Imants Tālrīts Bite

Laimons Eglītis

• Veļu upi pārjāj jaungaitnieks – gleznotājs, leģionārs, Cedelghēmas (citur Zedelghēmas) veterāns, nēķenietis Imants Tālrīts Bite (1925-2007). JG foliantos atrodams ne viens vien Imanta darināts vāks un piedevām raksti par mākslas jautājumiem un daudzi izcili grāmatu apskati, piem., par Valentīna Pelēča vairāksējumu Malēniešu pasauli un Jāņa Siliņa Latvijas mākslas sešiem sējumiem. Viņa gleznas bieži raksturo pārdomu atziņas par laikmetu savādībām, nenovēršami izjūtamais Zeitgeist, laikmeta garīgās ievirzes kopnoskaņa (skat interviju JG222:43-48).

• Gleznotājs par excellence un iecienīts mākslas pedagogs vairākās ASV Merilendas (Maryland) štata augstskolās Laimons Eglītis (1929-2007). Suverēns dažādās glez­nošanas technikās, sevišķi akvarelī, studējis vecmaistarus, viņš sasniedz savos darbos perfekciju, bet gleznu kompozīcijā un savas fantāzijas iztēlē rada īpatnēju, vizuāli komplicētu mākslas darbu uzbūvi un šarmu. Sevišķi iemīļots kompozīcijas elements PBLA KF balvas (1973) laureātam ir frontāli nostatītas un gleznas uzbūvē ieaustas sieviešu kailfigūras (skat. JG248:29, 41).

• Ne tikai vienā gadā, bet vienā un tajā pašā dienā kaulainā uzveic divus ģēnijus – pasaulslavenos filmu titānus, kinorežisorus Ingmaru Bergmanu (1918-2007) un Mikelandželo Antonioni (1912-2007). Jāpievienojas Normundam Naumanim, ka pasaulē vairs nav neviena kinorežisora, kuŗa darbi aizsāktu jaunu laika skaitīšanu kino valodā, estētikā, filozofijā un kuri būtu spēcīgas personības spilgtā, unikālā, nepavairojamā rokraksta apzīmogoti (Diena 2007.7.VIII).

• Aizkuņģa vēzis nokauj Maestro Lučāno Pavarotti (1935-2007) – kopš La Bohème izrādes Londonā (Covent Garden, 1963) pašu slavenāko operdziedātāju, harizmātisko pasaules tenoru karali, vispārdotāko klasiskās mūzikas izpildītāju vēsturē, mūzikas popularizētāju ne tikai koncertzālēs, bet arī stadionos, parkos, pilsētu skvēros, kur viņš ar savu mākslu pulcina simtiem tūkstošiem klausītāju.
  
  (va) (re)

Mikelandželo Antonioni

Ingmars Bergmans

Jaunlaulātie Nikoleta Mantovani un Lučano Pavarotti (2003)

GRĀMATAS. TULKOJUMI CITVALODĀS

• Ingas Ābeles Uguns nemodina, ko Husets Forlag izdevis dāņu valodā (tulk. Karstens Lomholts), dāņu kritiķes Zenijas Jonsenas vērtējumā ir romāns ar garšu – to baudīs un nebeidzami pārdomās lasītājs, kas mīl vārdus un iztēles bagātu maģisko reālismu. Pērngada beigās Viļņas apgāds Versus Aureus to laiž klajā lietuviski – Ugnis nepabudins (skat. JG249:56). Ābeles darbi tulkoti arī vācu, angļu, franču, itāļu un krievu valodā.

• Dagnijas Dreikas prozas un dzeju krājums lietuviski Vejo juokas (Vēja smiekli). Jau iepriekš viņas stāstu krājums Stāsti un sāgas publicēts Armenijā.

• Vairas Vīķes-Freibergas Dzejas loģika: dainu struktūra un poētika franču valodā (William Blake & Co) ar tautas mūzikas KD pielikumā. Autore pati kopā ar Rūtu un Valdi Muktupāvelu iedzied Saulīt, mana krustamāte.

• Pirms četriem gadiem Maķedonijas Kultūras ministrijas (sadarbībā ar UNESCO) nodibināto balvu Bridges of Struga piešķir dzejniekiem no visas pasaules par pirmo dzejkrājumu un atlasītas dzejoļu kopas iespiež antoloģijā Bridges oriģinālvalodā, maķedoniešu un kādā no „lielajām valodām”. Šogad tur atrodami arī Ērikas Bērziņas darbi no viņas debijas krājuma Ziemeļu lapsa.

• Rīgas izdevniecība Hekate laiž klajā albūmu Trejkrāsainā saule ar Raiņa un Aspazijas dzejoļiem, izvilkumiem no dienasgrāmatām, aforismiem un vēstulēm trīs valodās – latviešu, ukraiņu un gruzīnu. Priekšvārda un tulkojumu autors ir dzejnieks un filologs, prof. dr. Rauls Čiličava, patlaban Ukrainas vēstnieks Latvijā.

• Poļu dramaturģijas mēnešrakstā Dialog (2007.VI) ar nosaukumu Wschód słońca u Voldiego publicēta Ansela Kaugera luga Artis klusē, Alise klusē, par ko autors saņēmis Literatūras Gada balvu (2006) kategorijā „Labākā debija”.

• Sanktpēterburgā 14.VI notiek Rasmas Kārkliņas krieviski pārtulkotās un Kazachstānā publicētās grāmatas The System Made Me Do It: Corruption in Post-Communist Societies (skat. JG245:63-64) prezentācija. Tajā pat dienā profesore nolasa lekciju par šo pašu tematu Sanktpēterburgas Eiropas U.

 

 DZEJA

• Mūsu dzīve nokalpota (nordik) – tā saucas Knuta Skujenieka pēdējais krājums, kam par motto varētu likt paša dzejnieka vārdus: nāc talkā ugunskuru dzēst / lai varam katrs savā sētā / mēs varam smago brīves nastu nest.

• Šnabji/blaknes, Žebera (mākslinieka Andra Bražes) 2. dzejgrāmata, iznāk tieši 20 gadus pēc Tetovējumiem – viņa pirmās.

• PROZA. Jāņa Einfelda romāns Palaidnis (Dienas Grāmata) ar dažādu dīvainu, bet krāšņu būtņu starpniecību noārda esošo pasauli.

• Aivars Kļavis savas vēsturiskās triloģijas Viņpus vārtiem 2. grāmatā Rīgas kuprītis (nordik) nonāk līdz 19.gs. otrai pusei. 1. grāmata – Adiamindes āksts (2005).

• Daces Priedes (kopdarbs ar meitu) Zirnekļa tīkls smilgās (Amberline) sadzīviskā plāksnē sastāv no iekšējiem monologiem par eksistenciāliem jautājumiem, mūžību, dzīves jēgu, pasaules neizskaidrojamību etc.

 MANTOJUMS

• Rūtas Skujiņas līdz šim plašākajā dzejoļu izlasē Uz Dieva plaukstas (Jaunā Daugava), ko sakārtojusi viņas meita, valodniece, dzejniece, JG līdzstrādniece Lalita Muižniece, iekļautas visas trīs Skujiņas dzejgrāmatas – Kuģi (1935), Putni (1947) un Viss elpo zem saules (1964), kā arī periodikā un rokrakstā palikušie darbi.

• Fragmenti no Austras Skujiņas dienasgrāmatām, vēstulēm, kā arī agrāk publicēti un nepublicēti raksti par dzejnieces īso, traģisko dzīvi un viņas dzeju iekļauti Jāņa Zālīša sakārtotajā grāmatā Krizantēmu sniegs (Mansards). Dzejnieks un kritiķis Kārlis Vērdiņš (Diena 2007.16.VII) izsaka speciālu atzinību trimdā mirušās Intas Ezergailes (1932-2005) plašajam rakstam, kur autore objektīvi un analītiski un bez tradicionālajiem sterotipiem liek sev par uzdevumu attīrīt no vairākām kārtām ciniskas un virspusīgas interpretācijas: traģiskā meitene, kas mira mīlas dēļ, nožēlojamais kapitālisma upuris, ne gluži korektā revolucionāre (..) izaicinošā bohēmiete ar izmisīgu bravūru, kas dzēra un pīpēja daudz cigarešu kafejnīcās. Vērdiņš pacildina arī otru trimdā sacerēto un grāmatā pārpublicēto rakstu – šo rindiņu rakstītāja apceri par Austras Skujiņas izlasi Krīt manā pavasarī sarma (1978) – apceres autors tiecas noraut dzejniecei padomju gados uzsegtos plīvurus, kritizējot viņas dzīves un dzejas marksistiskās interpretācijas. Lasot abu trimdinieku rakstus, pārņem kluss apmierinājums: nu var taču rakstīt par leģendāro Austru arī racionāli un lietišķi, izvairoties no apnicīgajām „ak, vai” un „cik žēl” nopūtām. Laikam jau tajās Rietumu universitātēs tomēr kaut ko iemāca. Attiecībā uz pēdējo Kārļa izteiku neatliek nekas cits kā izsaukties kopā ar Imantu Ziedoni: Re, kā...

• Anšlava Eglīša prātulu krājums Radošā dzirksts (Jumava).

 FOLKLORA

• Ar teiku krājumu Vidzeme (sast. Laura Rezakova) Jāņa Rozes apgāds sāk virkni izdevumu, kas apkopo atlasītus mītus par Latvijas novadiem.

• Guna Rukšāne saistoši kultūrvēsturiskā ainavā skata Cēsu pilis un muižas stāstos, nostāstos un spoku stāstos (Cēsu raj. Padome).

 LITERATŪRZINĀTNE

• Latviešu dzejnieku portretos (Zinātne) Knutu Skujenieku, Uldi Bērziņu, Leonu Briedi, Laimu Līvenu, Jāni Rokpelni, Hermani Marģeru Majevski un Juri Heldu – grāmatas apakšvirsrakstā viņi nodēvēti par robežu šķērsotājiem un robežu sargiem – aplūko tādi speci kā Ruta Veidemane, Inta Čaklā, Anda Kubuliņa, Māris Salējs, Edgars Lāms. Letonica galvenās redaktores Ievas Kalniņas priekšvārds.

 VALODNIECĪBA

• Dr. philol. Rasma Grīsle Spēkildzē II lielā mērā cenšas turpināt sava profesora Jāņa Endzelīna darbu.

 TULKOJUMI NO CITVALODĀM

• Dzejnieka Edvīna Raupa tulkoto spāņu rakstnieka un sengrieķu valodas profesora Migela de Unamuno Miglu pirmoreiz latviskojis (1935) Konstantīns Raudive.

• Ungāru rakstnieku – klasiķa Ferenca Mora vēsturiskais romāns Zelta zārks (Tapals) par Romas impēriju (3. – 4.gs), kad valda kristiešu nežēlīgais vajātājs, viltīgais Diokletiāns – līdzīgas viņa izdarībām vērojamas arī patlabanējā gs.; Magdas Sabo autobiogrāfiskais romāns Elīzai (Tapals), kas noris starp I un II Pasaules kaŗu; Agotas Kristofas triloģija Lielā burtnīca (Valters un Rapa) tulkota vairāk nekā 35 valodās – autore pēc ungāru pretpadomju revolūcijas (1956) apmetas uz dzīvi Šveicē un publicējas arī franciski.

•  Islandiešu rakstnieka, dzejnieka un mākslinieka Halgrīma Helgasona romānu 101 Reikjavika apdzīvo ar melno humoru piesātinātie „jaunie vienaldzīgie”, mietpilsoniskās kontrkultūras viktoriāņi.

• Žana Ešnoza (Jean Echenoz) romāns Es aizeju (Je m’en vais) (Zvaigzne) kariķē 21.gs. mākslinieka un mākslas darbu likteni.

• Nobela Prēmijas laureātes (2004) Elfrīdes Jelinekas (skat. JG241:12-14) agrīnais romāns Mihaels. Jauniešu grāmata infantilajai sabiedrībai (AGB, tulk. Jānis Krūmiņš) ir radikāla kritika par austriešu sabiedrību ar garīgi tukšiem mietpilsoņiem galvenajās lomās.

• Anglijā mītošās ukrainietes Marinas Levickas romānu Īsa traktoru vēsture ukraiņu valodā (A Short History of Tractors in Ukrainian) (ZvaigzneABC), kas saņem Wodehouse prēmiju un tiek nominēts Bukera prēmijai, izcili pārtulkojusi Ieva Elsberga.

• Džeimsa Mika romāna Cilvēkmīlestības akts (Dienas Grāmata) darbība noris Sibīrijā pilsoņkaŗa 1919. gadā galvenokārt čechu leģionāru un skopcu (paškastrātu) vidē.

              

 

MĀKSLA.

• Mākslinieces un mākslas pedagoģes Leldes Kalmītes (lkalmite@yahoo.com) bagātīgi ilustrētā grāmata Jānis Kalmīte -- par savu tēvu (1907-1996), kuŗš trimdas latviešos kļūst leģendārs, citu mākslas darbu vidū, ar savām ikonogrāfiskajām rijām.

• Mākslas doktores Daces Lambergas monogrāfisks albūms Jēkabs Kazaks (Neputns) veltīts mūsu mākslas klasiskā modernisma pārstāvim. Jau agrāk autorei piešķirta pelnīta Dienas kultūras balva par grāmatu Klasiskais modernisms. Latvijas māksla 20.gs. sākumā (Neputns, 2004).

• Stellas Pelšes pētījuma Latviešu mākslas teorijas vēsture: Mākslas definīcijas valdošo laikmeta ideju kontekstā (1900-1940) (LMA mākslas vēstures institūts) pamatā ir autores doktores disertācija.

• Vizuālo mākslu žurnālā Studija (2007.VIII/IX) bez Helēnas Demakovas pamatīgā Leonarda Laganovska daiļrades aplūkojuma – no postmodernisma skatpunkta, citu vidū, ir raksti par Venēcijas mākslas biennāli, izstādi documenta Kaselē, tēlniecības projektu Minstere 07, poļu mākslas izstādēm Rīgā.

 VĒSTURE

• Vēstures profesora (Iowa State U.) Andrēja Plakana jaunās grāmatas nosaukums Experiencing Totalitarianism: The Invasion and Occupation of Latvia by the USSR and Nazi Germany 1939-1991 (Totalitārisma pieredze: PSRS un Nacistu Vācijas invāzija un okupācija Latvijā 1939-1991) (AuthorHouse, 2007) precīzi norāda uz grāmatas saturu.

 MEMUĀRLITERATŪRA

• 1941.14.VI uz Sibīriju izsūtīto Latvijas bērnu atmiņas, pateicoties filmu režisorei Dzintrai Gekai, apzinātas un dokumentētas grāmatā Sibīrijas bērni. Kaut arī sējums ir 1 150 lpp. biezs, tas ir tikai pirmais (A-K), kam sekošot vismaz vēl viens,

• Komponista, Latvijas Konservatorijas prof. Pēteŗa Barisona (1904-1947) dienasgrāmata Pa pagātnes tekām (Praktiskā grāmata), kuŗai pievienots KD ar autora mūzikas ieskaņojumiem.

• Ļoti aktīvais sabiedriskais darbinieks trimdā, Konstantīns Sventeckis, izdevis saviem Dīpīša piedzīvojumiem turpinājumu: Gaitas Amerikā – no nokāpšanas Ņujorkā no kuģa Marine Marlen līdz pat mūsdienām.

 DAŽĀDI

• Lībiešu valodas un kultūras kopēja Pētera Damberga un viņa audzēkņu 1937.-1939. gadā sagatavotā albuma Lībiešu dzīve faksimilizdevums. Pēc otrreizējās krievu okupācijas radu tautai igauņiem kā dāvanu domāto oriģinālu Tartu no sadedzināšanas izglābis toreizējās 10. nepilnās vidusskolas direktors Kārels Kotsars. Mūsdienās lībiski runā apmēram 30 cilvēku, no tiem izcilākie Latvijā – Tenu Karma un Valts Ernštreits.

• Ingrīdas Karstās Kaupēna līgava – par Latvijas kriminālistikas vēsturē leģendāro Ansi Albertu Kaupēnu (1895-1927), kuŗš I Pasaules kaŗa laikā dienējis Krievijas armijā, pēcāk Sarkanās armijas 9. latviešu strēlnieku pulkā. Uz nāvi notiesātā laupītāja un slepkavas stāsts izmantots arī Zigmāra Liepiņa un Māras Zālītes rokoperā Kaupēn, mans mīļais!

• Socioloģijas prof. Tāļa Tisenkopfa Uzburtā vieta (Neputns) sastāv no esejām par Briseli, Pēterburgu, Ķemeriem, Zinātnes muzeju Londonā, supermārketiem, kafejnīcām, lidostām, cilvēkiem, sabiedrību, par sevi, un ne tikai.

• Daudzas no Pēteŗa Bolšaiša savāktajām atmiņām un stāstiem par studentu korporācijām jeb buršu valsti grāmatā Vivat Academia (Artava) liekas pazīstamas no žurnāla Universitas. Turpat puse veltīta norisēm ap Tērbatas U. (tagad Tartu, ko vācieši un zviedri dažkārt sauc par Dorpat, bet krievi – par Jurjev). Ja alus kvantumus, par kādiem lasītājs grāmatā lasa, viņš lūkotu izdzert, vairāku mēnešu ilgas paģiras viņam būtu nodrošinātas – tā recenzijā Eduards Silkalns.
  
  (re)

 

MĀKSLA

• Naktī no 25. uz 26.VIII Vecrīgā, Rīgas centrā un priekšpilsētās, ieskaitot tuneļus, tramvajus un autobusus, ikgadējais laikmetīgās mākslas kultūras forums Baltā nakts dod iespēju iepazīties ar aktuālāko mūsdienu mākslā un kultūrā.

• Cēsu mākslas svētku ietvaros izstāžu namā atklāj (18.VIII) Ilmāra Blumberga izstādi – vēl vienu variāciju par Venēcijā aizsākto ekspozīciju Lūgšana par redzēšanu.

• Galerijā Daugava Daces Lielās Gleznas (2004-2007) demonstrē to pašu detalizācijas un mērenas stilizācijas manieri, kur ilūziju palīdz radīt smalki krāsas spricējumi Polloka-Pauļuka stilā (Stella Pelše).

• Ņujorkas Sotheby mākslas darbu izsolē (2007.15.V) Daugavpilī dzimušā žīdu izcelsmes pasaulslavenā abstraktā ekspresionista Marka Rotko (Rothko) glezna White Center (Yellow, Pink and Lavender on Rose, 1950) pārdota par $72 840 000. Tās iepriekšējais īpašnieks (David Rockefeller) to nopircis par $10 000. Tajā pat izsolē Īrijā dzimušā angļa Bēkona (Francis Bacon) Romas pāvesta Inocenta X portrets (1962) pārdots par $52 680 000.

Rotko (Rothko) glezna White Center (Baltais centrs) Sotheby izsolē

 

• Rīgas mākslas galerijā Antonija – trimdinieku brāļu Soikānu – Juŗa un Nikolaja – darbu izstāde.

• Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā augusta beigās atklāj izstādi Metafora un mīts. Literārie un vēsturiskie sižeti Polijas mākslā 19. un 20.gs. mijā ar 92 darbiem no 10 Polijas mākslas muzejiem, bet LNMM izstāžu zālē Arsenāls – Saindētais avots – Jaceka Malčevska gleznu cikla Saindētā aka parafrāze – ar mūsdienu poļu mākslas darbiem postromantisma ainavā.

• LNMM sarīkotās Borisa Bērziņa gleznu uz zīmējumu izstādes Muguras (2007.24.VIII-23.IX) kuratore un arī JG līdzstrādniece Gundega Cēbere par mākslinieku: ...gribas teikt, ka ik līnijas vilcienā, jūtīgā ēnojumā un krāsu gammā [Bērziņam] izdevies saliedēt izteiksmīgu formu plastiku un raksturu. Viņš jūtas brīvi un droši jebkurā technikā un tēmu risinājumā.

Gleznotāja Borisa Bērziņa darbs no izstādes Muguras

• Valsts izstāžu zālē Tvorčestvo, Maskavā, 29. VIII atklāj latviešu mākslinieku gleznu izstādi, kur iekļauti vairāk nekā 30 mākslas darbi, to vidū Laimoņa Mieriņa (dzīvo Lielbritānijā), Mārtiņa Dāboliņa (Latvijā) un Jurija Salmaņa (dzīvo Krievijā). Izstāde tapusi, Latvijas vēstniecībai sadarbojoties ar Rīgas galeriju un Maskavas Latviešu Kultūras Biedrību.

• Miniatūrgrafikas jomā daudz starptautisku balvu saņēmušās Neles Zirnītes personālizstāde Nexus Rīgas galerijā.

• Saeimas nama fasādes nišā atgriezies (21.VIII) Riharda Maura veidotais Lāčplēsis, pareizāk sakot, tēla kopija. Oriģinālā skulptūra krievu okupācijas gados tiek „likvidēta”.
  
  (re)

TEĀTRIS

• Latvijas Nacionāla teātra sezona iesākas ar Brāļu Kaudzīšu Mērnieku laikiem, bet režisors Viesturs Kairišs tos pārcēlis uz mūsdienām - ar kukuļošanu, neiecietību, kas, Dieva vārdu nepatiesi valkājot, cilvēkus noved līdz nāvei.

• Augusta sākumā Cēsu festivāla ietvaros notiek Māras Zālītes un Ulda Marhilēviča traģikomiskā dziesmuspēle Tobāgo! (rež. Valdis Liepiņš) un Dzīvīte, dzīvīte, ko dramaturgs Jānis Jurkāns raksturojis kā blurstiķi iz dzīves.
  
  (re)

MŪZIKA

• Trimdā mirušā komponista, flautista un mūzikas kritiķa Arnolda Šturma (1912-1999) piemiņai RLB notiek viņa kamermūzikas koncerts ar mecosoprānes Antras Bigačas, flautistu Gunas Užānes, Ilzes Urbānes un Imanta Sneibja, vijolnieces Rasmas Lielmanes, klavierspēlētāju Vitas Švinkas, Ievas Dzērves un Venta Zilberta u.v.c. piedalīšanos.

• Viļņā jūlija sākumā notiek vērienīgākie Dziesmu svētki (ar nosaukumu Esības loks) visā Lietuvas Dziesmu svētku vēsturē – ar vairāk nekā 35 000 koŗdziedātājiem, 50 000 skatītājiem un klausītājiem, kā arī 300 000 sekotājiem svētku norisei TV tiešraidē.

• Bavārijas Radio simfoniskā orķestra un koŗa ģenerāldirektors Tomass Grūbers priecājas, ka mūsu diriģents Mariss Jansons paliks Minchenē galvenā diriģenta amatā – līgums parakstīts līdz 2012.31.VIII. Vienlaikus Jansons ir Amsterdamas Karaliskā Koncertgebouw simfoniskā orķestra galvenais diriģents.

• ASV skaņu ierakstu firma Albany Records laiž klajā Bruno Skultes (1905-1976) operas Vilkaču mantiniece / Heiress of Vilkači dubultalbūmu, ko papildina informatīva brošūra ar libretu latviešu un angļu valodā. Ieraksts veikts diriģenta Andreja Jansona vadībā. Operas pamatā ir Ilonas Leimanes (1905-1989) romāns Vilkaču mantiniece (1943).

• Latvijas Radio un izdevniecība UPE izdod vienas no KREMERata Baltica līderes, čellistes Martas Sudrabas pirmo solo ierakstu Ex animo ar Vaska, Debisī, Bēthovena un Šostakoviča darbiem.

• Dievtuŗu sadraudze laidusi klajā KD ar Meteņu, Lieldienu, Ūsiņu, Jāņu, Apjumību, Mārtiņu un Ziemsvētku etnogrāfisko mūziku, ko ieskaņojuši Viskonsinas Dievsētas 30 ļaudis (zintapone@yahoo.com).

• Mūziķi Edmunds Mednis un Ēriks Kīns (dzīvo ASV) laiž klajā melodisku nekrologu Latvijas cukurfabrikām – kompaktdisku Lidojums, kuŗa veidošanā piedalās arī vairāki Latvijas mūziķi.
  
  (re)

_____

BALVAS, BALVAS!

• Latviskā Mantojuma fonds Bostonā, ASV, sava ilggadīgā priekšnieka un darbinieka, mūziķa Oskara Ozola piemiņai iedibinājis Oskara godalgu $ 1 000 apjomā. Pirmo reizi šo godalgu 2007.14.VII (Oskara vārda dienā) saņem modernās mūzikas studente Krisīte Skare, Bostonas Latviešu skolas mūzikas skolotāja un koŗa diriģente, un arī Trimdas draudzes koŗa diriģenta Pēteŗa Aldiņa palīdze.

• Studentu korporācijas Talavija iedibināto profesora Paula Saksa atzinības balvu (Ls 1 000) 2007. gadā saņem viena no Latvijas Nacionālās operas vadošajām solistēm, soprāns Aira Rūrāne.

• Pasaules labākā kontrabasista tituli un meistara lociņu kopā ar $ 2 500 balvu Starptautiskās kontrabasistu asociācijas konkursā Oklahomā, ASV, ieguvis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vadošais kontrabasists, 23 g.v. Gunārs Upatnieks. Nākošgad viņam paredzēti koncerti Savienotajās Valstīs.

• Artis bohemiae amicis (Čechu mākslas draugi) medaļa pasniegta ķīmijas zinātņu doktoram un sabiedriskam darbiniekam Jānim Krastiņam par vairāku čechu autoru darbu tulkojumiem latviešu valodā. Krastiņš čechu valodu apguvis pašmācības ceļā un ir pirmais Latvijas pilsonis, kuŗš ieguvis minēto balvu.

• Diriģenta Marisa Jansona vadītā Amsterdamas simfoniskā orķestra pūtēju grupa Koncertgebouworkest sniedz labdarības koncertu Holandē, Ceistas (Zeist) Brāļu draudzes dievnamā (2007.24.III). Maestro Jansona iniciatīvā notikušā koncerta ienākumi 10 000 eiru vērtībā tiek ziedoti Grostonas draudzes skolas jeb Kalnas skolas, Latvijā, pūtēju orķestra instrumentu iegādei.
  
  (bs)

_____

• Kamēr daudzi ilggadīgie krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji atsakās mācīties latviešu valodu, Japānā uzsākti latviešu valodas apmācības kursi, uz kuŗiem dažu dienu laikā pēc kursu izsludināšanas jau pieteikušies vairāk nekā desmit japāņu interesentu. Kursu pasniedzējs ir Tokijas svešvalodu universitātes maģistratūras students Daiki Horiguči. Kursus organizē Latvijas vēstniecība Japānā un Latvijas-Japānas mūzikas asociācija.
  
  (bs)

_____

• Vecrīgā, Amatu ielā 4, atklāta (2007.19.VII) piemiņas plāksne namā, kur PSRS represīvā iestāde Smerš un vēlāk Baltijas kaŗa apgabala speciālās daļas darbinieki spīdzinājuši un nāvējuši Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībniekus. Atklāšanā piedalās arī Kurts Grīnups un Imants Grāvītis, kuŗiem laimējas pārdzīvot mocības šajā ēkā un pēcāk lēģeros.

• 2007.23.VIII LOM atklāj krievu okupācijas laika upuŗu piemiņas un nacionālo partizānu darbības vietu izstādi, kas ir tikai trešā daļa no apjomīgā darba – līdz šim apzināta tikai Vidzeme, Rīga un daļa Rīgas rajona.

• Rīgā, Dzirnavu un Gogoļa ielas stūrī, 4.VII atklāts dzelzsbetona un granīta piemineklis ar iegravētiem vairāk nekā 270 žīdu glābēju vārdiem. To vidū Žanis Lipke, kuŗš no vācu nacistiskā režīma iznīcināšanas Rīgā un Dobeles pagastā izglābis 56 cilvēkus.

• Janina Šivokiene publicē pēdējam Lietuvas partizānam veltītu grāmatu Dzīvi ziedojis Tēvzemei: Antana Kraujēļa māsas un tuvinieku atmiņas. Pēc tam, kad čekas darboņi atklāj viņa slēptuvi 1965.17.III, Kraujēlis nošaujas. (re)

• Melika Kailana (Kaylan) rakstā „A Monument to the Terror” (Piemineklis teroram, The Wall Street Journal, 2007.4.IX) vēstīts, ka doma ierīkot Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi Okupācijas muzeju radusies pēc gruzīnu parlamentārieša Rurias (Nicholas Ruria) viesošanās Latvijas Okupācijas muzejā, Rīgā, ko viņš darījis zināmu Gruzijas prezidentam Sākašvilli, kuŗš savukārt nekavējoties licis iekārtot līdzīgu muzeju. Kaut arī muzejā parādīta dokumentācija par 72 000 gruzīnu nošaušanu un 200 000 deportēšanu ir ļoti iespaidīga (..) tas ieguvis pārsteidzoši maz ievērības, izņemot tādās valstīs kā Polija un Baltijas valstis, kuŗu liktenis ir bija līdzīgs Gruzijas liktenim – tā Kailans. Valters Nollendorfs savukārt zina vēstīt, ka Sākašvilli jau pirms pāris gadiem pats iepazinies ar LOM. Arī Kazachstanas prezidents Nursultans Nazarbajevs pēc vizītes LOM, uz kurieni viņu vairāk vai mazāk atvilka VVF, pavēlējis līdzīgu muzeju veidot pie sevis.
  
  (jk) (vn)

_____

• Krievu politologs Andrejs Piontkovskis sarunā ar lietuviešu filozofu Leonīdu Donski sakarā ar ekonomista Mihaila Jurjeva romānu Tretja imperija (Trešā impērija), kuŗā Krievija jau 2015. gadā fiziski iznīcina Igauniju, Latviju un Lietuvu kā nodevējvalstis: nekādā gadījumā negribu idealizēt padomju laika pagātni, tomēr domāju, ka mūslaiku oficiālā Krievija un tās politiķi tālu apsteidz Padomju Savienību. (..) Tas, ka šādi darbi var tikt publicēti Krievijā lielos metienos un saņemt pozitīvas atsauksmes no varai pietuvinātiem cilvēkiem, manuprāt, ir Krievijas „prātu situācijas” simptoms.

• Igaunijas prezidents Tomass Ilvess intervijā vācu TV/radio firmai DV-World.De (2007.16.VII) norāda, ka sadarboties ar Krievijas Federāciju ir ļoti grūti, jo nevar veikt dziļu diskusiju ar valsti, kuŗā nav demokrātijas, ar valsti, kuŗas ārpolitiku vadot vēlēšanās atjaunot bijušās Padomju Savienības varenību, (..) taču, ja tā draudēs mazām valstīm un terorizēs tās, Krievija nepanāks cieņu pret sevi.

• Laikrakstā Postimees (2007.6.VIII) Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets komentē KF prezidenta Putina piedalīšanos čekas dibināšanas 90. gadadienā: Vai jūs varat iedomāties Vācijas līderus, kas ar lielu pompu atzīmē Gestapo dibināšanas gadadienu? Tas ir neiedomājami, un tas nenotiktu. Ideoloģija, kas pašlaik veidojas KF, satur bīstamu līdzību ar fašismu, kuŗā Maskavas politiķi labprāt apsūdz Igauniju. (..) Vietām var pamanīt uzrakstus pie Maskavas krogu durvīm, ka igauņus un gruzīnus neapkalpo – kā tas bija pirms 70 gadiem nacistiskajā Vācijā attiecībā pret žīdiem.

• Polijas drošības ministrs Aleksandrs Šiglo sakarā ar KF paziņojumu par dalības apturēšanu Līgumā par konvencionālajiem bruņotiem spēkiem Eiropā (CFE): KF ir kļuvusi par neparedzamu valsti (Ria Novosti, 2007.16.VII).
  
  (re)

_____

Statistika

1. Pēc Eirostat datiem inflācija Latvijā (2007.VI) ir augstākā Eiropas Savienībā – 8,9%. Ungārijā tā ir 8,5%, Igaunijā – 6%, Bulgārijā – 5,3%, Lietuvā – 5%, Rumānijā – 3,9%. Ar zemāko lepojas Dānija, Beļģija, Zviedrija un Francija – 1,3%.

2. New Economics Foundation (nef) un Friends of the Earth savukārt vēstī, ka ES latviešiem ir visīsākais caurmēra mūžs – 70,1 gads, par tieši 10 gadiem īsāks nekā zviedriem un šveiciešiem. Neraugoties uz to, dzīves apmierinātības indeksā no 30 valstīm Latvija ir 11. vietā, apsteidzot Lietuvu (25. vieta) un pēdējā vietā esošo Igauniju. Pirmās trīs vietas ieņem Islande, Zviedrija un Norvēģija. (re)

_____

• Karogā (2007,8) publicēta jaungaitnieces Baibas Bičoles 15 dzejdarbu kopa, bet pirms tam jūnijā – ilgi nemanītās Dagmāras Igales 29 dzejoļi. Viņas debijas dzejoļu grāmatiņa Parodija iznāk latviski 1980. gadā un 26 gadus vēlāk – dzejkrājums Small Wind (2006) Anglijā. Igale ir pazīstama arī kā gleznotāja un abstraktu grafiku veidotāja (trīs no tiem rotā Karoga lappuses). Denverā, Kolorado, mītošā māksliniece joprojām tiecoties pēc arvien nezināmā, nenotveramā mākslas noslēpuma – tā Igales dzejoļu izlases priekšvārdā raksta dzejniece Liāna Langa.

• Jaunai paaudzei piederošā Elīna Bākule ar septiņu dzejoļu kopu debitē JG245(2006). Šogad 11 viņas dzejdarbu iespiež marta Karogā. Tajā pat nr. parādās JG entuziasta Aināra Zelča (skat. <www.eraksti.delfi.lv/?custom=jaunagaita &b1>) romāna Uzbērums fragmenti. Augusta nr. atrodams plašs Nikelīnes Ošas apskats par JG249 .
  
  (re)

_____

• Wikiscanner atklājis, ka sabiedriski papildināmās interneta enciklopēdijas Wikipedia, kas paļaujas uz masu saprātu un godīgumu, gandrīz 300 šķirkļu „labojumi” ved uz ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) datoriem, piemēram, rindkopai par Irānas prezidenta Ahmadinešada plāniem pievienots visai bērnišķīgs izsauciens Wahhhhh! ASV Republikāņu kampaņas komitejas dators ticis izmantots, lai šķirklī par Irākas Baath partiju jēdzienu okupācijas spēki attiecībā uz ASV armiju nomainītu pret apzīmējumu atbrīvošanas spēki... Vatikāna dators savukārt izmantots, lai dzēstu norādes, kas Ziemeļīrijas katoļu nacionālistu partijas Sinn Fein līderi Geriju Adamsu saista ar kādu pirms pārdesmit gadiem notikušu dubultslepkavību.
  
  (re)

_____

• Elza Rodze-Ķīsele visai detalizētā aprakstā sakarā ar sarīkojumiem (6.V un 1.VII) Sidnejā Spodŗa Klauverta (1920-1980) piemiņai (Brīvā Latvija 2007,32) min dažādus literāta, dramatiķa, kultūras pasākumu veicinātāja nopelnus, bet viņai piemirsies, ka Spodris bija aktīvs JG līdzstrādnieks (kopš 1962) un arī redakcijas loceklis (kopš 1976).
  
  (re)

_____

• Šā gada vasara izceļas ar 3 x 3 nometņu plauksmi – jūlija mēnesī Alsviķos (460 dalībnieku 45 ievirzēs) un Laidzē (320 dalībnieku 28 ievirzēs), Latvijā, bet augustā (jau 27. reizi) Gaŗezerā un (26. reizi) Katskiļos, ASV. Kamēr Alsviķos Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektore Dace Markus māca dziedāt Īstuodīju īvu kroumu ar pareizo Malienas intonāciju un Austris Grasis apgalvo, ka dialektu nīcināšana un vienas standartvalodas ieviešana ir drīzāk vājinājušas, nevis stiprinājušas latviešu valodu, Laidzē stāstniec Reiter Līg pastāv uz to, ka ventiņu mēlē nekad nekādas galotnes nav bijušas. Ja novados ir tik stipras valodas tradicijas, tad latviešu valodai vēl ilgi briesmas nedraudēs, piebilst abu nometņu dalībniece un JG redkolēģijas locekle Anita Liepiņa. Kafejnīcas „Nīkšana” cienītājiem (pie alus glāzes pēc nodarbībām) alsviķieši izdala speciāli sakopoto Nīkšanas rokasgrāmatu ar „nīkšanai” piemērotām dziesmām. Par drošību gādājusi vietējā zemessardze.

• Vadoties pēc JG piesūtītā Aijas Mazsīles-Lagzdiņas atstāsta (ko diemžēl nebija iespējams iespiest visā pilnībā), ir fiziski, ir emocionāli, ir garīgi dziedinošā vidē Katskiļos 5 ciltīs sadalītie dalībnieki seko nometnes vadmotīvam: Dzied, māsiņa, tu pret mani, / Es pret tevi gavilēšu! Bet ne jau gavilēšana vien – arī meditēšana un muskuļu pastiepšana (Brigitas Vīksniņas vadībā), ievirzēs un starpievirzēs – politika, celaiņu aušana, tautas tērpu darināšana, trimdas vēsture dzīves stāstos, koka darbi, rotkalšana, svilpaunieku darināšana, metālu apstrādāšana un vitrāžu veidošana, arī visiem tik nepieciešamā garīgās un fiziskās veselības kopšana. Visspilgtākais iespaids Aijai palicis no 12.gs. Ļaudonas zeltenes apģērbā ietērptās Anetes Karlsones referāta par novadu tērpu vēsturisko attīstību, kas bijis jāturpina sveču romantiskā gaismā, jo zibens spēriens visu apkārtni iegremdējis visdziļākā tumsā.

• Kā vēsta JG saimniecības daļas vadītāja Ingrīda Bulmane, daļa no Katskiļu ieviržu vadītājiem piedalījušies arī Gaŗezerā, piemēram, Anita Karlsone ar vīru Māri mācījuši dziesmas Vidzemes sēļu izloksnē. Liela vērība pievērsta ne jau tikai izlokšņu apgūšanai, bet arī politikai, vēlēšanām, ekonomikai Latvijā un visnotaļ mākslas norisēm abpus Lielajam Dīķim.
  
  (al., am-l., ib)

 

Uz JG248(2007) vāka redzamā, caur mūsu redakcijas locekļa, mākslinieka un dzejnieka Voldemāra Avena foto prizmu iemūžinātā Rīgas Vecpilsētā pamanītā priekškaramā atslēga izraisījusi ne vienu vien komentāru abās okeāna pusēs (skat., piem., JG250:59). Rīgas Neatkarīgās Rīta Avīzes kultūras norišu apcerētājs Arno Jundze milzīgajā un sarūsējušajā atslēgā saredz simbolismu: tikpat ierūsējuši un stīvi ir mūsu priekšstati par kultūras vērtībām. Lasot „Jauno Gaitu”, reizēm žēl, ka uz līdzīgu žurnālu nespēj saposties Latvijas intelektuāļi – te ir gan diskusija, gan tas dabiskais jauno zināšanu un sarunu prieks, bez kura mūsu dzīve ir tik bezgala garlaicīga (NRA 2007.2.VI). Šādi vārdi, protams, dod gandarījumu, var vai gluži lepns palikt. Uzreiz gan jāpiebilst, ka JG veidotāju ieskatā žurnāla mērķauditorija vienmēr ir bijusi ne tikai diasporā mītošie, bet visi latviski lasoši ļaudis, neatkarīgi no dzīvesvietas [skat. LU Humanitāro zinātņu žurnālā Letonica (nr.15:169-210) „JG redaktora pierakstus”]. Varētu vēl piemetināt, ka JG nonāk ne viena vien interesenta rokās arī Latvijā (kaut arī abonentu skaits varētu būt krietni lielāks) un ir atrodama galvenajās bibliotēkās Latvijas pilsētās, arī provinces un skolu drukātā vārda krātuvēs. Jauno Gaitu visvienkāršāk iegādāties Latvijas Okupācijas muzeja grāmatu galdā – tā latviešus mudina filoloģijas doktors Jundze, kuŗa minētā ierūsētība un stīvums kultūras jomā raksturo arī pārāk daudzus diasporas tautiešus, pārsteidzošā kārtā pat tādus, kuŗi dižmanīgi pieskaita sevi „trimdas inteliģencei”, „trimdas augšējam simtam”. Šajā sakarībā JG redakcija lūdz savus lasītājus mudināt arī šos ļautiņus pievienoties JG lasītāju un atbalstītāju saimei. (JG red.)

 

 

 

_____________

Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane (ib), Voldemārs Avens (va), Jānis Krēsliņš (jk), Anita Liepiņa (al), Aija Mazsīle-Lagzdiņa (am-l), Biruta Sūrmane (bs), Valters Nollendorfs (vn), Rolfs Ekmanis (re)