IETEKMĪGS BALTIEŠU RAKSTU KRĀJUMS

Journal of Baltic Studies (JBS), XL/2 June 2009, The Association for the Advancement of Baltic Studies ( www.balticstudies-aabs.org )

 

Aplūkojamais JBS laidiens, šķiet, īpaši piemērots lasītājiem, kas to visu vienā rāvienā nedomā izlasīt, toties vispirms iepazīsies ar pirmo īso un interesanto rakstu, kas veltīts dažādām kultūrām un arī lasīt prasmei. Pēc tam droši vien turpinās ar ceturto rakstu, kas dod dziļu ieskatu kāda ievērojama latviešu dzejnieka un kultūras darbinieka veikumā. Minētie divi raksti ir arī vistuvāk latviešu lasītajiem. Taču es patiesi iesaku izlasīt arī visus pārējos pētījumus – jo vairāk uzzinām par igauņiem un Igauniju, jo plašāk veidojas mūsu sapratne ne tikai par mūsu kaimiņiem, bet arī par mums pašiem. Tas arī ir baltiešu zinātnieku un zinātnes pasaulē arvien lielāku ietekmi gūstošā žurnāla JBS līdz šim sekmīgi veiktais uzdevums un misija.

Priecājos, ka Bostonas U. profesors un kompleksu sabiedrību pētnieks Valters Klemenss (Walter Clemens Jr. <wclemens@bu.edu> ) ir piedalījies lietuviešu, latviešu un igauņu atmodas laika 20 gadu atcerei veltītā konferencē Viļņā (2008). Manuprāt diskusijas šādās konferencēs (arī, cerams, gaidāmajā AABS konferencē Sietlā 2010. gada aprīlī) bagātina pētnieku ieskatus un palīdz precizēt viņu domas. Klemensa raksta daļa par nacionālo simboliku ir interesanta pati par sevi, bet vēl interesantāks ir autora ieskats tajā kultūras mantojumā, ko Austrum- un Viduseiropa ir devusi Bībeļu izplatīšanā vietējās valodās – tās ir devušas ne tikai ievērojamu ieguldījumu reliģiskās funkcijās, bet arī vietējo kultūru un izglītības jomā.

Lasītājiem, kuri vēlas iepazīties ar reformēto vietējo pašvaldību un jauno novadu autonomo administrāciju nozīmi Baltijas valstīs, ieteicu izlasīt Tartu U. profesora Trasberga (Viktor Trasberg <viktor.trasberg@ut.ee> ) rakstu. Autors, kurš savu doktora grādu ieguvis Latvijā, sniedz kodolīgus salīdzinošus datus par pašvaldību budžetiem, par līdzekļu sadali un tās mērķiem, kas nozīmīgi atšķiras trīs Baltijas valstu attīstības politikā. To der īpaši ievērot tagad, kad Latvija veido jaunu pieeju budžeta struktūrā un nosprauž jaunus sabiedriskus mērķus. Iepazīt lielās atšķirības Latvijā iespējams profesora Edvīna Vanaga darbos, ieskaitot viņa sastādīto ļoti informatīvo grāmatu Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni – vērtējumi, perspektīvas, vīzijas (2005).

Somijas Ārlietu ministrijas padomnieks Haukala (Hiski Haukkala) (<hiski.haukkala@formin.fi>  ) atgriežas pie jau iepriekšējos numuros aplūkotajām Igaunijas un Krievijas attiecībām, īpaši sakarā ar “bronzas kareivja” pieminekļa lietu. Viņa galvenais arguments – internacionālu attiecību problēmu atrisinājumus var vislabāk gūt ar plašāku, multidisciplināru pieeju.

Arizonas Valsts U. profesors un Jaunās Gaitas redaktors Rolfs Ekmanis (<rolfs.ekmanis@asu.edu> ) savā rakstā vairāku citu dzejnieku vidū izceļ Māri Čaklo kā vienu no dzejas atdzīvinātājiem, t.s. „jaunā viļņa” pārstāvjiem Latvijā 60. gados un viņa darbību pēc tam. Autors atsaucas uz Gunta Bereļa teikto, ka Čaklais bijis ne tikai dzejnieks, bet, tāpat kā daži citi, arī sava laika pravietis un sludinātājs un līdz ar to filozofs, vēsturnieks, demogrāfs, sociologs. 1940.16.VI dzimušais Čaklais uzauga personīgā konfliktā ar padomju varu jau no mazām dienām. Būdams nemiera gars, viņš skatās pāri Latvijas robežām un labi iepazīst citu tautu jauno dzejnieku un rakstnieku darbus. Jau par šādu neprovinciālu nostāju vien viņu kritizē oficiālie padomju literatūras uzraugi. Krietni brīvāka uzelpošana var sākties līdz ar Mihaila Gorbačova nākšanu pie varas. Apbrīnojami ražīgā un daudzpusīgā rakstnieka darbus – no liriskās dzejas līdz ceļojumu aprakstiem un biogrāfijām – Ekmanis vērtē gan dziļumā, gan arī plašumā, ko Māris Čaklais ir arī godam nopelnījis. Kaut arī parasti neslavēju atsevišķu JBS autoru darbus, ar cieņu un apbrīnu vēlos atzīmēt gan Čaklā milzīgo darbu, gan Ekmaņa spēju to pienācīgi novērtēt pagarā (turpat 30 lappuses), bet vienlaikus visai kondensētā pārskatā, kas dod iespēju iepazīties ar Māra Čaklā dzīvi un darbiem gan sveštautiešiem, gan arī tiem latviešiem, ieskaitot JG lasītājus, kuru zināšanas par rakstnieku ir paviršas. Bez tam rakstā atbalsojas kultūras politika un gaisotne vispār Latvijā padomju varas gados, dramatiskajā atmodas laikā un atjaunotajā neatkarīgajā valstī – līdz pat rakstnieka priekšlaicīgai aiziešanai 2003.gadā.

Tallinas U. demogrāfs Martins Klesments (<klesment@tlu.ee> ) raitā un viegli saprotamā valodā sāk savu jau sen vajadzīgo ieskatu par Igaunijas saimniecību padomju varas laikā ar padomju laika publikāciju analīzi, kam seko interesanti, agrāk mazāk ievēroti atklājumi, piemēram, privātā sektora pozitīvā nozīme Igaunijas lauksaimniecībā. Klesments uzskaita, gan pārāk nekritiski, vairākus padomju laika sasniegumus rūpniecībā un tautas labklājībā, tajā pat laikā norādot, ka vairums no kopprodukta tomēr ir maz devis igauņu tautas labklājībai. Šos vērojumus atsver igauņu trimdinieku, to skaitā AABS aprindās labi pazīstamo Elmāra Jervesō (Järvesoo) un Reina Tāgeperas raksti. Jaunākos pētījumos uzsvērtas sekas, ko nesusi krievināšanas politika Igaunijā. Salīdzinājumā ar saimniecisko attīstību Somijā normālos apstākļos Igaunija būtu sasniegusi daudz, daudz vairāk par padomju varas laikā paveikto..

Grāmatu apskatu sadaļā latviešu lasītāju vairumam vislielāko interesi izraisīs Marka Jubula (Gannon U.) kritika par Ievas Zaķes (Rowan U.) jaunāko darbu Nineteenth-Century Nationalism and Twentieth-Century Anti-Democratic Ideals: The Case of Latvia, 1840s to 1980s. Viena no Zaķes tēzēm ir, ka latviešu rakstniecībai nav dziļu sakņu demokratiskās tradicijās. Pārējās recenzētās grāmatas – Michala Kopečeka sastādītā Past in the Making: Historical Revisionism in Central Europe after 1989 (rec. Ieva Zaķe); The Cutting Edge. Innovation and Entrepreneurship in New Europe (sastād. Ruta Aidis & Friederike Welter) (rec. Rainer Kattel, Tallin U. of Technology) un Past for the Eyes: East European Representations of Communism in Cinema and Museums after 1989 (sastād. Oksana Sarkisova & Péter Apor) (rec. Gediminas Lankauskas, U. of Regina).

 

Gundars Ķeniņš Kings

 

Pacifika Luterāņu universitāte