Jaunā Gaita Nr. 258. septembris 2009

 

Ziņas un neziņas no tīkliem un tīmekļiem

 

TRIMDA ISLAND

 

Ekonomiskās krīzes apstākļos daļa no „trimda nation”, kas atrodas Latvijā, faktiski ir sava veida ekonomiskā sala, kas nosaka arī tās izvēles iespējas. Cik saprotu, daļa pārbraucēju uz Latviju ir jau pensijā vai ir sev nodrošinājuši kādas Rietumu demokrātijas pensiju (varbūt maldos). Katrā ziņā, šo tautiešu izdzīvošanu un ekonomisko neatkarību nodrošina ienākumi eiro vai dolāros no valstīm, kurām no ekonomiskās krīzes vēl nedraud sabrukums. Tas nostāda šo daļu – “trimda island” – ārpus nepieciešamības nopietni pārdomāt savu izvēli dzīvot Latvijā. Manā gadījumā, kam pensijas gadi vairs nav aiz tāliem kalniem un kas strādājis Latvijā jau 14 gadus, ir jādomā, vai atlikušos gadus pavadīt šeit vai aizbraukt un pastrādāt valstī, kas spēs reāli maksāt pensiju brīdī, kad man apniks strādāt. Esmu 100% pārliecināts, ka Latvijā nekādas pensijas nebūs. To saku, neiedziļinoties dažos manu agrāko darbavietu interesantos, bet legālos darba samaksas paņēmienos (alga, honorāri u.tml). No pamatalgas un sociāliem nodokļiem normālā valstī tomēr vajadzētu kaut kam sanākt, taču šī valsts jau ir krasi pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu. Proti, ja esi piespiests maksāt nodokļus, tad arī esi tiesīgs paļauties, ka no tiem būs kāda atdeve. Tas ir, ja zvanīsi policijai, tie ieradīsies, ja saslimsi, būs medicīniskā aprūpe un 1.septembrī būs skolotāji mana bērna skolā. Pateicoties garai virkne kļūdu, kas liecina gan par agrāku valdību, gan par Latvijas politiskās sistēmas/elites mazspēju un nekompetenci, pēc tīri racionāla aprēķina ir jāsaprot, ka uz nevienu no šīm valsts funkcijām vairs nevar paļauties. Pilnīgi bez emocijām skatoties, Latvija tuvojas t.s. sabrukušas valsts (failed state) statusam un nekas neliecina, ka tā pārskatāmā nākotnē atkopsies. 2010. un 2011. gada budžeta samazinājumi nozīmē, ka faktiski jebkādi valsts pārvaldes pakalpojumi pārstās eksistēt vai tiks sniegti tikai epizodiski un drausmīgā kvalitātē. Tādēļ uzskatu, ka vismaz daļai no mums, kas atrodas Latvijā, ir jāsāk nopietni domāt par izceļošanu un jāsaprot, ka atbraukšana šeit ir izrādījusies neveiksme, vienalga kādas emocijas un „trimda nation” ieaudzinātās patriotisma jūtas šāds solis šķietami pārkāptu. Par laimi (???) tiem, kas atrodas ekonomiskajā „trimda island” ir vēl iespēja padzīvot ar saviem ārpus Latvijas ienākumiem un baudīt to, kas būs atlicis no Latvijas kultūras, no dabas (ko budžets sevišķi neietekmē) un no sava vietējā sociālā tīkla (lai arī krietna daļa slīgs nabadzībā vai aizbrauks). Jāpadomā par veidiem, kā mēs, kas esam Eiropas darba tirgū „vecjaunieši”, varētu kooperēties un atrast veidus, kā reintegrēties savu agrāko mītnes zemju darba tirgos vai nodarboties ar kādu uzņēmējdarbību, lai atlikušos gadus līdz pensijai varam strādāt līdz apnikumam, vai vismaz būt sistēmā, kas mūs nepievils, kā to noteikti izdarīs Latvijas līdz skrandām novestā valsts sociālā drošības tīkla ekonomika.

Juris Kaža (Rīgā) <juriskaza@gmail.com>

 

Vecos laikos Latvijā sociālo pensiju nebija, un nodokļi nebija augsti. Vācijā pensijas ieveda konservatīvais Otto fon Bismarks, Latvijā – padomju vara. ASV ļoti minimālas pensijas ieviesa lielās depresijas laikā. Pēc II Pasaules kara Vācijai likās nepieciešami rūpēties par tiem, kuri kara laikā bija zaudējuši daudz vai pat visu. ASV, kas nav postīta kopš Pilsoņu kara laikiem, vēl šodien laba daļa pilsoņu nākotnes nodrošinājumam, ieskaitot veselības aprūpi, izvēlas savus ietaupījumus. Padomju varas laika Latvija bija faktiski atbrīvota no nopietni ņemamiem personiskiem ienākumiem un iekrājumiem. Sociālie apdrošinājumi bija valsts atbildībā. Prasības gādāt par valsts pensijām tad bija loģiskas. Pēc neatkarības atjaunošanas ienīstais labklājības ministrs Jānis Ritenis, kurš atgriezās no Austrālijas, centās pensijas saistīt ar pilsoņu ienākumiem, t.i., ar individuālu pilsoņu iemaksātiem sociāliem nodokļiem. Latvijā sociālā aizsardzības sistēma tomēr ir vairāk noskaņota uz valsts, nevis pilsoņu, atbildības pusi. Tagad tas, ka Latvija ir nabadzīga, nenosaka lielumu. Kurp tas novedīs, ir baismu pilns jautājums, ko atbildēt visi izvairās. Nemainoties nodarbinātībai un produktivitātei, varam arī Latvijā sagaidīt neatbildīgu nabadzību jau drīzā nākotnē. 20 gados ir daudz panākts un sakopts, bet vēl vairāk nogulēts. Man ir žēl Latvijas, bet man te ir grūti saskatīt īsti labu atrisinājumu.

Gundars Ķeniņš Kings (ASV) <kingga@plu.edu>

 

Gundara apgalvojums, ka ASV ...vēl šodien laba daļa pilsoņu nākotnes nodrošinājumam (..) izvēlas savus ietaupījumus, ir maldinošs. Īstenībā vismaz pusei no Amerikas iedzīvotajiem nekādu ietaupījumu nav un viņi dzīvo no valsts pārvaldītām izmaksām – caurmērā ap $1 000 mēnesī, kas pamatā ir nabaga alga. Vēl sliktāka situācija ir bezdarbniekiem, kas nav pensijas gados. Tiem pēc apmēram viena gada pabalsta jāpārtiek no Pestīšanas Armijas zupām, un daudziem jākļūst par „ielas cilvēkiem”. Šo stāvokli ASV garantē Gundara iemīļotais kapitālisms. Gandrīz visi Republikāņu senatori ir apdrošināšanas firmu valgā. Viņi jau gadu desmitiem ir balsojuši pret jebkādu sabiedrisko apdrošināšanu. Globalizēšana, dzīšanas pēc zemākam produkcijas izmaksām arī ir izpostījusi daudzu strādnieku pensiju fondus. Situācija, kādu apraksta Gundars, attiecas uz ļoti mazu iedzīvotāju daļu. Visi augstāka ešelona iedzīvotāji dzīvo no pensiju fondiem, kas, atšķirībā no strādnieku fondiem. krīzi ir pārdzīvojuši.

Andrievs Ezergailis (ASV) <ezergail@ithaca.edu>

 

Laikam te runa vairāk par to, vai šī krīze vispār un jebkurā pasaules malā būs pārdzīvojama vai arī nebūs. Jo, cik sapratu, Juris Kaža savā vēstulītē meklēja domubiedrus tieši tādā „augstāka ešelona” jeb „Trimda Island vecjauniešu” sabiedrībā, kas kādu laiciņu it kā varētu gan vēl pārtikt no saviem pensiju fondiem pat galīgi izputējušā Latvijā, tomēr aicinādams viņus sev piebiedroties atceļā uz bijušām mītnes zemēm, lai tur “kooperētos” un „reintegrētos!”

Juris Žagariņš (ASV) <juris.zagarins@gmail.com>

 

Latvijā uz ļoti mazu iedzīvotāju daļu attiecas 1 000 dolāru mēnesī. Tagad pēc „īsinājumiem” liela daļa uz rokas saņems knapi 100 latus mēnesī. Patiesībā jebkurš amerikāņu pensionārs ar nabaga algu – 1000 dolāriem šeit ir īsts bagātnieks. Liels paldies visiem padomdevējiem un īpaši austrālietim Jānim Ritenim par visprogresīvāko pensiju sistēmu pasaulē, tikai nezin, kāpēc paši tagad no tās bēg atpakaļ!

Ausma Ābele (Aiviekstē) <aabele@sveiks.lv>

 

Protams, jādara viss, lai Latvijas pensijas paceltu. Latvijas glābiņš ir, ka tur vēl pastāv tāda ģimeņu sistēma, kur viens otru stutē. Amerikā tādas nav. Par dzīvokli vien izdot $1 000 nav grūti. Bija reiz tāda mēraukla, kas noteica, ka pensijai būtu jābūt vismaz 1/3 no strādājošo algas, bet tas tā vairs nav. Pēdējo desmit gadu laikā ASV politikāņi nemitīgi uzbruka strādnieku pensiju fondiem. Tika un joprojām tiek teikts, ka strādnieku augstās pensijas vainojamas pie Amerikas nespējas sacensties starptautiskā tirgū.

Andrievs

 

Andriev, Tavi faktu skatījumi visumā saskan ar maniem. Protams, strādnieku fondu vērtība ir samazinājusies līdz ar citu ieguldījumu vērtību kritumu pēdējā gadā. Tur sava daļa vainas būs tiem, kas tik ļoti ienīst peļņas maksimizēšanu šo fondu uzkrājumos. Daļa no amerikāņiem dzīvo labāk, daļa sliktāk un tad vēl ir tie, kuri dzīvo lielā bagātībā, un arī tie, kuri ir tiešām nabadzīgi. Latvijā, kur privātie uzkrājumi un ģimenes manta tika izputināta padomju sociālisma laikā, sabiedrības lomai ir jābūt samērā augstai, bet man patiktu atdalīt pensijas no pabalstu programmām. Pensijas tiek vairāk saistītas ar viena vai cita veida ienākumu uzkrājumiem, arī tiem, kas cenšas algas saņemt aploksnēs un nodokļus nemaksāt. Nav prognozējams, cik un kādi pabalsti būs iespējami tautas novecošanās laikā, bet tie varēs būt tikai ļoti pieticīgi. Manuprāt, izdzīvošanai būs nepieciešams atjaunot un stiprināt ģimeņu saites, kas tagad ir pajukušas. Un arī tad arvien mazākā tautas strādājošo proporcija nevarēs nodrošināt ērtu un patīkamu dzīvi visiem nestrādājošiem – ne ASV, ne Latvijā.

Gundars

 

Gundars runā par Latviju, ...kur privātie uzkrājumi un ģimenes manta tika izputināta padomju sociālisma laikā... Nez’ par kādu Latviju tiek runāts? Es gan zinu to Latviju, kur padomju laiku uzkrājumi tika ieputināti jaunās republikas daža laba kontos – kad pie ruļļiem bija viltībnieki, kuri balstījās uz Rietumu padomniekiem un izziņoja uzkrājumus esam tuvu papīra vērtībai, kamēr paši tos aizfīrēja uz PSRS. Tā arī radās tādas bankas kā Parex un vēl viens otrs jauks uzņēmums. Man paziņu lokā tādu apkrāpto ka čum. Arī manu māti, kas mūžu par sētnieci un apkopēju strādāja, no zārka naudas atbrīvoja. Jo redz’, padomju laikā mēsli, ko māte mēza, bija tieši tādi paši kā šajās dienās, un no niecīgās algas varēja atlicināt sešus simtus, ko mūsdienu padomnieku skubinātie jaunie, sarkanumu noslēpušie kungi par trīs rožu cenā esošu naudu pataisīja, un kā kompensāciju par nodarīto piemaksāja pensionāru biļetes vērtību vienam braucienam tramvajā. Tā nu labāk runājat par to, ko zināt – par Ameriku, bet par Latviju gan labāk paklusējat, ka atkal ko dumju neizsakāt.

Vilnis Gricaičuks-Puriņš (Rīgā) <v.g.pooh@gmail.com>

 

Varbūt daži sveikotāji ir par jaunu, lai atcerētos visu par padomju laiku vai zinātu Latvijas vēsturi. Padomju vara nacionalizēja zemi, nolikvidēja latus un naudu bankā, pacēla cenas, nacionalizēja mājas un tās nodeva pārvaldnieku armijām, bet agrākos īpašniekus izmeta no darbiem. Citiem ierādīja sešas pēdas, bet citiem iedeva brīvbiļeti jaunu zemju iekopšanai. Vēl kas nav skaidrs?

Gundars

 

Tagad notiek tas pats – tikai juridiski pareizi noformēts. Trīsdesmitgadīgie ir par jaunu, lai zinātu Latvijas vēsturi. Taču, lai kļūtu par miljonāriem, tikai uzpērkot un pārdodot, pašā laikā. Un tie, kas to pērkamo un pārdodamo savā laikā saražoja, izdzīvošanai nepietiekamo līdzekļu dēļ dabū sešas pēdas. Darbaspējīgie un bērnus radīt spējīgie par savu naudu pērk biļetes un dodas celt svešu zemju labklājību. Par naudu un bankām vispār nerunāsim – lielāko tiesu tā kredītu cilpa uzvilkta mājokļu dēļ, kuru cenas bija uzpūstas veiksmīgo biznesmeņu darbības un politiķu atbalsta rezultātā. Vēl nav skaidrs?

Ausma