Jaunā Gaita Nr. 260. pavasaris 2010

Vita Gaiķe

LOLITA GULBE – ĒRPF LAUREĀTE

Dzejošana ir mana bikts. Tā tas ir bijis jau bērnībā, tikai pagāja laiks, kamēr atradu savu formu, savu īpašo izteiksmes veidu. Tā ir mana iekšēja vajadzība izteikties uz papīra brīdī, kad kaut kas uzguļas uz sirds vai ieraugu ko aizraujoši skaistu un gribu to sev pateikt. Gadiem ejot esmu palikusi klusāka, kvēle noplakusi, un rakstu vairāk par sāpēm, ko redzu sev apkārt, atbild Lolita Gulbe, vaicāta par viņas rakstīšanas dzinuli.

Dzejniece Lolita Gulbe ir 2009. gada Ērika Raistera Piemiņas fonda (ĒRPF) balvas laureāte. Tas, ka 1970. gadā nodibinātās ĒRPF balvas saņēmēju vidū Lolita Gulbe ir tikai trešā, kas šo izcilo apbalvojumu izpelnījusies no Kanādas latviešu vidus, norāda uz viņas zīmīgo devumu literatūrā un žurnālistikā. Rakstniece lasītājus ne tikai iepriecina ar saviem dzejoļiem, bet arī sniedz vietējo sabiedrisko notikumu aprakstus laikrakstā Latvija Amerikā, kur bez tam pēdējos gados strādā arī par korektori. Mūsu uztverē dzejošana nekādi neiet kopā ar grāmatvedību un skaitļu virknēm, tāpēc jāpabrīnās, ar cik lielu rūpību, uzņēmību un veiksmi jau vairākus gadus Lolita Gulbe pilda Latviešu preses biedrības Kanādas kopas kasieres pienākumus.

Dzejniece ir dzimusi Jelgavā, lielāko mūža daļu pavadījusi Toronto, bet pēdējos gados iemīlējusi vīra Valda dzimto pusi – Limbažus. Tagad viņai ir divas mājas – ziemu dzejniece pavada Toronto, bet vasaru Limbažos nelielā mājiņā Lielezera krastā. Šī iemesla dēļ Ziemeļamerikas kontinenta dziesmu svētkos pēdējos gados rakstnieku cēlienos vairs neesam varējuši sastapt iemīļoto dzejnieci, tomēr Lolita Gulbe pa šo laiku ir iekarojusi limbažnieku sirdis, viesodamās skolās un uzstājoties dzeju pēcpusdienās. Limbažu vakara vidusskolas jaunieši pat sagatavojuši grāmatu par Lolitu Gulbi, ievietojot tajā gan stāstījumu par viņas dzīvi, gan intervijas un dzejoļus. Tomēr dzejniece ir vienmēr mīļi gaidīta arī torontiešu un apkārtnes latviešu sarīkojumos, kur nolasa pa dzejolim vai referātu pēcpusdienās uzstājas ar stāstījumu par kādu no viņai tuviem rakstniekiem un literātiem. Tā esam noklausījušies informatīvus un sirsnīgus vēstījumus par Frici Bārdu, Jāni Ziemeļnieku, Eduardu Veidenbaumu, Baumaņu Kārli, Ivaru Lindbergu un daudziem citiem.

Lai arī dzejot Lolita sākusi jau no bērnu dienām, tomēr viņas pirmais dzejoļu krājums Jāiztur iznāk tikai 1981. gadā, norādot uz dzejnieces dziļo paškritiku, izsijājot labāko no uzrakstītā. Pēc četriem gadiem izveidots ir nākamais dzejkrājums Varbūt es esmu mežs, bet 1991. gadā top trešā grāmata Gredzena acs. Pēdējie trīs dzejoļu krājumi iznākuši jau Latvijā – Gājputns (1996), Zaļi pirkstu nospiedumi (2002) un jaunākais – pavisam nelielais, bet mīlīgais - Smilšu pulkstenis (2008). Krājums Gājputns saņēma arī PBLA Atzinības balvu.

Savos dzejoļos Lolita Gulbe netiecas pēc kāda moderna un sarežģīta stila, viņas dzejoļi ir viegli un varētu pat teikt – vienkārši. Tomēr tieši šajā it kā vienkāršībā slēpjas to pievilcība. Ar apbrīnojamu veiklību, ar metaforām un salīdzinājumiem viņa ieved mūs savā jūtu pasaulē, aicinot dzīvot līdzi saviem pārdzīvojumiem un pielīdzināt tos mūsējiem. Viņas dzeja mums katram šķiet tuva un saprotama, tā mūs uzrunā savā sirsnībā un iejūtībā, liekot tomēr skatīties uz apkārtējām lietām mums neierastā veidā. Cik bieži, piemēram, esam noraudzījušies aizlidojošos gājputnos, tomēr nekad ar šādām izjūtām:

Tāpat arī uz daudzām citām norisēm, notikumiem un parādībām viņa noraugās ar savu īpatnējo vērotājas skatu, un trāpīgiem vārdiem to nodod tālāk lasītājam.

Pa vidu dzejošanai Lolita Gulbe izaudzinājusi arī trīs bērnus – Māru, Dainu un Jāni un tagad priecājas par piecu mazbērnu lielo pulciņu.

Nu Lolita Gulbe pievienojusies Ērika Raistera piemiņas fonda balvas laureātu virknei, kas ieguvuši šo balvu pirms viņas (alfabētiskā secībā): Vilnis Baumanis, Baiba Bičole, Ojārs Celle, Anšlavs Eglītis, Rolfs Ekmanis, Rita Gāle, Jānis Gorsvāns, Ervīns Grīns, Uldis Ģērmanis, Benjamiņš Jēgers, Nikolajs Kalniņš, Jānis Krēsliņš, Nora Kūla, Elza Ķezbere, Rita Liepa, Viktors Neimanis, Maija Meirāne, Juris Silenieks, Biruta Sūrmane, Mārtiņš Štauvers, Dagmāra Vallena, Ingrida Vīksna, Teodors Zeltiņš, kā arī bērnu žurnāls Mazputniņš un Rietumkrasta Vasaras vidusskola „Kursa” (audzēkņu apbalvošanai par labākajiem literāriem sacerējumiem).