Jaunā Gaita Nr. 261. vasara 2010

B A L V A S

 

Nacionālās radio un TV padomes loceklei un kinorežisorei Dzintrai Gekai Ministru kabineta Atzinības raksts par represēto latviešu un Sibīrijas bērnu likteņstāstu dokumentēšanu.

Par Gada cilvēkiem nosaukti Vītolu Fonda un Likteņdārza dibinātājs Vilis Vītols un Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolniece, Latvijas Sarkanā Krusta Cēsu komitejas jauniešu nodaļas vadītāja Sigita Skujiņa.

Sigita Skujiņa un Vilis Vītols

Margaritas Stārastes Balvas medaļa (veidojis Jānis Strupulis) nr. 1 pasniegta pašai bērnu grāmatu ilustrētājai, 96 g.v. Margaritai Stārastei, bet medaļa nr. 2 – projekta Eņģeļi pār Latviju vadītājai Katrīnei Paster

Par Latvijas un Igaunijas kultūras attiecību veicināšanu Māras Zemes krusta V šķiras ordenis – Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktorei Ventai Kocerei.

Bostonas Latviskā mantojuma fonda Oskara godalga – komponistiem un vairāku instrumentu (sevišķi seno) spēles meistariem, brāļiem Mārtiņam un Pēterim Aldiņiem. Abi muzikālās gaitas sākuši, dziedot sava nelaiķa tēva, Valža Aldiņa, vadītajā korī, un turpinājuši pašu dibinātajā tautas mūzikas ansamblī Kolibri, kā arī Ņujorkas kokļu un dziedātāju ansamblī.

Latvijas lepnuma balva 2009 – Dr. Ainai Galējai-Dravniecei par palīdzību apdāvinātiem Latvijas studentiem papildināt izglītību uz vienu gadu ASV prof. Paula Lazdas aizsāktās apmaiņas programmas ietvaros Viskonsinas U. (U. of Wisconsin) nodaļā Oklērā (Eau Claire). Līdz šim finansēti 54 studenti.

Somijas vēstniece Latvijā Maria Sereniusa 16.III pasniedz „somu kritiskākajam žurnālistam”, kopš 2002. gada Latvijā mītošajam Annas Žīgures dzīves biedram Jukam Rislaki Somijas Baltās Rozes ordeņa 1. šķiras bruņinieka krustu par nopelniem žurnālistikā (skat. JG257:66-68).

10.III Latvijas un Igaunijas ārlietu ministriju kopīga balva – tulkotājai Maimai Grīnbergai, kura kopš 1994. gada latviskojusi veselu virkni igauņu rakstnieku darbu – Jāna Krosa, Jāna Kaplinska, Maimu Bergas, Jāna Unduska, Jiri Ēlvesta, Andrusa Kivirekha, Vīvi Luikas, Pētera Sautera, Emīla Todes, Sasa Henno, Kaura Kendera u.c.

Provokatīvajai balvai Zirgābols, kuras mērķis ir pievērst uzmanību videi nedraudzīgiem projektiem un vides ķēzītājiem, nominēts LR vides ministrs Raimonds Vējonis, Rīgas brīvostas pumpēšanas projekts u.c.

(bs) (re)

 

 

J A U N I Z D E V U M I

 

LATVIEŠU RAKSTNIEKI CITVALODĀS

Ar Latvijas Literatūras centra un Valsts kultūrkapitāla fonda rūpēm lasītāji visā pasaulē iepazīst latviešu rakstniekus. Pateicoties šim projektam Francijā laists klajā Jura Kronberga dzejoļu krājums Vilks Vienacis (Loup Borgne), ko no zviedru valodas atdzejojusi Katažina Skansberga (Katarzyna Skansberg). Dzejoļu krājums Vilks Vienacis pirmoreiz Latvijā iznāca 1996. gadā paralēli latviešu un zviedru valodā. Šis krājums izdots arī Lielbritānijā un Lietuvā, cikla fragmenti publicēti somu, igauņu, slovēņu, turku, katalāņu, īru, velsiešu, vācu, baltkrievu, armēņu un ķīniešu valodā.

Ar šo pašu iestāžu atbalstu iznākušas arī Knuta Skujenieka dzejas izlases Polijā un Bulgārijā. Polijā – Skujenieka dzejas izlase Cita tilta vairs nebūs (atdzej. Justīna Spihaļska), bet Bulgārijā – dzejas grāmata Sakne apvārsnī (atdzej. Aksīnija Mihailova). Skujenieks ir viens no visvairāk tulkotajiem latviešu dzejniekiem, viņa dzeja tulkota zviedru, ukraiņu, armēņu, lietuviešu, angļu, čehu, franču, turku, islandiešu, bulgāru, poļu, krievu, vācu un citās valodās.

Finansiāls atbalsts piešķirts arī Margaritas Perveņeckas Stāstu izdošanai vācu valodā, Noras Ikstenas Dzīves svinēšanas izdošanai gruzīnu valodā un Imanta Ziedoņa Krāsaino pasaku izdošanai armēņu un gruzīnu valodā, savukārt Čehijā klajā nākusi Latvijas krievu dzejnieka Semjona Haņina dzejas izlase Nepārvaramas kustības (atdzej. Libuše Belunkova).

(vg)

 

DZEJA

Uz Ingridas Vīksnas 90 gadu jubileju apgāds „Mansards” izdevis viņas dzejgrāmatu Es saku paldies, sakopojot visus iepriekš izdotos dzejoļus, sākot ar 1943. gadā Rīgā iznākušo pirmo dzejoļu krājumu Rūgtais prieks. Viesturs Vecgrāvis sniedz arī ieskatu Ingridas Vīksnas dzīvē un dzejas pasaulē, tā iepazīstinot lasītājus arī Latvijā ar trimdā pazīstamo dzejnieci.

„Mansards” izdevis vēl vienas trimdas dzejnieces Gunas Ikonas dzeju krājumu Dzelmē, ietverot tajā no 2006. līdz 2009. gadam sarakstītos dzejoļus, pa vidu latviskajiem dzejoļiem iebirdinot arī pa kādam angļu valodā.

Viļņi tuksnesī ir Leona Brieža 60. dzimšanas dienai veltīta dzejoļu izlase autora sakārtojumā. Brieža dzejoļi, tapuši no 60. gadu beigām līdz šodienai, ļauj ieraudzīt dzejnieku vēl neredzētā veidolā.

Lasītāju vērtējumam savus dzejoļus nodod arī Maira Asare grāmatā Ceļš uz Tūju. Jāņa Rokpeļņa vārdiem runājot, tā ir dziļa un nesamāksloti smalka dzeja.

Par godu Aleksandra Junkera 110. dzimšanas dienai izdots Ērika Ādamsona un Aleksandra Junkera sadarbības rezultātā II Pasaules kara laikā tapušās grāmatas Koklētājs Samtabikse faksimilizdevums, kur Ādamsona melanholiskās dzejas papildina izteiksmīgie Junkera kokgrebumi.

(vg)

 

PROZA

Austras Zīles romāns Sapņu pils pie jūras ir turpinājums viņas 2005. gadā izdotai grāmatai Krizantēmu laiks, parādot dažādu ļaužu interešu sadursmi cīņā par vēstures gaitā vairākkārt īpašniekus mainījušu jūrmalas mītni.

Latviešu lasītāju iecienītais, ar ironisko skatījumu apveltītais stāstnieks Ēriks Kūlis savā jaunākajā prozas darbā Viesu nama romāns ļauj lasītājam kļūt gluži vai līdzdalīgam notikumos, kuros iesaistīts raibu raibais visāda vecuma, tautību, sociālo slāņu apmeklētāju, kaimiņu un pagasta iedzīvotāju pulks.

Zīda čūska ir žurnālista un publicista Gunta Bojāra pirmā prozas grāmata – izsmalcināts, emocionāls vēstījums par vīrieša un sievietes attiecībām, par mūsdienu pasauli, par mums pašiem...

(vg)

 

DAŽĀDA SATURA

Raimonda Gunāra Slaidiņa Kara gaitu dienasgrāmata, 1944-1945 ir autentiska dienasgrāmata, kas rakstīta II Pasaules kara laika jaunieša valodas stilā ar daudziem toreiz lietotiem „zaldātu izteicieniem”, kā arī ar tā laika vācu armijas terminoloģiju. Tajā var izjust gan patriotisko patosu, gan 17 gadus veca zēna emocijas par pēkšņi zaudēto ģimenes ligzdu un dzimto zemi.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes ilggadējais pasniedzējs Jānis Vītoliņš kara atmiņu grāmatā Divu lielvalstu dienestā apraksta 16-17 gadu veco puišu likteni, kas iesaukti armijā 1944. gada augustā, jau pašā dienesta sākumā tika dzīti tieši kauju ugunīs, bet, beidzoties karam, kā padomju gūstekņi nonāca drausmīgajās Gulaga nometnēs. Lai šī grāmata, kas nav nekas vairāk kā vienīgi mana personīgā liecība, kalpo par piemiņu visiem, kas palika kauju laukos un padomju nāves nometnēs – tā autors Vītoliņš.

Atis Skalbergs grāmatu Kapteiņa gars. Publicistika un stāsti velta latviešu brīvības cīnītājiem, pretošanās kustību dalībniekiem, Latvijas nacionālajiem partizāniem.

Vēl viena kara un pēckara laika cīņu piemiņas grāmata ir ar Aleksandra Kiršteina un citu ziedotāju gādību iznākušais fotoalbums Nezināmais karš (Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956).

Rimants Ziedonis apceļojis visu Latvijas piekrasti no Lietuvas līdz pat Igaunijas robežai un savus vērojumus sakopojis grāmatā Jūras zemē Latvijā, kas ilustrēta ar lieliskām Andra Eglīša fotogrāfijām. Vienlaikus autors ir veicis arī ceļojumu laikā, piekrastes vēsturē un ekonomiskās attīstības līkločos, kā arī sastapto cilvēku likteņos.

Grāmatu MALA. Tā rakstīja Fridrihsons veido rakstnieces un grāmatas sastādītājas Gundegas Repšes eseja par Kurtu Fridrihsonu, Fridrihsona un viņa sievas Zentas Gulaga laika sarakste, mākslinieka dažādu gadu piezīmes un ilustratīvais materiāls — gan Gulagā tapušie Fridrihsona zīmējumi, gan vēlākos gados tapušo akvareļu reprodukcijas.

Pagājušā gada 7. novembrī atzīmējām izcilā latviešu dzejnieka un „pasaku ķēniņa” Kārļa Skalbes 130. dzimšanas dienu. Tai par godu nācis klajā rakstnieces Ingunas Baueres biogrāfiskais romāns Lizete, dzejniekam lemtā. Šis apjomīgais darbs ar kultūrvēsturisku nozīmi ir par Lizeti Skalbi, Kārļa Skalbes sievu, kuru latviešu lasītāji pazīst kā skandināvu un franču literatūras tulkotāju.

Lato Lapsas gādībā nākusi klajā vēl viena grāmata, kas veltīta Vairas Vīķes-Freibergas gadiem Latvijas varas virtuvē un arī laika periodam pirms tam – Va(i)ras virtuve. Autori sola, ka grāmatā var iepazīt līdz šim nezināmo Vairu Vīķi-Freibergu, kas varas virtuvē devās ļoti labprātīgi, mērķtiecīgi un aprēķināti, lai pēc iekļūšanas tajā nekavējoties ķertos pie lielā katla.

Savukārt Vaira Vīķe-Freiberga izdevusi grāmatu Kultūra un latvietība, ko veido gadu desmitu laikā uzkrātās pārdomas, pie kurām VV-F atgriezusies pēdējā gada laikā un ietvērusi tās esejās.

Radiožurnāliste Baiba Šāberte nav baidījusies ķerties klāt vienai no Latvijas vēstures problēmām un izdevusi grāmatu par holokausta sakarā daudzināto lidotāju Herbertu Cukuru - ‘Ļaujiet man runāt!’ Herberts Cukurs, apkopojot visu līdz šim par Cukuru rakstīto, liecināto, piepulcējot klāt savus komentārus, secinājumus un papildinot visu ar viedokļiem par latviešu–ebreju attiecībām.

 

TULKOJUMI

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess grāmatā Atvērtā pasaule un nacionālās vērtības apskata Igaunijas valsts eksistences pamatus – pagātni, šodienu un nākotni, savu pieredzi ārpolitikā, NATO un pasaules problēmas kontekstā ar Igauniju. Latviešu valodā izdevumu bagātina gandrīz 200 fotogrāfijas, kā arī prezidentūras laikā teiktās spilgtākās domas. Latviešu lasītāju neatstās vienaldzīgu prezidenta asie izteikumi un trāpīgie vērojumi par mazas valsts problēmām, atrodoties kaimiņos nedemokrātiskai lielvalstij, par padomju mantojuma hameleonismu, streiku būtību, veiksmīgajām un neveiksmīgajām valstīm.

 (vg)

 

M Ū Z I K A

 

 Pērngad maijā skatītājiem ne tikai Latvijā, bet arī 39 citās valstīs ap 600 kinoteātros bija iespēja redzēt un dzirdēt mecosoprānu Elīnu Garanču Rosīni operā La Cenerentola (Pelnrušķīte). Aizvadītajā sezonā (2010.16.I) slaveno operdziedātāju varēja vērot Bizē Karmenas tiešraidē, bet pirms tam (2009.7.XI) – Andri Nelsonu, diriģējot Pučīni operu Turandota. Gaidāmajā sezonā Ņujorkas Metropolitēna operā Aleksandrs Antoņenko dziedās Dmitrija lomu Modesta Musorgska operā Boriss Godunovs, kas arī tikšot translēta pasaules kinoteātros, bet Garanča dziedās Karmenas lomu (9 reizes), Maija Kovaļevska savukārt būs Mīmi un Kristīne Opolais – Mizete Pučīni La Bohème. Bez tam Nelsona vadībā skanēs Čaikovska Pīķa dāma.

Žurnālā The Opera News (2010,1) – ar Garančas attēlu uz vāka – kritiķis Hōls (George Hall) devis rakstu „Gipsy in Her Soul” (Čigāniete ir viņas dvēselē).

Marta sākumā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents Šišons (Karel Mark Chichon) turpina popularizēt mūsu simfonisko mūziku, iekļaudams programmā Boloņas (Bologna) Manconi teātrī Emīla Dārziņa Melanholisko valsi.

14.III basbaritons Egīls Siliņš Vīnes Tautas operā (Volksoper) redzams Žermona lomā Verdī La Traviata, bet 19. un 28.III Bastīlijas operā Parīzē Votāna lomā Vāgnera Das Rheingold (Reinas zelts).

Kokneses Fonds sadarbībā ar jauniešu kori Balsis un Latvijas TV izdevis CD/DVD Ceļamaize ar dziesmām, kas pēckara trimdiniekiem stiprinājušas latvietību cerībā, ka arī šodien tās palīdzēs visiem latviešiem, neatkarīgi no dzīves vietas, izjust saikni ar Latviju, vairot patriotisko vērtību veidošanos un stabilizēšanu. Nenoliedzami skaistas, patriotiskas dziesmas! Gan jāpiebilst, ka daudzas no minētajām Vācijas bēgļu nometnēs un krietnu laiku pēc Lielās izklīšanas neeksistēja.

RLB (17.II) Andrejs Jansons diriģē LNO orķestri, arī savu Ņujorkas Latviešu kori, kas kopā ar jauniešu kori Balsis un Mūzikas akadēmijas kori atskaņo Viktora Baštika kompozīcijas.

Grupas Labvēlīgais tips solists Andris Freidenfelds par jauno populāro dziesmu „Čiekurs – egles dēls”: slavinājums mūsu zemes bagātības pamatelementam – čiekuram, pamatīgi apšaubot lāču, vilku, lapsu u.c. zvēru kundzību. Tās ir šaubas arī par cilvēku kā t.s. „radības kroni”.

(re) (um)

 

 

T E Ā T R I S

 

Nacionālajā teātrī (NT) Mihails Kublinskis iestudējis rakstnieces Gundegas Repšes traģikomēdiju Jūras velni. NT direktora palīdze Ieva Struka zina vēstīt, ka lugas nosaukums radies, domājot ne par Bībeles sātanu, bet ieklausoties latviešu folklorā – tajos velnos, ko cilvēkam pa spēkam apmuļķot un uzveikt ar savu gudrību. Tomēr – arī velni no teikām un pasakām aug un mainās, un ej nu atrodi to īsto veidu, kā ar velniem cīnīties 21. gadsimtā. Cīkstēšanās ar dzīvi bieži vien ir cīkstiņš ar velnu sevī. Jūras malā dzīvojot – ar jūras velnu.

Skats no lugas Jūras velni uzveduma

Daudz pārrunātā Māras Zālītes luga Lācis (arī NT) balstās uz faktiem un vēsturiski precīziem dokumentiem par ļoti smago nodevēja traģiku rakstnieka Viļa Lāča personā, aptverdama laiku no 1939. līdz 1949. gada vasarai. Ja Lācis būtu dzīvs, viņš tiktu tiesāts vismaz pēc diviem punktiem – par valsts nodevību un par genocīdu pret savu tautu – tā autore.

20.XI Dailes teātrī Grigorija Gorina Tils Pūcesspieģelis – komēdija par tautas ākstu un vienlaikus brīvu cilvēku, ko nekādi nav iespējams nogalināt.

Krievu kulta režisora Kirila Serebreņņikova iestudētās Nikolaja Gogoļa Mirušās dvēseles (NT) aizrāvušas rīdziniekus ar humoru, sarkasmu un jautrību – muižnieks Čičikovs, Maņilovs, nīkulīgais Pļuškins, Sobakēvičs, atraitne Karobočka – Eh, kā smejies, ar prātu Krieviju nesaprast! – izsaucas Ēriks Hānbergs (Latvijas Avīze 3.III).

Par Liepājas teātrī krieva Germana Grekova Hananas „izlietnes reālismu” izsakās Latvijā mītošais zviedru autors Karls Bjoršmarks: zālē sēdošais ir tikpat kā iegājis vienā no tiem dzīvokļiem Liepājas Karaostas piecstāvu mājās, par kuriem viņš līdz šim kaut ko bija dzirdējis, bet nekad nebija tur kāju spēris (Latvijas Avīze 27.II).

Dailē Kārļa Auškāpa iestudētā Valda Grēviņa (1895-1968) maz ievērotā komēdija Gaisa grābekļi (1932), kur smejoties atainota 30. gadu ekonomiskā un sociālā krīze Latvijā, ko viegli sasaistīt ar šodienas dižķibeli.

Krievu festivāla Zelta maska ietvaros 13.IV LNO baleta trupa uzstājas ar Kristiana Spuka Smilšuvīru.

(re)

 

 

TĒLOTĀJMĀKSLA

 

Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā gleznotājas Silvijas Meškones plaša retrospekcija vairāk kā 30 gadu garumā – no impresionistiski tvertās daiļrades sākuma līdz pēdējo gadu veikumam, kurā pati būtiskākā ir krāsa kā dzīves iespaidu emocionāla fiksācija. Mākslinieces garīgajā dzīvē liela loma ir gaismai – kā visa dzīvības avotam, un pagātnei – kā kultūras pamatam.

Ārzemju mākslas muzejā Rīgā grafiķa Gunāra Kroļļa izstāde ar zīmuļa zīmējumu divām atsevišķām sērijām: Bīstamais līdzsvars un Atlantīda, kā arī diptihu Čūskas kāzas. Šo darbu ierosu mākslinieks guvis no filmas par leģendāro 8. pasaules brīnumu – Aleksandrijas bāku, kuras detaļas atklājuši zemūdens arheologi Vidussjūrā. Krollis savos zīmējumos risina sarunu par dažādu tautu kultūru mijiedarbību, par garīgajām dimensijām, kas krustojas cilvēces pastāvēšanas mūžā.

F O T O G R Ā F I J A

Ievērības vērta ir Modra Rubeņa nesenā izstāde Kuldīgas pilsoņi Latvijas Fotogrāfijas muzejā – vairāk kā 30 melnbalti uzņēmumi, kas tapuši galvenokārt 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā, un kurus paspilgtina fotogrāfa paša rakstītais, katram attēlam pievienotais komentārs.

Vecmeistara Jāņa Kreicberga melnbalto fotogrāfiju albūms (Laimas Slavas, Alises Tīfentāles, Katrīnes Teivānes teksti) ir fotogrāfiska apcere par skaistu, juteklisku, noslēpumainu būtni – sievieti.

Toties Foto Kvartālā (2010,1) iespēja iepazīties ar Ineses Kalniņas vīriešu akta fotogrāfijām. Un vēl daudz ko citu – jaunajā sadaļā „Jaunums” ar Guntas Podiņas un Mārtiņa Laizāna darbiem un biogrāfiju, ar 20. gs. fotosirreālistiem (Tīfentāle), Ventspils fotogrāfu II Pasaules kara laikā Jūliju Karlovski (Pēteris Korsaks) u.c.

(bs) (re)

 

P E R I O D I K A

Šī gada Karoga dižķibeles radītajā janvāra/februāra kopnumurā citu tekstu vidū Pauls Bankovskis apcer literāro žurnālu likteni globālā mērogā, Ilgonis Bērsons pievēršas nacionālkomunistam Voldemāram Kalpiņam, Dārta Dzenīte – Rūdolfa Blaumaņa attiecībām ar vairākām Cēsu dāmām, Sergejs Moreino – Čaka daiļradei. Lasāma arī nodaļa no Vairas Vīķes-Freibergas jaunizdotās grāmatas Kultūra un latvietība. Beletristiku pārstāv Inga Žolude, Juris Zvirgzdiņš, Māris Bērziņš, Gundars Ignats. Gandrīz visos pērngada Karoga (red. Ieva Kolmane) laidienos atrodama atsaukšanās uz JG tekstiem, arī Odrijas Tingas anotācija (K10) par JG259. Bērsona atklājums K12: iepriecina rakstu krājuma JG lasījumi, esmu kļuvis par tās recenzentu „Brīvajā Latvijā” un „Laikā”. Apstākļos, kad apdraudēta „Karoga” iznākšana, būtu visādi jāatbalsta un jāpapildina JG, kas labprāt publicē Latvijas autorus. Bet dzejniekam Imantam Auziņam, lasot šo rindiņu kompilētāja pārskatu par Māri Čaklo (Journal of Baltic Studies, June 2009), nācies vēlreiz domāt par to, cik svarīgi, ka autoram izdodas dzejnieka daiļradi iekļaut precīzā laikmeta un starptautiskā dzejas kontekstā (K11:202).

Dizaina Studijā (2010.III/IV – red. Sandra Krastiņa) īpašu interesi izraisa Andas Bolužas, Rudītes Kalpiņas un Guntara Godiņa apceres par Atmodas laika literāro mēnešrakstu Avots (1987-1992) – leģendu tā laika kultūrvēstures ainavā.

Jaunā vēstures un sociālo zinātņu akadēmiskā žurnāla Atslēgvārdi / Keywords < http://satori.lv/>, kas veltīts humanitārajam un sociālām zinībām Baltijas valstīs, nr.2 centrā ir Veceles (Katja Wezel) pētījums, kur viņa ar kritisku un analītiski pieeju salīdzina Staļina un Hitlera režīmu noziegumus, Mārtiņa Kaprāna raksts par 24 autobiogrāfijām pirms un pēc padomju varas gadiem un Ivetas Kažokas – par Latvijas parlamentāriešu attieksmi pret nelatviešu jautājumiem.

Latvju Dievturu sadraudzes apkārtrakstā Zīle (2009,27) tās veidotājs un Ārpuslatvijas dievturu vadonis Spuru Ričs aicina tautas brāļus un māsas darboties par latvisku Latviju latviskai latvju tautai, kā sasniegšanai ikvienā latviešu mācību iestādē ir jābūt mācību priekšmetam „latvietība” jeb „latviskā dzīves ziņa”. Vēl uzzinām, ka veļus sauc arī par iļģiem, vecīšiem, lēļiem, lēļu bērniem, raudaučiem, urgučiem u.c. 28. nr. (2010), Zīle solās koncentrēties uz visas Latvijas dievturu draudžu un arī neatkarīgo dievturu piesaistīšanu. Dievturība ir tā dzīvā, radošā uguns, kas nāk caur seno pieredzi (..) dvēsele, ko redzu latviešos, latviešu dainās, dainu dievestības stāstos, mitoloģijā, dabā – tā Valdis Celms. Numura nagla – Sandras Milevskas „Saules daudzinājums”.

Mūzikas Saules (2010,1 – red. Orests Silabriedis) centrā ir turpinājums sarunai ar leģendāro klaviernieci Jautrīti Putniņu un Marģera Zariņa agrāk nepublicētas lugas fragments.

DV Mēnešrakstā (2009,4), ko ievada Ingridas Vīksnas dzejolis „Karogi”, vairums materiālu veltīti nacionālpolitikai un nesenajai vēsturei, visvairāk kopš Trešās atmodas.

Pērn ar TZO apbalvotā Treju Vārtu izdevēja/redaktore Julieta Rumberga lolo cerības, ka žurnāls turpinās iznākt. Pēdējo līdz šim redzēto nr. piepilda lielākoties pārpublicētas atmiņas plus Ata Skalberga suminājums Austrālijā mītošajam Jānim Vējiņam par palīdzības darbu Latvijai.

(re)

 

T Ī M E K L Ī

2010.25.II Somijas Nacionālā bibliotēka (bij. Aleksandra jeb Helsinku U. bibliotēka) nodod Somijas vēstniekam Latvijā Jurim Bonem tālāk nodošanai Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) latviešu literatūras krājuma Lettonica (1820-1917) digitalizētu katalogu. Gēteborgas pilsētas bibliotekāres Līvijas Vītoliņas sagatavotu, to 1978. gadā trīs pamatīgos sējumos izdod Helsinku U. – Latvialaisen kokelman, 1820-1917.

Bibliotekāre un JG recenzente Astra Roze ziņo, ka pērngad decembrī Kanādas Latviešu centra Toronto (KLCT) bibliotēka nosūtījusi LNB laikraksta Laiks indeksa kopiju DVD formātā lejupielādei nacionālajā analītikas datu bāzē. Indeksā ir 50 000 analītisku aprakstu, kas veidoti AUTHEX programmā un aptver visus numurus no 1949. līdz 1990. gadam. Raksti ievesti zem autora, ja tāds ir, zem vairākiem priekšmetiem un zem raksta nosaukuma. Par paraugu ņemts gadskārtējais Kanādas periodikas rādītājs (Canadian Periodical Index). Priekšmetu rādītājs izstrādāts pēc KLC bibliotēkas priekšmetu kataloga formāta, lietojot ASV Kongresa bibliotēkas sistēmu. Projekta vadītāja Rasma Ruģele bijusi viena no Jorka U. (York U., Toronto) vadošām bibliotekārēm. Laika indekss pieejams, rakstot uz: KLCTbiblioteka@hotmail.com

Amanda Jātniece portālā Latvians Online vēsta, ka Baltiešu studiju programmas (University of Washington) ietvaros pieejams prof. Jāzepa Leļa (1927-1989) 80. gadu sākumā izveidotais valodas kurss Basic Latvian (<http://tinyurl.com/basiclatvian> ).

Inga Freivalde dod ziņu par savā laikā Rīgas Filmas un Latvijas Radio vadītāja, filmas My Latvia veidotāja Alberta Jekstes fotouzņēmumiem (no filmām), kas padomju varas gados slepeni nokļuvuši Rietumos un daļa no kuriem publicēta amerikāņu nedēļas žurnālā Life (1953.21.XII). Skat <http://tinyurl.com/Jekste> 

Ir sākusi darboties Rīgas pašvaldības e-pakalpojumu vietne <www.eriga.lv> .

„Kultūras informācijas sistēmas” sabiedrisko attiecību speciāliste Ilma Elsberga informē, ka 2009. gadā Latvijas lielāko zinātnisko un augstskolu bibliotēku elektroniskais kopkatalogs sasniedzis 460 365 ierakstus.

ES digitālās bibliotēkas Europeana (<www.europeana.eu> ) mērķis esot visdrīzākajā laikā izvietot aptuveni 10 milj. digitalizētu vienību – tā lai, piem., čehu students varētu pārlapot Britu bibliotēkas grāmatas, nebraucot uz Londonu, bet īru mākslas mīļotājs spētu tuvumā apskatīt „Monu Lizu”, nestāvot rindās Luvrā.

UNESCO World Digital Library (<www.wdl.org> ) toties lepojas ar kvalitāti, nevis kvantitāti. 1 200 vienību vidū iekļauts viens no vecākajiem romāniem pasaulē – 11. gs. Japānā tapušie Gendži stāsti, 13. gs. Sātana bībele, vācu mūka Martina Valdzēmillera (Waldseemiller) zīmētā (1507) pasaules karte, kāda krievu misionāra aleutu valodā tulkotā Bībele, arī trīs Daugavpils (toreiz Dvinskas) foto attēli, vairākas Kurzemes (Courland) kartes un Livonijas atlants.

Latvijā iznākušas grāmatas var iegādāties: <www.jr.lv> ;  <www.valtersunrapa.lv> ; <www.lgramata.lv> un <www.ibook.lv> , kur var arī mainīties publikācijām.

Darbojas Latvijas Rakstnieku savienības māja slapa <www.rakstnieciba.lv>

Portāla ¼ Satori galvenajiem veidotājiem Reinim Tukišam un Ingmārai Balodei pērngad pievienojas Irbe Treile, sadaļu „Kas notiek?” un „Aktualitātes” veidotāja. Portālu atbalsta LR Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds un biedrība Ideju Forums (IF).

Autortiesību aģentūras direktores vietniece Anita Soskovska vēstī, ka IF pārkāpis autortiesības, publiskojot Anšlava Eglīša darbus e-bibliotēkas interneta vietnē.

(ar) (re)

 

Ē R M Ī G A S   B Ū Š A N A S

JG saņēmusi ziņu par kādu jaunu, trimdā dzimušu latvieti ar ASV pilsonību, kurai LR gogoliskie birokrāti liek dažādus šķēršļus uzturēšanās atļaujas pagarināšanai, kas viņai nepieciešama, lai pabeigtu kādas pazīstamas latviešu rakstnieces grāmatas pārtulkošanu angļu valodā. Ja tu neatsakies no ASV pilsonības, praktiski nav iespējams Latvijā atgriezties! – izsaucas diskriminētā „ārzemju” latviete. Tajā pat laikā tautas kalpi Saeimā (ar 48 balsīm par un 42 pret) panāk (4.III) uzturēšanās atļaujas saņemšanas atvieglošanu ārzemju investoriem, arī Krievijas, ko daudzi uzskata par noziedzīgu politiku nekustamā īpašuma spekulantu un Latvijas zemes atdāvinātāju Krievijai interesēs.

Smieklus caur asarām izraisa LR Privatizācijas aģentūras gandrīz izmisīgās pūles pārdot Skrundas lokatora pilsētiņu – vienalga kam, ka tikai maksā. Līdzšinējie galvenie pretendenti: krievu Aļeksejevskoje Serviss un azerbaidžāņu finansists Magomeds Gurbanovs. Tajā pat laikā latviešiem pēc likuma liegts pārrakstīt uz savu bērnu vārda pat nelielu īpašumu, ja pēdējie, kaut arī grib kļūt par LR pilsoņiem, nevēlas dažādu iemeslu dēļ atteikties no tās valsts pilsonības, kurā tie dzimuši.

Gatis Šļūka. Latvijas Avīze

Publiski atvainoties Adelaides latviešu austrāļiem spiesta vietējās latviešu skolas skolotāja, no Latvijas palīdzēt atbraukusī Mārīte Rumpe – rakstisku ielūgumu uz gadskārtējo skolas sarīkojumu viņa, lūk, adresējusi organizāciju vadītājiem un visam kolektīvam. Kompleksu māktu zināmu adelaidiešu aprindu uztverē vārdiņam „kolektīvs” (no latīņu collectivus), kas apzīmē cilvēkus, kurus vieno kopīgs darbs vai intereses (piemēram, tautas deju kolektīvs), esot tikpat zemiska un netīra piegarša kā vārdam „komunists”. Tas nekas, ka jau pirms padomju kolektivizācijas un kolhoziem šaušalas izraisošais svešvārds visai plaši lietots pirmskara neatkarīgajā Latvijā, pat, kā pārliecinājies Laikraksta „Latvietis” redaktors Gunars Nāgels, tādos izdevumos kā Latvijas Vēstnesis, Latvijas Kareivis u.c.

Rakstā „Kultūras komisāri” (Laiks 2010,7), šķiet, samērā nesenā ekonomiskā migrante Biruta Magone, kura tagad rediģējot Ziemeļkalifornijas Apskatu (pirms tam, Ojāra Celles un pēcāk Gvido Augusta laikā, visizcilāko trimdas „mazās preses” izdevumu), ar visai kurioziem frāžu virknējumiem vēršas pret Nacionālās kultūras komitejas vadītājas Sarmītes Ēlertes teikto, ka cilvēki Latvijā būs lepni maksāt nodokļus, ja tie aizies ne tikai izglītībai un pensijām, bet šai brīnišķīgai kultūrai un videi, kas ir ap mums. Jaunajai Nacionālajai bibliotēkai, koncertzālei, Dziesmu svētkiem, Kino skolai. Magones uztverē tikai neaptēsti nabaga muļķīši ļaušot, lai ar daļu no nodokļiem tiktu atbalstīta šāda elitāra un valsts sponsorēta kultūra. Viņas veselajam saprātam totāli neaptverams ir sabiedrības atbalsts dažādiem festivāliem, tādiem kā Baltā nakts, Staro Rīga, Rīgas svētki, arī teātriem, dziedāšanai un dancošanai Dziesmu svētkos, mākslas, īpaši laikmetīgās, biennālēm, muzejiem, baletam, operām, etc. Seko aicinājums nodokļu maksātājiem nevis atbalstīt kultūras pasākumus, bet gan koncentrēties uz privātīpašumu iegādi un miljonāru skaita pavairošanu.

Laika redakcijai pienākas pateicība par savu lasītāju regulāro iepazīstināšanu ar JG saturu. Tas, ka š.g. Laika 11. nr. Jura Žagariņa informatīvais raksts par JG260 iekļuvis sadaļā „Latvieši Amerikā”, ir galīgs sīkums, bet tomēr gribas piebilst, ka JG ir visu latviešu rakstu krājums, un tās redakcijas locekļi un līdzstrādnieki atrodas gan Eiropas valstīs, protams, ieskaitot Latviju, gan Savienotajās Valstīs un arī Kanādā, kur žurnāls tiek digitāli drukā likts.

 

L A T V I J Ā :  A R   S K A T U   V I Ņ D I E N Ā S

25.III tiek pieminēti Maskavas režīma upuri – dienā, kad pirms 61 gada (1949) sākas 42 125 nevainīgu cilvēku, to vidū 10 000 bērnu un jauniešu, māšu ar zīdaiņiem uz rokām, vecu un slimu, pat no nāves gultas izceltu cilvēku izsūtīšana mūža nometināšanai Sibīrijā. Pēc „Hruščova amnestijas” (1956) atgriežas tikai 31 600 cilvēku.

Kādā Tartu ēkas pagrabā, veicot remontu, uz sienām atrastas pusizdzisušas, emocionāli satricinošas liecības, kuras laika posmā no 1941. līdz 1946. gadam tur atstājuši čekas uz nāvi notiesāti latvieši.

UNESCO Latvijas nacionālā reģistra ietvaros, vispirms Tukuma „Pils tornī”, pēc tam Okupācijas muzejā Rīgā iespēja aplūkot divas no Vjatlaga Sibīrijas izsūtījuma rakstītas (1941) vēstules uz bērza tāss, Kara muzejā Rīgā – „Latvijas Centrālās Padomes memorandu (Rīgā, 1944.17.III), RTMM – Raiņa un Aspazijas savstarpējo saraksti (1894-1929), bet Enerģētikas muzejā – Eduarda Krauca fotonegatīvu (uz stikla platēm) kolekciju „Ķeguma spēkstacijas celtniecība”. Kraucs ir pazīstams arī kā galvenais Hochfeldas baltiešu bēgļu nometnes dzīves (Augsburgā) iemūžinātājs (1945-1950).

Kādreizējā LPSR Augstākās padomes sekretāra, pēcāk LR vēstnieka Krievijā un Lielbritānijā Imanta Daudiša papīros atrastā Kārļa Ulmaņa ārzemju pase liecina par pēdējā priekškara prezidenta vēlēšanos nokļūt Šveicē, ko arī 1940. gadā atbalstījis Maskavai paklausīgās marionešu valdības vadītājs un Ulmaņa draugs no studiju laikiem Augusts Kirchenšteins, kurš nosūtījis lūgumu Latvijas ģenerālkonsulam Šveicē palīdzēt bijušajam prezidentam iekārtoties cerētajā mītnes zemē, kur viņš nekad nenokļūst – čeka viņu nogādā vispirms Iekškrievijā, pēcāk viņa nāves (1942) vietā Turkmenistānā.

Vēsturnieks Kaspars Kļaviņš, iedziļinoties Francijas Ārlietu ministrijas slepenos dokumentos par attiecībām ar Baltijas valstīm (1917-1939), atklājis, ka jau neilgi pēc 1917. gada boļševiku oktobra coup d’etat Maskava sākusi kalt plānus par Baltijas valstu neatkarības likvidēšanu, piem., 1925. gadā Padomju Krievijas vēstniecībai Rīgā tiek piešķirti 75 000 zelta rubļi (ievērojama summa tiem laikiem) propagandas vajadzībām. Interesanti, kādu Krievijas finansējumu šobrīd saņem dažādie „krievvalodīgo aizstāvji”? – pavīpsnā Dr. Kļaviņš.

Simona Vīzentāla Centra Izraēlas biroja direktors Efraims Zurofs kritizē LR ārlietu ministra Māra Riekstiņa komunistu noziegumu pielīdzināšanu holokaustam. Ministrs šādu Zurofa sāpju svēršanu savukārt noraida kā amorālu.

(re)

 

L A T V I J Ā :  A R  S K A T U  M Ū S D I E N Ā S

Apvienības Vienotība dibināšanas kongresā Nacionālajā teātrī 2010.6.III Anna Žīgure: Vēlēšanas rudenī būs robežšķirtne, protams, valsts vismaz vārdos nepazudīs, ne gada laikā, varbūt pat ne 5 gados, bet tautas dzīvā spēka noasiņošana gan var turpināties vēl straujāk nekā līdz šim. Tagad, pēc 70 gadiem ir gandrīz vai tāda pati situācija kā iedomājoties 1940. gadu, kad Latviju atdeva bez neviena šāviena. Sandra Kalniete: Es ticu, ka līdz ar „Vienotības” izveidošanos beidzas postpadomju politikas periods Latvijā un sākas ceļš uz normālu Eiropas valsti (..) ierosinu apvienot pilsoniskuma, kultūras un sabiedrisko mediju finansējumu vienā institūcijā un radīt fondu „Nacionāla valsts”, kas atbalstītu nacionālās identitātes trīs vaļus – kultūru un jaunradi, sabiedriskos medijus un pilsonisko līdzdalību sabiedriskam labumam. Vaira Vīķe-Freiberga: Šis priekšvēlēšanu laiks nav solo daiļslidotāju ēra. Latvijai nepieciešama labi saliedēta hokeja komanda, kas spēj stratēģiski domāt, taktiski rīkoties, bet galvenais – smagi strādāt un sastrādāties, lai panāktu uzvaru. Ģirts Valdis Kristovskis: Tā kā ir bijis līdz šim, tālāk vairs nevar! Nacionālā valsts ir nozagta, palaista pašplūsmē un kā bārenīti to aplaupa. Kādam par šo bārenīti ir jāiestājas un jāpalīdz tai izaugt par Mildu, daiļu kā pirmskara pieclatniekā.

Grupa Prāta vētra liedz Vienotībai lietot mūziķu vārdu un izmantot reklāmai dziesmas fragmentu mēs esam un būsim tie labākie – tā grupas menedžere Aija Auškāpa.

Dienas bijušās galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes vadībā nodibinātās (21.III) [Zigfrīda] Meierovica biedrības mērķis: sabiedrības aktīva līdzdalība atvērtā un kvalitatīvā valsts politikā, kas nedrīkst būt šauras politiķu grupiņas nodarbe, kā līdz šim. Interesants ir pārējo atbalstītāju kokteilis – Georgs Andrejevs, Eva Birzniece, Alvis Hermanis, Ojārs Kalniņš, Atis Lejiņš, Ingrīda Meierovica, Solveiga Silkalna, Gustavs Strenga, Tālis Tīsenkopfs, Anna Žīgure u.c.

Ārlatviešiem labi pazīstamais, nu jau daudzus gadus Latvijā mītošais Mārtiņš Zandbergs: Vācijā ir 3,5 milj. turku izcelsmes vāciešu, miljoniem poļu izcelsmes un miljoniem citu izcelsmju vāciešu. Savās ģimenēs šie mazākumtautību cilvēki turpina runāt savā valodā, bet sadzīvē viņi runā vāciski, jo vācieši ar viņiem runā vāciski.(..) Esmu ar daudziem tautiešiem runājis par šo, manuprāt, vājprātu, ka latviešu sadzīvē dod priekšroku krievu valodai. (..) Nelietojot latviešu valodu Latvijā, latvieši krievisko Latviju, un viņi jāpieskaita pie „krievvalodīgajiem” (..), lai Latvija kļūtu par latvisku Latviju, latviešiem kā šis valsts „turētājiem”  jālieto latviešu valoda visā valsts teritorijā un ar visiem valsts iedzīvotājiem (Diena 1.IV).

Latvijas Avīzes žurnālists Voldemārs Krustiņš par 16. martu un t.s. „leģionāru problēmu” (31.III): ...leģionāri zināmā mērā ir kļuvuši par pretošanās simbolu okupācijas režīmam. 1940. gadā Latvija ielaida PSRS karaspēku bez šāviena, taču kara gados, lai arī vācu armijas sastāvā, leģionāri frontē karoja pret to pašu spēku, kas bija laupījis Latvijas neatkarību, likvidējis valstiskumu, represējis iedzīvotājus un draudēja to darīt atkal. (..) vecie vīri kļūst par simbolu. Viņi izgājuši filtrācijas nometnes un Gulagu, viņiem nācies paciest ierobežojumus darba, izglītības un dzīvesvietas iegūšanā – un ierobežošana turpinās vēl tagad! Sirmajiem vīriem klātos baudīt pensijas gadus, bet mierīgas dzīves vietā viņiem jāklausās apvainojumi par „esesiešiem – žīdu šāvējiem”, un viņi nevar klusi nolikt ziedus pie pieminekļa „Tēvzemei un Brīvībai”, lai godinātu kritušos biedrus.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) jaunā logotipa pamatdoma ir aicināt tūristus (galvenokārt no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Zviedrijas, Somijas un Krievijas) uz nesteidzīgu atpūtu Latvijā – ļaut aizdomāties par būtisko dzīvē.

Berlīnē starptautiskajā izstādē Grüne Woche Iveta Tomsone cildina Latvijas labās preces: Mums ir labs alus, garšīga maize, lielisks siers, izcils medus, tīrā dabā ievāktas zāļu tējas un vēl, un vēl un vēl (Latvijas Avīze 22.I).

Kopš neatkarības atjaunošanas pirms šī gada ziemas olimpiskajām spēlēm varējām lepoties tikai ar vienu medaļu – kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis Turīnā iegūst bronzu (2006). Bet šogad Vankūverā veselas trīs medaļas, turklāt sudraba! Tās izcīna brāļi Andris un Juris Šici kamaniņu divniekā un skeletonists Martins Dukurs, kuru par nieka sekundes septiņām simtdaļām apsteidz kanādietis Džons Montgomerijs. 4. vietas ieguvēju, Martina brāli Tomasu, par sekundes 38 simtdaļām apsteidz krievs Aleksandrs Tretjakovs. Visi trīs olimpieši par veikumu saņem TZO un, piedevām – LR iekšlietu ministrijas zelta Goda zīmes. 

Vairākkārt apbalvotā rakstniece Inga Ābele (Paisums u.c.), arī diplomēta gaisa balonu pilote, nesen vada Latvijas gaisa balonu BizMārīte (kapteinis Gunārs Dukšte) 200 km garā lidojumā pāri Alpu kalniem. Starptautiskās aviācijas sporta federācijas rīkotajās ziemas sacensībās ar 40 baloniem no 10 valstīm BizMārīte izcīna 5. vietu.

Edvarta Virzas Rakstu 3. sēj. iznākšana dod ierosmi rakstniekam un ārstam vienā personā, Jānim Liepiņam, ņemt Straumēnu autoru atkal par ceļa rādītāju un ceļa pavērēju – Virza ar saviem patriotiskajiem dzejoļiem mums ir kā priekšturamās bruņas pret dažādiem svešinieku tīkojumiem, šādiem tādiem mamiķiniem un ždanokām, arī pret pašu nacionālā defētisma paudējiem, visādiem kalvīšiem (Latvija Amerikā 2010,4).

Pēc tam, kad bijusī krievu skolas skolotāja Ļudmila Šočņeva vairākās intervijās un rakstos izsaka viedokli, ka vienota krievu kopiena ir mīts, jo viena daļa krievu sabiedrības arvien vairāk tuvojoties Latvijas valstij, kamēr otra tuvinās prokremliskajai „tautiešu” kustībai – krievu laikrakstā Vesti parādās draudi (tas, ko jūs darāt, ir provokācija un vārdiska agresija pret krievu kopienu) un psiholoģisku teroru viņas mājokļa kāpņu telpā izvērš spēcīgas miesasbūves tēviņi.

(bs) (re)
 

 

L A T V I J A I   V I S A P K Ā R T

IGAUNIJAS prezidents Tomass Hendriks Ilvess Tallinas zviedru baznīcā dievkalpojumā par godu Ziemas kara beigu 70. gadadienai izsaka (13.III) cieņu un pateicību karā bojāgājušajiem, kā arī visai Somijas tautai, kuras godpilnā apņēmība var kalpot par piemēru visiem, kuru priekšā kaut kad būs izvēle – cīnīties par savu valsti vai padoties. Pēc tam, kad 1940.II krievu pārspēks pārrauj somu aizsardzības līnijas, 13.III somi ir spiesti parakstīt miera līgumu ar PSRS, zaudējot Karēliju un Hanko pussalu, bet ne savas valsts neatkarību, kā tas notiek pusgadu vēlāk ar Baltijas valstīm. Kamēr Ziemas karā dzīvību zaudē ap 70 000 somu kareivju un ārvalstu brīvprātīgo, Sarkanarmijas zaudējumus lēš līdz pat 270 000 kritušajiem.

LIETUVAS premjera Andrius Kubilius rīkojums klusi un mierīgi savilkt jostas bez jebkādas palīdzības no ārpuses ieguvis lielu piekrišanu ES aprindās – tā vēsta vācu laikraksta Die Zeit (201O.18.II) Austrumeiropas eksperts Šmits-Heuers (Cristian Schmidt-Häuer).

ZVIEDRIJĀ militārās drošības dienesta MUST rīcībā, kā vēsta zviedru TV, esot trīs slepeni dokumenti ar informāciju, ka Krievijas Jūras spēku Baltijas flote, izvācoties no savas bāzes Liepājā (1991-1994), izgāzusi Gotlandes piekrastē ķīmiskus ieročus un kodolatkritumus. Raidstacijai BBC (5.II) tolaik komandējošais krievu admirālis Vladimirs Jegorovs šo ziņu nosauc par blēņām un acīmredzamu provokāciju.

Turpinās KF prasību bloķēšana izdot tur patvērumu atradušos čečenu brīvības cīnītājus, tādus kā Kavkaz Center vadītāju, žurnālistu Aslanu Adajevu.

7.II Afganistānas ziemeļos, kur stacionēti 430 zviedru un 165 somu karavīri, nogalināti divi zviedru virsnieki un viņu afgāņu tulks.

UKRAINAS dramatiskā Oranžā revolūcija (Pomarančeva revoļucija, 2004.XI-2005.I) līdz ar promaskaviskā Viktora Janukoviča ievēlēšanu prezidenta amatā ar 48,95% balsu sauc atmiņā rindas no Tarasa Ševčenko „Tarasa nakts”: Ukraina! Ukraina! / Mana visudārgā! / Kad stāstu par tavu nelaimi / Sirds mana raudāt sāk.

Ar iepriekšējā prezidenta Viktora Juščenko lēmumu Ukraiņu sacelšanās armijas (II Pasaules karā) partizānu līderim Stepanam Banderam piešķirts Ukrainas varoņa tituls, pret ko protestē poļi, jo „ukraiņu nacionālisti rīkojuši poļu iedzīvotāju masveida slepkavības” Austrumpolijā / Rietumukrainā.

Partijas Svoboda deputāte no Ļvovas apgabala Irīna Fariona uzsākusi kampaņu pret krievu priekšvārdu došanu ukraiņu bērniem – ja kļūsi par Aļonu, vari kravāt čemodānu un doties uz Maskaviju. Un apmēram to pašu par Mišu un Ļizu – pēdējais, lūk, esot cēlies no krievu ļizat’ (laizīt). Visu pasauli virza radikāļi. Ja Tarass Ševčenko nebūtu aizrāvies ar idejām par Ukrainu, tad tagad viņa attēli neglabātos katrā mājā. Es gribu, lai mūsu bērniem dotu vārdus Mihailiks, Stjopanks, Gaļinka un nevis Stjopa vai Galka – tā Fariona (DELFI 1.IV).

KRIEVIJĀ iekļautajā Kaļiņingradā (Königsberg – pirms II Pasaules kara) nogalināts pazīstams krievu žurnālists, blogists (live journal), cilvēktiesību cīnītājs, 36 g.v. Maksims Zujevs.

Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidentam  Konstantīnam Sivkovam, kurš nobažījies par amerikāņu iekārtošanos četrās bijušajās PSRS militārās bāzēs Bulgārijā, mūsu pašu Franks Gordons atgādina, ka Azerbaidžanā 87 m augstā ēkā atrodas krievu radiolokators (lielākais pasaulē), Armēnijā Gimri (bij. Ļeņinakanas) bāzē izvietota krievu 127. motorizētā kājnieku divīzija, arī vairākas bāzes un radiolokators Baltkrievijā, septiņi milzu objekti Kazahstānā (to vidū Baikonuras kosmodroms), pieci objekti Kirgīzijā un vairāki Tadžikistānā, kā arī KF rīcībā esošā kara flotes bāze Tartusas ostā, Sīrijā (Laiks 2010,10).

Turpat vēstīts par Arhangeļskas Aleksandra Ņevska katedrālē notikušo dievkalpojumu, kur svētīta no Brestas cietokšņa (ko PSRS robežsargi varonīgi aizstāvējuši 1941.22.VI) zeme, kas ar pareizticīgo baznīckungu un FSB (KF drošības spēku) atbalstu tikšot izbārstīta gar bijušās Maskavas impērijas, ieskaitot Pribaltiku (t.i., Baltijas valstu), ārējām jeb Krievijas Tēvzemes vēsturiskajām robežām, kas simbolizē Krievijas vienotību un neaizskaramību...

Ne tikai krievu cilvēktiesību aktīvisti, bet pat KF valdošās partijas Vienotā Krievija (Jedinaja Rossija) vadītājs Boriss Grizlovs kritizē Maskavas mēra Jurija Lužkova lēmumu izrotāt pilsētas laukumus, gatves un bulvārus ar miljoniem cilvēku bojāejā vainojamā diktatora Josifa Visarionoviča Staļina portretiem.

2010.10.IV ceļā uz Katinas memoriālu lidmašīnas avārijā Krievijā, pāris km no Smoļenskas, bojā iet poļu oficiālā delegācija, nepilns 100 cilvēku, viņu vidū Polijas prezidents Lehs Kačiņskis (Kaczynski), Pirmā lēdija Marija Kačiņska un desmitiem augstu valdības amatpersonu. Savā uzrunā Kačiņskis bija paredzējis pieprasīt no Maskavas Katiņas nozieguma (Zbrodnia katyńska) izmeklēšanu, lai uz visiem laikiem no publiskās telpas pazustu meli par Katiņu, (kur) 1940. gada aprīlī tika noslepkavoti vairāk nekā 21 000 poļu – galvenokārt armijas virsnieki un inteliģences pārstāvji.

 

 

Materiālus sagatavoja Vita Gaiķe (vg), Astra Roze (ar), Biruta Sūrmane (bs), Māris Brancis (mb), Jānis Krēsliņš Sr. (jk), Uldis Matīss (um), Rolfs Ekmanis (re).