VĒRTĪGS DEVUMS ČAKIĀNAI

Aleksandra Čaka gadagrāmata. Rīgā: Pils, 2007. 204 lpp.

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes Kultūras departamenta atbalstu klajā laistās Aleksandra Čaka gadagrāmatas zinātniskais redaktors ir Valdis Rūmnieks, bet sastādītāja – Čaka memoriālā dzīvokļa vadītāja Andra Konste.* Ne uz vāka, nedz arī titullapā diemžēl nav nekādas norādes, ka šis ir jau gadagrāmatas ceturtais laidiens. Pirmie trīs sējumi iznāk 2001., 2002. un 2004. gadā

Sakopoti 11 autoru darbi. Ievadā dzejnieks, atdzejotājs un esejists Uldis Bērziņš pievēršas „manīgajam lūša motīvam”, kas Čakam (1901-1950) un latviešiem vispār bijis nepieciešams, lai izdzīvotu visas okupācijas. Grāmata tuvina trimdā un Latvijā rakstītos darbus par Čaku, piemēram, Valda Rūmnieka un Rolfa Ekmaņa, kas ir saskanīgi dažādos laikos un politiskās sistēmās. Ekmaņa rakstā, kas pārspiests no Jaunās Gaitas [154(1985):23-25 un 155(1984):28-31, 36], teikts: Jāpiemetina, ka nav pilnīgas Čaka darbu bibliogrāfijas...(12.lpp.). Toreiz nebija. Tagad Čaka darbu uzskaite pieejama viņa Kopoto rakstu akadēmiskā izdevuma sešos sējumos (1991-2007, Valda Rūmnieka redakcijā), un arī aplūkojamā gadagrāmatā par laika posmu no 1940. gada jūlija līdz 1949. gadam. Bibliogrāfijas kompilētāja Māra Izvestnija iekļāvusi arī literatūru par rakstnieku. Īpašas ievērības vērts ir šķirklis Nr. 1283: Mūžības skartie: dzejas par latviešu strēlniekiem. Hektografēts izd. – [Eutina] (Vācijā): [b.i], 1949. – 346, [2] lpp.: il.:21 cm. – Ar roku rakstīts teksts. – 2 Jāzepa Grosvalda un 2 Niklāva Strunkes gleznu kopijas. – 22 numurēti eks. – Eks. N. 7 ieraksts: „Tekstu ar roku pārrakstījis Aivars Ruņģis, ilustrācijas pēc oriģinālzīmējumiem pārkopējis Laimonis Pilpe.” Tas bija laiks, kad cilvēki sajuta vajadzību to darīt.

Respektējams darbs, bet kā lasāmviela nebaudāms, ir literatūrzinātnieka Raimonda Brieža sastādītā „Aleksandra Čaka dzejas atskaņu vārdnīca. Nobeigums” (109-143). Še jāņem vērā paša autora ieteikums: Īsteni Čaka atskaņu meistarību var ieraudzīt, tikai lasot dzejas tekstu... (110). Daudzi ievietotie raksti apskata Čaku sakarā ar citiem rakstniekiem un ar 20.gs. mākslas un literatūras virzieniem. Autori cenšas iegriezt Čaku sava laikmeta grīstē. Ievietotie foto uzņēmumi aptveŗ laika posmu no 1918. līdz pat 2005. gadam. Cilvēcīgu dzirksti iešķiļ četri Čaka rokraksta faksimili Grēviņu ģimenes viesu grāmatā (1944-1949), piemēram: Un tā nu kopā esam mēs / Šais ļoti jaukās atsvētēs / No skaistām glāzēm dzeram šņabi / Un mums ir lab...i – Rīgā, 12. XII 45.g.

Anita Liepiņa

* Skat Andras Konstes rakstu par Čaku „Pār visiem cilvēkiem es sāku mīlēt lietas”, JG223(2000):19-21.