Jaunā Gaita nr. 254. Septembris 2008
Alfreds Tauriņš
HOCHFELDAS NOMETNĒ 1945.20.XI-1946.15.I
Sākums JG235:51-54; 236:34-37; 238:40-43; 241:29-36, 252:29-32; 253:31-33.
Par ķīmijas zinātņu doktoru Alfredu Tauriņu (1904-1986) un viņa dienasgrāmatu skat.
JG235 (2003):51.
|
Foto: Eduards Kraucs |
 Karoga goda vieta ar Latvijas ģerboni pakājē. No kreisās: Gerda Kupce, Gunārs Blaumanis, Gundega Morusa. |
Foto: Eduards Kraucs |
1945.20.XI
Noticis zināms pagrieziens. Komandants ļoti laipns. No UNRRAs noliktavas atsūtītas visai nometnei 400 krāsniņas! Katram iedzīvotājam izsniegs vēl pa segai, pienākušas arī dažādas drēbes. Vakarā pie manis sapulcējās kolēģi no komitejas, lai iztukšotu alus muciņu un pārrunātu dažādas lietas.1945.25.XI Ģimnāzijā notiek Bavārijas latviešu vidusskolu direktoru konference. Pie manis apmetušies Baireutas [Bayreuth] nometnes skolas direktors, agronoms Kalējs, bijušais Priekuļu Lauksaimniecības skolas direktors un Līdumietis K. Jurbergs no Ansbachas. No rīta ejam uz karoga pacelšanu, pēc tam uz skolu, uz konferenci. To ievadot, saku mazu uzrunu. Pavisam kopā sabraukuši 15 skolu vadītāju.
1945.6.XII Sākot darbu komitejā, tika solīts, ka „melno darbu” viņi darīšot, bet tagad man jākārto arī daudzas sīkas lietas. Skolas darbam atliek pavisam maz laika. Trešajās klasēs, kur ņemu jaunu vielu, esmu spiests mācīt bez labas sagatavošanās. Dr. Drillis ļoti satriekts, ka viņam sadales komisija neizsniedz virssvārku. Cilvēks tīri vai slims. Eju viņu mierināt, solīt, ka viņš to tomēr saņems. Spējīgs cilvēks, fiziķis un psīchologs. Nākošā dienā redzu, ka viņam mans apciemojums ļoti paticis. Viņš ir atkal priecīgs un vesels.
1945.13.XII Aizbraucu uz UNRRAs Universitāti Minchenē. No Minchenes bēdīgas atliekas – mūri, mūri un tikai mūri. Bēdīgas ir arī Deutsches Museum telpas, kur senāk bija lieliskas kolekcijas, bet tagad – nometne. UNRRAs Universitāte atrodas krievu emigrantu un poļu rokās. Lauksaimniecības fakultātes dekāns ir polis. Izstaigāju Minchenes drupas, nopērku dažas grāmatas, aizeju uz komiteju. Tiklīdz atgriežos mājās, tūlīt prom uz komitejas sēdi, kas velkas līdz plkst. 11.30 naktī. No prof. Markusa vēstule, kurā viņš aicina mani pieteikties Baltijas Institūtā Hamburgā, bet kā nokļūt ziemas laikā Hamburgā? Brauciens velkas piecas dienas...
1945.15.XII Nometnes Baltijas komiteja taisās šodien iesvētīt Baltijas klubu. Mikīte nebija vakarā. Es dejoju pēc ilgiem laikiem, arī ar UNRRAs dāmām, taisīju diplomātiku un politiku cik spēju. Mūsu priekšniecība darījās un ķēmojas cik uziet!
1945.21.XII Dr. Drillim MInchenē prof. Rolle lūdzis man paziņot, lai pieteicoties UNRRAs Universitātes Lauksaimniecības fakultātē. Trūkstot mācību spēka, kas varētu pasniegt lauksaimniecības ķīmiju. Ap universitāti pulcējas latviešu zinātnieki, kas dzīvo Bavārijā. Tas mani saviļņo.
1945.22.XII No rīta komitejas un kontrolkomisijas kopīga sēde velkas trīs stundas. Izrunājamies par visām nebūšanām. Galvenais trūkums tas, ka mēs nevaram pietiekoši izkontrolēt pārtikas sadales punktu vadītājus, kas visus atlikumus patur sev. Vakarā uz ģimnāzijas sarīkojumu. Prāvests Ķullītis tura dievvārdus, stāstīdams par mūžīgo gaismu, ko savās sirdīs glabājam un aizvedīsim uz dzimteni. Direktors Aistars: neraugoties uz trūkumu, kādā mums jādzīvo, skolas saime saaugusi par ģimeni, kur valda draudzība un kopība.
1945.24.XII Svētvakars. Vakarā aizejam uz eglītes dievkalpojumu Annas baznīcā. Sēžam pirmā rindā, kur visvairāk sajūtams aukstums, kas plūst no izpostītās lielās altārtelpas. Ilgi nebiju dzirdējis Dievišķo mirdzumu, ko senāk dziedāja ikkatrā baznīcā un eglītes vakarā. Pieminam mūsu mīļos dzimtenē. Kas viņiem, nabaga ļaudīm ļauj eglīti dedzināt?
1945.25.XII Karogu pacelšanā piedalās četri zēni un desmit pieaugušo. Miglains, skumjš rīts. Ļaudis vēl viens otram: Priecīgus Svētkus! Lai nākošos sagaidām dzimtenē! Burtnieka kungs mums palasa no amerikāņu avīzēm prezidenta Trumaņa vēstījumu – sākot ar pavasari, ASV uzņems 39 000 dīpīšus gadā, galvenokārt no amerikāņu zonas, un izsaka cerību, ka arī citas valstis sekos šai priekšzīmei. Tas ir trieciens mūsu līdzšinējai domāšanai. Mēs taču aizvien cerējām, ka varēsim atgriezties Latvijā, bet šīm cerībām nav nekāda pamata. Mums jāmeklē jaunas iespējas dzīvot un strādāt ASV vai angļu dominijās. Mēs izklīdīsim visos vējos. Vakarā virtuvē dedzinām eglīti kopā ar Burtnieku, viņa kundzi un meitu, līdzatnesot pudeli vīna, no kā nogaršojam pa glāzītei.
1945.26.XII Otrie svētki. Līst lietus, +5şC. Lasu amerikāņu žurnālu par streptomicīnu, penicilīnu un DDT. Paveras mazs skats uz zinātnes sasniegumiem Amerikā pēdējos gados. Atrodu atzīmi, ka saulespuķu proteīns ļoti augstvērtīgs (sēklās 52% proteīna).
1945.27.XII No rīta nometne karavīru ielenkta. Pie visām blokmāju ejām sardze, pa ielu patrulē karavīri. Ierodas nometnes vecākais ar amerikāņu virsnieku – man jāiet uz biroju. Tur tomēr nekas sevišķs nenotiek, ja atskaita to, ka dažus aizturētos atved līdz ar mantām un pratina. Kontrole izvesta, lai konstatētu, vai iedzīvotāji netirgojas neatļauti.
1945.28.XII Diena aiziet vienā iešanā un skriešanā. Komandants uzdevis pieteikties latviešu karavīriem, bet neviens nepieteicas. Valdes sēdē dabūju zināt, ka Haunštetenes nometni apvienos ar Hochfeldu.
1945.30.XII Vakardiena pagāja gatavojoties mākslas izstādei latviešu ģimnāzijas sešās istabās. Šodien izstādes atklāšana. Ierodas majors Rē [Rhea], komandanta vietnieks Džo Sabots [Joe Sabot], igauņu un lietuvju komiteju pārstāvji, nometnes vecākais. Vienā istabā Latvijas karte pa visu sienu. Tur nostājās sešas tautietes nacionālos tērpos. Es ar Burtnieku vidū. Runāju pa teikumam latviski, Burtnieks tulko angliski. Esmu pilnīgi mierīgs, bet Burtnieks ir uztraucies. Runā attēloju latviešu īpatnības – valodu, folkloru, nacionālos rakstus. Izteicu cerību, ka latvju tauta pēdējā kara katastrofu pārcietīs, ja taisnība gūs virsroku, un mums ļaus dzīvot savā zemē. Majors ar interesi apskatīja izstādi. Viņam uzdāvāja mākslinieka J. Zvirbuļa gleznu – viņa portretu. Es pasniedzu Sabotam tautiskus cimdus.
1945.31.XII Jauno gadu sagaidu Baltijas nometnes mākslinieku vidū, Baltijas klubā. Katras nācijas piederīgie sēž pa sevi. Plkst. 12.00 īsas apsveikuma runas un valsts himnas. Ardievu, Vecais gads!
1946.3.I Nepatīkamas ziņas – pret baltiešiem asi raksti amerikāņu un vācu avīzēs, pie tam sameloti. Tiekam nepatiesi apvainoti. Mani ievēl par nometnes priekšsēdi ar 710 balsīm, pret – 308.
1946.5.I Baltijas klubā tuvināšanās vakars. No sākumā visiem auksti – kā garīgi, tā fiziski. Vēlāk visi iejūtas, sāk dziedāt, dejot. Komandants Džo Sabots dzīvo priecīgs līdzi. Tur runu, uz galda stāvēdams. Raujos cik varu. Sēžu starp divām blondām priekšsēžu dāmām – igaunieti Michelsona kundzi un lietuvieti Daugelas kundzi. Daudz dejoju, kas mani savadi satrauc. Vēlāk brāļojos ar igauņiem citās stiprās viesībās.
1945.27.I Divas nedēļas pagājušas bez ierakstiem dienasgrāmatā. Nebija nekā jauna un iepriecinoša. Dienas paiet nepatīkamā (patiesi tā!) komitejas darbā, kas apnicis līdz kaklam. Iepriecinājumu devušas vienīgi stundas vācu ģimnāzijā Mārtiņa Lutera laukumā (Martin Luther Platz). Mūsu vidusskolniekiem tagad ir atļauts tur lietot laboratoriju, kaut arī tā ir auksta un nekurināta, bez gāzes un ūdens. Ceturtdien tomēr varēju parādīt Cl (chlorīna) un Br (bromīna) rašanos, bet sestdien fenolftalenu un fluoresceinu. Pirms desmit dienām saņēmu no Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas mācību spēku grupas rakstu pieteikties Baltijas augstskolā (Baltic University) Hamburgā. To arī izdarīju, aizrakstot prof. Markusam, doc. Zubeckim un prof. Gulbim. Tā gribētos strādāt augstskolā, strādāt organiskā ķīmijā! Vai tiešām es būšu tur vienīgais orgāniķis, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes organiskās ķīmijas katedras turpinātājs?
1946.1.II Vakarvakarā pārnācu no sēdes pavisam nelāgā dūšā. Mikīte visu vakaru mani mierināja. Uztrauc kolēģu sīkumainība un sīkstulība. Esmu arī iesūdzēts tiesā par saraušanos 30. decembra sapulcē. Vēstule no Irmas Caucis jaunkundzes. Strādājot aptiekā, Lībekā [Lübeck]. Vēstules beigas: Dažreiz nosoļoju 18 km, lai redzētu jūru vilņojam tikai tādēļ, lai atdzīvinātu atmiņas par Liepājas pludmali.
1946.8.II Gigītes dzimšanas diena – 14 gadu! No bērna pārvēršas par meitu. Šo dzimšanas dienu varēsim atzīmēt visi kopīgi, pie tam labos apstākļos, salīdzinot ar pagājušo gadu. Angļu iestādes Hamburgā paņēmušas lielo Deutscher Ring namu savām vajadzībām. Nu Baltijas Universitātes vadībai jāsāk atkal spēlīte no gala – jāmeklē atkal jaunas telpas. Prof. Markus raksta, ka angļi solot Bonnā pie Reinas. Saņēmu ziņu, ka Minchenes UNRRAs Universitātes senāts esot mani ievēlējis par Extraordinary Professor for Chemistry. Steidzīgi jāsūtot rektoram piekrišana.
1946.15.II Pirms 21 gada dibināta Latvijas Universitātes studentu vienotne “Līdums” – Par zinātni, darbu, skaidrību, brīvību un tēvzemi! Netieku vaļā no bronchīta. Sestdien lietuvju valsts svētki. Karoga pacelšanas aktā runās J. Burtnieks un pasniegs lietuvjiem skaistu architekta Zilzara izstrādātu adresi. Visas šīs dienas domāju par UNRRA’s Universitāti. Ko darīt? Vienu prātu gribētos uzreiz visu pamest. Sevišķi kad iznāk nepatikšanās komitejā vai sastrīdēšanās ar Burtnieku, kas notiek diezgan bieži. Saņēmu aicinājumu nekavējoties doties uz Minchenes UNRRAs Universitāti. Mani tur gaidot. Grūti izšķirties!
|
Foto: Eduards Kraucs |
 Prof. Alfreds Tauriņš laboratorijā |
Publikāciju sagatavoja Ilze (Elsa) Tauriņa Dwyer un Rolfs Ekmanis
