Jaunā Gaita Nr. 257. jūnijs 2009

 

 

VISKONSINAS PASTORĀLE AR ATVASINĀJUMIEM

Agate Nesaule. In Love with Jerzy Kosinski. Madison: Terrace Books – University of Wisconsin Press, 2009. 211 lpp.

 

Agates Nesaules pirmā grāmata, sava veida memuārs A Woman in Amber, izraisīja ievērojamu atzinību kritiķu un arī lasītāju vidū. To pašu, ļoti iespējams un pelnīti, panāks arī aplūkojamais romāns, kā galvenā darbība noris ASV vidienē – Viskonsinas Universitātes (U. Of Wisconsin) pilsētā, arī štata galvaspilsētā Medisonā (Madison) un Indianas galvaspilsētā Indianapolē (Indianapolis), bet ne tikai. Stāstītāja Anna Dūja, kas precējusies ar amerikāni, ir galvenā stāstītāja, kuras balsij pievienojas vairākas citas – arī no Eiropas, no pārvietoto personu jeb DP nometnēm Vācijā, no Polijas un citurienes. Stāstījuma sākumā, kā jau romānā pienākas, ir mīlas akts, ko gan laikam ne vienmēr var apzīmēt par radīšanas momentu, taču saistošs un iezīmīgi nesabalsots tas ir. Pēc padarītā Stenlijs, visai apmierināts, pagriežas pret sienu, kamēr Anna, it kā piekrītoši, nomurmina apstiprinājumu. Viņu māja ir gleznainā, vasarnieku iemīļotā Ziemeļviskonsinas ezera krastā, kur veicīgajam Stenlijam pieder ne visai izcils kurorta pasākums. Anna, savā laikā literatūras lektore universitātē, lai kļūtu mazāk atkarīga no Stenlija, mācās šofera mākslās un izdarībās, kurās viņu skolo Andrejs, pajauns students vides pētījumu programmā. Pastorāle var atsākties.

Pēc šķiršanās no Stenlija Anna un Andrejs uzsāk mīlētāju lomas, kas krāšņajā Viskonsinas dabas ielokā liekas neizbēgami. Annas atmiņā uzpeld Latvijas dabas ainas. It bieži viņa pie sevis skandina skolā mācītās dainas par dabu un tiklību. Abi mīlētāji, kaut viņu attiecības dažbrīd ir saspīlētas, atrod atbalsi savām jūtām dabā. Šādu pastorāles atvasinājumu netrūkst starp viskonsīniešiem, kam ménages à trois dažādās variācijās ir ļoti pa prātam. Kāda Annas kaimiņiene izsviež vīru, lai dotu iespēju mīļākajam iegulties iesildītajās cisās. Cita nebeidz gausties par kādu latviešu ārstu pāri, kas pēc naktsguļas viņas mājā paņēmis viņas pūra sudrablietas (kas gan vēlāk atrodas). Taču ne viss izskan puskomiskā mažorā. Annai laiku pa laikam it kā no zemapziņas nogulsnēm iznirst pagātnes rēgi, it sevišķi epizodes ar viņas tēvu, krievu un vācu okupācijas karavīru izsmietu un mocītu. Annas kaimiņi, poļu žīdi Sara un Alberts šiem rēgiem pievieno savas šausmu piesātinātās atmiņas par vācu okupācijas laiku Varšavā – necilvēcīga apiešanās īpaši ar žīdiem, iesprostošana getto un drīz vien iznīcināšana. Brīžiem šo absurdo neģēlību uzskaiti pārtrauc komiskas vinjetes, piemēram, par uzpūtīgo vācu seržantu, kurš tiek piemuļķots stacijā, tādējādi ļaujot Sarai ar māsu izglābties no apcietinājuma un drošas nāves. Arī virsrakstā minētais, taču stāstījumā ne visai izgaismotais, sieviešu pielūgtais elegantais Ježijs Kosinskis stāstījuma beigās zaudē savu spožumu – pēc viņa pašnāvības atklājās dažādas nelietības un krāpšanas gan viņa dzīvē, gan arī rakstos.

Likteņstāstos iespraucas komiskas epizodes no Annas piedzīvojumiem feministu pulciņos, piemēram, grāmatu klubā, kurā iestājas Anna un viņas draudzene: Neviena negribēja runāt par grāmatu. Apzinīgi vai ne, viņas darīja visu, lai gaisotni pildītu ar visu citu, bet ne paredzēto. Annas pirmā reakcija bija dusmas uz šīm privilēģētajām sievietēm, kuras nezin nekā – ērtā dzīve bija viņas padarījušas ierobežotas (135-136). Anna aizbrauc uz Indianapoli pie radiem, bet tur iekuļas konservatīvo, maz informēto, sevī iegrimušo latviešu nagos, un viņa ir spiesta bēgt tikpat steidzīgi kā no pārkarsētajām feministu sludinātājām. Mērenība ir varbūt mūsu glābiņš.

Grāmatas redaktori vēsta, ka Nesaules romāns tikšot iecelts publicitātes saulītē. Visai pelnīti!

 

Juris Silenieks