Anita Liepa. Austrumu motīvs. Daugavpilī: autores izdevums, 2008.
175 lpp.
Ingūnas
Liepas vāks ar reproducēto gleznu „Buhāriete” rada piemērotu eksotisku
noskaņu grāmatas saturam – ceļojumam austrumu zemēs. Pazīstams ir teiciens,
ka ceļotājs iedziļinās, toties tūrists apmierinās tikai ar apskatīšanos.
Anita Liepa ne tikai iedziļinās, bet ar savu metaforisko izteiksmi trešā
personā pārvērš lasītāju savā līdzgaitniekā austrumzemju Zīda ceļa reģionos
– pāri Kazahstānas stepēm, Turkmenistānas un Uzbekistānas tuksnešiem līdz
pat Tadžikistānai. Ceļojums noris 20.gs. nogalē padomju impērijas sairšanas
gados. Tūkstošs un vienas nakts pasaku sapņainie skati paveras
ikdienas īstenībā, vienlaikus atverot acis uz teiksmaino pagātni. Ceļojot ar
vilcienu, Nameda ar meitu Līvu nokļūst vīriešu dominētās zemēs, kur sarunās
austrumnieki atklāj pašu un apkārtnes dzīves ritmus un noskaņas. Nokļūstot
Buhārā un senajā tirdzniecības centrā Samarkandā, ceļinieces pamatīgi
iepazīstas ar šo pilsētu vēsturi un vienlaikus izbauda mūsdienu austrumnieku
viesmīlību. Noslēgumā autores secinājums: tieši atšķirīgu civilizāciju
savdabība varētu būt par svētību Zemei – ja vien viena civilizācija
(..) nepūlētos uzmākt otrai savu parādību izpratni, pasaules uzskatu
un dzīvesveidu. Bez dienasgrāmatai līdzīgā austrumu ceļojuma apraksta
grāmatā iekļauti septiņi eksotiski Anitas Liepas stāsti, kas izceļas ar
vispusīgu fantāziju un labi iekļaujas Austrumu motīvos.
Daugavpilniece Anita Liepa-Sondore 1944. dodas bēgļu gaitās, nonāk
Ziemeļvācijā, bet 1947. gadā atgriežas Latvijā, kur beidz LVU Filoloģijas
fakultāti. 1953. gadā apcietināta un gadu vēlāk notiesāta uz septiņiem
gadiem – Arhangeļskas un Permas darba lēģeros. 1956. gadā sodamība noņemta.
Pēc atgriešanās strādā par skolotāju, māksliniecisko noformētāju, ārštata
korespondenti. Stāsti un tēlojumi publicēti periodikā. Atmodas laikā
ievērību iegūst viņas latviešu represētajiem virsniekiem veltītais
dokumentālais romāns Ekshumācija (1990) – par brāļu Sondoru ceļu uz
militāro karjeru un bojāeju padomju varas laikā. Citi darbi: prozas krājums
Krusta dancis (1982), romāni Saulesmāsa (1994), Vējgāze
(1996), Magoņu pļavā (1998), Gaisa pils (2002), Noklusētās
lappuses (2004). Raksta arī lugas.
Māra Stabiņa
