JBS NOSTABILIZĒJAS

Journal of Baltic Studies (JBS), XXXVIII/2, June 2007. The Association for the Advancement of Baltic Studies (www.balticstudies-aabs.org).

Cik var spriest no šīs vasaras numura, žurnāls lēnām meklē un atrod savu lomu Baltijas jautājumu pētniecībā. Šī laidiena raksti ir tieši par Baltijas valstīm un Somiju. Tamperes U. Miera institūta (Tampere Peace Research Institute) pētnieka un Turku U. Baltijas telpas studiju maģistra programmas direktora Marko Lehti ieskatā Baltijas valstis uzsver savu “baltiskumu”, gan šķietami uzmanīgi un nogaidoši, veidojot savas saistības ar Eiropas valstīm, ASV un Krieviju. Spora Redmane (Kristina Spohr Readman), Londonas Ekonomiskās Skolas (London School of Economics) lektore, sniedz labu pārskatu par Baltijas valstu jautājumu Rietumvācijas politikā no 1949. līdz 1990. gadam. Jauni materiāli un to novērtējums ir par Baltijas valstu sūtniecībām un to īpašumtiesībām Berlīnes rietumdaļā, arī par diskusijām attiecībā uz kompensācijām Baltijas valstu pilsoņiem. Ainius Lasas, Vašingtonas U. (U. of Washington, Seattle) doktorands, dod vērtīgu pārskatu par traģiskajiem 1991. gada janvāŗa notikumiem Viļņā un Rīgā. Viens no viņa secinājumiem – militāra intervencija abās pilsētās notikusi ar Gorbačova ziņu. Kaut arī viņš bija gaidījis mazākus cilvēku upuŗus. Glasgovas U. (U. of Glasgow) mācībspēks Džofrijs Sveins (Geoffrey Swain) pievēršas domstarpībām, strīdiem un to bēdīgajām sekām Latvijas partizāņu grupējumos pēc II Pasaules kaŗa. Viļņas U. profesors Zeninas Butkus pētījumā par Padomju Savienības un Lietuvas attiecībām 1930. gados parāda, ka Maskava bijusi ļoti ieinteresēta un arī sekmīga Baltijas valstu sadarbībai ar Poliju aizkavēšanā, neatturoties pat no mēģinājumiem piekukuļot lietuviešu nacionālistu preses izdevumus ar naudas summām. Turku U. lektors Luijs Klerks (Louis Clerc) analīzē Francijas nostāju pret Somijas patstāvību pirms 1941. gada un secina, ka Francijas valdošās aprindas jau tad konsekventi centušās stiprināt sava partneŗa, lielās Krievijas, vienotību un nesadalamību. Rakstu daļu noslēdz Piero Bugiani īss pārskats par itāļu interesi Baltijas telpā no Inocenta III laikiem līdz pat mūsdienām.

Recenziju nodaļā aplūkotas trīs grāmatas – Violetas Kelertas rediģētā un sastādītā Baltic Postcolonialism - On the Boundary of Two Worlds: Identity, Freedom, and Moral Imagination in the Baltics (rec. Gediminas Lankauskas, Concordia U., Canada), Dainas Bleieres, Ilgvara Butuļa, Ineša Feldmaņa, Aivara Strangas un Antonija Zundas History of Latvia (Katja Wezel, Ruprecht-Karls-Universität Heidelberg) un Kurillas (Wolfgang Curilla) Die deutsche Ordnungspolizei und der Holocaust im Baltikum und in Weissrussland 1941-1944 (Peter Klein, Hamburger Stiftung zur Förderung von Wissenschaft und Kultur). Žurnālu noslēdz redakcijā saņemto grāmatu uzskaite.

Gundars Ķeniņš Kings
Pacifika Luterāņu U.