KAROGS 2008.X-2009.III

Oktobra nr. dzejniekiem Jānim Elsbergam un Pēteram Brūverim ar pirmpublikācijām piebiedrojas Renāte Vilnīte un Andris Ogriņš. Novembrī Ulda Bērziņa jaunākajiem darbiem seko Lienes Rūces devums, bet decembrī – Māra Salēja dzejoļi un Kārļa Vērdiņa atdzejotie četru „dienvidnieku" darbi, kas radušies Ventspils atdzejas seminārā Dienvidi sastop ziemeļus. Tiem pievienojas Mari Konno tankas (atdz. Līga Buševica). Jaunā gada 1.numurā – Arvis Vigulis, Anna Auziņa un iespaidīgi īpatnējā Dace Sparāne, februārī – Ingmāras Balodes dzeja un Jāņa Elsberga atdzejotais ukraiņa Serhija Žadana „Bērnu krusta gājiens", bet martā – Alisas Zariņas dzejojumi un Ulža Bērziņa latviskotais turku dzejnieks Fikrets Demirāgs.

Prozā oktobrī – Gundara Ignata stāsts, novembrī – Jānis Lejiņš (triloģijas Zīmogs vaskā 3. grāmatas fragments), decembrī – Ineta Meimane, Māris Bērziņš, Ēriks Lanss un no vissjaunākās paaudzes Agnese Rutkēviča, janvārī – Ilmārs Šlāpins, Dace Rukšāne un fragmenti no Jāņa Mauliņa autobiogrāfiskās tetraloģijas 2. grāmatas Satricinājums, februārī – vesela virkne stilistiski daudzveidīgu talantu: spilgts Andras Manfeldes stāsts, kam seko Inga Ābele, Māra Svīre, Pauls Bankovskis un Kristīne Ulberga, arī Gunta Bereļa intervija ar Aivaru Kļavi un izvikums no viņa topošās triloģijas Viņpus vārtiem, un jau 1990. gadā sacerēts stāsts. Martā – Ingas Žoludas, Jāņa Einfelda un Ievas Plūmes stāsti un Sašas Sokolovas romāna fragmenti. Un ieiešana pavisam citā pasaulē – izvilkumi no Merijas Šellijas 19.gs darba Frankensteins jeb jaunais Prometejs (tulk. Maira Asare).

Sadaļa Skats veltīta galvenokārt kritikai. Oktobrī – Arno Jundzes raksts ar visuizteicošo virsrakstu „Par kritiku presē, akadēmismu un sirsnīgo smaciņu, kas šos procesus pavada". Šo pašu tematu ņem priekšā Dainis Leinerts, Reinis Tukišs, Anita Rožkalne un Sandra Ratniece. Novembrī – kritikas redaktora Gunta Bereļa visai kategorisks spriedums: latviešu kritika ir beigta un pagalam. Nodaļa Rakstnieks iet uz krogu sastāv no, citu vidū, Jāņa Medeņa, Jāņa Grota, Anšlava Eglīša, Antona Austriņa, Jāņa Akurātera, Pētera Ērmaņa darbu fragmentiem par rakstnieku un mākslinieku uzdzīvi Vecrīgā – Kazanova vīna pagrabā, Širova restorānā u.c. Decembrī – Gundegu Grīnumu, grāmatas Piemiņas paradoksi. Raiņa un Aspazijas atcere Kastaņolā autori, uzklausa Guntis Berelis. Tur arī intervijas ar juristu un publicistu Andri Grūtupu sakarā ar viņa pretrunīgo Observatoru. Janvāra nr. dod iespēju iepazīties ar projekta Latvijas Kultūras kanons ekspertu izvirzītajām „99 vērtībām" – izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopumu septiņās nozarēs: Arhitektūra un dizains, Kino, Literatūra, Mūzika, Skatuves māksla, Tautas tradīcijas, Vizuālā māksla. Literatūras jomā goda vietu pelnīti ieņem Lielie Trimdinieki – Rainis, Skalbe, Jaunsudrabiņš, bet, kur palikusi Aspazija? Vērts izlasīt Gunta Bereļa, Raimonda Brieža, Oresta Silabrieža un Andas Laķes komentārus par kanona izvēles problēmām un kritērijiem.

Tāpat kā Skats, arī nodaļa Raksti izceļas ar lielu dažādību. Novembrī saista Anitas Apeles apcere par latviešu izcelsmes Austrālijas dramaturgu Jāni Balodi un Baloža paša raksts Rakstnieka valoda (tulk. Apele) – iejūtīgs atskats uz bērnību, savu dažkārt sāpīgo attieksmi pret latviešu valodu un latvietību vispār. Recenziju klāstā interesanti ir Māra Salēja izteikumi par Ainas Zemdegas romānu Maruta, bet decembra nr. – izvilkumi no Anitas Rožkalnes grāmatas par Astrīdes Ivaskas pēckara gaitām Vācijā 1944-1949, arī Jāņa Vādona recenzija par Ivaskas grāmatu Dzeja un atdzeja. Tad vēl raksti par tulkošanu un lasīšanu (Aija Dombrovska) un par 17.gs. valodnieku, mācītāju un dzejnieku Liboriju Depkinu (Māra Grudule). Janvārī zīmīgus spriedumus par Kultūras kanonā iekļauto Uldi Bērziņu dod Māris Salējs – nevienu Ulža dzejoli nevar lasīt atsevišķi – tas uztverams tikai visa Bērziņa tekstu korpusa kontekstā. Ilgonis Bērsons sava pētījuma (par Padomju Latvijas kultūrpolitiku 1958. gadā) pēdējā turpinājumā (marta nr.) cita vidū pievēršas JG13-18 (1958) saturam, atsaucoties uz Aivara Ruņģa atzinumu: Mēs bijām no savas tēvu zemes noslēgti ar diviem aizkariem. Vienu dzelzs aizkaru izveidojusi svešā pārvaldes vara. Otru – mēs paši ap sevi. Februārī Agnija Ieviņa apcer literatūrkritiku, Arnis Kluinis miesassoda praksi 19.gs. Latvijā, bet Austra Gaigala visai negatīvi vērtē jauniznākušās pusaudžu grāmatas. Seko Maijas Burimas apcere par Knutu Hamsunu un recenzijas par Aivara Eipura, Evas Mārtužas, Edvīna Raupa, Tāļa Vaidara jaunākajām grāmatām. Par Jāņa Akurātera nozīmi izsakās Ruta Cimdiņa intervijā Intai Kārkliņai. Martā ievērības vērtas ir apceres par Aleksandru Čaku (Aija Federova), Imantu Ziedoni (Valdis Ķikāns), Latvijas krievu dzeju 1985-2005 (Anna Gorska), par Baldoni kā bohēmisku atpūtas vietu 30. gados (Aldis Upmalis) un īsprozas antoloģiju Stāsti (Rihards Brožinskis). Katra Karoga laidiena noslēgumā pārskats par notikumiem literārā dzīvē Latvijā, kaimiņvalstīs un pasaulē. Mājaslapa:
www.ekarogs.lv

Juris Zommers

Juris Zommers ir dzeju krājuma Radību noslēpums (Rīgā: Valters un Rapa, 2005) autors. Dzīvo Toronto piepilsētā Hamiltonā.