GANDRĪZ TIKAI LATVIEŠIEM!

Journal of Baltic Studies (JBS), XXXVIII/3 (September 2007). The Association for the Advancement of Baltic Studies, Inc., < www.balticstudies-aabs.org >

Šoreiz pļaujas svētki latviešiem! Ja Jūsu vietējās universitātes bibliotēkā JBS vēl nav, laiks uzstāties, lai to pasūtina: T & F Customer S, T&F Informa UK Ltd, Sheepen Place, Colchester, Essex, CO3 3LP, UK.

Iekļautajos rakstos var iepazīties ar Latvijā agrāk maz ievērotām Rietumu zinātniskām normām un standartiem. Tos ievērojot, latviešiem jāceļ sava zinātnisko veikumu kvalitāte jau tagad, īpaši laikā, kad jaunais rektors Mārcis Auziņš vēlas izveidot Latvijas Universitāti par pasaulē respektējamu Rietumu parauga pētniecības iestādi. Autoru un lasītāju dialogu veicināšanai šīm piezīmēm pievienoju autoru e-pasta adreses.

Moles (Richard Mole, <r.mole@ucl.ac.uk> U. College London) raksts raksturīgs mūsdienās akadēmiskos žurnālos publicētajiem darbiem. Lakoniskums norāda, ka raksts varētu būt autora doktora disertācijas kopsavilkums. Temats: latviešu uzskati par krieviem un krievu – par latviešiem. Pieņemt Moles secinājumus ir viegli, un no viņa metodikas varam mācīties rietumnieku jaunāko pieeju sociālām zinātnēm. Skaidrojumi tomēr neapmierinās tos, kuŗi šīs metodes vēlēsies izmantot saviem darbiem. Šoreiz man nepietiek tikai ar statistiķu gudrību.

Otru rakstu, vadoties pēc tradicionālām vēsturnieku metodēm, sastādījusi Rovana U. (Rowan U. New Jersey) lektore Ieva Zaķe (<zake@rowan.edu>). Temats: autoritāro uzskatu veidošanās latviešu inteliģencē pirms un pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma. Pēc iedziļināšanās vairāk nekā 450 labi pazīstamās nacionālistu publikācijās, autore secina, ka šā tipa cilvēki jau no sākta gala bijuši labvēlīgi noskaņoti autoritārai valsts vadības sistēmai. Tā sauktie nacionālie rakstnieki un intelektuāļi visumā vai vismaz to vairākums atbalstīja un stiprināja Ulmaņa politiskos uzskatus. Taču autores pieejai ir īpatnēji metodikas trūkumi. Tāpat kā no grāmatām vai rakstiem nevar spriest par to autoru patieso pārliecību padomju okupācijas laikā, nevar formulēt rakstnieku politisko pārliecību no Ulmaņa diktatūras laika publikācijām. Šo problēmu padziļina dažu intelektuāļu svarīgu uzskatu maiņa laika gaitā. Nacionāldemokrāti Jānis Akurāters un Linards Laicēns katrs aiziet savu ceļu. Atis Ķeniņš un Kārlis Skalbe palīdz veidot arvien populārāko demokrātisko centru. Parlamentārās Latvijas prezidenti Jānis Čakste un Gustavs Zemgals ir šai pārliecībai raksturīgi demokrāti. Zaķe itin pareizi apraksta vadonīgā “zemes saimnieka” Ulmaņa un viņa favorītu vienvaldības slavināšanu, bet nemaz neizskaidro, kur palika tā lielā inteliģences daļa, kas bija nacionāli noskaņoti demokrāti. Te nu Zaķei būtu noderējis pievērsties arī citiem nopietniem avotiem vai to izlasei. Viņas darbā man pietrūkst statistiķu nostiprinātas pētniecības dimensijas.

Indianas U. (Indiana U.) profesores Intas Gāles Kārpenteres (Carpenter) apjomīgais raksts par mūziklu Eslingena sniedz mums daudz vairāk nekā tikai šī kultūras ziņā nozīmīgā pasākuma aprakstu un vērtējumu. Dr. Kārpentere, pieredzējusi mūsdienu folkloras pētniece un lieliska latviešu kultūras pazinēja, priekšzīmīgi izskaidro savu zinātnisko pieeju un, piedevām, viņas tekstā lietoto jaunvārdu izcelsmes loģiku. Viņas metode ir līdzīga tai, ko bieži sastopam literatūras, medicīnas, saimniecisko un sociālo zinātņu fakultātēs, un pats pētījums uzskatāms par zinātniska rakstura analītisku notikuma aprakstu (case analysis). Tas ir godam veikts darbs, vērtīgs sava pamatīguma un saturīguma dēļ. Ja ir kāda kļūda, tad pavisam nenozīmīga. Lai arī mēdz teikt, ka sociologi mākot vienkāršas lietas izteikt ļoti smalkā valodā, raksts ir izglītojošs un piesaista lasītāja interesi. Kārpenteres sniegums rāda, ko var sasniegt ar rūpīgu analītisku pieeju un ko mums var dot nopietnas folkloras studijas.

Tartu U. žurnālistikas lektores Anu Masso (anu.masso@ut.ee) pētījums ir par attiecībām starp igauņiem un zviedriem, pievēršoties arī tuvākiem un tālākiem kaimiņiem, un tā metodika ir nevainojama – lielisks paraugs tiem baltiešiem, kas nākotnē rakstīs savas, Rietumu prasībām atbilstošas un pašu vajadzībām noderīgas disertācijas. Vēl jānorāda uz interdisciplināro pieeju, kas, manuprāt, visvairāk bagātina baltiešu zinātni un apgaismo mūsu attīstības procesus.

Par to, cik nopietni ņemamas ir mūsdienu prasības pētniecībā, liecina arī grāmatu recenzijas. Jurista Īva Plaserō (Yves Plasseraud) Les États baltiques. Des sociétés gigognes (2. izd.) norāda uz autora zināmu attieksmes maiņu. Baltijas valstis viņam nav vairs baltu, bet baltiešu vai baltiskas valstis. Recenzents (Matthieu Chillaud, Tartu U.) grāmatu raksturo kā viegli lasāmu, franču valodas pratējiem nozīmīgu darbu. Agita Lūse (LU) pozitīvi novērtē modernā ģeogrāfa Edmunda Bunkšes Geography and the Art of Life (izdota arī latviski). Toties Kotts (Matthew Kott, Oslo U.) visai negatīvi vērtē vācu lietu speciālista Valda Lūmana Latvia in World War II. Darbs esot novecojis, izceļas ar nekritisku pieeju padomju avotiem, kam pievienojas daudzās kļūdas vācu īpašvārdu rakstībā.

Gundars Ķeniņš Kings

Pacifika Luterāņu U.