JG257 Juris Šlesers. Vairāk latviešu!

Pasaulei draud bads un civilizācijas izirums! Šāda aina vīd no nesen uztverta Der Spiegel raksta[1] internetā: kopš nadīra[2] 1996. gadā, badā dzīvojošo cilvēku skaits pasaulē sācis atkal kāpt un turpinās kāpt – turklāt šī bada eksplozija ir saistīta ar augsto dzimstību tieši jau tagad nabagās un technoloģiski neattīstītās zemēs. Dzimstība, šķiet, ir apgriezti proporcionāla tautas izglītības līmenim. Izbadējušos ļaužu nemieri, civilizētās pasaules gals! Pie tam drīz – jau tuvākajos gadu desmitos. Pazīmes jau esot... Traki! Autoram gan ir „plāns B”, kas visticamāk var neizdoties. Bet – vienādi vai otrādi – ar ko rēķināties mūsu reti apdzīvotajai, izglītotajai un technoloģiski tīri labi attīstītajai, bet demogrāfiski lejupslīdošajai Latvijai un latviešu tautai?

Nāk atmiņā politologa Alda Upmaļa raksts pēdējā Universitas numurā. Viņam arī savs it kā „plāns B” – kas liek acīm atvērties īpaši plati: atgādinot seno prātulu, ka „daba nemīl tukšumu”, Upmalis iesaka reformēt Latvijas izglītības sistēmu, lai pusaudži jau 17 vai 18 gadu vecumā sāktu sevi uzturēt, agrāk precētos un sāktu ražot bērnus. Jau 2007. gadā viņš publicēja rakstu ar virsrakstu: „Latvieši izmirs, kamēr vidusskolā būs 12 klases”.[3] Citur civilizētajā pasaulē atzītais ideāls – katram cilvēkam vismaz 12 gadi izglītības – varētu būt latviešiem nepiemērots, nevajagot visu kopēt! Vidusskola (tātad arodskola!) varot sagatavot darba tirgum vajadzīgos „profesionāļus”. Kā šādi uzturēt izglītotu (šī vārda būtiskajā nozīmē) sabiedrību, nav skaidrs arī Upmalim – viņš iesaka „publisku speciālistu viedokļu apmaiņu”.

Pametu acis tīmeklī. Zema dzimstība nav tikai Latvijas, bet Eiropas problēma (mums „par laimi”, arī mūsu austrumu kaimiņam neiet labāk!). Kopš 2007. gada jaunu domu neatradu, bet interesants ir 2005. gadā profesora Pētera Zvidriņa vadībā sagatavotais Demogrāfisko pētījumu grupas rakstu krājums.[4] Problēma apskatīta divos aspektos: depopulācija un migrācija. Autoriem skaidrs, ka ar dzimstības veicināšanu vien nepietiks, un ka nākotnē imigrācija neizbēgama. Jautājums tikai – kā? Politkorekti, tie runā par darbaspēka, diskriminācijas, tautas veselības un sieviešu un vīriešu problēmām, tikai netieši norādot uz iespējamām ar imigrāciju saistītām kultūras problēmām. Būšot nepieciešama „uzmanīga ieceļošanas kontrole”, integrācijas veicināšana un diskriminācijas novēršana, lai neapdraudētu „sociālo vidi, drošību un politisko sistēmu.”

Lai vai kā – ne tikai, lai saglabātu valsts darbaspēku un labklājību, bet jo īpaši latviešu kultūru, valodu un garīgo mantojumu, ar dzimstības veicināšanu tiešām nepietiks. Neizbēgami – būs jāimportē, jāakceptē, jāintegrē, jāadoptē, jāprec – sveštautieši. Daļa kļūs latvieši, citi turpinās identificēties ar dzimto tautību, daži ar abām – latvijieši? Par to, kā to panākt par svētību visiem, jārosina ne tikai speciālistu, bet tautas dzīva domu izmaiņa un sapratne – ne, kā paātrināti iemācīt jauniešiem arodus, bet gan sekojot latviešu sen pārbaudītai atziņai – „Nē, pie prāta gaismas kļūstot, tauta zied un tauta zeļ!”[5]

[1]Lester Brown. „The Geopolitics of Food Scarcity”. SpiegelOnline, 2009.11.II, angļu valodā: http://www.spiegel.de/international/world/0,1518,606937,00.html. Skat. arī viņa grāmatu Plan B 3.0/ Mobilizing to Save Civilization. New York & London: W. W. Norton, 2008 (sarakstīta 2007. gadā).

[2] Zemākais punkts, pretējs zenītam.

[3]„Mūsu demografiskās īpatnības”. Universitas Nr.95 (2008):11. Skat. 2007. 29. un 31.VIII Latvijas Avīzes rakstus tīmeklī: http://www.svetki.lv/portal/printit/107426/0 un http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/aptauja/?doc=6191 .

[4] Internetā ir viss 204 lappušu sējums, tikai bez tituļlapas un nosaukuma! – www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_601_Demografija.pdf. Dokuments nr. UDK 314(474.3)(082), De 496. ISBN 9984-767-59-0.

[5] Fr. Čelakovskis, no dziesmas „Nevis slinkojot un pūstot”, atdzejojis Juris Alunāns, komponējis Jurjānu Andrejs.