Helēna Gintere

GUNDEGA ŠMITE
UN LAIKMETĪGĀ MŪZIKA

Gundega Šmite

Cilvēki mīl klausīties mūziku, ko pazīst, zināmo un ierasto, taču laiks nestāv uz vietas un mūzikā, tāpat kā citās mākslas jomās, notiek daudz dažādu pārmaiņu, kuras estētiski dažkārt uzreiz nepieņemam. Laikmetīgo mūziku nereti komponē uz pieprasījuma, tā teikt, noslēgtam klausītāju lokam. Kā tai tapt populārākai? Kā plašāk izveidot dialogu ar klausītāju?

Šajā kontekstā nozīmīga Latvijas mūzikas dzīvē ir bijusi jaunās mūzikas kultūras izaugsme pēdējos 10 gados. To vistiešākā nozīmē sekmējušas vairākas spilgtas personības profesionālo komponistu vidū, arī atskaņotājmākslinieki. Visaktīvākie – Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā, Kaspara Putniņa grupa Altera Veritas, kas atskaņo tikai viņiem rakstītu mūziku, Normunds Šnē ar Rīgas kamermūziķiem, Sinfonietta Rīga, Rīgas festivāla orķestris, Māris Sirmais ar kori Kamēr... un vēl daži atsevišķi mūziķi. Deviņu gadu laikā laikmetīgā mūzika skanējusi 18 reizes Latvijas Nacionālajā Operas teātrī, arī jaunās mūzikas festivālā Arēna, kas notiek kopš 2002. gada. Tas viss mudina un uztur interesi par laikmetīgo mūziku lielai sabiedrības daļai, apgāžot faktu, vismaz Latvijā, ka mūsdienu mūzika tiek sacerēta tikai šauram ekstravagantistu lokam. Ir izveidojies kupls Latvijas laikmetīgās mūzikas komponistu loks – Andris Dzenītis, Jānis Petraškēvičs, Mārtiņš Viļums, Ēriks Ešenvalds, Kristaps Pētersons, Sandra Ratniece un šobrīd viena no atzītākām un aktīvākām – rīdziniece Gundega Šmite (1977), kuras mūzika pārsteidz ar enerģisku lādiņu, sievišķīgu smalkumu un poētisma kombināciju. Viņa ir augusi mūzikas mīļotāju ģimenē. Vectēvs Aleksandrs Saliņš savulaik mācījies kompozīciju pie Lūcijas Garūtas un mūzikas teoriju Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā. Abi vecāki dziedājuši koros, māsa absolvē Dārziņa vidusskolu un kļuva par pianisti. Pašā sākumā Gundega nolemj neiet pa mūzikas ceļu – viņa pabeidz Rīgas 1. ģimnāzijas specializēto matemātikas klasi. Taču drīz vien iestājas Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas teorijas nodaļā, bet pēc 4. kursa beigām nolemj vēlreiz mainīt studiju virzienu – iestājas Kultūras akadēmijas Teātra mākslas nodaļā. Tomēr pēc diviem semestriem aptver, par aktrisi nekļūs, atgriežas Mediņa vidusskolā, ko absolvē pedagoga Imanta Mežaraupa vadībā. Diplomdarbs: par Manuela de Fajas (de Falla) skaņdarbu Noches en los jardines de España (Nakts Spānijas dārzos), kura nacionālromantiskajā gaisotnē atrodama daža laba saistoša laikmetīguma iezīme.

Pirmajā studiju gadā (1998) Jāzepa Vītola Mūzikas Akadēmijas kompozīcijas nodaļā (pie Pētera Plakida) Gundega uzvar iekšējā konkursā ar skaņdarbu sitam­instrumentiem – Pārvērtības, un piedevām saņem Kultūras fonda atzinības rakstu par skaņdarbiem Atgriešanās (flautai, īru flautām un divām basa koklēm) un Atnākot (flautai, koncertkoklei un basa koklei). Seko, aizņemoties Pētera Plakida teicienu, dzīves lielākā opusa radīšana – piedzimst dēls Andrējs. Tad pārcelšanās uz ASV sakarā ar vīram, komponistam Mežaraupam profesionāli nelabvēlīgiem apstākļiem Latvijā. Lielu lomu, protams, spēlē Gundegas ziņkāre izzināt pasauli otrpus okeānam. Divus gadus Amerikā auklējot dēlu, katrs brīvs brīdis tiek veltīts partitūru analīzei, iedziļināšanās visos Filadelfijas bibliotēkā pieejamos laikmetīgās mūzikas ierakstos, īpaši amerikāņu Džordža Kramba (Crumb) un itāļu izcelsmes Džona Koriljāno (Corigliano), kā arī Āzijas valstu komponistu darbos. Šī analīze fascinējusi ar vārdos nedefinējamu virmojumu un īpatnējo kolorītu. Tai pat laikā intensīva Eiropas komponista Lučāno (Luciano) Berio skaņdarba Sekvences pētīšana. Šajā laikā top Gundegas otrs skaņdarbs – Altera veritas, uzrakstīts koklētājai Andai Zaborovskai mūsdienu mūzikas kameransambļu konkursam.

Pēc atgriešanās Latvijā Šmite kļūst par Mūzikas akadēmijas bakalauri (2005) un maģistri (2007) – profesora Plakida vadībā. Pēc pirmā grāda Socratus Erasmus studiju apmaiņas ietvaros papildinājusies Sibēliusa Mūzikas akadēmijā pie Veli Mati Pūmalas, kura vadībā tapa Komēta – saksafona kvartetam. Pūmalam piemīt izcila prasme iemācīt saskatīt vissīkākajā tematiskajā graudā milzīgu attīstības potenciālu un katru parametru vairākkārtīgi palielināt un detalizēti izanalizēt. Mūzikas akadēmijas doktorantūras programmā profesores Jeļenas Ļebedevas vadībā Šmite izstrādā promocijas darbu (disertāciju) par dzejas un mūzikas mijiedarbību jaunākajā latviešu kormūzikā. Starp tā laika sasniegumiem jāmin 2. vieta (pirmo nepiešķir) festivāla Culturescapes rīkotajā starptautiskajā jauno komponistu kompozīciju konkursā par skaņdarbu kameransamblim Isochasma (2006), kā arī Tālivalža Ķeniņa balva (2006).

Sakarā ar lielo interesi par skaņu, gaismu un kustību, gan par dramaturģiju un teātra pasauli vispār jauno mākslinieci īpaši vilina doma rakstīt operu. Viņa izvēlas prozaiķes Gundegas Repšes romānu cikla Smagais metāls motīvus – par sievieti, viņas tapšanu caur pieredzes liktajiem zīmogiem un neizmērojamo pretestības spēju, kas pielīdzināma dzīvsudraba sīkstumam. Darbs vēl nav pabeigts. Kamēr rakstniece izstrādājusi eksplikāciju trīs cēlieniem, komponiste līdz šim uzrakstījusi duetu.

Pērngad mūzikas festivālā Arēna izskan pieci pirmatskaņojumi, tostarp Gundegas Šmites jaundarbs – Herbs jauktajam korim. Šogad viņa kļūst par Arēnas māksliniecisko vadītāju. Līdz šim festivāls fokusējās uz vienas slavenības daiļradi, piemēram, Heincu Holligeru (Heinz Holliger), bet šoruden fokusā Tuvo Austrumu reģions – arābiskā un jūdiskā pasaule.

Gundega Šmite, izteikta kamermūzikas autore, daudz izmanto kokli, flautu un sitamos instrumentus. Skaņdarbi fascinē jau ar to nosaukumiem – Meklējot zudušo (koklei, 2002), Skatoties... sapņojot... (flautai, četrām koklēm, akordeonam un videoprojekcijai, 2003), Trokšņu iela (pūtēju kvintetam un sitaminstrumentiem, 2007), Komēta (saksafonu kvartetam, 2007), Klusuma ēnojumi...ziedu skaņai...izgaistot... (flautai un vibrafonam, 2007). Klaviermūzikā jāmin Smejošās dzirkstis, Kāda nakts putna stāsts, Atspulgi (visi 2001) un Mercurium (2004); kora mūzikā – Meditācija (2002), Light Seeking Light (2004), Gaisma ievainoja (cikls sieviešu korim, 2004), Gaismas zeme, gaismas debesis (jauktam korim un sitaminstrumentiem, 2006), Herbs (jauktam korim, 2008), kam pievienojas vēl pāris darbu vokālajā kamermūzikā – Grasshopper (vīru vokālam kvintetam, 2004), Trīs franču dziesmas ar Mišela Degī (Michel Deguy) dzeju (mecosoprānam un klavierēm, 2004) un vokāli instrumentālajā mūzikā – Vasaras pusnakts sapņi (pēc Šekspīra balsij un instrumentālam ansamblim, 2007), Klusums ir skaņa, kad dvēsele aizlido (mecosoprānam, čellam un tamtamam, 2003). Un pēdīgi divi simfoniski skaņdarbi – Refleksijas (stīgu orķestrim, 2004) un Yellow–Red–Blue (stīgu orķestrim un elektronikai, 2005).

Interese par elektronisku skaņu sasaucas ar vēlmi izpētīt skaņu kā tādu, radīt jaunu skanējumu, ko piedāvā dators, interese pētīt instrumenta skaņas iespējas, tās netveramās dimensijas, kuras nav iespējams definēt no akustiska instrumenta pozīcijas. Viņa augsti vērtē tos komponistus, kuriem izdodas apvienot avangardisku tendenci ar tradicionālās kultūras filozofiju. Šmite ieauž mūzikā sev tuvo Latvijas dabu, tās krāsas, iekšējo skanējumu un vibrāciju. Interese par elektronisko skaņu īsti rodas brīdī, kad orķestra Sinfonietta Rīga diriģents Šnē piedāvā rakstīt skaņdarbu stīgu orķestrim un elektronikai. Rezultāts – Yellow-Red-Blue, pagaidām vienīgais darbs elektronikai un akustiskajiem instrumentiem. Mūzikā Gundega iestājas par harmoniju jeb balansu starp tehnisko risinājumu un ētisko kategoriju dimensijām, cenšoties skaņdarbos intelektuāli piesātinātām epizodēm pretstatīt aleatoriskus, prātu atpūtinošus posmus, tādējādi radot līdzsvaru.

Gundegas Šmites intereses ir apbrīnojami plašas. Pirms studijām viņu fascinē psiholoģijas pasaule, tad vēlme kļūt par aktrisi un visbeidzot nostāšanās uz komponistes, mūzikas teorētiķes, dzejnieces, pianistes ceļa. Viņa ir arī strādājusi par mūzikas teorijas un klavierspēles pedagoģi Ķekavas mūzikas skolā, par ērģelnieci Filadelfijas Sv. Jāņa draudzes baznīcā un darbojusies Filadelfijas latviešu skolā. Bez tam Gundega raksta koncertu recenzijas, lasa mūzikas kulturoloģiju akadēmijas etnomuzikologiem, arī Menedžmenta augstskolas studentiem, regulāri publicējas žurnālā Mūzikas Saule un laikrakstā Kultūras Forums. Viņas darbi atskaņoti arī ārzemēs – Lietuvā, Šveicē, Austrijā, Francijā, Vācijā, Japānā, ASV un Jaunzēlandē. Nupat kā šā gada aprīlī Šmite ievēlēta par Latvijas Komponistu savienības priekšsēdētāju. Savas skaņu pasaules izjūtas meklēšana man šķiet kā mūžīgs, neizsmeļams process, kā lēna ieniršana arvien dziļāk vēl neizzinātajā, neizjustajā... Skaņa, vārds, klusums – pats par sevi kā fenomens – paver bezgalīgas iespējas – tā vispusīgā laikmetīgās mūzikas komponiste Gundega Šmite.

 

Par Latvijas Valsts konservatoriju beigušo pianisti un mūzikas pedagoģi, tagad Kanādā mītošo Helēnu Ginteri skat. JG246(2006):31.