Jaunā Gaita nr. 255. decembris 2008

 

 

Jānis Krēsliņš

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ulža Zemzara zīmējums.

LULLINAS
KUNDZENEI

 

Ezra Paunds, domājot par Voltēra

Ženēvas draudzeni Madame Lullin un

romiešu dzejnieka Tibulla veltījumu Dēlijai.

 

Jūs varbūt brīnieties ka astoņdesmit gadus vecs vīrs

Var joprojām veltīt Jums savas vārsmas...

 

Zem sniegiem rādās zāle,

Vēlā gada laikā dzied putni!

 

Un Tibulls, nāves gultā, savā latīņu mēlē varēja teikt:

„Dēlija, mirstot, es raudzīšos uz tevi.”

 

Un Dēlija, izbāl

Un aizmirst ka tā reiz pat bij skaista.

 

2004

 

Ezra Pound (1885-1972)

Voltaire (1694-1778)

Tibullus (54?-18 pr. Kr.)

 

 

 

EZRA PAUNDA 81. CANTO FRAGMENTI

 

 

Ko tu īsti mīli, paliks

 

          Viss cits ir nieki

 

Neviens nevarēs atņemt tev ko īsti mīli

Ko tu īsti mīli ir tas ko no tevis mantos

Nez kura pasaule, vai mana, vai viņu, vai neviena?

Vispirms bij redzamais, tad taustāmā

Elīzija, kaut arī tā bij elles hallēs.

 

Ko tu īsti mīli ir tas ko no tevis mantos,

Ko tu īsti mīli, neviens to tev nevarēs atņemt.

 

Skudra ir kentaurs pūķu pasaulē.

Atmet savu iedomību, tā nav

Cilvēka radīta drosme, kārtība, vai žēlastība,

 

Atmet savu iedomību,

                                       es saku atmet.

 

Mācies no zaļās pasaules kas varētu būt

Tava vieta vienmēr kāpinātā izdomā vai īstā amata prasmē

 

Atmet savu iedomību,

 

                                      atmet!

 

Dabas zaļās rotas ir pārākas par tavu izsmalcinātību.

„Tieci galā pats ar sevi, tad arī citi tevi varēs paciest.”

 

Tu esi krusas kapāts suns,

Uztūkusi žagata nežēlīgi karstā saulē

Pusē melna, pusē balta

Kas nezin vairs kur aste, spārns.

 

........

 

Atmet savu iedomību,

 

                                       Es saku atmet!

 

2004

ERNESTS DOVSONS PAR HORĀCIJA VĀRDIEM

 

Vitae summa brevis spem nos vetat incohare longam

(Mūža īsais gājums liedz cerēt mums uz tā ilgumu)

(Carmen 1, 4)

 

Ilgst asaras un smiekli tikai brīdi.

Tāpat iekāre, mīla un naids.

Pāri aizsaules slieksnim kad slīdi

Viss izgaist kā mirēja vaids.

 

Ilgs laiks, kad rozēm, vīnam draugos, brīdi.

Kur mūsu ceļam gals?

Varbūt turpat kur sākums – un tu klīdi
Kā miglā zudusi balss.

Tībingenā, 1949

 

Quintus Horatius Flaccus (65-8 pr..Kr.)
Ernest Dowson (1867-1900)

 

Klajā laists Jāņa Krēsliņa Rakstu 3. sēj. Laikmeta liecības (Rīgā: Valters & Rapa, 2008. 340 lpp.) ar intervijām, apcerēm par valodniecību, grāmatniecību, bibliotēkām, tēlotājmākslu, vēstures jautājumiem, arī ar „dzejoksli” Vēstule Padomju Latvijas jaunajiem rakstniekiem (1958), ko tolaik JG atteikusies publicēt. Laba daļa no grāmatā ievietotajiem materiāliem sākotnēji publicēta JG lappusēs.

Jaunā Gaita