Gundars Ķeniņš Kings

KĀPT ZINĀTNES KALNGALOS – II

 

Vjačeslavs Dombrovskis, Baltijas Starptautiskās ekonomiskās politikas centra un Rīgas Ekonomiskās augstskolas (REA) pētnieks, jau 2009. gada rudenī izteica domu, ka angļu valodai jākļūst par Latvijas akadēmisko aprindu galveno saziņas valodu augstākās izglītības un pētniecības kvalitātes pacelšanai – tā kā tas ir Igaunijā, Somijā un Skandināvijas valstīs. Zīmīgi, ka ārpus Latvijas REA pazīstama kā Stockholm School of Economics, Riga Branch (SSER). Šī dubultā identitāte palīdz REA izmantot minētās Stokholmas augstskolas augsto reputāciju – tā atrodas Eiropas tautsaimniecības augstskolu pirmajā desmitniekā. Dombrovska norāde par angļu valodu kā dominējošo zinātnes pasaulē ir neapšaubāmi pareiza un ir vienīgais ceļš, kā mūsu zinātnieku darbi var kļūt pieejami plašai auditorijai.

Latvijas pētnieki visumā angļu valodā lasa maz un raksta vēl mazāk. Iepazīstoties ar viņu darbiem, jākonstatē, ka tā viņiem patiešām ir svešvaloda. Tūdaļ gan jāpiebilst, ka mani vērojumi saistās tikai ar zinātnisko veikumu saimnieciskās disciplīnās. Ieskatoties, piemēram, doktorandu darbu avotu uzskaitē, maz tur var atrast angļu valodā publicētu rakstu vai grāmatu. Piedevām bibliogrāfiskie avoti bieži vien ir novecojuši. Disertācijām pievienotie kopsavilkumi jeb „anotācijas” angļu valodā liecina par tieksmi tulkot burtiski, vārdu pa vārdam, kas nav labākais veids interesentu iepazīstināšanai ar darba saturu, turklāt to parasti nedara autori paši, bet gan tulkotāji, kuri nav ne valodnieki, nedz arī lietpratēji dotajā zinātniskajā disciplīnā. Rezultāts nereti ir itin kroplīgs. Šis novērojums īpaši attiecas uz nozarēm, kur jauna, kaut arī ne vienmēr precīza terminoloģija, sasniedz vārdnīcu sastādītājus ar novēlošanos.

Satura ziņā pētniecība saimniecības jomā vēl joprojām atgādina padomju laikā rakstītās disertācijas, kādas man nācās vērtēt nostrifikācijai 1990. gadu sākumā Rīgā. Tās raksturo ļoti pamatīga iepazīšanās ar uzkrātām zināšanām un informāciju izvēlētajā tematikā. Tās parasti nav analītiskas, bet galvenokārt aprakstošas. Interesanti, ka nesenā pagātnē Rietumos smēlās informāciju par padomju praksi no šādām ar faktiem ļoti bagātām sui generis disertācijām.

Kamēr Rietumos konsultācijas ar padomniekiem un fakultātes nozīmētiem pārraugiem ir biežas un neformālas, Latvijā disertācijas sijā vairākās instancēs, kas tām dod īpatnēju piemalumu garšu un stipri konservatīvu, ja ne arhaisku raksturu. Joprojām kultivētā zinātniskā valoda ir smaga vārdu izvēlē, gari teikumi un garas rindkopas, kas darbu padara grūti lasāmu.

Noslēgumā daži vārdi par baltiešu žurnāliem angļu valodā, galvenokārt ekonomikas jomā. Baltic Journal of Management ir jauns žurnāls ar izteikti akadēmisku ievirzi. To vada trīs baltiešu redaktori (no latviešiem Banku koledžas rektore Tatjana Volkova), kas vēl mācās sastrādāties. Izdevējs: Emeraldgrupa Anglijā. Iznāk četras reizes gadā. Tematiski centrā ir pētniecības darba metodika. Estonian Business School Review (EBSR) – neregulārs izdevums, kas nāk klajā tad, kad redaktorei ir sakrājušies pietiekami daudz labi izrediģētu rakstu – gan praktiska satura, gan arī par jaunākiem teorētiskiem atzinumiem. Redakcija par paraugu izmanto Harvard Business Review. Lielisks angļu valodas redaktors. Latviešu autoru raksti parādās pareti. Redaktore Mari Kōskora <Mari.Kooskora@ebs.ee> ir ieinteresēta uzņēmumu vadības ētiskas dabas jautājumos. Journal of Baltic Studies, ko četras reizes gadā izdod angļu akadēmisko rakstu krājumu un grāmatu izdevējs Rutledge, jaunajiem latviešu zinātniekiem, šķiet, ir vispiemērotākais. Redakcija <s.lennon@lbss.gla.ac.uk> daudz sadarbojas ar igauņiem, kas žurnālā dominē ar ļoti kompetentiem rakstiem. Latviešiem lielākas iespējas publicēties ir speciālizdevumos ar ierobežotu tematiku. Redakcija ir ieinteresēta arī doktoru disertācijās.

Gļebs Panteļejevs. Pieminekļa makets Jānim Endzelīnam un Kārlim Mīlenbaham iepretī LU galvenajai ieejai