 |
53. GADAGĀJUMS
|
 53. GADAGĀJUMS2008. GADA DECEMBRIS 4. (255). NUMURS
|
|
|
53. GADAGĀJUMS
|
53. GADAGĀJUMS 2008. GADA DECEMBRIS 4. (255). NUMURS
|
Jaunā Gaita 254 un 255
Jaunās Gaitas septembra numurs jau nonācis abonentu rokās pat visnomaļākās pasaules malās, bet decembra numurs tikko iesniegts nodrukāšanai. Šeit būs mazs ieskats abos. Iegaumējiet, lūdzu, ka Jaunās Gaitas abonements būtu visideālākā Ziemassvētku dāvana katram, kas latviešu valodā prot lasīt vai arī nopietni mācās lasīt!
Septembra numura (JG254) vākus rotā Indras Ekmanes darināta 47 starojojošu tautu meitu un tautu dēlu seju fotogrāfiju kolāža no Dziesmu un Deju svētkiem pagājušā vasarā Rīgā. Visiem pazīstamās Indras Gubiņas pieci dzejoļi uzbur ziedošas liepas zaru smagumu, nokaltušu mežrožu zaru mēmumu, baltas saules gaišumu, zilu putnu lidojuma vientulību, stērbelēs izšķīdušu mākoņu aizmirstību. Anita Dzirne, pazīstama JG lasītājiem kam laba atmiņa, pēc ilgākas prombūtnes atgriežas ar trīs spēcīgiem gabaliem. Laimas Kalniņas divos īsstāstos galveno lomu spēlē Miegs, kam nākas pārvērsties kaķī, lai atrastu pretīmnākošu midzināmo. Uzrunu teksti no rakstnieces Rūtas Skujiņas simt gadu jubilejas svinībām Rīgā ir no Viestura Vecgrāvja, Ievas E. Kalniņas, Māras Celles un Lalitas Muižnieces. Anonīmais stāstījums Esmu berlīnietis ir par latviešu puisi, kam vēl pirms Berlīnes mūra nojaukšanas liktens lēmis stāvēt kā sargam mūra austrumpusē, un kam nākas ieraudzīt latviešu puisi pretējā pusē no skatu torņa vicinam pretī dūri. Evas Eglājas Kristsones pētījumā par latviešu literārās kultūras mijiedarbi abpus Dzelzs priekškara tiek viennozīmīgi pierādīts, ka abpusēju kultūras sakaru piekopšana veicināja Padomju Savienības bojāeju. Vēstures nodaļā Dr. Alfreda Tauriņa dienasgrāmatas ieraksti 1945-1946. gadā apgaismo ikdienas dzīvi Hochfeldas bēgļu nometnē Augsburgā, Vācijā, un Rolfa Ekmaņa pētījumā par starptautiskiem radio raidījumiem latviešu valodā šai numurā ir par to, kā internas nesaskaņas latviešu trimdas organizācijās sagādāja grūtības Brīvās Latviešu Balss (BLB) darbiniekiem Frankfurtē. Mākslas nodaļā Laimonis Mieriņš apraksta Džemmas Skulmes izstādi apakšzemes telpā pie Rīgas Doma. Daumants Pēteris Šnore vaicā Vai Latvija izvirzīsies mākslas pasaules priekšgalā un atbild, jā − varētu gan. Pirmais solis būtu uzcelt īpašu t.s. post- jeb pēc- laikmetīgās mākslas muzeju, kur būtu vietas gan modernās, gan pēcmodernās, gan laikmetīgās mākslas eksponātiem gan arī tādiem, kuru darinātājs nav pieskaitāms nevienai modei bet brīvi tēlo savu individuālo skatījumu. Ar šādas mākslas piemēriem šai numurā krāsu reprodukcijās uzstājas pats Pēteris Šnore, Daina Dagnija un Laris Strunke.
Decembra numura (JG255) vāku rotā Raimonda Staprāna glezna. Ar Ezra Paunda (Pound) atdzejojumiem uzstājas Jānis Krēsliņš vacākais (kā pats parakstās), ņujorkietis, vēsturnieks, publicists, dzejnieks, tulkotājs, dziļi erudīts pasaules kultūru pazinējs. Krēsliņš tulkojumā piedāvā Paunda pierakstītos Voltēra vārdus savai draudzenei Madamai Lullinai: Jūs varbūt brīnieties ka astoņdesmit gadus vecs vīrs / Var joprojām veltīt Jums savas vārsmas..., un piemetina arī 19. gs. angļu dekadenta Ernesta Dovsona (Dowson) slaveno vārsmu, They are not long, the days of wine and roses... to tulkodams tā:
Ilgs laiks, kad rozēm, vīnam draugos, brīdi.
Kur mūsu ceļam gals?
Varbūt turpat kur sākums un tu klīdi
Kā miglā zudusi balss.
Lugas Platons un Marija jeb trešais prāts pirmā cēlienā attēlota filozofijas zinātnes pamatu licēja Platona ierašanās no Sengrieķijas mūsulaiku Rīgā, lai mēģinātu apgaismot tur valdošo eliti − taču bez uzkskatāmiem panākumiem. Turpinājums sekos. Lugas autori ir Adrians, Marija un Leons Briedis (dēls, māte un tēvs), kas izdod augsta līmeņa kultūras žurnālu Rīgā, Kentaurs XXI. Lalita Muižniece atzinīgi apraksta Liānas Langes dzeju, kas ar savdabīgu izteiksmi, bagātīgu valodu un nesentimentālu iejūtību izpelnījusies popularitāti tautā, kā arī vairākus nozīmīgus apbalvojumus. Aleksandra Solženitsina mūža noslēgumu atzīmē Uldis Bērziņš ar atgādinājumu par viņa vēsturisko varonību. Jānis Aistars savukārt atgādina, ka Solženitsina bezbailīgā kritika nebija vērsta tikai pret Padomju Savienību vien bet arī pret Ameriku un pret itin visu Rietumu pasauli. Pagājušo pavasari no šīs pasaules aizgājušam Ivaram Lindbergam par piemiņu pārpublicēti Māra Čaklā (1940-2003) rakstītie atzinīgie vārdi par viņa dzejoļiem, un Brigita Siliņa apraksta Lindberga māku baudīt dzīvi, kā arī likteņa nežēlību viņa dzīves norietē. Evas Eglājas Kristsones pētījuma turpinājumā runa ir par atkušņa ietekmes laiku, 1955-1963, kad Rīgas žurnāls Zvaigzne aizsāk publicēt trimdinieka Anšlava Eglīša tēlojumus Neierastā Amerika (gan pēc otrā turpinājuma jau to pārtraucot!) un trimdas žurnāls Jaunā Gaita savukārt uzdrošinās savus lasītājus iepazīstināt ar okupētās Latvijas rakstnieku darbiem. Rolfs Ekmanis savas starptautisko latviešu valodas radioraidījumu vēstures turpinājumā stāsta par Brīvo latviešu balss (BLB) radījumu saturu un par to, kā trimdas organizāciju nespēja atbalstīt šos raidījumus galu galā lika tiem pārtrūkt. Mūzikas nodaļā Helēna Gintere iepazīstina ar Latvijā ļoti populāro a capella grupu Cosmos un Ivars Antēns jautrā stāstījumā vēstī par Dziesmu svētkiem Venturā, Kalifornijā pagājušā augusta beigās. Vizuālo mākslu šai numurā ar krāsu reprodukcijām pārstāv Lidija Dombrovska un Uģis Nīgals un ar fotogrāfijām Rimands Ceplis (labāk pazīstams kā ietekmīgs literatūras kritiķis). Kiberkambarī ir destilēta interneta diskusija par smago & nelabo jautājumu, vai latviešu tauta paliktu vai nepaliktu lojāla Latvijai, gadījumā, ja Krievija tai uzbruktu tāpat, kā tā uzbruka Gruzijai pagājušo vasaru.
Abos numuros ir nodaļa Dažos vārdos kur sakopotas kodolīgas īsziņas par kultūras notikumiem visā pasaulē, gan latviešu sabiedrībā, gan ārpus tās uzskaitot mūžības ceļos aizsauktos, jaunākās grāmatas, interesantas izstādes, teātra un mūzikas uzvedumus, apbalvojumus, statistiku, un aktualitātes. Divu numuru grāmatu recenziju nodaļās aprakstītas 19 grāmatas. Recenzenti ir Artūrs Andranikjans, Rolfs Ekmanis, Ieva Kalve, Gundars Ķeniņš, Ildze Kronta, Anita Liepiņa, Astra Roze, Aina Siksna, Juris Silenieks, Bārbala Simsone, Juris Šlesers, Biruta Sūrmane, Arvis Vīguls.
Juris Žagariņš
