ITĀĻU VĒSTNIEKA SAPŅOJUMS

Mauricio Lo Re. Filipo Pauluči. Itālis, kas valdīja Rīgā. Rīgā: Jumava, 2007. 240 lpp.

 

Nav pārsteidzoši, ka autors, Itālijas vēstnieks Rīgā (2000-2004), ir interesējies par Pauluči (1779-1849), itāļu izcelsmes Rīgas gubernatoru, kas dzīvojis un darbojies cara Aleksandra I laikā. Grāmatā izmantotas autentiskas vēstules caram, izvilkumi no Tolstoja romāna Karš un miers un Brāļu Kaudzīšu rakstiem. Pauluči biogrāfiskajā atainojumā par pamatu ņemti arī nepilnīgi avoti un dažādi nostāsti, tur iepītas Puškina dzejas latviešu dzejnieku elegantos tulkojumos. Cik lielā mērā Tolstoja un Brāļu Kaudzīšu rakstu darbi ir uzticami avoti, par to lai spriež speciālisti. Romānā parādās fragmenti no visai raibās Pauluči dzīves. Dzimis Modenā, Pauluči piedalās Pjemontes karā pret Napoleonu un pāriet krievu pusē, apprec vācu barona meitu, kādu laiku dzīvo Kurzemē, iegūst cara labvēlību, veiksmīgi piedalās krievu karos pret frančiem un iegūst Rīgas ģenerālgubernatora posteni.

Mauricio La Re ir atklājis, ka gubernatoram Vērmanes dārzā ir anonīma piemiņas zīme (stēla) un noskaidrojis, ka Pauluči ielu latvieši pārdēvējuši par Merķeļa ielu. Viņš bijis labvēlīgs pret zemniekiem un veicinājis brīvlaišanu, pievienojies Merķeļa centieniem Baltijā, pievērsis vērību Rīgas izdaiļošanai un gandrīz vai atbrīvojis latviešu tautu: ar savu darbību viņš netieši veicinājis arī latviešu atmodu…Latvija ir nobriedusi, lai skaidru skatienu izvērtētu vēsturi, piešķirot patiesu vērtību nacionālās identitātes saknēm, kā arī personībām, kas latviešu tautai palīdzējušas iemantot pašapziņu – tā lasām uz grāmatas pēdējā vāka.

Pauluči, protams, bija padots caram, un par mūsu tautas centieniem viņam droši bija vāja nojauta. Valoda rakstniekam brīžiem gleznaina. Miežu putras nogaršošana pēc franču vīna nobaudīšanas gan liekas maz ticama. Romānā iestrādāti arī Mocarta operu un Turaidas Rozes motīvi. Pauluči neesot vēlējies, lai Vērmaņa dārzā uzstādītā stēla nes viņa vārdu. Tāda patiesi stāv parkā ar uzrakstu gan krieviski, gan vāciski. Den 23sten Oktober 1812.

Latviešu ārlietu ministrijas informācijā (2007.XII) internetā atrodami fakti par Latvijas sakariem ar Itāliju. Jau 1991. gadā darbību sākusi Itālijas vēstniecība Rīgā. Itāliju oficiālā vizītē apmeklējusi Vaira Vīķe-Freiberga, Guntis Ulmanis, Helēna Demakova. Rakstnieku saietā Romā viesojusies Māra Zālīte. Notiek studentu apmaiņa Erasmus organizācijas ietvaros.

Daži mani draugi Rīgā bija lasījuši Lo Re grāmatu nekritiski un ar interesi. Man personīgi tā rada asociācijas ar Minhauzena muzeju, ko nupat biju apskatījusi. Pārsteidz Jumavas līdzdarbība un pat pateicība mākslas vēsturniekam Ojāram Spārītim un Latvijas akadēmiskajai bibliotēkai, kas piešķir grāmatai it kā zinātnisku auru. No itāļu valodas grāmatu tulkojusi Dace Meiere. Var jau uzskatīt grāmatu kā literāru darbu, bet kāds kritisks vēsturnieka komentārs būtu bijis vietā, ņemot vērā, ka grāmata internetā atkārtoti reklamēta. Nekrievu enciklopēdijās informācija par Pauluči nav atrodama. Itāļu vēstnieka sapņojumu var uztvert kā fantāziju, kā pasaku, par ko nevajadzētu raizēties. Taču tā satur arī propogandas elementus, vērstus pret latviešiem un viņu vēstures interpretāciju.

Aina Siksna

Apskata autore, ilggadēja JG līdzstrādniece, ir psichiatrijas doktore. Dzīvo Stokholmā.