Jaunā Gaita Nr. 259. decembris 2009

MŪŽĪBAS LAPPUSI PAVER

starptautiski pazīstamais pilsētbūvniecības speciālists Sigurds Grava (1934-2009), savas alma mater Kolumbijas U. (Columbia U) Pilsētplānošanas daļas profesors, ANO konsultants, daudzu zinātnisku rakstu un grāmatas Urban Transportation Systems: Choices for Communities autors, Latvijas Architektūra redakcijas loceklis

Sigurds Grava

Nacionālais partizāns Ziemeļkurzemē Kurts Aleksandrs Grīnups (1919-2009), pašu latviešu nodevības dēļ arestēts (1946), spīdzināts SMERŠ pagrabos, atmiņu grāmatas Cauri komunistu ellei (2005) autors.

Prozas rakstnieks un publicists Jānis Mauliņš (1933-2009), cita vidū romānu Spriegums (1973-1974, publicēts 1983), Kājāmgājējs (1974), Pēdas (1980), Ragana (1981), Mīlestības infraskaņas (1982), Pelēkie zīmējumi (1982), Tālava (1990) autors. Par nostāšanos pret „dogmatisku domāšanu” okupācijas gados izslēgts no LVU jurisprudences fakultātes, ko, laikiem mainoties, nobeidz.

Niklāvs Lapukins, politisko notikumu (ar uzsvaru uz Baltijas zemēm) komentētājs zviedru laikrakstiem, Atmodas laikā LTF Zviedrijas nodaļas pr-js.

Teātra, pazudušās otrās latviešu lielfilmas Aizsprosts (1940), arī vairāku zviedru filmu aktrise Zenta Zommere Ore (1915-2009).

JG līdzstrādniece, Indianas U. (Indiana U.) pētniece, folkloras zinātņu doktore, etnomuzikoloģe Aija Veldre Beldava (1941-2009).

Nolaupīta un noslepkavota cilvēktiesību aktīviste Kaukāza reģionā Nataļja Estemirova, ko promaskaviskais Čečenijas (Ičkerijas) prezidents Ramzans Kadirovs uzskatījis par savu „personīgo ienaidnieci”. Par zinātniskiem pētījumiem un publicistisku saņēmusi atzinību no Eiropas Parlamenta, Zviedrijas Parlamenta, Human Rights Watch organizācijas, arī starptautisko Maskavā nogalinātās, Kremlim „neērtās” Annas Poļitkovskajas balvu (2007).

Kenediju politiskās dinastijas pārstāvis, ASV liberālais senators Edvards Kenedijs (Edward Kennedy, 1933-2009), neatlaidīgs cīnītājs par cilvēktiesībām un pret sociālām netaisnībām savā zemē.

Polijā dzimušais filozofs, vēsturnieks, reliģijas vēsturnieks, politzinātnieks,literātūras kritiķis, Oksfordas U., arī Kalifornijas U. profesors Lešeks Kolakovskis (Leszek Kołakowski, 1927-2009), trīs sējumu Main Currents of Marxism: Its Rise, Growth and Dissolution autors, kurš izbēg no Polijas 1968. gadā.

(re)

Kurts Aleksandrs Grīnups

Jānis Mauliņš

Aija Veldre Beldava

 

J A U N I Z D E V U M I

AUDIOMATERIĀLI – Ja negrib lasīt pats, tagad grāmatas var arī klausīties. Lasi ar ausīm! – skan sauklis izdevniecības „Apostrofs” izdoto audiogrāmatu sērijai „Klausāmgrāmata”. Kopš 2008.gada izdoti: Džīnas Vebsteres Garkājtētiņš, Māras Cielēnas Pulksteņu nakts gaitas, Margaritas Stārastes Pintiķu ciems, Sudrabu Edžus Dullais Dauka, Jāņa Ezeriņa Noveles, Imanta Ziedoņa dzejas izlase Kukainīt, re, kā saule spīd, arī Gundegas Repšes Septiņi stāsti par mīlu. Kā pirmais mūsdienu daiļliteratūras sērijā „Sambas audiogrāmatas” iznāk Džeroma (Jerome K. Jerome) asprātīgais un dzīvespriecīgais ceļojuma apraksts Trīs vīri laivā (nerunājot nemaz par suni). Astrīdes Ivaskas kompaktdisku ceļš laiž klajā kultūras vadības centrs „Lauska” sadarbībā ar LU Literātūras, folkloras un mākslas institūtu – ar dzejām pašas dzejnieces lasījumā un Laimas Jansones muzikālo pavadījumu. Dzejnieces it kā vienkāršā dzeja ieskan dvēselē, atdzīvina tajā kādus klusākus avotus un strautus, un tad jau viss notiek vienā elpā – mēs kļūstam līdzdalīgi šajā dzīvē, kas nāk pie mums caur dzeju – tā literatūrzinātniece Anita Rožkalne kompaktdiskam pievienotajā mazgrāmatiņā.

Atzīmējot 20. gadadienu kopš Dzelzs priekškara krišanas, Eiropas Komisija izveido īpašu interneta vietni <www.europa1989-2009.eu> un izdod kompaktdisku Sound of Revolution, kur iekļauta „Baltijas ceļa” himna Atmostas Baltija, arī „Līvu” skandētā Dzimtā valoda un Ievas Akurāteres Manai tautai.

Mārtiņa Boiko, Gitas Lanceres un Andas Beitānes sastādītais etnomuzikoloģiskais kompaktdisks Latviešu tradicionālās mūzikas antoloģija iznāk LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta paspārnē. Kā raksta folkloriste Aija Rozentāle austrāļu laikrakstā Latvietis, citi varbūt iet meitās, folkloras vācējs vislabprātāk brauc tantēs – dziedātājas parasti ir vecas lauku sieviņas jeb tantes.

Trīs diskos sakopoti Jāņa Petera darbi: poēma Nakts pēc tautasdziesmas, dzejas izlase un dziesmas ar dzejnieka vārdiem.

(vg)

 

DZEJA – Septembris ir Dzejas dienu laiks, un, kā ierasts, labākie dzejnieki un atdzejotāji saņem dzejas balvas – Arvis Viguls par dzejoļu krājumu Istaba – spilgtu, suģestējošu dzeju, kurā sasniegts jaunam autoram neraksturīgs briedums un meistarība, kas dekadentiskās, izsmalcinātās mīlas un nāves rotaļas ļauj izspēlēt artistiski un mūsdienīgi – tāds ir žūrijas formulējums. Bet atdzejas jomā Uldis Bērziņš – par Fikreta Demirāga dzejas izlases Gaisos tālu medību balsis latviskošanu, par Kipras dzejas popularizēšanu Latvijā (skat. 90. lpp.). Savukārt <www.delfi.lv> balsojumā simpātiju balvu ieguvusi Anita Skrjabe par Upes audeklā.

Radošā darbnīca „Kaza” izdevusi nesen mūžībā aizgājušās Ingunas Jansones (1963-2009) (skat. JG258:32) dzejas izlasi injan, kurā aptverta visa dzejnieces pārāk īsā dzīve – dzejoļi no grāmatām Sikspārņa sindroms (1993) un Šampūns ar balzamu (1998), bet lielākā daļa no manuskriptiem.

Pieminot traģiskā nāvē mirušā dzejnieka un tulkotāja Klāva Elsberga (1959-1987) 50. gadskārtu, iznāk Klāvs Elsbergs. Dzeja, kurā sakopoti jau publicēti dzejoļi un iekļauti arī daži pirmpublicējumi.

Lēģeru veterāns Modris Zihmanis savā divvalodu dzejas krājumā Sibirischer Hardrock/Sibīrijas smagais roks runā par savām izjūtām, kad viņš atradās  tālu prom no dzimtās Liepājas.

Jaunās liepājnieces Gunta Snipke, Ineta Stadgale, Jana Egle, Gunita Boka un Sandra Vensko pilsētas Literatūras mēnesī lasa savus dzejdarbus rokkafejnīcā „Pablo”.

Uz jautājumu Vai zini kam ticu / Ja vispār kam ticēt ir dots atbildēt veltīgi pūlas Arnis Terzēns dzejkrājumā Arī tas vēl.

Toties Pēteris Karlovs krājumā Mana sirds dziļdomīgi atzīstas: Vēl nevaru saprast bez tulka / Es dzeju, ko saceru pats...

Toties Pegaza mugurā mazliet stingrāk sēž lietus pār kanālu e autors, liepājnieks Jānis Hvoinskis.

(vg)

 

PROZA – Vasaras mēnešos latviešu rakstnieki nav daudz darījuši, lai pildītos grāmatu plaukti ar romāniem un stāstu krājumiem, tomēr pa kādai grāmatai ir nācis klāt.

Indras Gubiņas Vēlreiz turp un atpakaļ sastāv galvenokārt no Kanādas laikrakstā Latvija Amerikā iespiestiem stāstiem vai pastāstījumiem (Biruta Sūrmane).

Vecmeistars Olafs Gūtmanis piedzīvo savu Rakstu 4. sēj. – ar atmodas laika prozas darbiem.

Jāņa Einfelda septītajā grāmatā Meļu dzīres sešās dzīru naktīs aizgūtnēm tiek stāstītas aizraujošas, asprātīgas un burvestību pilnas pasakas.

Gundega Repše par tēliem savā jaunākā stāstu krājumā Stāsti par mācekļiem saka: Viņi visi nokāpj bedrē. Cits pēc cita. Fanātiķi un rekordisti, liriskie un ciniskie, priecīgie un izmisušie. Un viņi visi būs spiesti izrāpties. Kas dzen katru no viņiem šai rituālajā nāvē un atdzimšanā? To atbild katra individuālais liktenis, raksturs un ticība.

Jura Zvirgzdiņa grāmatu bērniem Lāča Bruņa medības noteikti var lasīt ne tikai bērni. Labsirdīgi ironiskajā stāstā var sastapt gan plīša lācīti, gan īstos lāčus, kas nāk no Abrenes, bet runā latviski un grib būt par Latvijas lāčiem, gan datorspēlēs iegrimušus bērnus, gan malumedniekus. Ilustrācijas veidojis Reinis Pētersons, kas, tāpat kā Zvirgzdiņš, ir Jāņa Baltvilka balvas laureāts.

Es i piedzims Ventiņpuse autore Agnese Selga to sarakstījusi tāmnieku dialektā (paralēli teksts lasāms arī latviešu literārajā valodā). Bez tam tā ir krāsojamā grāmata ar dažādiem uzdevumiem, kas rosinās jauno lasītāju darboties radoši.

Vladis Spāre, Juris Zvirgzdiņš un Lienīte Medne-Spāre izdevuši 750 g smagu un 540 lpp. biezu romānu divās daļās Odu laiks, kura 1. daļa jau publicēta 1994.gadā. Patiess stāsts par laikabiedru dzīvi, autoru fantāzijas un melotkāres izkropļots līdz nepazīšanai – tā teikts pieteikumā. Bet Latvijas Avīzes redaktore Monika Zīle: Tomēr aiz šķietamo blēņu izkārtnes ir daudz patiesas un dziļas nopietnības, kas atspoguļo autoru erudīciju un zināšanas par politiku, vēsturi, sabiedrību. (vg)

DAŽĀDA SATURA – Roberta Jansona Komunistu režīmam nepakļāvīgie Liepājas zēni stāsta par Liepājas Politehnikuma audzēkņu pretpadomju kustību „Kursa” (1945-1947) un viņu literāro žurnālu ar tādu pat nosaukumu. Deviņiem čeka piespriež nāvessodu, ko vēlāk aizstāj ar 25 gadiem ieslodzījumā, 21 notiesā uz 10, bet vienu – uz 5 gadiem.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs izdevis Ilzes Zinģītes sastādīto zinātnisko rakstu krājumu Tautas lietišķā māksla Latvijā

Ilggadējā LU docētāja Sarma Kļaviņa laiž klajā grāmatu Latviešu valodas pētnieki: No klaušu laikiem līdz savai valstij.

Andra Sproģa Irma Grebzde: Ar Dieva čukstu ausī ir trimdas rakstnieces dzīvesstāsts ar vairākiem noslēpumiem, dažus no kuriem autoram, šķiet, izdevies atšķetināt...

Partijas „Visu Latvijai” dibinātāja Raivja Dzintara Pozitīvais nacionālisms pauž mūsdienu latviešu nacionālisma atbalstītāju pozīcijas, kas atšķiroties no kosmopolītu, liberāļu un materiālistu viedokļiem.

Elitas Rozes Mūžs.Stāsts par atdevi pienākumam un uzdevumam ir par Nikolaju Romanovski – cilvēku, kas leģionāru rindās cīnījies par Latvijas neatkarību, bet pēc tās atjaunošanas centies panākt, lai Maskavas imperiālistiskā režīma īstenotājiem tiktu sarīkots starptautisks tribunāls. Viņa vadībā izveidoti kritušo leģionāru Brāļu kapi Lestenē.

Tiem, kas grib izzināt Rīgas vēsturi un iedziļināties tās attīstības posmos, iesakāms iegādāties Irēnas Bākules un Arņa Siksnas Rīga ārpus nocietinājumiem. Pilsētas plānotā izbūve un pārbūve no 17.gadsmita līdz Pirmajam pasaules karam. Latviešu (Bākule) un angļu (Siksna) teksti ir atšķirīgi, tomēr autori beigās nonākuši līdz identiskiem kopīgiem secinājumiem.

Ilgvara Veignera Latvieši Rietumzemēs 2. izd. (978 lpp.), tāpat kā krietni plānākais 1.izd. (1993), čum un mudž no paviršībām, kļūdām, pat dažādām muļķībām.

(vg)

 

TULKOJUMI – Tulkojumi, neskatoties uz dižķibeli, turpina birt kā no pārpilnības raga. Grūti uzskaitīt visus, tāpēc ieskatam tikai interesantākie. Nobela prēmijas laureāta, Ļeņingradā dzimušā Josifa Brodska (1940-1996) dzeja pievilkusi dažādu paaudžu atdzejotājus – Amandu Aizpurieti, Pēteru Brūveri, Liānu Langu, Māri Melgalvu, Jāni Rokpelni, Kārli Vērdiņu, Raimondu Briedi, Jāni Vādonu, Arvi Vigulu u.c. Tagad izdota Brodska divvalodu izlase, sākot no pirmajiem dzejoļiem 50. un 60.gadu mijā un beidzot ar 90.gadu darbiem.

Ukrainas vēstnieka Rīgā Raula Čilačavas sastādītajā 400 lpp. biezajā ukraiņu dzejas antoloģijā Vējš no Ukrainas mūsu ievērojamākie dzejnieki latviskojuši 91 vārda meistaru.

Lielu nozīmi uz 20.gs. filosofiju, socioloģiju, kultūru un politiku atstājuši Makss (Max) Horkheimers (1895-1973) un Teodors (Theodor) Adorno (1903-1969). Viņu kopīgi uzrakstīto darbu Apgaismības dialektika: Filosofiski fragmenti (tulk. Ivars Ijabs) laiž klajā „Laikmetīgais mākslas centrs”.

Afgāņu izcelsmes ASV ārsta Hāleda Hoseinī (Khaled Hosseini) romāns Pūķa ķērājs (The Kite Runner, 2003 – tulk. U. Sīlis) vairākus gadus atradies pasaules ietekmīgāko un visvairāk pirkto grāmatu sarakstu virsotnēs, tulkots 40 valodās, un visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 12 miljoni eksemplāru.

Katram cilvēkam ir eņģelis autors, benediktiešu abatijas pārvaldnieks un garīgais padomdevējs Anselms Grīns (Anselm Green) sarakstījis ap 200 grāmatu, kas pasaulē pārdotas vairāk nekā 14 miljonos eksemplāru.

Latvijā plašu piekrišanu ieguvušās Fellouzas (Virginia M. Fellows) Šekspīra kods (The Shakespeare Code, 2000 - tulk. Z. Rozenberga) ir analītisks un lielākoties dokumentāls darbs, kura vēsturiskais fons ir 17.gs. Anglija; redzamākās figūras - Elizabete I, filozofs un valstsvīrs Bēkons (Francis Bacon), grāfs Roberts Devero u.c. leģendāras personības.

Vecu vecajam tematam par cilvēku vēlmi mīlēt un tikt mīlētiem veltīts Outsas (Joyce Carol Oates) romāns Niagara (no angļu tulk. Agnese Mortukāne).

Filosofs Alehandro (Alejandro) Bariko abos vienā sējumā iekļautajos darbos Hēgeļa dvēsele un Viskonsinas govis un Bēgošais ģēnijs (no itāļu tulk.Dace Meiere) cenšas atbildēt uz jautājumiem: Kādus sliekšņus mūzikas vēsturē pārkāpa svētais pirmmoceklis Bēthovens? Ko Rosīni dara ar laimes jēdzienu? Kāpēc jaunietis, kuram Šopēns patīk labāk nekā U2, būtu uzskatāms par mierinājumu sabiedrībai?

„Jumava” izdevusi pirmo erotiskā žanra romānu tās vēsturē – Darijas Šaronas grāmatu Marķīzes krustmeita (no vācu tulk. Sinda Krastiņa).

(vg)

 

P A R   K R I T I K U ,  D Z E J O Ļ I E M , T R I M D U ,  E T C .

Literārā žurnāla Wasafiri aptaujā par izcilākajiem romāniem pēdējos 25 gados atzīti Nobela Prēmijas laureāta, kolumbieša Markesa (Gabriel García Marquez) Cién años de soledad (Simts vientulības gadi) un Vladimira Nabokova Lolita, kam seko vēl 19 citi.

Upsalā ir tāds anatomiskais teātris no veciem laikiem, kur taisīja tādas izrādes: skatītāji, studenti sēdēja apkārt un vidū viens ķidā to līķi – un es iedomājos, ka trimda ir tas līķis un es esmu tas, kas viņu ķidā un velk ārā visādas lietas dzejas formā – tā atbild dzejnieks Juris Kronbergs uz savas amata māsas Ingmāras Balodes jautājumu ¼ satori intervijā (2009.12.VIII): Kāpēc jaunākajā izlasē tu sevi tik ļoti saisti ar trimdu? Bet uz jautājumu, vai trimdā bijis iespējams sekot līdzi gan pasaules, gan Latvijas literatūrai: No Latvijas jau tobrīd nekā daudz nebija. „Karogs” un „Literatūra un Māksla”. Es tos lasīju un pamazām iepazinu, kurus autorus ir vērts lasīt, kuriem neķerties klāt. Dzejai īpaši sekoju līdzi. Bet daudz vairāk tomēr lasīju pasaules dzeju zviedru un angļu valodā. Man laimējās ar to, ka Stokholmā bija tik dzīva literāra vide. Mēs ar Pāvilu Johansonu bijām sākuši rakstīt dzeju zviedru valodā. Reiz mēs nospriedām – kāpēc gan nevarētu arī latviski kaut ko rakstīt? Pāvils teica, ka viņa mamma [Veronika Strēlerte] rakstot dzeju, varētu kaut ko pielabot. Nu, iedevu dzejoļus Pāvila mammai, un viņa ļoti uzmanīgi izlasīja, un priecājās, ka var arī citādi rakstīt. Bieži tikāmies arī ar Richardu Rīdzinieku (jeb Ervīnu Grīnu) – ar viņu mums bija arī bieži dzejas lasījumi pa telefonu. (..) Protams, bija Andrejs Irbe un „Daugavas” izdevniecība, bija valodniece Velta Rūķe-Draviņa, kura gribēja, lai es ar valodniecību nodarbojos. Man latviskā jaunieša ikdiena bija bagātīga. Pamodos tā ap pusdienlaiku, gāju parunāties ar Irbi uz Galveno statistikas pārvaldi. Kamēr viņš ēda pusdienas, spriedām par literatūru; tad aizšļūcu pie Dagnijas Šleieres uz izdevniecību; kad pulkstenis sāka tuvoties pieciem, zināju – Ervīns Grīns beidz darbu – tad mēs abi dzērām alu vai viskiju, un tad jau pulkstenis tuvojās desmitiem un tad varēja aizbraukt pie Pāvila...

Journal of Baltic Studies 40/2(2009.VI) publicējis plašu (lpp. 215-243) Rolfa Ekmaņa apcerējumu „Harmonizer of Disharmony: Latvian Poet and Editor Māris Čaklais”. Autors pamatīgi analizējis dzejnieka un redaktora Čaklā daiļradi un viņa lomu Latvijas kultūras atsvaidzināšanā, kopš 60.gadu vidus – pēc 20 gadu ilgā staļiniskā sastinguma. Ekmanis ietver Māri Čaklo dzejnieku „dižajā astotniekā” (great octet) kopā ar Imantu Auziņu, Vizmu Belševicu, Laimu Līvenu, Vitautu Ļūdenu, Jāni Peteru, Ojāru Vācieti un Imantu Ziedoni. Okteta dalībnieki, liek saprast Ekmanis, tai laikā bija tautas balss, atspoguļoja tās noskaņojumu, pauda tās centienus. Pētījums sniedz daudz vērtīgas informācijas par Čaklā dzīvi, viņa 17 dzejoļu krājumiem un par padomju varas gadiem vispār.

(fg) (lz)

 

B A L V A S

26.VIII LV Ata Kronvalda fonda balva piešķirta 9 izglītības darbiniekiem: Regīnai Gedzjunai, Laumai Micānei, Ingunai Raitumai, Inesei Purmalei, Ingai Sokolovai, Sarmītei Vilcānei, Tamārai Zitcerei, Mirdzai Zommerei un Inesei Vītoliņai.

Parīzē augusta vidū notikušā festivāla „Summertime” spožākā zvaigzne Inese Galante pēc Leonoras ārijas (no Verdī operas Likteņa varā) nodziedāšanas saņem Djagileva 1. pakāpes ordeni.

24.IX Japānas vēstniecībā Berlīnē Japānas Mākslas asociācijas balvu kultūrā un mākslā Praemium Imperiale saņem orķestris Kremerata Baltica.

Ikgadējo Jāņa Baltvilka balvu saņem rakstnieks Juris Zvirgzdiņš par bērnu grāmatām Mūsu Latvija un Pele, punkts un Gūtenbergs, mākslinieks Edmunds Jansons par ilustrācijām Zaka Frinsa grāmatai Skolotājs Japs var visu un Inese Zandere par dzejkrājumu Brīnumbēbīša gads.

Pirms vairākiem gadiem amerikāņu TV Mākslas un zinātņu akadēmijas ikgadējo Emmy balvu par mūziku un aranžējumiem TV filmām saņem komponiste Lolita Ritmane. Šogad tā piešķirta Mārim Bērziņam par izcilu kadru montāžu TV programmai Project Runway.

(re)

 

T Ē L O T Ā J M Ā K S L A

No 3.VII līdz mēneša beigām Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma pagājušā gada augustā Valmierā atklātā Pasaules latviešu mākslas izstāde Tēvu zemei – Latvijai, kas kopš tā laika apceļojusi daļu Vidzemes – Gulbeni, Valku, Limbažus, Madonu un Alūksni. Trimdas mākslinieku izstādi 6.VIII atklāj Rīgā, Sv. Pētera baznīcā, piedaloties Voldemāram Avenam, Indrai Avenai, Dainai Dagnijai un Jānim Ritumam. No galvaspilsētas izstāde dodas uz Bausku, bet pēc tam ceļo pa Kurzemi.

XIII Latviešu dziesmu svētku Kanādā ietvaros galerijā „Art Gallery of Hamilton” izstādīti žūrijas izvēlēti 20 mākslinieku 39 darbi, to vidū Ērika Dzeņa, Māra Rutuļa, Andra Leimaņa, kā arī vairāku JG reproducētu / apcerētu „skunstnieku” – Ināras Matīsas, Valdas Oestereicheres, Ilgvara Šteina u.c.

6.VII Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs Rīgā svin savu 20 gadu pastāvēšanas jubileju – dižķibeles dēļ gan pavisam šauram lokam un neparasti klusu.

Visu jūliju Sv. Pētera baznīcā iespējams aplūkot Visvalža Garokalna (viņa meitu Tijas un Gunas sarūpētu) piemiņas izstādi. Akvarelists gūst popularitāti 70.gados ar latviešu strēlnieku tēmai veltītajiem darbiem, kuros atainots streļķu kara ceļu dramatisms, biedriskums, traģisms, kara nežēlība, nāves tuvums un upuru veltīgums.

13.-14.VII Jelgavā risinās starptautiskais smilšu skulptūru festivāls Summer Signs (Vasaras zīmes) ar 15 māksliniekiem no 11 valstīm. Latviešiem šoreiz neveicās. Galvenās balvas aizceļo uz Lietuvu, Nīderlandi, Īriju un Čehiju. Skatītāju simpātiju balvu tomēr saņem Kārlis Īle par Mazās meitenes sapņiem, bet Ģirts Burvis – Nacionālās būvkompāniju apvienības speciālbalvu par ironiski veidoto Gaismas pili ar nosaukumu Latvieša brīnums.

No jūlija līdz augusta vidum LNMM Baltajā zālē atvēlētā plašā grafiķes Neles Zirnītes personālizstāde Laika rezervuārs ir visai grūti apgūstama, jo māksliniece ļoti skrupulozi izstrādā katru detaļu, un to ir daudz, katra prasīdama rūpīgu apskati un iedziļināšanos. Darbiem ir bieži filosofisks zemteksts un daudznozīmība.

No 20.VII līdz 28.VIII galerijā-kafejnīcā „Istaba” viesojas Kanādā dzimusī, LMA studējusī un patlaban Anglijā dzīvojošā Ilga Leimane ar gleznu izstādi Profili: draudzība digitālajā laikmetā, kuras darbiem ideju smēlusies fotogrāfijās no ļoti populārā interneta portālā draugiem.lv.

21.VII Talsu novadpētniecības muzejā atver Jelgavas mākslinieku izstādi Mēs visi kopā, kur pārstāvēti visi mākslas veidi – glezniecība, pastelis, akvarelis, grafika, tēlniecība, plakāts, keramika, stikla un ādas apstrādes māksla.

Tā paša mēneša beigās Krimuldas muižā sarīko Aivara Zandberga (ASV) un Jāņa Anmaņa (Latvija) darbu izstādi ar, citu vidū, plenērā tapušām gleznām.

Jūlijā un augustā „Daugava” piedāvā Daces Lielās izstādi ar visai tradicionālu nosaukumu Gleznas – Latvijas un Itālijas ainavas.

Augusta sākumā Ventspilī pirmajā keramikas simpozijā (ar izstādi noslēgumā) piedalās mākslinieki no Jelgavas, Talsiem, Rīgas un Lietuvas.

Mēneša beigās un arī septembrī LNMM Baltā un Hēges zāle atvēlēta Laimas Eglītes retrospektīvajai gleznu izstādei. Viņas mākslas valodu lielā mērā noteikusi darbošanās „Rīgas pantomīmā”. Siluetu, žestu un ķermeņa izteiksmība nāk no tās, arī nosacītā gaisma un krāsu valoda. Liela loma bijusi japāņu kaligrāfijai.

Laima Eglīte. Melns un balts. Eļļa uz audekla. 120x100 cm (2008)

Ap to pašu laiku LNMM Mazajā zāle atver gleznotāja Jāņa Skuča marīnu izstādi Jūra, kas sakrīt ar Gundegas Cēberes grāmatas Jānis Skučs iznākšanu.

Galerija „Jēkabs” savukārt atzīmē ainavista un jūras skatu gleznotāja Staņislava Kreica simtgadi.

Izstāžu zālē „Arsenāls” kopš augusta vidus skatāma mūsdienu latviešu fotogrāfiju izstāde Privāts un Pētera Sidara izstāde Nāc un ej!.

(mb)

 

M Ū Z I K A

2009.16.VIII Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas ārkārtas forumā pieņem rezolūciju, kurā uzsvērts, ka viskonkurētspējīgākā ir tieši mūzikas nozare, par ko liecina daudzu Latvijas mūziķu spožie panākumi pasaulē – tās „produkti” ir pasaules slavenības Gidons Kremers, Mariss Jansons, Andris Nelsons, Pēteris Vasks, Māris Sirmais, Elīna Garanča, Maija Kovaļevska, Aleksandrs Antoņenko, Baiba Skride, Vestards Šimkus u.d.c. Neraugoties uz to, valdība 145 mūzikas un mākslas skolām šogad nav iedalījusi nevienu santīmu un Kultūras ministrijas atrastie 1 042 356 lati šim gadam var nosegt labākajā gadījumā tikai vienu trešo daļu no vajadzīgā finansējuma. Rezolūciju paraksta arī vesela virkne ar mūziku saistītu latviešu Eiropas Savienībā, Kanādā, ASV, Rasma Lielmane Meksikā un Armands Ābols Čīlē.

Dienas intervijā (14.VIII) leģendārais diriģents Māris Sirmais izrāda nosodošu attieksmi pret atsevišķu vārdā nenosauktu kultūrčinavnieku noziedzīgajiem lēmumiem attiecībā pret mūzikas skolām, nogriežot tām, tā teikt, skābekli – viņi, lūk, nespējot saprast, ka muzicēšana attīsta to smadzeņu daļu, ko neattīsta eksaktie priekšmeti, un piebilst, ka Japānā un Dienvidkorejā, kur ir viens no augstākajiem izglītības un zinātnes līmeņiem pasaulē, katram bērnam jāapgūst vismaz viena mūzikas instrumenta spēle.

Rīgā, Ventspilī, Liepāja, Preiļos, Jelgavā un Kuldīgā notikušajā Rudens kamermūzikas festivālā (23.IX-8.X) spilgtus mirkļus rada virkne spilgtu personību – pianists Vestards Šimkus atskaņo nesen galīgi pabeigtos festivāla patrona Pētera Vaska Gadalaikus, pianistes Lienes Circenes izpildījumā atskan šūpuļdziesmas latviešu komponistu apdarē, Ieva Parša dzied Lučano (Luciano) Berio Folk Songs, tad vēl jaunā komponista Kristapa Pētersona jaundarbs, kam pievienojas viesu devums – Berliner Philharmoniker Amarcord Quartet (četri labākie no labākajiem) un Camerata Klaipeda.

Daudz atzinīgu vērtējumu Austrijas, Vācijas, Itālijas un Francijas laikrakstos pēc debijas Anaisas lomā Rosini dramatiskajā operā Mozus un faraons Zalcburgas festivālā saņem Marina Rebeka. Visvairāk iespaidoja Latvijas soprāns Marina Rebeka kā Anaisa, šurp un turp svaidīta starp tēvoci Mozu, ģimeni, tautu un ticību un starp mīlestību pret Amenofisu. Dzīvīgs lasījums, raksta Die Welt (10.VIII).

Anaisa (Marina Rebeka) un Amenofiss (amerikāņu tenors Eriks Katlers) Rosīni operā, Zalcburgā (2009)

Stāvovācijas izraisa Andra Nelsona vaditā Birminghemas (Birmingham) simfoniskā orķestra nospēlētā Jāņa Mediņa Ārija. Badische Zeitung vēsta, ka Nelsons diriģē ar vislielāko ekspresiju un izteiktu krāsu izjūtu, izsmalcinātību un ārkārtīgi plastisku partitūras atklāsmi. (..) Īpaši piesātinātais žests dara viņu par visaugstākā līmeņa skaņu dizaineri. Līdzīgas atsauksmes lasāmas Neue Zűrcher Zeitung u.c.

Starptautiskajā ARD konkursā Minhenē Gunārs Upatnieks no 94 kontrabasistiem atzīts par vislabāko.

25.IX atklātībā parādās dziedātājas Aishas kompaktdisks Dvēselīte ar 11 dziesmām (komp. Mārtiņš Brauns, Imants Kalniņš, Raimonds Pauls, Elga Igenberga u.c.).

(re)

Aisha

 

T E Ā T R I S

Jaunajiem teātriniekiem domātājā „Homo Novus” festivālā izceļas Valtera Sīļa un Lauras Kovaļevskas Oāze, kur grupa cilvēku cenšas īstenot dzīvē nepagūto trijās stundās pirms pasaules gala.

Valmieras teātrī gruzīna Otari Bagaturija drāmā Karalis Līrs nabagmājā mūsdienu nespējnieki apjauš sava likteņa radniecību senā karaļa sāpju ceļiem.

Zigmāra Liepiņa un Kaspara Dimitera muzikālā drāma par prezidentu Kārli Ulmani Vadonis (Nacionālajā teātrī) – Ivars Ijabs to nodēvē par diktatora slavināšanu mūzikla ietvaros – uzdod jautājumus: Kāpēc latvieši vienojas tikai ekstrēmos apstākļos? Vai esam nobrieduši demokrātijai? Vai valsts viena cilvēka rokās būtu labāka? Vai bija pareizi Ulmanim uzņemties vadoņa lomu?

(re)

 

F I L M A

Es gribu tavu meiču (rež. Miks Ozoliņš), kam pamatā igauņa Jāna Tjates luga Bungee Jumping, uzņemta 10 dienās Warner Brothers studijā Holivudā.

28.IX izripo Jura Podnieka studijas, studijas Trīs un Rīgas Kinomuzeja DVD ar okupācijas laikā 60. gados un 70. gadu sākumā Glavļita aizliegtām Rolanda Kalniņa filmām Es visu atceros, Ričard, Četri balti krekli (arī Elpojiet dziļi!), Dzimtene, piedod un Piejūras klimats. Darbu pie pēdējās Kalniņam liek pārtraukt, bet pašu filmu sadedzināt kinostudijas pagalmā.

(re)

 

P E R I O D I K A

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) žurnāla Mākslas Vēsture un Teorija (2009/11, galv. red. Elita Grosmane) centrā Miervalža Poļa glezniecībai vēlīnajā padomju posmā veltīts Eimijas Brizgelas (Amy Bryzgel) raksts plus apceres par Rīgas Doma ziemeļu portālu (Agnese Bergholde), Rīgas būvvēsturi 16. un 17.gs. (Anna Ancāne), Jelgavas pilsētas ģerboni (Imants Lancmanis), reklāmām mūsdienu Rīgā (Anita Sedliņa). Recenziju daļā apskats par Houvarda (Jeremy Howard) Austrumeiropas mākslai veltīto 300 Years of Aspirations, Influences & Conflicts, 1650-1950 (Stella Pelše) un Igaunijā izdoto Koht ja paik / Place and Location: Studies in Environmental Aesthetics and Semiotics VI (Ruta Čaupova).

Neregulāri klajā laistās Akadēmiskās Dzīves 45. nr. (2008,167 lpp.) no iekļautajiem 17 sacerējumiem (+ hronika) piramīdas pašā augšgalā novietojams trīs filoloģijas zinātņu doktoru devums – par nozīmīgiem, bet Latvijas sabiedrībā joprojām neintegrētiem vārdiem (Aija Priedīte), par saistību starp izglītības līmeni un sabiedriskās domas veidošanos (Sigma Ankrava) un Jāni Jaunsudrabiņu, kurš allaž pratis arī politiski pozicionēties, apliecinot bezprincipu politisko angažētību, ko, iespējams, noteikuši materiāli apsvērumi (Dace Lūse).

Pēc 20 gadu pārtraukuma atkārtoti izdota 1989.gada marta Zīlīte ar Māra Putniņa komiksu Mums būs bēbis! Šis nr. tolaik Padomju Latvijas presē pirmoreiz ļoti atklāti stāsta par bērnu ieņemšanu un dzimšanu, par sieviešu un vīriešu bioloģiskām atšķirībām, kas sacēla lielu traci tā laika sabiedrībā.

Ziņas par latviešiem Austrālijā, un vēl daudz ko vairāk, var atrast diasporas, liekas, vienīgajā īsti profesionālajā tīmekļa nedēļas laikrakstā Latvietis (<www.laikraksts.com>), ko veido Dr. Gunārs Nāgels un viņa dzīvesbiedre, māksliniece Ilze Nāgela (skat. JG243:40-42).

Galvenokārt lietuviešu kultūrai veltītais, bet ne tikai, ceturkšņizdevums (angļu val.) Lituanus savu ripojumu iesāk 1954.g. – gadu pirms JG. Atsaucoties uz Homi Babas (Bhabha) pieeju vēsturei (grāmatā The Location of Culture, 1994), Sambruks (Jerily Sambrooke) analizē (2008,54/4) Dalias Grinkevičiūtes autobiogrāfisko darbu Lithuanians by the Laptev Sea, par ko plašs Jūrates Avižienis raksts ievietots JG217(1999):15-17. Julija Šukys savukārt rekonstruē deportētās vecmāmiņas dzīvi, balstoties uz vēstulēm, kas sūtītas no Brovkas sādžas Sibīrijā. Krievijas koloniālisms 19.gs. atbalsojas Defō (Daniel Defoe) Robinsona Kruzo Simonas Daukantas lietuviskajā variantā (1846) Rubinaičio Peliuzes Gyvenimas (Rubinaiša Peliuzes dzīve), kam Maskavas cenzori iededz zaļo uguni turpat 140 gadu vēlāk. Divi bagātīgi ilustrēti raksti veltīti Čikāgas Čiurliona Mākslas galerijai (dib.1957). Š.g. pirmo divu Lituanus saturā Darius Furmanavičius lietuviešu tautfrontiešu 80.gadu kustības Sajūdis detalizēts iztirzājums, rakstnieka un profesora (Yale U) Tomasa Venclovas pārskats par Lietuvas disidentu kustību (1953-1980), Davida Sattera Viļņā noziedzīgi nāvējošajā 1991.13.I pierakstītās piezīmes, Stasys Goštautas apcere par arhitektes Aleksandras Kasubas veidojumiem, arhitektūras vēsturnieka Paula Žygas – par Lietuvas čigānu dzīvi fotoattēlos, Kauņas Vitauta Dižā U. prof. Inetas Dabašinskienės pētījums par pamazināmiem vārdiem lietuviešu valodā.

Pirmās LR laikā dibinātais (1922) studentu korporāciju izdevums Universitas – aizliegts pirmajā krievu okupācijas gadā (1940) un atjaunots trimdā (1954), nu jau 7. gadu iznāk atkal Rīgā, pēdējos gados filologa, dzejnieka, publicista Māra Ruka vadībā. Kamēr redaktora Ādolfa Šildes laikā (1930-1934; 1954-1980) žurnāla apjoms tuvojās 100 lielformāta lpp., tagad tas sarucis uz 28 mazāka izmēra lpp., no kurām gandrīz pusi piepilda dažādas informācijas strēmeles un neizbēgamie in memoriam. Nr.95(2008) un 96(2009) atrodami nelieli raksti par latviešu inteliģences, korporāciju (Tērbatā un Rīgā) un arī par ES veidošanos, par holokaustu latviešu un cittautiešu publikācijās, par demogrāfiskajām īpatnībām un pat par cukura diabētu un mūsdienīga dārza izveidošanu. Vērts izlasīt Alda Austera atreferējumu par Latviešu b-bas Beļģijā (LBB) paspārnē Briselē sarīkotajām diskusijām par II Pasaules kara izpratni. LBB pr-js iesāk ar atsaukšanos uz britu vēsturnieku Džutu (Tony Judt) – pēckara periods Eiropā beidzies tikai 1989.gada vasarā, jo lielākā daļa no kara ļaunumiem notikusi Maskavas kontrolē esošajās zemēs. Tā kā padomjlaika vēsturnieku (Jāņa Dzintara, Viļa Samsona u.tml.) vēsturisko skatījumu ideoloģiskās slodzes dēļ nevar uzskatīt par leģitīmu, kara pētniecība Latvijā aizkavējusies par gandrīz pusgadsimtu – tā Uldis Neiburgs. Norišu komplicētību savukārt ilustrē Gints Apals: ģenerāļa Kureļa grupas cīnītāji, kuri sākumā uzsāka cīņu ar politisku mērķi – atjaunot Latvijas neatkarību, pēc grupas pamatkodola iznīcināšanas no vāciešu puses nonāca padomju partizānu vienības „Sarkanā bulta” sastāvā. Tajā pašā laikā [tās] komandieri Viktors Stolbovs un Aleksandrs Semjonovs karu sāka 281. vācu policijas bataljona sastāvā un piedalījās akcijās pret padomju partizāniem Krievijā un Baltkrievijā. Apals izsaka neizpratni par Latvijas TV, kas vēl šodien reproducē padomju propagandas stereotipus un ar meliem atšķaidītu patiesību, piem., izrādot filmu Smerš, kur pozitīvi atainoti padomju represīvie orgāni cīņā ar lietuviešu nacionālajiem partizāniem. Par Austera ārlatviešu organizācijām veltīto rakstu skat. sadaļu Diaspora.

Tematiski plašs ir DV Mēnešraksts (2009,1) – no laika skaitīšanas sendienās un latviešu kolonistiem pirms 100 gadiem Baltkrievijā līdz mafijas darbībai Latvijā 90.gados un aicinājumiem īstenot latviskošanas politiku, ņemot priekšzīmi no leģendārās Daces Kalniņas, kura pircējam veikalā, kolonistiski ievirzītam minoritātes pārstāvim par lielu nepatiku, atbild nevis krieviski, bet valsts valodā. Vēsturiski nozīmīgas ir II Pasaules kara bēgļu atmiņas. DVM 2.nr. naglas gabali nāk no Heinriha Stroda un J. Rolava spalvām.

Gluži pievilcīgi izveidotajā Latvju dievturu sadraudzes tīmekļa apkārtraksta Zīle (red. Spuru Ričs) 26. laidienā (2009) cita vidū Alenes Jānis vēršas gan pret vācu kādreizējo saukli Gott mit uns, kas daļu vāciešu padarījis par 20.gs. barbariem, gan arī pret amerikāņu pašpārliecināto kaujas saucienu In God We Trust, ar ko uz lūpām notikusi indiāņu iznīcināšana, nēģeru ķeršana, tirgošana un verdzināšana, „raganu” dedzināšana u.c. Toties latviešiem sentēvi pūrā atstājuši dievatskārsmi, kurā Dieva jēdziens un Dieva izpratne bija dabas daudzveidības atklāsmē saskatāma, (..) „ziedā”, „rudzu vārpā”, „aiz deviņi kļavu lapu”, vai arī labsirdībā līdzcilvēku vidū.

Labietī (2009,117) bez vairākiem pārpublicējumiem no 30.gadu avotiem (Ernesta Brastiņa, Laimoņa Rudzīša, Arnolda Strazdiņa, Kārļa Ieviņa) dievturu dižvadonis un žurnāla red. Marģers Grīns apcer dainās atrodamās lūgšanas (tādas kā: Nadūs Dīvs taidys dzeivis, / kaida dzeivja dzāruojam! / Dzāruojs guļ ceļa maļā, / pagaļveitī akmisteņš) un piedevām iedziļinās Jura Urtāna grāmatā Augšzemes ezeri (2008), kas apvieno arheoloģiskus pētījumus ar folkloras materiāliem.

Agra Dage aicina Jāni sakurināt ... lielu sārtu, / lai top gaisma Latvijā. Šo rindiņu zīmē ir gandrīz viss Treju Vārtu 228. laidiens (2008) ar Ulža Gravas 18.XI runu centrā un virkni atmiņu stāstu, visvairāk par pirmo krievu gadu un vācu okupācijas laiku – Arņa Skujiņa, Gunāra Birkmaņa, Andra Ritmaņa, Dimitrija Rubeņa un Artura Plauža. Pārdomas ierosina intervija ar vācieti Detlefu Henningu, Vācijas un Latvijas vēstures un kultūras attiecību pētnieku Vācijas valsts finansētā Ziemeļaustrumu institūtā (latviešu valodu viņš apguvis Minsteres U. Slāvu valodu institūtā – pie Ojāra Rozīša). Ja neskaita Martas Neretas un Agras Dages dzejoļus, 229. numurs (2009) sastāv galvenokārt no pārpublicējumiem.

I. Piķeļa nožēla (Brīvā Latvija 2008.13.-19.XII), ka no atmiņas galīgi izdzisusi agrīno bēgļu laiku avīze Latvju Balss – pat Benjamiņš Jēgers neesot to iekļāvis savās publikācijās – izklausījās neticama, jo nav zināms, ka izcilajam valodniekam un bibliogrāfam kāds publicējums jebkad būtu pagājis secen. Un patiešām, Jēgera Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfijā 1940-1960 (2.sēj) jebkurš var pārliecināties, ka Latvju Balss 26 numuri Paula Kovaļevska (pseid. Pāvils Klāns) un Arsenija Podnieka redakcijā iznākuši (1945.3.I-11.IV) Berlīnē (Roland-Verlag), pie kam jau iepriekšējā gadā iespiesti tās pašas avīzes 16 numuri, gan ar nosaukumu Latviešu Balss (1944.1.XI-23.XII). Informatīvs šķirklis atrodams arī Latvju enciklopēdijā (Stokholmā, 1952-1953).

(re) (vg)

 

D I A S P O R A

PBLA valdes priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš izsaka pateicību LV prezidentam Valdim Zatleram par viņa principiālo nostāju, ka valsts amatpersonām intervijās ar Latvijas žurnālistiem būtu jārunā un intervijas jāsniedz valsts valodā

Latvijā 15.VIII ELJAs jeb Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības 55. gadskārtu pamatīgi svētī tās „vecbiedri”.

Man šķita, ka Vācijā es esmu laba [latviešu] patriote, bet [Latvijā] man patriotiskās jūtas sašķobās, kad redzu, ko dara mūsu valstsvīri, kuriem būtu jārūpējas par Latvijas labklājību. Tas ļoti sāpina – tā pazīstamā sabiedriskā darbiniece Aija Ebdena.

Attiecībā uz latviešu diasporu Krievijas Federācijā rūgtus vārdus pauž Lauma Vlasova: ...esmu runājusi ar valdības vīriem un ministriem, bet viņiem ausīm ir klapes priekšā (..) Ja Sibīrijas latvietim būtu iespēja [Latvijā] dabūt daudzmaz pienācīgu medicīnisko aprūpi, tas būtu milzīgs ieguvums. Un ja būtu vēl pienācīga pensija, tad jau arī vecie atgrieztos (..) nevajadzētu būvēt atsevišķus rezervātus Latvijas, Rietumu un Krievijas latviešiem, bet visam būtu jābūt cilvēcīgā līmenī visiem, bet valdība jau to negrib un negribēs.

Katru gadu Annabergas (pie Bonnas) saimnieks, sociologs Andrejs Urdze aicina latviešu literatūras pulciņu uz „tematiskām dienām”. Šogad centrā „sieviešu proza”. Teātra kritiķe, filoloģe Līga Ulberte iesāk ar Regīnu Ezeru un Māru Zālīti un nobeidz ar Andru Manfeldi un Ingu Žolūdi; Ingas Ābeles „sapnī par dzīvi” ienirst Laima Urdze, kamēr pats Andrejs „stumj ķerru ar Andru Neiburgu” un Zuze Krēsliņa dara to pašu ar Laimu Muktupāvelu, bet Lauma Zvidriņa nododas Noras Ikstenas cilvēku „niekiem un izpriecām”.

Vīnē pērngad nodibināta Austrijas Latviešu biedrība (vad. Liāna Vikmane) un pavisam nesen (7.III) Malmē – Dienvidzviedrijas Latviešu biedrība (vad. Mārtiņš Kālis) – lai vienotu latviešus un uzturētu kultūras tradīcijas. Pa to laiku Īrijā Latviešu biedrība dažādu uzskatu nesakritības dēļ paspējusi sagabaloties vismaz trīs daļās.

Toronto Latviešu biedrība pērngad savā 60. gadskārtā izdevusi materiālu (galvenokārt referātu) krājumu Paaudžu plūsmā (red. Rasma Pērkone un Jānis Briedis) – 9 vecākie referenti ir 80 līdz 76 g.v., bet jaunāko vecums – no 55 līdz 23. Brīvās Latvijas (2008.13.-19.XII) secinājums: II Pasaules kara trimdas sabiedrībā rosās „vecie” un „jaunie”, bet paaudze pa vidu itin vāji pārstāvēta.

LR valdībai jāprecizē diasporas programma, jāuzlabo Latvijas sabiedrības informētība par emigrācijas aktualitātēm, tādējādi mazinot atsvešinātību; jāturpina samērīga diasporu organizāciju aktivitāšu līdzfinanšēšana – tā publiskā diskusijā Eiropas Latviešu apvienības sanāksmē Latviešu biedrības Beļģijā vadītājs Aldis Austers (Universitas 2009,96:5-7). Citi runātāji uzsvēruši, ka Latvijā diasporas potenciāls netiek pilnībā izmantots neinformētības dēļ. Lietuvā, piem., ir speciāls ārzēmēs mītošajiem lietuviešiem veltīts iknedēļas TV raidījums. Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Juris Audariņš paskaidro, kādēļ Latvija velkas astē: LV ekonomiskā vide, būdama lielā mērā orientēta uz Krieviju, neizjūt vajadzību pēc labi izglītotiem emigrācijas latviešiem. Tas, protams, atspoguļojas valdības programmā. „Lai nāk ar naudu, bet padomus patur ārzemēs”, ir nemainīgs augstu stāvošu politiķu uzstādījums pret emigrāciju.

(re) (lz)

 

Ē R M O T A S   B Ū Š A N A S –

Nez kādēļ grāmata Šūpo šūpuli: Kā apturēt tautas izmiršanu, kuras izplatīšanai par valsts līdzekļiem būtu jābūt obligātai, Latvijā nav dabūjama brīvā tirgū, tikai bibliotēkās un internetā – DELFI e-grāmatnīcā, portālā tautas forums.lv u.c.?

Gluži jocīgs liekas daļas latviešu sabiedrības sašutums par nu jau septiņus gadus ilgo un veltīgo LU rektoru lūgšanos Maskavas Valsts universitātes vadībai ļaut piestiprināt Jāņa Čakstes piemiņai plāksni pie viņa alma mater tolaik jurisprudences fakultātes ēkas, ņemot vērā faktu, ka Rīga gaida nu jau vismaz divreiz ilgāk uz pieminekli mūsu pirmajam Valsts prezidentam. Tajā pat laikā domnieki, kas pavisam nesen atzinuši Gļeba Panteļejeva mākslinieciski augstvērtīgo Kalpaka pieminekli Esplanādē par Rīgas pilsētai nenozīmīgu un tādēļ atteikuši līdzekļus tā uzturēšanai, ar mīļu prātu ir pušķojuši pilsētu gan ar Krievijas impērijas armijas virspavēlnieka Mihaila Barklaja de Tolli statuju, gan ar piemiņas plāksni Rīgas komandanta sievai un vienlaikus vienai no daudzajām Aleksandra Puškina lielajām mīlestībām un viņa dzejas mūzai, Annai Kernai, gan arī nesen (22.VIII) Kronvalda parkā atklāto pieminekli pašam lielkrievu šovinisma garā ievirzītajam, neapšaubāmi spīdeklim pasaules literatūrā, piešķirot tā montāžai un apkārtnes vērienīgai labiekārtošanai Ls 2 067 (Rīgā, kā zināms, ir arī Puškina iela un viņa vārdā nosaukts licejs). Neraugoties uz „nomaļtautām” virsū gāztajām Maskavas samazgām, atsevišķi Rīgas ļautiņi jau it kā meklējot tīkamu vietu caram Aleksandram I. Liekas, nebūtu par ļaunu palūkoties pāri mūsu ziemeļu robežai – kad tur atskanējušas runas par Puškina daudz apdzejotā Pētera I statuju Narvā, Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips intervijā raidstacijai „Vikerraadio” (25.IX) kategoriski bildis, ka nav jāceļ absolūti nekādi pieminekļi caram, kurš iznīcinājis Narvu, Tartu un vēl citas Baltijas pilsētas. (re)

L A T V I J Ā – Sakarā ar Baltijas Ceļa 20 gadu jubileju un tā laika lielo cīņu mutuļiem vispirms jāsauc atmiņā rindiņas no tolaik dziedātās baltiešu himnas: Trīs māsas no miega modušās, / Par sevi pastāvēt nāk. // Atmostas Baltija, atmostas Baltija, / Lietuva, Latvija, Igaunija! (..) Trys sesės iš miego kyla jau / Apginti savo garbės. // Bunda jau Baltija, bunda jau Baltija, / Lietuva, Latvija, Estija! (..) Et saatust ja elu kaitseda, / kolm õde virguvad nüüd. // Ärgake Baltimaad, ärgake Baltimaad, / Leedumaa, Lätimaa, Eestimaa!

 

„Mēs gribam atpakaļ savu neatkarību, savas valstis – brīvu Igauniju, brīvu Latviju, brīvu Lietuvu. Taisnība uzvarēs”. Tā aicināja Latvijas Tautas fronte, un 1989.23.VIII miljoniem cilvēku sadevās rokās „Baltijas Ceļā”. Valsts toreiz bijām mēs. Valsts bija katrā no mums, tā pastāvēja mūsu apziņā un gribā. Mūs vienoja skaidrs mērķis, mēs spējām sadarboties un uzņēmāmies atbildību par Latvijas nākotni. Latvijas valsts nākotnei mūsu savstarpējā sadarbība un atbalsts pašlaik ir tikpat svarīgi kā neatkarības cīņā pirms 20 gadiem. Ekonomiskā krīze ir nopietns pārbaudījums, tāpēc mums jāspēj saliedēties un pārvarēt dziļā krituma sekas. Atceroties vēsturisko „Baltijas Ceļu”, mēs aicinām pilsoņus līdzdarboties savas valsts dzīvē tāpat, kā to darījām pirms 20 gadiem. Mēs aicinām sākt šo iesaisti ar savu apkaimi, darbavietu, mūsu bērnu skolām un vietējām pašvaldībām. Mēs aicinām apliecināt savu pilsoniskumu ne tikai vēlēšanās un balsojumos, bet arī ikdienā izvērtējot savu ievēlēto pārstāvju darbu un prasot no viņiem atbildību. Mēs aicinām pilsoņus apvienoties savu interešu un vērtību pārstāvniecībai, veidot organizācijas un tīklus, piedalīties politisko partiju darbā. Valsts esam mēs – pilsoņi, kuriem rūp Latvijas nākotne un kuri ir gatavi ziedot savu laiku un spēkus kopuma labumam. Atklāto vēstuli, kas atrodama Dienā (2009.21.VIII), Latvijas Avīzē un daudzos citos izdevumos, parakstījuši Georgs Andrejevs, Ingrīda Blūma, Lolita Čigāne, Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Ģirts Valdis Kristovskis, Sarmīte Ēlerte, Einārs Repše, Aivis Ronis, Uģis Rotbergs, Brunis Rubess, Aigars Štokenbergs, Tālis Tisenkopfs, Anna Žīgure, Vilis Vītols. Beidzot! – vēstuli izlasījis, izsaucas viens no JG redaktoriem.  

(ap)

 



Atklāta vēstule Valsts prezidentam un Ministru prezidentam:

Rakstām Jums sakarā ar Latvijas presē un citos plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka 23 nevalstisko organizāciju pārstāvji (sabiedrisko organizāciju padome «Latvijas krievu kopiena») griezusies pie Jums ar vēstuli, kurā izvirzītas četras prasības: līdz saprātīgam minimumam samazināt to amatu un profesiju skaitu, kurās būtu izvirzīta prasība prast un runāt latviešu valodā; neizvirzīt valsts valodas prasības mazākumtautību skolu absolventiem, kuri izturējuši centralizētos eksāmenus pēc 2008.gada; samazināt latviešu valodas zināšanu prasības personām (vai vismaz pensijas vecumu sasniegušajiem), kas pretendē uz Eiropas Kopienas vai Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanu, līdz viszemākajam līmenim A1; svītrot no Ministru kabineta noteikumiem Nr.733 prasību prast valsts valodu pašvaldību deputātiem.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) uzskata, ka atjaunotajā Latvijā neatkarības 18 gados joprojām nav izdevies nostiprināt latviešu valodas statusu. Spilgts piemērs tam ir repatriēto latviešu diskriminācija Latvijas darba tirgū krievu valodas zināšanu trūkuma dēļ, jo vairumā Latvijas uzņēmumos un iestādēs bez krievu valodas zināšanām viņiem nav iespējams iegūt darbu.

Saeima patlaban grasās pieņemt likumu, kurš vēl vairāk sašaurinātu latviešu valodas lietošanu radio un televīzijā. Latvijas armijā, biznesa uzņēmumos un citur par savstarpējo saziņas valodu pārāk bieži kļūst krievu valoda. Latvijas Ministru kabineta locekļi un pašvaldību darbinieki Latvijas televīzijai un radio intervijās labprāt runā krievu valodā. Latviešu sabiedrībai ārzemēs rodas iespaids, ka beidzamajos gados krievu valodas lietošanas telpa Latvijā ievērojami paplašinājusies, nevis sašaurinājusies.

Tāpēc Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) un tās valde kā ārzemju latviešu kopienu un to centrālo organizāciju augstākā pārstāvniecība aicina Jūs nekādā gadījumā nemazināt tās prasības, kas nosaka latviešu valodas zināšanu apjomu mūsu valstī profesionālo un amata pienākumu veikšanai un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Mums nav pieņemams, ka nākotnē Latvijā būtu tādi pašvaldību un citu iestāžu darbinieki, kas ar mūsu valsts iedzīvotājiem nespētu sarunāties latviski.

Aicinām Jūs, Valsts prezidenta kungs un Ministru prezidenta kungs, stingri aizstāvēt latviešu valodas pozīcijas mūsu valstī, lai neveicinātu latviešu valodas izzušanu tuvāko paaudžu laikā.

Mārtiņš Sausiņš, PBLA valdes priekšsēdis

(Diena 2009.6.X)



 

2009.1.X UNESCO Nemateriālās kultūras aizsardzības starpvalstu komitejas sēdē tiek nolemts iekļaut UNESCO neatliekami glābjamajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā suitu kultūrtelpu, ko raksturo dialekts, sieviešu burdona dziedāšana, baznīcas un pagānu tradīciju savdabīgs savijums, kāzu tradīcijas, krāšņie tautastērpi un vēl daudz kas cits. Uzklikšķinot <http://www.unesco.org/culture/ich/USL/00314>, iespējams noskatīties 10 minūšu filmu par suitiem.

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā augusta vidū ieradušies aptuveni 60 000 svētceļnieku, pat katoļu studenti no Minhenes.

2009.15.IX Eiropas Kultūras galvaspilsētas atlases konkursa žūrijas pr-js Skots (Sir Robert Scott) ziņo, ka par izvirzīšanu EKG statusam 2014.gadā no Latvijas izvēlēta Rīga.

Jūlija beigās jauniešu biedrība „Vārti ģimenei” Pāvilostas novadā „Lejās” rīko latviskās dzīvesziņas vasaras skolu „Senču balsis”.

Dānijas Roskildas U. bakalaura grādu ieguvusī LU studente Maija Bērtule ir vienīgā Eiropas pārstāve, kas saņem COP15 stipendiju CO² emisiju samazināšanas pētīšanai globālā mērogā.

Čakstes 150. jubilejas svinībās LU taisna valoda atskan no akadēmiķa Jāņa Stradiņa: Kārlis Ulmanis bija amerikānisks praktiķis, bet Čakste – ar eiropeiskiem uzskatiem, jurists, kas rīcībā balstījās uz tiesiskumu, toleranci (..) demokrātiskā valstī politiķis un valsts darbinieks nedrīkst tajā pašā laikā būt veikalnieks. (..) Ja 1934.15.V Jānis Čakste būtu bijis valsts prezidents, Latvija nenonāktu uz autoritārisma ceļa, drīzāk tā līdzinātos Somijai, kur saglabājās demokrātija.

Jau labu laiku t.s. Vasarsvētku baznīcas draudzes „Cerība” mācītājs J. Sadovskis aicina kristiešus vienoties cīņā pret pagānisko Jāņu tradīciju. 2009.22.VI pat publiski dedzinātas tautas tradīciju popularizētājas grāmatas, tautas pasakas un arī trimdā daudz lietotā Mārtiņa Zandberga Mārtiņa dziesmu grāmata. Sadovska amata brālis Jānis Šmits, kurš ir arī Rīgas domnieks (LPP/LC), savukārt aicina (2.X) beigt piekopt pagānisma tradīcijas un aplikt sevi ar lāstu, konkrēti, nepiešķirt domes plānotos Ls 1 000 tradicionālajai bluķa vilkšanai Vecrīgā, jo tā esam sevi ievilkuši tur, kur esam.

Pirms vairākiem gadiem Aigars Bikše, kuru Laima Slava nosauc par tīro mūsu gs. un laikmeta mākslinieka kvintesenci, kritizējot no ASV valsts sekretāres par firmas Coca-Cola pārstāvi kļuvušās Olbraitas (Madeleine Albright) prasību ļaut Latvijas skolēnus dzirdīt ar šo neveselīgo burbuļūdeni, izveido instalāciju – ar Coca-Cola piepildītu caurspīdīgu tvertni un tur iemērktu ASV karogu, kas neilgā laikā saēsts lupatu lēveros. Tagad kultūras foruma „Baltā nakts” ietvaros savulaik Ļeņina pieminekļa atrašanās vietā Rīgā Bikše novieto piepūšamu mūžīgi dzīvo (kā savā laikā skandēja Arvīds Grigulis, un ne tikai) ar izstieptu roku – brīžiem stāvus, brīžiem guļus, uzjautrinās Elita Veidemane un piebilst: daudz sarežģītāk un pat bīstamāk būtu kariķēt Pārdaugavas nepareizi nodrāzto zīmuli, t.s. uzvaras pieminekli. Bet tas būtu skaisti: uzvaras piemineklis te paceļas, te saļimst! (NRA 2009.12.IX).

(re)

 

P O L I J Ā

Seims 2009.23.IX pieņem rezolūciju „Par PSRS 1939.17.IX agresiju pret Poliju”, kam pamatā Molotova-Ribentropa Pakts: Tādējādi tika veikta ceturtā Polijas sadalīšana. Polija kļuva par divu totalitāru režīmu – nacisma un komunisma – upuri. (..) Lietuva, Latvija un Igaunija zaudēja suverenitāti, parādījās draudi Somijas un Rumānijas teritoriālajam veselumam. Gulaga arhipelāgs aprija simtu tūkstošu visa šī reģiona cilvēku dzīvības. (..) Šīs sistēmas organizācija, parādības ilgums un apjomi, piešķīra šiem noziegumiem, arī Katinas noziegumam, genocīda pazīmes. (..) Seims nosoda jekurus vēstures falsifikācijas centienus un vēršas pie visiem labas gribas cilvēkiem Krievijas Federācijā ar aicinājumu īstenot kopīgus un solidārus pasākumus, lai nodotu atklātībai un nosodītu staļinisma laika noziegumus.

 

B A L T K R I E V I J Ā

pirms 10 gadiem „pazudušo” opozīcijas līderu Viktora Gončara un Anatolija Krasovska piemiņai veltītā gājiena (16.IX) dalībniekus Minskā brutāli piekāvušas specvienības – laikā, kad prezidents Aleksandrs Lukašenka pauž vēlēšanos veidot draudzīgas attiecības ar ES valstīm.

Gončara un Krasovska piemiņas demonstrācija Baltkrievijā

K R I E V I J A S   F E D E R Ā C I J Ā

Neraugoties uz Kremļa centieniem attaisnot Staļina laika noziegumus, pārsteidzošā kārtā 11. klases skolas programmā obligātās literatūras sarakstā iekļauti Aleksandra Solžeņicina Gulaga arhipelāga fragmenti.

Aptaujā par labāko krievu daiļliteratūras grāmatu 1. vietu (ar 13%) iegūst Mihaila Bulgakova Meistars un Margarita, kam seko Tolstoja Karš un miers (6%) un Dostojevska Noziegums un sods. 1/5 daļa aptaujāto nav spējusi nosaukt nevienu krievu rakstnieka grāmatu.

Informācijas avoti vēstī, ka Ičkerijā (Čečenijā), Ingušijā, Dagestānā u.c. Ziemeļkaukāzā nepaiet ne diena bez vietējo kaujinieku uzbrukumiem KF un vietējo pašpārvalžu drošības dienestiem.

 

CITUR ĢEOPOLITISKAJĀ TELPĀ  

Izraēlas cilvēktiesību grupa B’Tselem ziņo, ka uzbrukumā Gazas joslai nogalināti 1 387 palestīnieši, no tiem 320 bērni un tikai 330 kaujinieki, kam pievienojas 12 izraēlieši – 9 karavīri un 3 civiliedzīvotāji. Palestīniešu cilvēktiesību centra (Palestinian Centre for Human Rights) bojāgājušo skaitļi ir nedaudz atšķirīgi – 1 419 palestīnieši, no tiem 318 bērni un 252 cīnītāji. 16.IX klajā laistais oficiālais ANO Cilvēktiesību padomes 574 lpp. dokuments apsūdz Izraēlu par pārkāpumiem, kas ir tuvi kara noziegumiem un, iespējams, noziegumiem pret cilvēci. ANO izmeklēšanu vada plaši respektētais žīdu izcelsmes Dienvidāfrikas tiesnesis Goldstouns (Richard Goldstone).

Par tupeļu lingošanu pērngad preses konferencē pret tolaik ASV līderi Bušu tuptūzī ievietotā un tagad Bagdādē priekšlaicīgi atbrīvotā irākiešu žurnālista, gavilējošu sagaidītāju ar ziediem apbērtā Muntazera al-Zaidi viedoklis, neraugoties uz it kā spīdzināšanu apcietinājumā, nav mainījies: šis kara noziedznieks, stāvēdams mūsu priekšā, sagaidīja, ka mēs sumināsim viņu ar puķu pušķiem. Es ziedu vietā raidīju pret okupantu kurpes.

Ar krietnu humora izjūtu apveltītais Venecuēlas prezidents Čavess (Hugo Chavez) pirms trīs gadiem uzrunā Ģenerālajā Asamblejā Ņujorkā, aplausu vētras pavadīts, nosauc Bušu par pašu sātanu, pēc kura uzstāšanās ANO tribīnē bijusi jūtama sēra smaka. Š.g. uzrunā ANO ĢA (24.IX) viņš dziļdomīgi nāk pie atziņas, ka pēc prezidenta Obamas runas neesot nemaz sajutis velna sēra smaku, bet gan cerību smaržu.

Moderno kapitālismu raksturo tuvredzība un ētikas trūkums – tā Encikliskajā cirkulārā (2009.7.VII) savā nemaldībā Romas pāvests Benedikts XVI.

(re)

 

 

 

Materiālus sagatavoja Vita Gaiķe (vg), Lauma Zvidriņa (lz), Māris Brancis (mb), Franks Gordons (fg), Andris Priedītis (ap), Rolfs Ekmanis (re).