Voldemārs Avens
Ēriks Rudāns – LATVIEŠU PĒDĒJAIS BĪTŅIKS
Gan ar novēlēšanos, ir vērts zināt, ka no latviešiem cēlies un Tusonā (Tucson), Arizonas pavalstī dzīvojis, strādājis un šā gada aprīlī aizsaulē aizgājis gleznotājs un skulptors Ēriks Rudāns (1933-2007). Viņš atrasts miris savā darbnīcā, domājams, dabīgā nāvē, starp saviem mākslas darbiem. Darbnīca atradusies kādā simtgadīgā mājā Tusonas pilsētas meksikāņu rajonā (barrio). Rudāns tur bijis pazīstama un visu iemīļota personība. Sava lādzīgā rakstura, askētiskā dzīves veida un savas īpatnējās mākslas dēļ viņš ticis daudzināts gan par „pēdējo bītņiku,” gan arī par „mākslinieku mākslinieku.” Viņa dzīves ziņa bijusi radīt mākslas darbus un nedomāt par materiālām vērtībām. Ērika dzīves prasību apmierināšanai viņam pieticis ar 3 000 līdz 4 000 dolāriem gadā. Bez mākslas radīšanas, kuŗas materiāliem viņš bieži lietojis dažādus atradeņus un dāvinājumus no draugiem, viņa otra lielākā mīlestība bijusi politika, par ko viņš vienmēr bijis ar mieru diskutēt, un nekad nav vairījies teikt kritiskus vārdus par ASV sociālo iekārtu, īpaši par Buša administrācijas izrīcībām iekš- un ārpolitikā. Viņš mudinājis savus kaimiņus piedalīties vēlēšanās. Viņam rūpējuši vietējo meksikāņu, „nelegālo” emigrantu likteņi. Kad 2002 gadā svelošajā Arizonas tuksnesī bojā aiziet daudzi laimes un darba meklētāji no Meksikas un Centrālamerikas, Rudāns to piemiņai izveido vairāk nekā divus metrus augstu skulptūru – Madonnu ar mirstošu bērnu rokās. Darbnīcas kaktos atradušās no koka bluķiem un dēļiem cirstas ekspresīvas cilvēku figūras un galvas. Populāra bijusi Rudāna glezna, kas saukusies Santo Muerte – svētais labam alum un cigāriem, ekspresīvi gleznots cilvēka ģindenis ar dzeltenu oreolu virs galvaskausa. Etertona (Etherton) galerija, kas jau 15 gadus izstādījusi Rudāna mākslu, sarīko plašu piemiņas izstādi un viņa darbu izsoli. Neilgi pirms viņa nāves šī pati galerija izstāda Rudāna figurālos darbus, lielākoties frontāli gleznotus stilizētus plikņus uz stilizētas dabas vai iekštelpu fona.
Ēriks Rudāns ieradies Amerikā 1949. gadā. Studējis grafisko mākslu Viskonsīnas Universitātē (U. of Wisconsin), ko beidzis ar bakalaura (B.A.) un maģistra (M.A.) grādiem. Kādu laiku bijis mācībspēks slavenajā Čikagas Mākslas institūtā (Art Institute of Chicago) un vēl citur. Bet tad, kopā ar kādu no saviem studentiem nolēmis izbeigt amerikāņiem tik parasto „žurku skriešanos” (rat race), nodoties tikai mākslai un dzīvot vienīgi no tās. Pēc Savienoto Valstu apbraukāšanas ar motociklu, viņš izšķīries par palikšanu Tusonā. Kā viņa draugi stāstījuši, Ēriks nekad nav sēdējis bezdarbībā, vienmēr radījis kādu jaunu mākslas darbu, neprasīdams, vai tas kādam patiks un vai būs pārdodams. Viņš mitis un strādājis trīs nelielās istabās, kur bieži nav bijis telefons, nedz arī siltums. Arī automobilis viņam nav bijis. Rudāns gleznojis tieši uz grīdas un sūdzējies, ka grūtākā lieta pēc tam esot piecelšanās. Viņa māksliniecisko talantu bija pamanījis Dienvidarizonas Sabiedriskais mākslas fonds, kas 2003. gadā piešķīris Ērikam 25 000 dolāru atzinības balvu (Arizona Arts Award). Ar ASV kongresdāmas Gabrielas Gifordas (Gabrielle Gifford) gādību viņam tiek izkārtota pensijas nauda no Sociālās apdrošināšanas, un kaut arī mūža pēdējos gados mūsu ar spilgtu mākslinieka talantu apveltītajam tautietim vairs nav jādzīvo kā nabadzīgam bītņikam, savu dzīves stilu viņš mainīt nav gribējis.
Mākslinieks un dzejnieks Voldemārs Avens ir JG redakcijas loceklis (skat. JG248:4-5.)
