Jaunā Gaita nr. 255. Decembris 2008
Helēna Gintere
A CAPELLA GRUPA COSMOS KANĀDĀ
No kr.: Andris Sējāns, Jānis Šipkēvičs, Juris Lisenko, Jānis
Strazdiņš, Jānis Ozols, Reinis Sējāns
Sešu jaunu puišu (22 līdz 28 g.v.) vokāla grupa no Rīgas, kas dzied a capella un ir attīstījuši savu īpatnēju dziedāšanas veidu, izmantojot gan tīru balsi, gan dažādus skaņu efektus, ko viņi panāk pilnīgi bez mūzikas instrumentiem, tikai ar mutes un kakla palīdzību – kaut kas jauns un nebijis Latvijā. Strauji vien tiek iegūta stabila vieta latviešu populārās un akadēmiskās mūzikas jomā. Jau pirmās skaņas liek vērīgi ieklausīties, jo tas, ko viņi dara, ir kaut kas vairāk par tikai dziedāšanu! Viņi dzied ar perfektu intonāciju un absolūti sinchroni šķietami visu iespējamo mūzikas instrumentu pavadījumā, taču uz skatuves neredz neviena paša instrumenta!
Muzikālo izglītību puiši ieguvuši Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā un vēlāk Jāņa Ērenštreita dibinātajā Doma kora skolā. Jau no sešu gadu vecuma viņi sākuši dziedāt korī, iegūstot lielisku akadēmisku vokālo skolu un vispārējo mūzikas izglītību. Pašā sākumā grupā ir pieci – kontrtenori Jānis Šipkēvics un Andris Sējāns, baritons Jānis Ozols, tenors Juris Lisenko un bass Jānis Strazdiņš. Vēlāk pievienojas Reinis Sējāns – fenomenālais atradums no muzikālās Sējānu ģimenes (tenora Andra Sējāna brālēns), unikāla persona, perkusiju speciālists ar neatkārtojamām bungu trokšņu imitēšanas spējām. Ozols, Šipkēvics un Sējāns ir ieguvuši arī diriģenta profesiju Mūzikas akadēmijā. Jānis Ozols ir vairāku koru dibinātājs un vadītājs, Andris Sējāns, speciālists senajā koru mūzikā, izveidojis kori Chorus Sapiens, bet Lisenko, skolojies akadēmiskās mūzikas dziedāšanā, iestudē Nacionālajā operā Buratīno lomu jaunajā Jāņa Lūsēna Leļļu operā. Koru diriģēšanas māku apguvis arī Jānis Strazdiņš, kurš tagad mācās Latvijas Universitātes pedagoģijas un filozofijas fakultātē. Profesionālā izglītība un balsu plašais diapazons grupas mūziķiem dod iespēju dziedāt visos virzienos, sākot no viduslaiku polifoniskajiem dziedājumiem līdz mūsdienu džezam, popmūzīkai, rokam un tehno. Jau Cosmos pirmais albums Mīlestības burtnīcas (2003) tiek novērtēts par Latvijas labāko popmūzīkas albumu un pārdoto disku skaita ziņā sasniedz platīna statusu. Piecu gadu laikā grupa ievirzījusies a capella pasaules mūzikas elitē. 2008. gada sākumā nāk klajā Turbulence ar pašu oriģināldziesmām. Neizpaliek godalgas, pašu un starptautiskas, piemērām, Jūrmalā TV mūzikas konkursā Jaunais vilnis (2004) un Goricijā, Italijā. Kopā ar leģendāro vokālās mākslas burvi Makferinu (Bobby McFerrin) – Latvijas Nacionālajā operā Cosmos dzied hitu Don’t Worry, Be Happy. Tad vēl kopīga uzstāšanās ar The Real Group, ar latviešu operzvaigzni Inesi Galanti, estrādes zvaigzni Laimu Vaikuli, ar Latvijas Radio kori, piedalīšanās labāko a cappela grupu saietā Maincā, Vācijā, uzstāšanās Latvijas vēstniecības atklāšanas ceremonijā Vašingtonā un ASV-Baltijas Fonda rīkotajā pieņemšanā par godu Baltijas valstu neatkarības 15. gadadienai (2006), papildināšanās pie pasaules vadošajām vokālās mūzikas grupām – The Hillard Ensemble, Take 6, The Real Group, New York Voices, Flying Pickets, M-Pact u.c.
2008.19.VI sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Ottavā, Cosmos viesojas Kanādā, lai piedalītos Ottavas starptautiskajā džeza festivālā, kas ir otrs lielākais tūlīt aiz Montreālas. Pirms festivāla grupa ar Latvijas vēstnieku Marģeru Kramu ierodas Toronto, lai koncertētu Latviešu centrā, kur atskan gan latviešu komponistu dziesmas, gan pašu Cosmos mūziķu kompozīcijas, gan daži populāri ārzemju hiti. Kā mīļu sveicienu puiši atved visiem iemīļoto Ulda Stabulnieka dziesmu par Latviju un tās skaisto rudeni Tik un tā. Ļoti interesanti un savdabīgi atskan Vindo, kurā mūziķi pārliecinoši demonstrē savu meistarīgo daudzbalsības improvizācijas spēju, Reinim izmantojot varganu – ziemeļaustrumu tautu senu instrumentu, ko spēlē uz mutē ieliktas vienas stīgas. Kaut arī izklausās pēc igauņu vai somu valodas – kuna laksi toita, izrādās, teksts ir pašu puišu izdomātā valodā!
Reinis Sējāns, saukts par „ritma mašīnu” vai „cilvēku mutesbungu” apbur klausītājus, imitējot gan helikoptera rūkoņu, gan iespējami viszemākos bungu toņus. Publikas enerģijas lādiņu kā raķeti uzšauj gaisā Reiņa Etīde ar balto cimdu un Džeksona melno cepurīti, arī Jāņa Strazdiņa zemais sulīgais bass un Jāņa Šipkēvica solo dziedājumi. Kaut arī Toronto publika nav tik atvērta kā Montreālā vai ASV – paiet krietns laiks, pirms atskan pirmie bravo saucieni – Cosmos koncerta beigas pieredz standing ovation aplausus.
Uz jautājumiem par nākotnes plāniem, par stila un jaunu žanru meklējumiem, Šipkēvics atbild: Latvija ir maza valsts, notiek visādi brīnumi. Brīnumzeme! Pēc uzstāšanās Ottavas starptautiskajā džeza festivālā (2008.21.VI) par Cosmos grupu džeza kritiķis Kelmans (John Kelman) slavē dziļā un daudzveidīgā toņa skanējumu, kad izteiksmīgi vienlaikus skan sešas balsis, (..) kuru diapazonam, šķiet, nav robežu – no dobja, zema Jāņa Strazdiņa basa līdz visaugstākajam Jāņa Šipkēviča un Reiņa Sējāna falcetam. „Doo-wop” džeza dziedājums reizē ar mutes-bungas ritmu aptver mūzikas materiālu, sākot no jaunā tvarta „Turbulence” (Cosmos 2008) dziesmām līdz pat popmūzikas oriģināliem aranžējumiem, kas viss bagātina un pilnveido grupas repertuāru. Eiropā „Cosmos” iegūst arvien lielāku popularitāti. Jādomā, ka arī Ziemeļamerikā grupa gūs klausītāju ievērību.
JG līdzstrādniece Helēna Gintere, pianiste un mūzikas pedagoģe, patlaban dzīvo Toronto, Kanādā.