Voldemārs Avens

SKULPTORS KĀRLIS REKEVICS

Kārlis Rekevics gadskārtējā latviešu mākslinieku saietā Katskiļos, Ņujorkas štatā (2008)

2008. gada gadskārtējā Amerikas Latviešu Mākslinieku Apvienības (ALMA) saieta programmā (Ņujorkas pavalsts Katskiļu kalnos) bija izdevība iepazīties ar latviešu sabiedrībā maz manītu, bet ASV mākslas panorāmā jau ievērotu uzlecošu zvaigzni – skulptoru un instalāciju mākslinieku Kārli Rekevicu. Viņš dzimis 1963. gadā, Harogetā (Harrogate), Anglijā, dzīvojis divus gadus Itālijā un tikpat ilgi Irākā. Viņa pašreizējā dzīves vieta ir Ņujorkas daļa, saukta par Bruklinu (Brooklyn). Savus darbus viņš izstādījis dažādās amerikāņu pilsētās un universitātēs. Ieguvis divus bakalaura grādus (Bachelor of Art) Sietlas Universitātē (Seattle University) – humanitārās zinātnēs (1984) un tēlojošā mākslā (1986). Mākslas studijas turpina piecus gadus (1992-1997) Ņujorkā (New York Studio School of Drawing, Painting and Sculpture). Rekevics ar saviem darbiem piedalās izstādēs, sākot ar 1998. gadu. 2006. gadā viņa dabīgā lielumā atveidotās dzelzs siju un balstu ģipša konstrukcijas izstādītas slavenajā Vitnija (Whitney) muzejā – Altria telpā. Tā kā darbu formāti ir pārāk lieli, lai tos nogādātu izstāžu telpās pa durvīm, mākslinieks tos konstruē izstādāmā telpā uz vietas. Rekevica skulptūrām jeb konstrukcijām mūžs nav ilgs. Izlietotos materiālus (ģipša nolējumi, plāksnes, koka ribas u.c.) pēc instalācijas pabeigšanas un nofotografēšanas mākslinieks pats demontē – vai nu iznīcina, vai pārvērš būvgružos. Svarīgākais viņam ir pats darba process, kura laikā daudz kas var mainīties neparedzētā virzienā. Bieži vien viņš pats nav drošs par nolemtā projekta gala rezultātu. Idejas saviem darbiem mākslinieks aizņemas no ļoti parastām, kaut kur redzētām vai atrastām architektoniskām būvformām.

Par gadskārtējā starptautiskā multimediju izstādē Sculpture Key West 2008 (Floridā) eksponēto Kārļa Rekevica darbu Bastion, Affectation, Differences? mākslas kritiķe Karina Vilkina (Karen Wilkin) pazīstamajā mākslas žurnālā Art in America (2008. gada septembra laidienā) raksta: Rekevics pamazām kļūst pazīstams ar savām divdabīgajām architektūras fragmentu improvizācijām. Iietilpīgās ģipša nolējuma dažādu elementu konstrukcijas reprezentē atsevišķas, visai neievērojamas architektūras detaļas, iznīcinot attiecību starp telpu un apjomu. Viņa enigmātiski nosauktais darbs „Bastions. Afektācija. Diferences?” (2008) pavirši citē kādu pazīstamu Kīvest [Key West, Florida] celtni, bet šī reference jau ir pakārtota jaunai struktūrai, ko reizē var lasīt kā paspārni, paviljonu, architektūras fantāziju vai vārtus uz pasauli. Raugoties no dažām pusēm, tā it kā aicina iekšā, no citām – šķiet kā no zemes izaugusi. Jau tādēļ vien, ka Ņujorkā Rekevics koncentrējas uz pilsētas auduma raupjāko elementu izvērtēšanu, ir fascinējoši vērot viņa reakciju uz Kīvest – šo idillisko semitropisko salu Floridas dienvidos. Mākslas kritiķu ieskatā asociācijām bagātā instalācija „Bastions - Afektācija - Diference?” ar savām bālajām, pavedinošajām virsmām un disorientējošām formām kļūst par visievērojamāko, visiedarbīgāko eksponātu izstādē Sculpture Key West 2008.

Rekevics ir ne tikai vērā ņemams skulptors. Viņa mākslinieciskās darbības ļoti svarīga sastāvdaļa ir arī zīmēšana. Kārļa darbnīcas sienas no vienas vietas ir noklātas ar patiešām iespaidīgiem pabeigtiem vai puspabeigtiem prāvu izmēru ogles vai tušas technikā darinātiem zīmējumiem, kas bieži attēlo kādu pilsētas apbūvi, ielu krustojumu detaļu u.tml. (skat. 1. un 47. lpp.). Atsevišķi darbi dabā ir 3 x 13 metru lieli!

Rekevics is someone to watch with attention. Grūti nepievienoties šim mākslas kritiķes un redaktores Karinas Vilkinas spriedumam, proti, Kārļa Rekevica daudzsološajai mākslinieciskai darbībai ir vērts sekot ar vislielāko uzmanību.

 

 

LINDA TREIJA PAR SEVI

Mana saskare ar mākslu sākās jau agrā bērnībā. Dzīvojot starp vectētiņu (gleznotāji – Fricis Zandbergs un Arvīds Galeviuss) gleznām, redzot māsas uzsāktās mācības Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, man nebija citu domu kā iet pa mākslas ceļu. Studēju Monumentālās glezniecības darbnīcā pie prof. Induļa Zariņa. Latvijas Mākslas akadēmiju beidzu 1997. gadā. Tajā pašā gadā ieguvu maģistra grādu mākslā. Jau 11 gadus dzīvoju ASV. Šajā laikā daudz iznācis strādāt latviešu sabiedrībā – veidojot scenogrāfiju izrādēm un pasākumiem, plakātus, zīmolus, ilustrācijas un arī darbojoties izglītības jomā – tas man ir ļāvis paplašināt redzesloku un izmēģināt savas spējas dažādās ar mākslu saistītās jomās. Glezniecībā tomēr dodu priekšroku eļļas krāsām. Reizēm pielietoju kolāžu, audumus, pastas, lai bagātinātu audekla virsmu. Ainavas un klusās dabas ar cilvēka klātbūtni ir tēmas ar kurām parasti strādāju. Gleznu kompozīcijās lielu lomu spēlē līnija un forma. Esmu vairāk tonālajās attiecībās domājoša māksliniece, kaut gan pēdējā laikā manās gleznās parādās ļoti spilgtas krāsas. Mani aizrauj aizvadītā gs. 20. un 30. gadu māksla Latvijā. Ir interesanti vērot kā latviešu mākslinieki, pat veidojot savus darbus kubistiskā manierē, paliek uzticīgi savai „latviešu“ reālistiskajai formas izjūtai, tāpēc arī daudzās manās gleznās var pamanīt atsauces uz tādiem māksliniekiem kā Romans Suta, Aleksandra Beļcova, Kārlis Padegs u.c. No vēlāka laika māksliniekiem sevišķi tuvi ir Boriss Bērziņš un Biruta Baumane. Manas attiecības ar glezniecību ir vienkāršas – man patīk to darīt, es jūtos droša un laimīga gleznojot.