesi un aizkustinājumu. Kritiķe Barbara Filigera Heiliga (Villiger Heilig) atzinīgi novērtē Monikas Pormales dekorācijas − palielinātos fotoportretus skatuves fonā, vecās, nolietotās, reālistiskās rekvizītes. Tikpat atzinīgi viņa izsakās par trīs aktieŗu spēli − Gundara Āboliņa, Jura Baratinska un Olivera Stokovska: Stāstījuma pavediens rit no galavārda uz galavārdu, viņi saauž stāstus no savas bērnības, jaunības un brieduma gadiem ar savu tēvu stāstiem, kuŗi beigu beigās kļūst vectēvi ar krunkainām sejām un sirmiem matiem. Par izrādi var lasīt arī tīmeklī latviešu valodā Dienas interneta bibliotēkā − skat. „Asinsbalsis. Teksti un konteksts.”

 

(mlr)

 

 

 

Angļu vai amerikāņu rakstnieku darbiem, kuŗos pieminēti latvieši vai Latvija, nesen pievienojies Jonatāna Reibana (Jonathan Raban) jaunākais romāns Surveillance (Uzraudzība). Anglijā dzimušais autors, kuŗš dzīvo Sietlā, ASV (kopš 1990), par saviem agrākajiem darbiem saņēmis vairākas literāras balvas. Viena no galvenajām romāna personām ir pensionējies Vašingtonas U. (Sietlā) vēstures profesors, latvietis Augusts Vanags, kuŗš pēc 60 gadu klusēšanas uzrakstījis angļu valodā atmiņu grāmatu Boy 381 par savu pieredzi vācu koncentrācijas nometnē, kur viņš nonācis kā bārenis. ASV par viņu rūpējušās latviešu bēgļu palīdzības organizācijas. Reibana romāns visai saistoši apraksta vairāku personu centienus atrast dzīves jēgu un dvēseles līdzsvaru pēc 11.IX terorisma izpausmēm, kad daudzi cilvēki viens otru sāk novērot ar aizdomām un neuzticību. Vai Vanags ir tas, par ko uzdodas savā grāmatā? Autors šo tāpat kā daudzus citus jautājumus atstāj neatbildētus, lasītājam romāna beigās, gan piedāvājot brangu pārsteigumu.

 

(bs)

 

 

 

Berlīnē NGBK galerijā (Neue Gesellschaft für bildende Kunst) (10.III-22.IV) notiek Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas un Grafikas nodaļu studentu darbu izstāde Riga Review − būtisks notikums latviešu laikmetīgās mākslas vidē, jo sniedz iespēju iepazīt un izvērtēt jaunās vizkomiešu paaudzes izaugsmi mūsdienu mākslā. Tur piedalījās 13 jaunie mākslinieki, kas studē LMA bakalaura vai maģistra programmās: Maija Kurševa, Jānis Kudiņš, Anete Melece, Sandijs Ruļuks, Evelīna Deičmane, Oskars Poikāns, Kaspars Podnieks, Kate Krolle, Katrina Sauškina, Liene Dobrāja, Auce Biele, Armands Zelčs, kā arī apmaiņas studente Sāra Malmude. Riga Review aizsākas (2006) ar vācu kuratoru grupas ierašanos LMA. Darba grupu veido Ilze Gulēna, Ojārs Pētersons, Māra Trautmane, Franks Vāgners un Suzanne Vaiss. Pateicoties māksliniekam Valdim Āboliņam (1939-1984), kuŗš 1974. gadā kļūst par NGBK vadītāju, latviešu mākslas vārds tiek iznests un popularizēts ārpus Padomju Savienības robežām. 70. un 80. gados NGBK Rietumberlīnē sarīko tādas latviešu mākslas vēsturē nozīmīgas izstādes kā 20 mākslinieki no Padomju Latvijas (1973) un Rīga − latviešu avangards (1988), kā arī gleznotājas Maijas Tabakas personālizstādi (1979).

 

(ib)

 

 

 

Īstenība vai blēdība? Tā The New York Times teātŗa nodaļā Dāvids Kars (David Carr) jautā par Korija Maklauda (Cory McLeod) lugu The Baron − par reiz slaveno cīkstoni Raški (Jim Raschke, Baron von Raschke). 2007.V šo neparasto brīvās cīņas un teātŗa savienojumu uzved St.Paul History Theatre, ASV. Lugas autors Korijs latviešu pasauli iepazinis ģimenē, Toronto latviešu sestdienas skolā, ko viņš apmeklē, lietojot mātes uzvārdu Avots. Beidzis Minsteres latviešu vidusskolu.

 

(al)

 

 

 

LNO soprāns Maija Kovaļevska š.g. maija sākumā pa otram lāgam plūc laurus uz Ņujorkas Metropolitēna operas skatuves − trīs izrādēs dzied Eiridīkes lomu Gluka operā Orfejs un Eiridīke pazīstamā diriģenta Levaina (James Levine) vadībā. Amerikāņu kritiķi sumina gan Kovaļevskas daiļumu (striking beauty), gan emocionālo tēlojumu un kuplo balsi, kas bez piepūles piepildījusi operas zāli. Žurnālā The New Yorker kritiķis Ross (Alex Ross) raksturo Kovaļevskas balsi kā buttery (draugu ieteikumi tulkojumam: samtaina, līgana, plūdeņa, tumīga). Ievadītas sarunas ar Kovaļevsku par sadarbību arī citos Met’a iestudējumos.

 

(bs)

 

 

 

Festivāla Jubilate (28.VI-2.VII) ietvaros ar 7 koncertiem (Siguldā, Rīgā, Jūrmalā) svin Gidona Krēmera sešdesmitgadi un KREMERata Baltica desmitgadi.

 

10. Rīgas Operas festivālā notiek jaunā komponista Ērika Ešenvalda operas Augļu koks ir Jāzeps (Kārļa Vērdiņa librets) pirmuzvedums, kam pamatā Bībeles leģenda par Jāzepa izredzētību.

 

Bībeles tematam veltīta arī Normunda Beļska rokopera Izredzētais − par „šūpolēm” starp mesiju un bestiju, par vēlmi apkārt valdošo nežēlību mazināt ar mīlestību (Dita Eglīte) − ar oriģināli radītu grupas Jumava mūziku.

 

(re)

 

 

 

Vaira Vīķe-Freiberga savas prezidentūras, noslēgumā, izsakoties par katastrofālo demogrāfisko situāciju, pauž satraukumu, ka Latvijas emigrējošo pilsoņu ārvalstīs dzimušie bērni ne vienmēr pieņem Latvijas pilsonību (2007.25.IV). Bez mētāšanās ar vārdiem un gluži dziļdomīgi to pašu apstiprina arī premjers Aigars Kalvītis: jā, tā ir problēma. Ne reizi vien JG lappusēs esam izteikuši sašutumu par to, ka trimdā / diasporā ir krietns skaits jaunu cilvēku, kam − neraugoties uz vairāk vai mazāk tekošu latviešu valodu un sestdienas skolās, vasaras vidusskolās u.c. iegūtu latvisku izglītību − LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes birokrāti lūgumus kļūt par pilsoņiem atteic, jo Latvija dubultpilsonību neatzīst. Tā tas noticis, piemēram, ar Indianāpolē mītošo Latvijas (un vienlaikus ASV) pilsoņu Kanču (Gunāra un Rasmas) dēlu un meitu − skat. JG 246(2006) − kas atgriežas no Rīgas tukšām rokām, turklāt līdz asarām vīlušies, jo vispirms, lūk, jāiesniedzot dokumentāra liecība par atteikšanos no mītnes zemes pilsonības. Kā norāda LU juridisko zinātņu doktorante Anda Ozola <Republika.lv>, Eiropas Pilsonības konvencija (1997) atbalsta dubultpilsonību, kas ir atļauta vairāk nekā 20 ES valstīs. Šķiet, nebūtu gluži pareizi vainot ārvalstīs dzimušos bērnus par to, ka viņi ne vienmēr pieņem Latvijas pilsonību. Pirksts, diemžēl, jāvērš pret Saeimas gogoliskajiem likumdevējiem, kam ārpus Latvijas dzimušo jauniešu ļoti grūti iegūtā un rūpīgi uzturētā latviskā identitāte un, liekas, arī VVF minētā katastrofālā demogrāfiskā situācija ir visai vienaldzīga, tā teikt, pie vienas vietas. Varot, lūk, iznākt kā skaitāmpantiņā: Latvija bij’ aizslēgta, atslēga bij’ nolauzta − tā brīdina Anda Ozola.

 

(re)

 

 

 

Latvju Dievturu sadraudzes žurnāls latvietībai Labietis turpina iznākt pāris reizes gadā. Jaunākajā laidienā (Nr. 113), kā parasts, atrodam gan Ernesta un Arvīda Brastiņu pārdomu un atziņu rakstus, gan šodienas dievturu un pagātnes pētnieku Juŗa Urtāna un Ivetas Tāles ziņojumus, šoreiz par Dzirkaļu pilskalnu. Ernesta Brastiņa Fonda Savieši vadītājs Romāns Pussars sakopojis Edvarta Virzas atziņas par latviešu garīguma pamatiem. Marģers Grīns turpina savu apceri par latviešu dievlūgšanas atspoguļojumu dainās, un kopā ar Pussaru vēsta par Ernesta Brastiņa pieminekļa atklāšanu Ata Kronvalda parkā, Rīgā (2006.X). Labieša redaktori ir Māra un Marģers Grīni, apgādu vada Ritvars Asbergs.

(bs)

 

 

 

Izdevība šo rindiņu rakstītājam novērtēt vairākus LU promocijas darbus jeb disertācijas humanitāro zinātņu jomā ar gandarījumu ļauj secināt, ka Latvijas topošie zinātnieki un zinātnieces savos pētījumos ar uzviju apliecina spēju analizēt un raksturot sarežģītus (dažkārt arī visai kontroversālus) jautājumus. Katrā ziņā lielas cerības liekamas uz šā gada jaunajām filoloģijas doktorēm (arī JG līdzstrādniecēm) Evu Eglāju-Kristsoni (EEK) un Bārbalu Strodu (BS). EEK pētījums Padomju Latvijas un trimdas literātu saskarsme dzelzs priekškara laikmetā (20. gs. 50.-80. gadi), kam sīkāk pievērsīsimies tuvākajā nākotnē, jau tagad ir ievērojams devums 20. gs. otrās puses latviešu kultūrvēsturē. BS temats Mītiskā paradigma 21. gs. angļu fantāzijas prozā līdz šim ir bijis terra incognita Latvijas cittautu literatūras studiju kartē.

 

(re)

 

 

 

Bez Ievas Iltneres (skat. Laimoņa Mierina rakstu), ievērību pelna provocējošu instalāciju, digitāldrukājumu, jokainu pašportretu veidotāja Kristapa Ģelža (1962) personālizstāde Ūdenskurs (2007.16.V-9.VI), kur pārmaiņas pēc ietilpināti 70 lielizmēra akvareļi. Varbūt esmu minimālists, parasti mana darba pamatā ir tīra līnija, cita lieta, ka tā tiek apkrāmēta ar visu kaut ko... − tā līdz šim par vienu no konceptuālās mākslas pionieŗiem uzlūkotais mākslinieks.

 

Rīgas galerijā (14.VI-7.VII) Ilzes Avotiņas izstāde Atmiņu dārzs ar 40 Parīzes iedvesmotām gleznām.

 

Parīzē izglītotās Ievas Saras Breikšas personālizstāde Descanso/Atpūta galerijā Tifāna ar darbiem, kas veidoti pēc Madrides deju skolā Amor de Dios un deju skolā Rīgā radītām skicēm.

 

II Maskavas Starptautiskā vizuālo mākslu biennālē Latviju pārstāv dokumentālists Kaspars Goba ar filmu Purva ļaudis un čigānu fotoizstādi, bet 11. Starptautiskajai laikmetīgās mākslas izstādei Art Moscow stingrā starptautiskā žūrija izvēlas Frančesku Kirki, Leonardu Laganovski, Arni Balčus, Ritumu Ivanovu, Ievu Iltneri, Līgu Purmali.

 

52. Venēcijas mākslas biennālē (10.VI-21.XI) iekļauts Ginta Gabrāna projekts Paraspoguļi.

 

Polijas Valsts archeoloģijas muzejā Varšavā gada pirmajā pusē Latvijas Nacionālās vēstures muzejs sarīko izstādi Senās Latvijas dārgumi ar 1 154 eksponātiem no 8. gs. pr. Kr. līdz 13. gs.

 

(re)

 

 

 

Dzejas jomā vispirms jāmin Elles ķēķinieka un vienlaikus jaungaitnieka Gunara Saliņa Rakstu 1. sējums Dzeja (sastād. Kārlis Vērdiņš un Gunara sieva Jautrīte), kur iekļauti visi līdz šim publicētie dzejkrājumi un viens nepublicēts − No zila gaisa, kā arī vērtīgi fotouzņēmumi ar „radošiem bohēmistiem” (Guna Kalniņa).

 

„Sliktajai, niknajai meitenei”, amerikāņu bītņiku līdziniecei Agnesei Krivandei, dzejkrājuma Bērnība autorei, kritiķa Vērdiņa uzskatā vēl jāpieaug, jākļūst mazliet priecīgākai un noteikti jāturpina dzejot, citādi viņš solās meitenei kārtīgi sadot pa dibenu.

 

Literatūras mantojuma pārpublicējumiem pievienojas Valda Grēviņa dzejoļu izlase Tas trakais kavalieru gads (sastād. Inta Čaklā). Kārļa Ulmaņa sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš savā laika par Grēviņa skumju, nāves, kapu un visvairāk vīna radītām izjūtām piesātinātajiem dzejoļiem teicis: tādi mums nav vajadzīgi! Krievu okupācijas laikā krājumu Lapas lido, lapas skan (1946) Valdis Lukss savukārt noraida kā padomju cilvēkam nepiemērotu, bet Vilis Lācis salīdzina Grēviņa dzejas ar Maskavas kultūruzraugu tolaik vajātās Anna Achmatovas darbiem. Dzejnieku, kuŗa dēļ Daugavā noslīcinājusies Austra Skujiņa, izsūta vergu darbos uz Irkutsku (1951-1955). Tad vēl Jāņa Klīdzēja romāns Cilvēka bērns; Annas Brigaderes triloģija Dievs. Daba. Darbs; Alberta Bela romāns Cilvēki laivās; Roberta Mūka pēdējā paša sastādītā eseju un dzeju grāmata Apaļais cilvēks − Dieva kopija.

 

Prozā stāstu virknes atrodamas Laimas Muktupāvelas grāmatā Totēmi, Tāļa Vaidara Katram sava un Māra Bērziņa Gūtenmorgens − pēdējā anekdotiskas situācijas iz Gūtenmorgena dzīves atstāsta gailis, ēzelis, kaķis un suns. Sakarā ar Liepājas 382. dzimšanas dienu iznāk „Liepājas rakstnieku” (Olafa Gūtmaņa, Ērika Kūļa, Modra Zihmaņa, Sandras Vensko, Vinfreda Krauča) darbu izlase Ar sakņu sajūtu vējā; Egīla Ventera „policijas trilleris” Radio Luxembourg − skarba sociāla kritika par pēcpadomju Latvijā valdošo korupciju, par varas elites visatļautību; Artūra Snipa dažnedažādu mistifikāciju piesātinātais romāns Pasaule pēc tam; Aivara Kļavja vēsturiskais romāns Rīgas kuprītis un vesela rinda kategorijai izlasi un izmet (Berelis) piederoši darbi, kas lai labāk paliek nepieminēti.

 

No tulkotās daiļliteratūras − Selmas Lāgerlēvas Kristus leģendas (tulk. Mudīte Treimane), Latvijā iecienītā Gabriela Garsijas Markesa literāri meistarīgais Neticamais un skumjais stāsts par tiklo Erēndiru un viņas ciestsirdīgo vecmāmiņu, Francijā mītošā krieva Andreja Makina franciski sacerētais un godalgotais (Prix Goncourt + Prix Mēdicis) bestsellers Franču testaments; lietuvieša Šauļus Kondrotas romāns Un apmāksies tie, kuŗi skatās pa logu; Bukera Prēmijas laureātes Anitas Brukneres (Brookner) 21. romāns Nākamais lielais solis; Breivermenas (Kate Braverman) Es, Frīda − vienas no nozīmīgākajām 20. gs. gleznotājām sievietēm un feministu ikonas, Frīdas Kālo (Kahlo, 1907-1954), dzīvesstāsts. Pārāk daudz tulkoto darbu klasificējami kā „šermuļproza” (Stroda) − tādi kā polietes Dorotas Maslovskas Poļu-krievu karš zem sarkanbaltā karoga (tulk. Ingmāra Balode); zviedra Kārla Juhana Spēlmaņa Rubašova liktenīgais līgums; angļa Patrika Nīta (Neat) Sīka gaismiņu pilsēta; amerikāņa Stīvena Kinga Mizerija; Sātanisko vārsmu autora, Indijā dzimušā Salmana Rušdija (Rushdie) Klauns Salimars; kanadieša Maksa Forena Madonnas saraksts u.c.

 

Vairāk vai mazāk zinātniski ievirzītu grāmatu klāstu papildina Latvijas Vēsturnieku komisijas 19. sēj. Okupētā Latvija 1940-1990 ar Ineses Feldmanes, Jāņa Stradiņa, Aināra Bambala, Juŗa Pavloviča un 11 citu autoru pētījumiem, kam tematiski pievienojas Via dolorosa 5. grāmata (sastād. Anda Līce) ar staļinisma upuru atmiņām un unikālu 1941.14.VI izsūtītā Jāņa Kauliņa fotomateriālu krājumu; Izcilais Ingunas Daukstes-Silasproģes pētījums Latviešu literārā dzīve un literatūra ASV un Kanadā (800 lpp.!); Viktora Hausmaņa un Benedikta Kalnača kopdarbs Latviešu drāma 20. gs. otrā pusē, kur aplūkots arī trimdas dramaturgu devums; Maijas Burimas Ibsens Latvijā − rūpīgs, 500 lpp. biezs pārskats par joprojām, maigi sakot, iecienīto norvēģu dramaturgu, kā par to liecina arī Māras Zālītes jaunā luga Pērs Gints nav mājās. Burima − kopā ar Valdu Čakari, Viktoru Hausmani, Benediktu Kalnaču, Ievu Kalniņu un Ievu Zoli − piedalās ar rakstiem norvēģu publikācijā Acta Ibseniana IV, kas veltīts Ibsena interpretācijai Polijā un Baltijas valstīs; Renātes Blūmbergas Lībieši dokumentos un vēstulēs: Somijas zinātnieku ekspedīcijas pie lībiešiem; Edmunda Bunkšes Intīmā bezgalība, kur Delevēras U. profesors apceŗ cilvēka un dabas mijiedarbi; Alberta Zarāna Pilis un muižas Latvijā sērijā Latvijas Mazā enciklopēdija; perestroikas ideologa un PSRS sabrukuma veicinātāja Aleksandra Jakovļeva ļoti vērtīgie memuāri Krēsla; Džordža Sorosa Maldu varbūtības laikmets: Kaŗš pret teroru un tā sekas − galvenokārt par Buša administrācijas patvarīgajām izdarībām pasaules mērogā; Pētergaiļa sērijā Vārds un tā aspekti politikā iznāk prezidentes runu (1999-2007) krājums V.V.-F. 4 plus 4; amerikāņu žurnālista un rakstnieka Raiena (Cornelius Ryan) Visgaŗākā diena (The Longest Day, 1959) − par sabiedroto invāziju Normandijā (1944.6.VI). Grāmata tulkota 28 valodās un iznākusi vairāk nekā 10 miljonos eksemplāru.

Ja direktīva jeb, kā savā laikā teica, ukazs norādītu izvēlēties tikai divas no šīm pēdējos mēnešos iznākušajām grāmatām, tās būtu jau minētais Daukstes-Silasproģes trimdas literatūras pētījums un literaturzinātnieces un akadēmiķes Janīnas Kursītes Vārdene (pilns nosaukums: Neakadēmiska latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene), kas, kā vēstī pati sastādītāja, ir vārdu noliktava, paredzēta tūlītējai izmantošanai un papildināšanai.

 

 

(re)

 

 

 

Kaut arī ne vienmēr var pievienoties rakstnieka un dzejnieka Jāņa Liepiņa, pēc pamatprofesijas ārsta, visai asajiem uzskatiem, jāapbrīno viņa nevilcināšanās paust savu pārliecību, lai tur lūst vai plīst, piemēram, rakstu sērijā Kanadas avīzē Latvija Amerikā. 2006.23.IX viņš pievienojas vēsturnieka Ulža Ģērmaņa atziņai (un to Liepiņš ir darījis jau daudzkārt agrāk), ka Latvijā nav gaidāma nekāda sabiedriska attīstīšanās, iekam nav bijusi norēķināšanās ar pagātni, proti, iekam neradīsies sekotāju Berklavam savu komunistisku maldu atzīšanā. Kamēr tas nenotiks, kamēr šajā jomā nebūs nekādu pārvērtību, cinisms nebūs padzenams.

 

2006.14.X numurā Dr. Liepiņš atstāsta Irānas prezidenta Ahmadinešada Vācijas kanclerei Angelai Merkelai nosūtītās vēstules daļēju saturu. Vēstuli Irānas prezidents tajā pat laikā nosūtījis arī Džordžam W. Bušam, ko Baltais nams, tāpat kā ASV galvenie masu informācijas avoti, pilnīgi ignorē vai arī labākajā gadījumā noniecina, parasti bez jebkāda priekšstata par tās saturu. Laikrakstos ārpus ASV, piemēram, vācu plaši pazīstamajā Frankfurter Allgemeine Zeitung vēstule iespiesta pilnībā, un to objektīvi komentē FAZ redaktors. Tuvo Austrumu speciālists Lerhs (Wolfgang Günter Lerch, dz. 1946), Der Islam in der Moderne (2004), Händler, Mullahs, Autokraten: Aus den Ländern des Islam (2003), Denker des Propheten: Die Philosophie des Islam (2000) un vēl daudzu citu grāmatu autors. Jānis Liepiņš vispirms vērtē vēstules literāro formu − tā esot lieliska un pagodinājums Irānas teicamai humanitārai izglītībai (..) Saprotams, vairums nevaram nojaust, cik izteiksmīgi Ahmadinešada teksts skan persiešu valodā, bet vāciski tam ir patiešām gluži Šillera laika cēls stilistisks paaugstinājums. (..) ...ik rinda ir apbrīnojama ar izteiksmes spēku, ar vārdu atrašanos īstajā vietā un ar pēdējos gados jau pavisam zudušu vīrieša bijību pret sievieti, ko Irānas prezidents, paldies Dievam, demonstrē visaugstākajā džentlmeniskumā. Atsaucoties uz FAZ, Liepiņš norāda, ka plaši citētais, īpaši ASV, Ahmadinešada mudinājums noslaucīt Izraēlu no zemes virsas, esot aplami pārtulkots. Faktiski viņš izteicis vēlējumu, kaut vēsturei nebūtu tāda Izraēla jādaudzina! Seko Liepiņa retorisks jautājums: varbūt tulkošana angliski apzināti sagrozīta, lai panāktu vēlamu skaidrojumu? Ja tā, jājautā, kam tas būtu izdevīgi? − Liekas, visvairāk tām pašām hegemoniskajām, naftkārajām aprindām, kuŗu ieskatā Irāna pieskaitāma t.s. axis of evil (ļaunuma ass) valstīm, aprindām, kas pirms četrarpus gadiem īsteno invāziju Irākā un tagad plāno „pārmācīt” Irānu, kā to visos sīkumos izskaidro viens no izcilākajiem amerikāņu žurnālistiem, Pulicera (Pulitzer) balvas laureāts Sīmors Heršs (Seymour Hersh) žurnāla The New Yorker lappusēs (skat. 2006.17.IV, 20.X, 27.XI).

 

(re)

 

 

 

Pēc demogrāfu aplēsēm, Latvijas iedzīvotāju skaits 2050. gadā samazināšoties no pašreizējiem nepilniem 2,3 uz 1,8 miljoniem. Pērn dzimušo skaits − 9,7 bērni uz 1 000 iedzīvotājiem bijis augstākais pēdējos 13 gados, bet dzimstības koeficients ir tikai 1,36. Paaudžu nomaiņai būtu vajadzīgs 2,1 līdz 2,2 bērni katrai sievietei.

 

Centrālās statistikas pārvalde vēstī, ka pērngad Latvijā mēneša vidējā darba alga (vismaz uz papīra) pieaug par 23%. Neraugoties uz to (pēc Eurostat datiem) Latvija iekšzemes kopprodukta ziņā (uz viena Cilvēka) ir 25. nabadzīgākais ES reģions. No Eiropas Komisijas gadskārtējā ziņojuma par sociālo aizsardzību ES valstīs uzzinām, ka Latvijā zem nabadzības sliekšņa dzīvo 19% iedzīvotāju (Igaunijā − 18%, Lietuvā − 21%). Vislabākā situācija ir Zviedrijā un Čechijā (attiecīgi 9% un 10%).

 

Tajā pat laikā Rīga ir 72. dārgākā pilsēta pasaulē. Salīdzinājumam Tokija ir 4. dārgākā, Hongkonga − 5., Viļņa − 97., Tallina − 90., Ņujorka − 100., Maskava − 134.

 

2006./2007. mācību gadā pilna laika studentu skaits bijis vairāk nekā 100 000; 67 000 valsts augstskolās, vairāk nekā 27 000 juridisko personu dibinātajās augstskolās un vairāk nekā 7 000 − koledžās. No 4 612 akadēmiskajiem darbiniekiem 31% ir lektori, 26% docenti, 13% asociētie profesori, 12% pētnieki, 11% profesori un 7% asistenti.

 

Pēc amerikāņu lieltirgoņu žurnāla Forbes datiem vismazākās problēmas cilvēkiem ar lieko svaru esot Eritrejā, Etiopijā un Bangladešā − tikai attiecīgi 4,4%, 5,6% un 6,1% no iedzīvotājiem, bet vislielākās − Nauru, Mikronēzijā un Kuka salā (94,5%, 91,1% un 90,9%). ASV ir 74,1% lielvēderu, Anglijā 63,8%, Vācijā − 60,1%, Somijā − 58,7%, Krievijā − 49,1%, Itālijā − 45,5%, Francijā − 40,1%, Ķīnā − 28,9%, Japānā − 22,6%. Baltijas valstīs vismazāk branguļu ir Igaunijā − 42,2%, kam seko Latvija ar 47,3% un Lietuva ar 53,1%.

 

UNICEF pārskatā par bērnu dzīves apstākļiem Child Poverty in Perspective: An Overview of Child Well-Being in Rich Countries Anglija ierindojas pēdējā vietā 21 industrializētās valsts vidū (izmantoti 2002. un 2003. gada dati, kas ir jaunākie pieejamie).

 

(re)

 

 

 

Pēc Vīnes Konvencijā par diplomātiskajiem sakariem (1961.18.IV) noteiktajām uzvedības normām, vēstnieki, piemēram, nedrīkst diktēt iekšpolitiku tajās valstīs, kur tie ir stacionēti. Krievijas vēstnieks u.c. diplomāti, uzskatīdami Latviju par PSRS sastāvdaļas pēcteci, runā skolmeistariskā tonī vienā laidā ar mūsu sabiedrību, diplomātiem, politiķiem. Tam nu jau vairs nepiegriežam gandrīz nekādu vērību. Bet Kremļa pārstāvji nav vienīgie. To mēdz darīt arī pasaules supervaras diplomāti, īpaši vēstniece Katrīne Toda Beilija, gan pamācīdama, kuŗš no kandidātiem būtu ievēlams tiesībsarga amatā, gan norādīdama, kādā redakcijā būtu jāpieņem likumi un kādi ļaudis valsts pārvaldē būtu vēlami vai nevēlami. Pēc Valda Zatlera ievēlēšanas, Beilija tūdaļ uzsveŗ, ka jaunajam prezidentam būšot jādara ārkārtīgi daudz, lai Latvija nezaudētu starptautiskajā arēnā iegūtās pozicijas, par ko liecinot ASV prezidenta divas vizītes pusotra gada laikā. Kas zin, varbūt intervijā laikrakstam Dienas Bizness (2007.11.VI) viņas balsī bija jūtama humora vai ironijas pieskaņa − Beilija taču ļoti labi zina, ka šimbrīžam starptautiskajā arēna viņas darba devējs ir viens no pasaules valstu visneieredzētākajiem līderiem. Piedevām cienījamā Viņas Ekselence izsaka vēlēšanos sadarboties ar Saeimas jaunievēlēto prezidentu sevišķi tādos jautājumos kā procesu caurskatamība, ētika un tiesiskums. Protams, Latvijā tās ir ļoti vajadzīgas lietas. Bet jāprasa, vai kāds spēs uzklausīt Beilijas ieteikumus, ņemot vērā, ka viņas pašas pārstāvētās valsts izpildvaras īstenotāji Baltajā namā dara visu, lai apietu procesu caurskatamību, ētiku un tiesiskumu?

 

(re)

 

 

 

Vairāk nekā 20 inteliģences pārstāvju, to vidū rakstnieki Māra Zālīte, Knuts Skujenieks, Anna Žīgure, komponists Pēteris Vasks, akadēmiķis Jānis Stradiņš, mākslinieks Imants Lancmanis, režisors Alvis Hermanis, prof. Maija Kūle u.c., atklātā vēstulē pauž satraukumu par zināmās aprindās izskanējušiem aicinājumiem apturēt LNB („Gaismas pils”) projekta īstenošanu: Uzskatām, ka LNB projekta apturēšanas sekas būtu Latvijai ilgtermiņā katastrofālas (..) Tiktu raidīts signāls, ka nevēlamies veidot uz zināšanām balstītu sabiedrību. Pasaulslavena arhitekta projekts tiktu pamests pusratā. Tā ir joti drūma perspektīva. JG deklarē solidaritāti ar LNB projekta atbalstītājiem.

 

(re)

 

 

 

LV prezidentes Vīķes-Freibergas administrācijas paspārnē izveidotās vēsturnieku komisijas loceklim, LOM Gadagrāmatas sastādītājam un zinātniskajam redaktoram, prof. Heinriham Strodam liedz iebraukšanu KF, kaut arī viņš uzaicināts referēt Krievijas ZA Vispārējās vēstures institūta konferencē (2007.31.V). Šķiet, es pārāk dziļi esmu ieracies viņu arhīvos. Pārāk daudz zinu − tā Latvijas Avīzei vēsturnieks, kuŗš apmeklējis Krievijas archīvus jau kopš „atkušņa” 50. gadu vidū. Viņa pēdējā grāmata: PSRS kaujinieki Latvijā (1941-1945) − par partizāniem, faktiski Sarkanarmijas iesūtītiem diversantiem.

 

(re)

 

 

 

Kad Tallinas centrā pēc Maskavas impērijas un okupācijas simbola − pieminekļa padomju atbrīvotājiem (bronzas kaŗavīra jeb Aļošas) un tā pakājē apbedīto zaldātu pīšļu pārvietošanas uz padomju kaŗavīru kapiem, trakojošs krivvalodīgo pūlis sarīko grautiņu (2007.26.IV), apgāžot automašīnas, izlaupot veikalus (īpaši alkohola un dārglietu), izraisot kautiņus (ar daudziem ievainotiem un vienu bojā gājušo KF pilsoni), tūdaļ vairākas ES un NATO dalībvalstis, Eiropas Komisija, Baltijas Asamblejas Latvijas un Lietuvas delegācijas, Eiropas Parlamentā (EP) strādājošie latvieši, latviešu studentu korporācijas, LOM valde, PBLA u.c. latviešu un lietuviešu organizācijas izsaka solidaritāti ar Igaunijas valdību. ASV paliek neitrāla − Aļošas pārvietošana un tās sekas esot Igaunijas iekšējā lieta, kaut arī valsts sekretāre Kondolīza Raisa sazvanās ar Igaunijas prezidentu Ilvesu. Tajā pat laikā Latvijas Saeimas deputāti balsošanā (3.V) noraida priekšlikumu par atbalsta izteikšanu Igaunijai. EP darbiniece Maija Krastiņa atklātā vēstulē nodēvē deputātus par vājiem tautas pārstāvjiem, apsūdz viņus gļēvulībā un nolaidībā. Un PBLA ar patiesu nožēlu konstatē Latvijas Saeimas nevēlēšanos, kavēšanos un bailes atbalstīt Igauniju. Visai Latvijai par kaunu tikai divas nedēļas vēlāk (10.V) pēc gaŗas spriedelēšanas parlaments pieņem deklarāciju par atbalstu Igaunijai, nosodot vandālismu, ekstrēmismu un nekārtības Tallinā un pie Igaunijas vēstniecības Maskavā.

 

(re)

 

 

 

Šogad Amnesty International kampaņas Instant Karma centrā ir Darfūra, kur vardarbības rezultātā bojā gājuši vairāk nekā 200 000 cilvēku, bet 2,5 miljoni kļuvuši bēgļi. Šim pasākumam Joko Ono uzdāvinājusi AI tiesības atskaņot visas Lennona komponētās solo dziesmas. Laists klajā divu KD albūms The Songs of John Lennon. Tā veidošanā savu talantu ziedojušas dažādas pazīstamas popgrupas vai indivīdi.

(re)

 

 

Vācijas nedēļas laikrakstā Freitag (2007.25.V) ievietots Laimas Muktupāvelas raksts Das Essen der Anderen, veltīts ES jauno deviņu dalībvalstu rūpēm par savu nacionālo identitāti. Visai tēlaini rakstniece salīdzina iestāšanos (2004.1.V) ES ar iesvētībām, kur pie iesvētāmajām jaunavām nāk vecas labdarības apvienības dāmas un, gredzeniem rotātos kaulainos pirkstus kratot, dod pamācības par šķīstu dzīvošanu. Vecajām grezelēm trīc galvas, viņu ūsainās virslūpas rotā ragancienīgas kārpas, bet, sēdot uz savām naudas lādēm, viņas beidzot ir atradušas muļķa uzklausītajās jaunās novices. Mūs, jaunās dalībvalstis.

 

(re)

 

 

 

Saulainā maija 15. dienā (Kas tautu vieno / Tas tautu ceļ / Tik vienotībā / Viss zied un zeļ!) pasaules presē parādās ziņa, ka ASV mediju magnātam Rupertam Mērdokam (Rupert Murdoch) pārdota telekompānija LNT: Latvijas Neatkarīgā televīzija un 70% telekompānijas TV5 jeb TV Rīga. Darījuma summa šai ziņojumā netika atklāta. Eksperti lēš, ka to vērtība varētu būt ap 20 miljoni latu. LNT valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis TVNET ziņās paskaidro, ka viņš vēloties Latvijas TV skatītājiem piedāvāt vēl interesantāku kanālu un, lai tas tā notiktu, LNT bija jākļūst par liela pasaules tīkla daļu. Par šo ziņu tautas atsauksme nebija vienbalsīga:

Skatītāja: Saprotu, ka esmu kaut ko palaidusi garām. Vai mums tiešām bija kaut kas interesants, kas tagad drīz būs vēl interesantāks???

Bambaks: Varbūt kas mainīsies. LNT ir dzeltens reklāmkanāls, bet TV5 − Kremļa rupors, kas pārstāv Krievijas oficiālo viedokli. Skatāmi tie nav.

Boss: Tad TVNET arī, jā? Berezovskis toreiz atbrauca nopirkt abus, un tagad pārdeva!

Era: Man ir pilnīgi vienalga, kam ko pārdod... Galvenais, lai izbeidz rādīt tos krievu un meksikāņu seriālus, stulbus šaujamgabalus un nekam neadresētas multenes!

Danuzaurs: Ha, Ha! Latvija izpārdota līdz apakšbiksēm. Unikāla valsts. Muļķu zeme. Ieraksim dālderīšus − izaugs naudas koks. Varēsim plikiņi tur kāpt un tēlot aborigēnus, un civilizācija nāks uz mums skatīties un teiks: jā, tie reiz bija latvieši!

AARPRAAC: Tas fašists Ruperts Murdoks nopircis Latvijas TV???!!! Viņa kanāls Fox News to tik vien dara kā bīda Buša propagandu un mazgā stulbajiem amerikāņiem smadzenes!!!

Taisnību nesaka: Murdoks nesaka, par cik nopircis, ne arī, kas ir pārdevējs. Mūs muļķo tāpat kā Padumjo laikos.

Ieva: Tas nozīmē galu jebkādai demokrātijai. Murdoka Fox News ir visidiotiskākās. Tās nav ziņas, bet tīra propaganda. Kur te Latvijai ieguvums?

Latvietis: Es labāk skatos Krievijas kanālus, jo tie ir daudz sakarīgāki.

Deivids: LNT tagad jāmaina nosaukums. Nav vairs nekāda Latvijas Neatkarīgā TV, bet Latvijas NotirgotāTV!

 

(jž)

 

 

 

Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane (ib), Anita Liepiņa (al), Maruta Lietiņa Ray (mlr), Biruta Sūrmane (bs), Juris Žagariņš (jž) Rolfs Ekmanis (re).