Lai arī turpmāk JG veicina jaunas domas un ceļu uz saskaņu pretrunu plosītajā pasaulē!

Irīna un Imants, Rīgā

* * *

Ainas Siksnas raksts „Sēras un radošs darbs” ļoti interesants!

Austra Reine, Springfield, MO

* * *

 

Paldies par varen feino JG251! Žagariņa Kiberkambaris ļāva iepazīties ar Grūtupu un viņa īpatnējo loģiku un Ekmanis iepildīja par trimdas 1960. gadiem, kad pats šīm lietām daudz uzmanības neveltīju.

Lasītājs Bostonā

* * *

 

Patīkami saņemt atzinību par JG sūtīšanu draugiem. Atjaunojiet abonementu arī turpmāk uz diviem gadiem [minēti pieci cilvēki]. Nosūtu samaksu par visiem pieciem – Kanadas 450 dolārus.

Jūlija Baumane, Mount Brydges

* * *

 

Nepartam, protams, pareizi novērojumi. Krievijas pārāk lielā ietekme mūsu valstī rada lielāko daļu no tagadnes sarežģījumiem. Uz demokrātisku Krieviju neceru. Sadalījusies Krievija, – jā. Bet tad lielas jukas. Lai ir. Vienīgais – ka tikai kapitālistu apmautie tautieši nesāk vēl vairāk mukt no savas zemes uz plastikas (nedzīvas) un ģenētikas (Frankenstein food) paradīzēm. Lai nāk kas nākdams – austrumu robežu šajā reizē mēs noturēsim!

Lasītājs Siguldā

* * *

 

Rolfa Ekmaņa recenzijā (JG251:66) un acīmredzot arī Kalvāna grāmatā teikts, ka Augusts Kirchenšteins par izcilo darbību Latvijas Kultūras tuvināšanās biedrībā ar PSRS tautām (patiesībā Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrībā), kuŗas pēdējais priekšsēdētājs viņš bijis, saņēmis no prezidenta Kārļa Ulmaņa 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Šī tuvināšanās biedrība tika nodibināta 1929. gadā, bet Augusts Kirchenšteins TZO 3. šķiru saņēma jau 1929. gadā par nopelniem, darbodamies kā Latvijas universitātes lauksaimniecības fakultātes profesors. Par akadēmiskiem nopelniem Kirchenšteins saņēma TZO IV šķiru 1926. gadā (skat. Oskara Gerta rediģēto sējumu Triju Zvaigžņu gaismā. Pirmā grāmata, 1924-1940. Rīgā: Latvijas Vēstnesis, 1977:677 lpp.). Jāmin arī, ka Augusts Kirchenšteins nekad nebij Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrības priekšsēdētājs. Pēdējais šīs biedrības priekšsēdētājs bij Arvīds Kalniņš (no 1940. gada februāra līdz 1940. gada 30. novembrim). Pirmais priekšsēdētājs bij Rainis, pēc tam Otto Skulme, Pāvils Rozītis, Jānis Jaunsudrabiņš, Eduards Smilģis. Vērts pieminēt, ka Augusta Kirchenšteina brālis bij ievērojams Padomju Savienības militārs darbinieks un izlūkošanas daļu vadītājs (skat. Latvijas PSR Mazā Enciklopēdija, 1968), kuŗš tika nošauts 1938.gadā vienlaicīgi ar daudziem citiem Padomju Savienības latviešu komunistiem.

Jānis Krēsliņš, vecākais, Ņujorkā

* * *

Franks Gordons savā, kā vienmēr, interesantajā un informatīvajā rakstā „Ienaida negaisi” (JG251) min, ka mūsu (t.i., Izraēlas) tauta visumā gatava teritoriālam kompromisam ar palestīniešiem. Varbūt tauta, bet valdība diez vai? Sarunu laikā par mieru Vidējo Austrumu reģionā, otrdien, 2007. gada 27. novembrī, Annapolisā, ASV, kur piedalījās pārstāvji no 50 valstīm, ieskaitot Mahmudu Abbas, Ehudu Olmertu un, protams, namatēvu Bušu, kā raksta informācijas medijos, trīs dienu laikā, no 25. līdz 27. novembrim, Izraēlas specdienestu aģenti nolaupījuši (kidnapped) un aizveduši uz Ofer cietumu Birzeit Universitātes studentu padomes prezidentu Fadi Hamadu, kurš braucis automašīnā no kādas palestīniešu bēgļu nometnes uz Rietumkrasta pilsētu Ramallu; trīs palestīnieši līdzīgā veidā nolaupīti Al-Ram pilsētiņā ziemeļos no Jeruzalemes, bet Nabulus pilsētā šāds liktenis piemeklējis veselus 14 palestīniešus; Izraēlas karavīru lodes šajā laika posmā nogalinājušas mazākais 6 un ievainojušas ap 50 palestīniešu, galvenokārt civiliedzīvotājus; par katru Kassam (Qassam) pretestības kustības Izraēlas virzienā raidītu pašdarinātu raķešu šāviņu Izraēla turpinājusi sodīt kolektīvi visu pusotru miljonu Gāzas joslas palestīniešu ar elektrības noslēgšanu un noliegumu pārdot viņiem degvielu; izraēlieši uzsākuši plaša blokmāju (ar 250 dzīvokļiem) kompleksa būvdarbus palestīniešu Austrumjeruzalemē; atklātībā pārrunāts Izraēlas bruņoto spēku pastāvīgas novietnes būvprojekts palestīniešu Rietumkrastā; un Izraēlas valdības pārstāvji noraidījuši jebkādus termiņus sarunās ar palestīniešiem. Šie tikai trīs dienu notikumi konferences laikā un īsi pirms tās nepārliecina par Izraēlas līderu gatavību ne teritoriāliem, ne arī citiem kompromisiem ar palestīniešiem. (Ap to pašu laiku Izraēlas līderi izteica neuzticību visu 16 amerikāņu izlūkdienestu kopnovērtējumam – National Intelligence Estimate, ka jau 2003. gadā Irāna pārtraukusi priekšdarbus kodolieroču pilnveidošanai, uz ko jau vairākus gadus netieši norādīja ASV Baltā nama un arī Izraēlas vadošo aprindu noniecinātais Starptautiskās atomenerģijas aģentūras – International Atomic Energy Agency jeb IAEA – vadītājs, ar Nobela Miera prēmiju (2005) apbalvotais ēģiptiešu jurists Mohameds el Baradejs.)

Lasītājs Zviedrijā

* * *

 

R. Staprāna kungs atbildē manam rakstam (JG251:59) uzskata, ka mēs bijuši laikabiedri Latvijā tanī laikā. Liekas, ka tas tā nav, jo 1934.g. maijā viņam bijuši tikai 8 gadi. Viņš varēja būt beidzis pamatskolas 1. klasi vai arī to uzsācis tikai rudenī. Es tanī laikā biju Juridiskās nodaļas 2. kursa students LU. Diemžēl, tāpēc mūsu saprašana un laika novērtēšana radikāli atšķiras. Viņš mani uzskata par vienvaldības aizstāvi, bet tāds es neesmu, lai gan pieminēju dažus vēsturiskus faktus izņēmuma gadījumiem. Tanī laikā Latvijas tauta un arī es nebijām nobīdījušies no Ulmaņa apvērsuma, jo ar to viņš neiznīcināja demokrātiju, tikai to apturēja uz īsu laiku, lai rastu uzlabojumus Satversmē un Saeimas darbā. Iepriekšējā rakstā es nepieminēju Ulmaņa laika pozitīvos rezultātus, kad Latvijas labklājība bija viena no augstākām Eiropā (šodien ir otrādi). Liela vērība tika piegriezta latviskai gaisotnei un patriotismam. To labi veicināja Mazpulku attīstība ne tikai laukos, bet arī pilsētās. „Draudzīgais aicinājums” atrada tautā lielu atsaucību dāvinājumiem skolās. Saimnieciskā laukā uzcēla Ķeguma spēkstaciju, vairākas ievērojamas celtnes un daudzas lauku skolas. Sevišķi lielu materiālu palīdzību deva arī Latgalei, lai tā kā trešā zvaigzne mirdzētu līdzīgi.

E. Lejiņš, Toronto, Kanadā