OKUPĀCIJAS MUZEJA NĀKOTNES NAMS TUVOJAS REALITĀTEI

Intervija ar Valteru Nollendorfu

 

Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes Nama skiču projekts 2008. gada 12. februārī ieguvis Rīgas būvvaldes apstiprinājumu. Skiču projekts sastāv no plāniem, kas kalpos kā pamats techniskā projekta izstrādāšanai un celtniecībai. Premjera Godmaņa valdība savā rīcības plānā Nākotnes Nama projektu solījusi pabeigt līdz 2010. gadam. Pamatakmeni iecerēts likt 2009. gada pavasarī. Lai uzzinātu jaunāko, uz sarunu aicināts Nākotnes Nama projekta vadītājs Valters Nollendorfs.

Valters Nollendorfs ar Nākotnes Nama plāniem

Kāda sajūta pēc skiču projekta apstiprināšanas?

Atvieglojums. Mazliet pat nevaru noticēt, ka tas ir noticis. Ir drusku kā pamosties no sapņa un atklāt, ka viss nav tikai nosapņots. Skiču projekta apstiprinājumam iesniegto plānu apjoms ir iespaidīgs. To apstiprinājuši daudzi jo daudzi paraksti un zīmogi, no kuriem pats pēdējais un svarīgākais ir sarkans. Tas nenozīmē, ka viss jau galā. Taču varam teikt, ka nu dodamies uz priekšu. Nav vairs jācīnās par muzeja paplašināšanu principā. Nav jācīnās par architekta Gunāra Birkerta ieceres īstenošanu. Galu galā, savu pirmo vīziju Birkerts mums dāvināja jau 2001. gadā. Gandrīz septiņi gadi. Ar Birkerta Nacionālo bibliotēku šai ziņā, paldies Dievam, nevaram sacensties, bet tomēr. Tālākais nu jau ir vairāk techniskas un praktiskas dabas.

Pēc tik ilgiem gadiem apdraudējuma un neziņas – vai varam būt droši, ka muzejs būs un ka droši varam tajā ieguldīt savus līdzekļus?

Esmu visam dzīvojis līdzi un zinu, kāda bija situācija 1999. gadā, kad Rīgas dome nolēma ēku nojaukt, gan ar noteikumu, ka mums vispirms jāatrod piemērotas telpas. Bet drauds palika arī pēc tam, kad šo lēmumu nolēma iesaldēt, jo principā atradāmies ēkā bez līguma. Tāpēc draugi, kas nāca muzejā, vispirms apprasījās: Nu, cik ilgi jūs te vēl būsit? Neziņa nenāca par labu arī darbiniekiem, lai gan jāsaka, ka darbinieku saime ir palikusi gana stabila. Un tā ir gados jauna. Vai varam būt droši? Tik droši vēl neesam bijuši. Par to lielā mērā jāpateicas Kultūras ministrijai un tās enerģiskajai ministrei Helēnai Demakovai, kura dedzīgi un pārliecinoši iestājās par muzeju tagadējā vietā un iecerētajā veidolā. Muzeja statuss un tālākā attīstība ir nostiprināti 2006. gadā apstiprinātajā Saeimas likumā par Okupācijas muzeju, kā arī valdības lēmumos. Jaunā Godmaņa valdība ir deklarējusi – Nākotnes Nams jānobeidz 2010. gadā. Muzeja ēka un zeme ir valsts īpašums, bet ar Saeimas likumu Okupācijas muzejam, tas ir, Okupācijas muzeja biedrībai, pieder lietošanas tiesības, kas arī nostiprinātas Zemesgrāmatā. No valsts puses īpašumu apsaimnieko Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas ir valsts akciju sabiedrība. VNĪ apsaimnieko arī valsts muzeju īpašumus. Ar VNĪ Okupācijas muzeja biedrība jau noslēgusi pagaidu līgumu par ēkas lietošanu. Vēlāk noslēgs ilgtermiņa nomas līgumu.

Kādi tagad ir tālākie darba posmi?

Par skiču projekta izstrādāšanu bijām atbildīgi mēs. To veicām sadarbībā ar Gunāra Birkerta pārstāvi Latvijā, architektu firmu “RDS arhitekti”. Tagad tālākos darbus ar valdības rīkojumu pārņems VNĪ. Nākamais priekšā stāvošais darbs ir techniskā projekta un plānu izstrādāšana. Techniskais projekts būs pamats celtniecības darbu konkursam un celtniecībai. Lai gan liekas, ka te nevajadzētu pārāk daudz laika, praksē vienmēr ir pierādījies, ka notiek aizkavēšanās. Tam varētu būt divi galvenie iemesli. Pirmkārt, muzejs atrodas pašā pilsētas centrā, un pat pēc saskaņošanas var gadīties iepriekš neparedzētas problēmas. Piemēram, mums dota atļauja turpināt plānošanu, pirms galīgi izstrādāts Strēlnieku laukuma detaļplānojums. Tajā jau gan sākotnēji bija iezīmēta Nākotnes Nama vieta, bet var gadīties, ka ir nepieciešamas tālākas pārrunas par detaļām, piemēram, iecerēto bērzu birzīti pie muzeja. Tāpat nupat beidzās Komunisma upuru memoriāla konkurss. Arī memoriāla tiešā atrašanās vieta un pieskaņošana muzejam noskaidrosies tikai vēlāk, ceram, vēl 2008. gadā. Otrkārt, Valsts nekustamie īpašumi ir pakļauti valsts iepirkumu procedūrai, kas savukārt ir birokrātiska. Un birokrātijas dzirnas mūsu pieredzē maļ vēl lēnāk nekā Dieva dzirnas. Kā minēja VNĪ valdes priekšsēdis Māris Kaijaks – tikai kad sākas celtniecība, var beidzot diezgan precīzi noteikt laika plānu līdz nobeigumam.

Kad liks pamatakmeni?

Ceram, ka tas notiks 2009. gada pavasarī. Tajā guldīsim kapsulu, kurā, starp citu, būs ievietoti muzeja un Nākotnes Nama atbalstītāju vārdi. Aicināsim visus muzeja atbalstītājus piedalīties, jo tie tik tiešām būs svētki.

Un kad atvērs pārbūvēto muzeja ēku?

Būtu pavisam brīnišķīgi, ja tas varētu notikt 2010. gada 18. novembrī. Uz to arī tēmējam. Tie būs patiešām lieli svētki.

Vai muzejs paliks ēkā, kad noritēs būvdarbi?

Gribam palikt tik ilgi, cik vien varam, un izvākties uz iespējami īsu laika posmu, bet bez gada vai pusotra citā vietā neiztiksim. Ceram izvietot kaut nelielu muzeja izstādi muzeja ēkas tiešā tuvumā, bet darbiniekiem un krājumiem laikam būs jādodas tālāk no centra. Viena ideja noteikti jāizpēta – pārbūves laikā “okupēt” bijušo čekas namu uz Brīvības un Stabu ielas stūra, no kura patlaban izvācas Valsts policija. Ēka gan ir ļoti sliktā stāvoklī, bet ja to atrodam par piemērotu un mums to atļauj līdz 2010. gadam izmantot, kāpēc neapsvērt? Tur ir mūsu celtā Gļeba Panteļejeva veidotā piemiņas zīme “Melnais slieksnis.” Čekas pagrabi arī ir pelnījuši rūpīgu izpēti, lai noskaidrotu, kas saglabājies, un vai tur nākotnē iespējams izveidot nelielu muzeja filiāli.

Vai skaidrs, kas un kā finansēs Nākotnes Namu?

Pašreizējās ēkas pārbūvi un jauno piebūvi veiks ar valsts līdzekļiem. Šim nolūkam VNĪ aizņemsies naudu, ko valsts atmaksās ikgadējas nomas veidā. Tā kā celtniecības izmaksas vēl nav zināmas, nav arī zināma nomas maksa. Nomas maksu no valsts saņems Okupācijas muzeja biedrība kā ēkas lietotājs un savukārt to maksās Valsts Nekustamajiem īpašumiem. Drusku komplicēti, bet galvenais, ka strādā. Tai pašā laikā Okupācijas muzejam jāgādā par iekārtām un it sevišķi jaunās pastāvīgās izstādes iekārtošanu. Tie ir lieli izdevumi, un tāpēc patlaban norit ziedojumu vākšanas kampaņa, lai nodrošinātu muzeja nākotni.

Cik lieli ir paredzamie izdevumi muzeja iekārtošanai?

Kad sākām Nākotnes Nama kampaņu, aprēķinājām, ka miljons latu pietiks, lai muzeju iekārtotu. Tādu arī nospraudām piecu gadu mērķi – līdz 2010. gadam savākt vienu miljonu. Tagad gan liekas, ka straujās inflācijas dēļ Latvijā un dolāra vērtības samazināšanās dēļ būs vajadzīgs vairāk nekā sākumā iecerētais miljons. ASV dolārs pēdējā gada laikā nokrities no 53 santīmiem līdz 47 santīmiem, bet inflācija pārsniegusi 10%. Taču, ja nākamajos trīs gados veiksies tik labi, cik pirmajos divos, varam cerēt, ka muzeja nākotnes fondā būs ieguldīts ne tikai miljons, bet 1 500 000 latu.

Kā veicas ar ziedojumu vākšanu Nākotnes Namam?

Esam pateicīgi visiem, kas ieguldījuši vai solījuši ieguldīt Nākotnes Namā un kas šo kampaņu atbalstījuši, it sevišķi latviešu presei un mūsu pārstāvjiem ārzemēs. Pateicoties šai atsaucībai, esam jau divu gadu laikā savākuši pāri par pusmiljona latu, kas ir puse sākotnēji spraustā mērķa. Ir bijuši lieli ziedotāji, kas jau ieskaitīti platīna kategorijā ar vairāk nekā 50 000 latu ziedojumu. Bet daudz arī šūnakmens ziedotāju līdz 100 latiem. Daudz ziedojumu veltīti specifiskiem mērķiem, kādas biroja telpas iekārtošanai, stendu grupai, krēsliem. Daudz arī ziedojumu kāda ģimenes locekļa vai drauga piemiņai. Apbēdina, bet reizē aizkustina ar pateicību pieņemtie ziedojumi, kas nāk no kādas trimdas organizācijas, kura pārtraukusi darbību. Bet vai tā savā veidā neturpina iesākto muzejā? Un, protams, arvien vairāk arī testamentāri novēlējumi.

Ko darīs ar līdzekļiem, kas paliks pāri?

Jāprasa drīzāk, vai paliks pāri, bet ceram saimniekot taupīgi. Visu, ko neieguldīsim Nākotnes Nama iekārtās un jaunajā pastāvīgajā izstādē, varēsim ieguldīt muzeja Nākotnes Fondā, kas pelnīs līdzekļus tālākās darbības nodrošināšanai. Tātad viss būs veltīts muzeja nākotnei. Neesam valsts muzejs, un tāpēc mums pašiem jāgādā par labu daļu savu ienākumu. No otras puses – ar to varam saglabāt savu neatkarību no oficiālās politikas, kas laiku pa laikam seko politiskās konjunktūras vējiem. Mums jābūt pastāvīgākiem un tāpēc – patstāvīgākiem.

Kā atzīmē ziedojumus Nākotnes Namam?

Kā visus ziedojumus muzejam jau no 1993. gada, arī ziedojumus Nākotnes Namam atzīmēsim vairākos veidos. Vispirms jau tos ievietojam muzeja apkārtrakstā. Tie nokļūs arī Goda plāksnē jaunajā vestibilā. Kapsulā, ko ievietosim pamatakmenī atzīmēsim tos ziedojumus, ko būsim saņēmuši vismaz līdz 2008. gada beigām. Vestibilā paredzam arī iekārtot datoru, dodot iespēju ziedotāju datu bāzē iepazīties ar visiem ziedotājiem un ziedotajām summām. Atsevišķi atzīmēsim piemiņas ziedojumus, iekārtojot Piemiņas grāmatu. Bez tam vēl iespējams ziedojumus specifiski veltīt Nākotnes Nama telpu un jaunās pastāvīgās izstādes iekārtošanai. Tos apzīmēs ar plāksnītēm pie iekārtotās telpas, par ziedojumu iepirktā priekšmeta, iekārtotā muzeja stenda vai stendu grupas. Par iespējām ziedot var uzzināt muzeja mājas lapā: www.okupacijasmuzejs.lv, www.occupationmuseum.lv vai www.omf.lv. Vai arī, sazinoties ar muzeju: Strēlnieku laukums 1, Rīga, LV-1050, Latvija, +371-67 212 715.

Kāds, jūsuprāt, būs iecerētais Nākotnes Muzejs Nākotnes Namā?

Nevaru pastāstīt to, kas vēl nav tapis, bet tā kā sekoju līdzi un pats piedalos jau iesāktajai plānošanai un darbiem, varu iezīmēt savu vīziju. Mums būs pasaules līmeņa architekta veidots nams, ar ko varēsim lepoties mēs paši un pat tie, kas tagad vēl zobojas par “melno kasti” Rīgas centrā. Mums būs mūsdienīgs muzejs. Pastāvīgā izstāde būs gan pārskatāmāka, gan pilnīgāka. Tā sniegs ne tikai zināšanas, bet arī emocionālu pārdzīvojumu. Apmeklētājam būs iespēja iepazīties īsumā ar okupācijas priekšvēsturi, ar neatkarīgo Latviju. Okupācijas vēsturiskais stāsts sekos tam, ko jau tagad redzam muzejā, bet to papildinās jauni mākslinieciski, audiovizuāli un saturiski akcenti. Svarīgākie pārkārtojumi skars baraku, kas būs zāles centrā un kam obligāti būs jāiet cauri, lai nonāktu nelielā Gulaga nometnes zonā ar dzeloņdrātīm un sargu torni. Zāle būs augstāka ar balkonu vienā malā, uz kuru vedīs kāpnes. Pa tām apmeklētājs dosies gar dziedošā Baltijas ceļa projekciju uz brīvības atgūšanu. Balkonā rādīsim okupācijas sekas, centienus tās pārvarēt, Latvijas sasniegumus un ceļu nākotnē. Lejā kā dzīva atmiņa paliks okupācijas laikā pārdzīvotais. Šī pastāvīgās izstādes koncepcija sasaucas ar Birkerta ēkas metaforu – no tumšās pagātnes uz gaišāku nākotni. Nākotnes Muzejā būs gan atsevišķa telpa tematiskajām izstādēm, gan neliela auditorija, gan bibliotēka un lasītava, gan piemiņas un pārdomu telpa. Būs beidzot piemēroti iekārtoti biroji telpas darbiniekiem, klimatiski kontrolētas telpas krājumiem, mācību telpas un materiāli Izglītības programmai. Pēdējos trīs gados muzeja ikgadējais apmeklētāju skaits krietni pārsniedzis 100 000. Nākotnes Muzejā varēsim uzņemt vairāk apmeklētāju un attīstīt darbību, ko līdz šim traucēja un ierobežoja nepiemērotas telpas, telpu šaurība un trūkums. Un Latvijas augstajiem viesiem varēsim beidzot ar pilnu pārliecību apliecināt, ka arī Latvijas valstij rūp mūsdienīga vēsturiskās atmiņas un piemiņas saglabāšana. o

Pierakstīja Jānis Erno, 2008.22.II