Jaunā Gaita nr. 255. Decembris 2008
ILMĀRS RUMPĒTERS ISTABĀ
Žurnālā Studija (2008.VIII/IX) ievietots Raimonda Kalēja raksts „Dzīvoklis istabā” par ilggadējā JG līdzstrādnieka un tā neskaitāmo vāku darinātāja Ilmāra Rumpētera personālizstādi galerijā ”Istaba” (2008.26.V-18.VI) – ar pievienotu mākslinieka gleznas „Karnevāls” košu reprodukciju. Kopš leģendārajiem „Kazas” un „M6” laikiem Rīgā nav daudz tādu vietu, kas lepotos ar gana pievilcīgu multikulturālu vidi, lai izslāpušiem pēc mākslās, tases tējas, labas mūzikas un jaukas, neformālas gaisotnes nodrošinātu iepriekšminētās prasības. Kā piemērotāko vietu lielpilsētas centrā var minēt galeriju „Istaba”, kurā līdz ar gaumīgu literatūru, interesantu, alternatīvu koncepciju izstādēm un tēju ar sev vien attiecīgajam noskaņojumam piemērotām piedevām iespējams baudīt deserta devu mākslas, kas atšķirīga no „tautā populāro” galeriju un izstāžu zāļu piedāvātās programmas. Tā notika arī šoreiz, kad garāmejot mani ieintriģēja skatlogos eksponētas kompozīcijā un krāsās pievilcīgas abstraktas gleznas, kas pārliecināja par citādas mākslas klātbūtni – krietni atšķirīgāku par līdz šim redzēto, jau intuitīvi atpazīstamo latviešu mākslu. Ieinteresēts vēru galerijas durvis, lai nokļūtu Amerikā dzīvojošā latviešu gleznotāja, dizainera un fotogrāfa Ilmāra Rumpētera personālizstādē. Jutos patīkami pārsteigts, ka piedāvātie darbi apgāza mītu par abstraktās glezniecības nesaprotamību un tēlaina stāstījuma trūkumu, jo gleznu formālā uzbūve, elementu, krāsu un kompozīcijas konceptuālā vienotība pilnībā atklāja to saturisko vēstījumu, jau balansējot ar zināmu realitātes klātbūtni. Līdzās akrila tehnikā radītajām gleznām un apjomīgai informācijai par mākslinieku apskatei bija izlikti arī vairāki vāku dizaina paraugi, kas tapuši ASV izdotajam latviešu kultūras izdevumam „Jaunā Gaita” – tā Raimonds Kalējs. Raksta turpinājumā kritiķis sīki un ļoti labvēlīgi apraksta Ilmāra Rumpētera izstādītas gleznas.
Jānis Krēsliņš vecākais
Uģis Nīgals ir viens no tiem latviešu vidējās paaudzes māksliniekiem, kam maizes darbs ir komerciālās mākslas lauks, bet kam reizē interese radīt kaut ko nepasūtinātu, kaut ko, kas patīk pašam un kas iepriecinātu citus. Strādājot pie saviem tīrās mākslas darbiem, kas bieži ir eksperimentāla rakstura, Uģis lieto visus jaunākos technikas atradumus un paņēmienus, kas zināmi komerciālās mākslas laukā. Kad jautāju par techniku, kuŗā darināts JG redzamais darbs (xxx lpp.), Uģis paskaidro, ka darbs darināts digitālā formātā ar datoru, tad drukāts ar smalku ink jet drukātāju. Franču gudrinieki šo vienkāršo drukāšanas metodi nosaukuši iespaidīgā vārdā – giclee. Giclee prints nav nekas vairāk kā rafinētākā ink jet technikā veikts drukas darbs. Šī metode noder ne tikai mākslas darbu vai fotogrāfiju reproducēšanai, bet arī oriģinālu mākslas darbu radīšanai. Uģa darbi bieži redzēti latviešu mākslinieku grupu izstādēs, kur tie izpelnījušies uzslavu un ievērību izsvērtā dizaina un rūpīgā nostrādājuma dēļ.
Savu mākslinieka izglītību Uģis Nīgals ieguvis pazīstamajā un prasīgajā Cooper Union mākslas skolā, Ņujorkā. Kādu laiku viņš tur arī mācījis tipogrāfijas kursu. Pašlaik Uģis ir mākslas nodaļas vadītājs dizaina firmā Kwik Goat, Ltd.Pa. Mākslas direktora – dizainera vietu viņš ieņēmis vairākās firmās pirms tam, un vairāk nekā trīs gadus (1994-1997) bijis pats savas firmas īpašnieks. Viņa dizaini kalpojuši daudzām ievērojamām amerikāņu firmām, žurnāliem, filmām un muzejiem. Uģis nekad nav atteicis savu grafiķa talanta izmantošanu arī latviešu sabiedrisko pasākumu grafisko – tipogrāfisko darbu noformēšanai.
Voldemārs Avens
RIMANDS CEPLIS pēdējos gados ar saviem viedajiem, asu, dažbrīd pat iznīcinošu spriedumu piesātinātajiem grāmatu apskatiem, visvairāk laikraksta Diena slejās, izvirzījies par vienu no redzamākajiem un savdabīgākajiem literatūras kritiķiem. No viņa pamatīgākām apcerēm īpaši nozīmīga ir „Romāni par vakardienu” Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta paspārnē izdotajā grāmatā Versija par... Latviešu literatūra 2000-2006 (2007), kur lielās prozas teksti virtuozi iepludināti mūsu, lietojot Gunta Bereļa vārdkopu, intelektuālajā visumā. Bez iedziļināšanās rakstos un sērijās (kā mēdza teikt Uldis Ģērmanis), to tendencēs, norisēs, procesos utt., u.t.jpr., vēl viens 21. gadsimta prieks Rimandam ir fotogrāfija, rakstnieku „noģīmju” iemūžināšana. Manas bildes ir tik nepretenciozas, ka pasaka vien neko vai to, kā ir (..) rakstniecībai ir gana atšķirīgas sejas, kuras var sastapt ne tikai grāmatās, bet arī fotogrāfijās – tā Rimands Ceplis. No JG piesūtītajiem uzņēmumiem ievietojam divu jauno paaudžu rakstnieku portretus – Andras Manfeldes (24. lpp.) un Kārļa Vērdiņa (49. lpp., skat. arī „Dažu vārdu” dzejas iedaļu 54. lpp.).
R.E.
