LATVIJAS GRĀMATAS IZSTĀDĒ ŅUJORKĀ

Ņujorkas Publiskā bibliotēkā (ŅPB) bija skatāma (2007.5.X-2008.27.I) izstāde Graphic Modernism from the Baltic to the Balkans, 1910-1935 (Modernisms grafiskā mākslā no Baltijas līdz Balkāniem, 1910-1935). Izstādītas galvenokārt grāmatas ar modernistu darinātiem vākiem. Šīs skates kuratori: prof. S.A. Mansbachs un Siemaskēvičs (W.J. Siemaszkiewicz). Mansbachs ir autors loti pamatīgai monogrāfijai Modern Art in Eastern Europe: From the Baltic to the Balkans, 1890-1939 (Cambridge U. Press, 1999), kuŗā liela vērība veltīta Latvijas un pārējo Baltijas valstu mākslai. Šī varbūt ir pirmā izstāde kādā no izcilākajiem Ņujorkas kultūras institūtiem un muzejiem, kuŗā redzami starpkaŗu posma Latvijas mākslinieku darbi. Latviešu māksliniekus svarīgākajos Ņujorkas muzejos ir pārstāvējis Gustavs Klucis, bet viņš reprezentēja un reprezentē Padomju Krievijas, nevis Latvijas mākslu.

Izstādē bija redzama Nik­lava Strunkes ilustrētā Rūdolfa Akersa grāmata Dur, cērt, sit (1930), Linarda Laicena Kliedzošie korpusi (1930), Pāvila Vilipa Romantika autobusā (1930) un 21 Dzeja (1930) ar Ernesta Kāļa darinātiem vāka zīmējumiem un Lucijas Zamaičas Mīlas kontrabanda (1930) ar Michaila Jo ļoti vidbergisko vāka rotājumu. Jāmin, ka izstādē un tās katalogā kļūdaini minēts Sigismunds Vidbergs kā vāka zīmējuma autors. Žīdu mākslinieks, dekorātors Rīgas Strādnieku, Žīdu un Krievu teātros, Miķelis Jo draudzējās ar Rīgas mākslinieku grupas locekļiem. Eksponātu starpā ir Linarda Laicena dzeju krājums Aziats (1929), kuŗa vāku tipografiski modernistiski ir darinājis vai nu Kālis vai Vidbergs. Izstādē redzams ir arī Jēkaba Kazaka darinātais plakāts Kultūras svētki (1920).

Atskaitot Akersu, pārējie grāmatu autori bija ar izteikti kreisu noslieci. Linards Laicens, kādreizējais latviešu nacionālists, būdams neapmierināts ar jaundibināto neatkarīgo Latvijas valsti, pārcēlās uz Krieviju, kur to nogalināja lielajos Staļina masveidīgos slepkavošanas pasākumos (1937). Līdzīgs liktenis piemeklēja grafiķi Ernestu Kāli, kuŗš arī pameta Latviju un devās uz Krieviju, tāpat slaveno Gustavu Kluci, kurš starpkaŗu posmā dzīvoja Krievijā un savos darbos cildināja komunismu, Ļeņinu un Staļinu.

ŅPB ir publicējusi glīti iekārtotu šīs izstādes katalogu ar prof. Mansbacha plašu un pamatīgu grafiskā modernisma aprakstu, kā arī Deivisa (Robert H. Davis, Jr.) un Kasineka (Edward Kasinec) apceri „The Development of Baltic, East-Central European, and Southern Slavic Collections” (Baltu, Austrumcentrāleiropas un Dienvidu slāvu kolekciju izveidošana).

Sakarā ar šo izstādi Ņujorkas Publiskā bibliotekā no 8. līdz 10. nov. bij rīkota (8.-10.XI) konference Meaning of Modernity in Central Europa (Modernisma nozīme Centrāleiropā), kur kā novērotājas piedalījās arī Latvijas Valsts mākslas muzeja direktore Māra Lāce, mākslas vēsturniece un apgāda Neputns un žurnāla Studija galvenā redaktore Laima Slava un mākslas vēsturniece Dace Lamberga, kuŗas plašā monogrāfija par modernistu Jēkabu Kazaku laista klajā pērngad (skat. JG251:54).

Jānis Krēsliņš, Sr.