MUZIKĀLS PĀRSTEIGUMS

Journal of Baltic Studies (JBS). XXXIX/3 (2008). Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS) <www.balticstudies-aabs.org>

Patīkams pārsteigums lasītājiem no JBS redakcijas puses – speciāls laidiens par igauņu, latviešu un lietuviešu mūziku un mūzikas zinātni! Par to jāpateicas ne tikai redakcijai, bet vēl vairāk šī numura sagatavotājiem – diviem ievērojamiem baltiešu mūzikas speciālistiem. Vecākais no viņiem – Joachims Brauns (<braunj@mail.biu.ac.il>) nāk no Latvijā cienījamas intelektuāļu ģimenes, ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un tagad emeritēts muzikoloģijas profesors Bar-Ilanas (Bar-Ilan) U. Telavīvas tuvumā, Izraēlā. Muzikologu aprindās viņš ir pazīstams ar pētījumiem par mūziku Latvijā un arī Izraēlā. Kevins Kārns (Kevin C. Karnes – <kkarnes@ emory.edu>), Emorija (Emory) U. (Atlanta, Georgia) profesors mūzikas vēsturē, cēlies no Valmieras Birzuļu dzimtas, precīzu latviešu valodu un bagātas mūzikas zināšanas ir apguvis pašmācības ceļā un sadarbojoties ar kolēģiem Latvijā, un jau tagad ir sasniegumiem bagāts speciālists, vairāku grāmatu autors mūzikas vēsturē. Savā pētniecības darbā, cita vidū, viņš ir pievērsies rokoperai Lāčplēsis, Brāmsam (Brahms) un Vāgneram (Wagner).

Ievadā abi redaktori pavēsta, ka šī speciālā laidiena mērķis ir dot pārskatu par baltiešu mūzikas attīstību visvairāk pēdējos 20 gados, kā arī atskatu par iezīmēm padomju okupācijas gados. Krājums ir ne tikai interesants ar savu autoru dažādību. Kopumā tas patiešām sniedz vērtīgu un vajadzīgu ieskatu Baltijas tautu muzikoloģijā. Tikpat nozīmīgi ir raksti par norisēm mūzikas jomā padomju laikā, īpaši tādēļ, ka nozīmīgu un objektīvu pētījumu par šo posmu nav.

Joachims Brauns savā visaptverošajā rakstā apgaismo lasītāju par muzikoloģijas izveidošanos visās trijās Baltijas valstīs un ar piemēriem parāda, ka padomju gados tā bijusi samērā gausa. Kamēr Amhersta Koledžas (Amherst College, Massachusetts) mācībspēks Engelharts (Jeffers Engelhardt (<engelhardt@amherst.edu>) pievēršas reliģiska satura mūzikai Igaunijā ar uzsvaru uz garīgo dziesmu ekumenisko raksturu, Tallinas Mūzikas un Teātra akadēmijas profesore Urve Lippus (<urveli@eki.ee>) saistoši iepazīstina lasītājus ar jaunām vēsmām igauņu mūzikā laika posmā no 1970. līdz 1980. gadam. Pārskatu par lietuviešu muzikoloģijas pasauli padomju okupācijas gados sniedz Dr. Vita Gruodytė (<vita.g.g.@wanadoo.fr>), Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas mācībspēks, bet ar to pašu akadēmiju (Viļņā) saistītās profesores Gražinas Daunoravičienės (<daunora@gmail.com>) – šimbrīžam viņa rediģē piecsējumu darbu par mūzikas saistību ar valodu – pētījums ir par modernismu lietuviešu trimdā radītājā mūzikā.

No Dr. Mārtiņa Boiko (<m-boiko@latnet.lv>), savā laikā Latvijas Mūzikas akadēmijas un Stradiņa Universitātes profesora saziņas nozarē, garā raksta par muzikoloģiju kā mūzikas zinātni Latvijas akadēmiskajās aprindās, uzzinām, ka par panākumiem šajā jomā viņš nav, maigi izsakoties, sajūsmināts. Salīdzinājumā ar abām kaimiņzemēm, Latvijā muzikoloģija pārāk ilgi tiek atstāta novārtā, netiek atzīta kā pieņemama pētniecības joma. Pirmie, kas pievēršas mūzikai ar zinātnisku rūpību, ir vēsturnieks Jēkabs Vītoliņš, komponists Jēkabs Graubiņš un folklorists Jūlijs Sproģis. Mūzikas vēstures fakultātes galvenā funkcija padomju laikos esot bijusi rūpēties par ideoloģisku tīrību. No fakultātes padzen Jēkabu Vītoliņu un par galveno mūzikas interpretētāju kļūst maskavietis Nilss Grīnfelds. Arī mūsdienās nopietns mūzikas pētīšanas darbs esot atstāts novārtā un joprojām dominējot šauri formulēti uzskati par „mūzikas taisīšanu".

Tā saucamais nacionālais jautājums un padomju funkcionāru viedokļi par latviešu un arī citu Padomju Savienībā iekļautu tautu attiecībām ar krieviem mūzikas dzīvē ir šī JBS redaktora Kārna pētījuma pamatā. Īpaši labi par to liecina svārstīgie, bet politkorektie un vietām nepatiesie darbi par Jāzepu Vītolu un viņa attieksmi pret padomju kultūras uzraugiem, pret kalpību padomju varai. Autors skaidri un precīzi parāda, cik lielā mērā šī pieprasītā pakalpība apgrūtina cienījamu mūzikas vēsturnieku darbu. Par to īpaša pateicība pienākas Kārnam, jo latvieši paši par to šodien nelabprāt raksta. Vēlreiz jāuzsver, ka Kārns, kam ir izcils talants uz valodu apguvi, ļoti labi pārvalda latviešu valodu savā nozarē. Latviešu mūzikā viņš iedziļinās jau vairākus gadus, sākot ar pētījumu par Jāņa Cimzes Dziesmu rotu

Grāmatu nodaļā aplūkoti sekojošie pētījumi – Darius Staliūnas. Making Russians: Meaning and Practices of Russification in Lithuania and Belarus after 1863 (2007) (Joerg Hackmann); Christian Pletzing & Marianne Pletzing, red. Displaced Persons: Flüchtlinge aus den baltischen Staaten in Deutschland (2007) (Kristina Spohr Readman); Heli Tiirmaa Klaar & Tiaguo Marques, red. Global and Regional Security Challenges: A Baltic Outlook (2006) un Clive Archer, red. New Security Issues in Northern Europe, The Nordic and Baltic States (2007) (Mattheu Chillaud).

Šo mūzikai veltīto laidienu paplašinātā redakcijā visā drīzumā izdos JBS britu izdevējs – Routledge Publishing. Neapšaubāmi tā būs vērtīga dāvana baltiešu mūzikas mīļotajiem un pētniekiem.

Gundars Ķeniņš Kings

Pacifika Luterāņu U.