Vienīgā vieta, kur [Latvija] vēl darbojas un tai ir vēl kāda jēga arī nākotnē, – tā ir kultūras un mākslas teritorija. Jeb virtuālā Latvija. Tur tai vienīgais pielietojums. Kā īpaši nokodēts šifrēts vēstījums, kuru izplata starp savējiem.[..] Tuvojas tā diena, kad mēs latviskumu lietosim tieši tāpat, kā to darīja latviešu trimdas emigrācija – ikdienā būdami parasti amerikāņi, par latviešiem viņi izjuta sevi tikai varbūt lasot grāmatas, pa vakariem piedaloties kora mēģinājumos vai satiekoties vietējā dramatiskā pulciņa izrādēs.

Diena 2008.8.II