54. GADAGĀJUMS
2009. GADA MARTS
1. (256.) NUMURS
Jaunā Gaita nr. 256
Ilmārs Rumpēters Jaunās Gaitas pavasara numura vākam izvēlējies silti sārti blāvu gāzes laternas attēlu − varbūt apmēram tādas, par kuru dziedāja leģionāri, ... arvien gribam redzēties, / Zem laternas tur satikties...
Šī numura interjeru arī silti izgaismo četras lapaspuses krāsās − divas gleznu reprodukcijas un divas skulptūru fotogrāfijas, kā arī četras lapaspuses melnbaltās fotomākslas. Lindas Treijas gleznā Brokastu kafija var manīt atsauci uz pagājušā gs. 20. un 30. gadu stila Latvijā. Leldes Kalmītes Apokaliptiskā vīzija ir izstādīta nesen atklātā Pasaules Latviešu Mākslinieku centrā Valmierā. Gleznotāja Kalmīte raksta, ka šī centra pamatkrājumā ir 94 ārzemēs dzīvojošo mākslinieku darbi. Skulptors Kārlis Rekevics savu ar ģipša apmetumu veidoto dzelzs siju un balstu konstrukciju nelielas dzīvojamās mājas mērogā ir nosaucis Bastions-Afektācija-Diferences? Rolfs Ekmanis ir noknipsējis pērngada dziesmu svētku vainagu un ziedu rotājumā tautas iemīļotā Irbītes (mākslinieka Voldemāra Irbes 1883-1944) iemīļoto skulptūru Brīvības un Šarlotes ielu krustojumā Rīgā.
Adriana, Marijas un Leona Brieža lugas Platons un Marija jeb trešais prāts noslēgumā senais grieķu filosofs turpina sarunāties ar dažādiem Latvijā sastopamiem tipiem, bet beigu beigās tiek izraidīts no Latvijas par blēņu runāšanu. Viņam līdzi dodas tie tautieši, kas nespēj būt laimīgi pasaulē, no kuras visi bēg.
18. g.s. angļu dzejnieks Kristofers Smārts (Christopher Smart) tika iespundēts trako mājā par uzstāšanos tirgus publikas priekšā it kā Sv. Marijas lomā. Trako namā viņš sacerējis poēmu Jubilate Agno, ko Benjamins Britens (Britten) ietilpinājis mūzikālā kompozīcijā Rejoice in the Lamb (1943. g.). Jānis Elsbergs to pārtulkojis latviski, un šeit piedāvā fragmentus, ieskaitot slavas dziesmu Smārta mīļajam kaķim Džofrijam.
Pētījuma Okupētās Latvijas un latviešu trimdas saskarsme un dinamika turpinājumā Eva Eglāja-Kristsone nonāk pie laika posma 1964-1987. Runa ir par Intensīvo kultūras sakaru taktikas laiku − laiku, kad VDK jeb KGB pulkveža Imanta Lešinska uzraudzībā darboties sāk Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (KKS). Aprakstīts ir Lešinska darba stils rekrutējot māksliniekus komitejas dažādām sekcijām, Monikas un Gunta Zariņa un citu trimdinieku uzņemšana Rīgā, laikrakstu Dzimtenes Balss un Svešuma Balss izdošana, Ojāra Vācieša sarakste ar Valdi Krāslavieti, Valentīna Pelēča domu izmaiņas ar dzimtenes autoriem žurnālā Tilts, un vēl.
Profesors Benjamiņš Jēgers, viens no izcilākajiem 20. gs. latviešu kultūras darbiniekiem, bija visā pasaulē iecienīts pētnieks baltu un vācu valodniecībā un filoloģijā. Viņš bijis tai pašā reizē arī liels vientuļnieks, un viņa nomiršana 2005. g. maijā pagāja sabiedrības nemanīta. Jānis Krēsliņš apraksta profesora Jēgera mūža darbu un atzīst, ka nemirstīgu slavu viņš ir guvis ar kapitāldarbu piecos sējumos, Latvijas trimdas izdevumu bibliogrāfija / Bibliography of Latvia Publications Published Outside Latvia.
Komponista Tālivalda Ķeniņa (1919-2008) mūža darbā ietilpst astoņas simfonijas, 12 koncertgabali, trīs kantatas, oratorija, neskaitāmi kamermūzikas un kora gabali. Viņš bija mācībspēks Toronto universitātē. Komponista dēls Juris Ķeniņš savā atmiņu rakstā atceras, ka tēvs daudz darba veltījis topošajiem mūziķiem, to skaitā arī viņam pašam.
Māra Celle savā 18. novembra svētku runā pērngad Priedainē, Ņudžersijā norāda uz mūsulaiku Latvijas skarbo īstenību, bet atgādina, ka latviešu trimdas vēsture ir pierādījusi tautas izturību − spēju ieraudzīt zelta maliņu ap katru mākoni. Savukārt šo rindiņu rakstītājs pats savā domrakstā norādīdams uz globālās saimniecības grīļošanos un grimšanu, ilgstošiem brutāliem kariem pret visnabadzīgākām tautām un kārtējām pārmaiņām ASV politiskā vadībā aicina tautiešus uzņemties atbildību par Latvijas Republikas Vēlēšanu likuma sakārtošanu tā, lai Latvijā arī kādu dienu valdītu tautas pārstāvji kuru spēks ir tautas balsī, nevis tikai tautas naudā.
Franks Gordons Aivara Strangas grāmatu Ebreji Baltijā no ienākšanas pirmsākumiem līdz holokaustam komentē izvērstā recenzijā, bagātīgi to papildinādams ar savām paša atmiņām un pieredzi. Viņš secina: Izraēlas valsts ar visiem tās grēkiem un vainām ir vienīgais mūžsenā žīdu jautājuma atrisinājums.
Starptautisko latviešu valodas radioraidījumu vēstures turpinājumā Rolfs Ekmanis apraksta Latviešu Balss atgriešanos Madridē no Frankfurtes 1969. g. Šai laikā atbildību par darba koordinēšanu un finansēšanu uzņemas Amerikas Latviešu Apvienības Informācijas Birojs, bet 1972. g. Latviešu Balsis apklust uz visiem laikiem, kamēr lietuvieši un igauņi turpina raidījumus pilnā sparā.
Nodaļā Dažos vārdos ir īsziņas par latviešu kultūru visā pasaulē (un ne tikai!). Virsraksti: Debesu rijā, Balvas, balvas, balvas, Vēsture, Latviešu literatūra citvalodās, Cittautu literatūra latviski, Par kritiku un dzejoļiem, Literatūra mantojumi, Periodika, Tīmeklī, Kino/Fotogrāfija, Mūzika, Teātris, Tēlotājas mākslas, Latviešu valoda, Izglītība/Zinātne, Baltijas valstis, Austrumu kaimiņvalsts, un Statistika.
Grāmatu recenzijās raksta:
- Jānis Elsbergs par Andras Manfeldes Betona svētnīcas,
- Juris Šlesers par Ojāra Ozoliņa Krīvu lāsts,
- Juris Silenieks par Gundegas Repšes Bāreņu nams,
- Anna Žīgure par Kuraž Kriša Pasrouges un pasmaid,
- Gundars Ķeniņš Kings par Journal of Baltic Studies (JBS). XXXIX/3 (2008), un
- Ivars Antēns par Ulda Siliņa Ko nu, Andriev, dzērājam dzērāja valoda.
Jaunās Gaitas atsevišķu numuru par 10 ASV dolariem var pasūtināt rakstot vai zvanot JG saimniecei Ingrīdai Bulmanei, tālr. : 416-621-0898, e-pasts: <ibulmanis@scom.ca> ; galvenā redaktora Rolfa Ekmaņa e-pasta adrese: <rolfs.ekmanis@asu.edu> un <rekmanis@msn.com> . Viena gada abonements (četri numuri) maksā 39 ASV dolāru, Kanadā 39 Kanādas dolāri. Rīgā Jauno Gaitu var nopirkt Okupācijas muzejā.
Juris Žagariņš
Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...
