Jānis Krēsliņš, Sr.
SIGURDS GRAVA – ARHITEKTS,VALODNIEKS, KARTOGRĀFS
 |
JG259:77 īsumā pieminēts, ka mūžības lappusi pavēris starptautiski pazīstamais pilsētbūvniecības speciālists, profesors Sigurds Grava (1934.25.IX-2009.25.IX), ilgus gadus Kolumbijas (Columbia) U. arhitektūras fakultātes profesors un tās pilsētplānošanas programmas vadītājs. Līdztekus tam bijis arī firmas Parsons Brinckerhoff viceprezidents un tehniskās plānošanas direktors. Darbojies par konsultantu Apvienoto Nāciju organizācijas transporta un plānošanas lietās vismaz 25 valstīs visos kontinentos. 70. un 80. gados vadījis USA/USSR Technical Exchange vizītes uz PSRS. Bijis arī Fulbraita lektors (Fulbright Lecturer) Rīgas Tehniskajā U. (1994), piedalījies Rīgas attīstības plāna veidošanā (1995., 2004./2005), publicējis vairākas nozīmīgas grāmatas, no kurām izceļama Urban Transportation Systems (2003), daudzus rakstus profesionālos žurnālos, arī izdevumā Latvijas Arhitektūra, iecelts par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli un apbalvots ar TZO. Sevišķi nozīmīga ir Gravas loma organizācijas Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS) izveidošanā.
Arī JG publicēti Sigurda Gravas raksti, piemēram, „Kāda būs Rīga 2000. gadā” [JG71 (1968)]. Maz zināmas ir vairākas viņa publikācijas par latviešu valodu un arī vēsturi, to vidū Angļu-latviešu pilsētvides terminu vārdnīca (Rīgā: Jāņa Rozes apgāds, 2006. 320 lpp.). Šīs vārdnīcas nolūks ir palīdzēt latviešu lasītājiem ne tikai tulkot urbānistikas un plānošanas literatūru, bet arī saprast, kādā nozīmē dažādi jēdzieni un apzīmējumi tiek lietoti Rietumu praksē. Jācer, ka šī auditorija ietver ne tikai profesionālos plānotājus, bet it visus, kuri vēlas lasīt par šiem tematiem – tā autors ievadvārdos. Viņš darinājis arī daudzus jaunus apzīmējumus svešvārdiem, allaž mēģinot atrast īstos latviskos vārdus un dot tiem priekšroku – ja arī tas kādreiz izklausīsies neparasti (veidols, telpne, reizulis utt). Starptautiskie vārdi iezīmēti tikai tad, kad citas iespējas nav atrodamas vai ja tie ir jau pilnīgi iegājuši ikdienas lietošanā. Un: lai izvairītos no valodnieku strīda par h vai ch lietošanu, šīs vārdnīcas autors sekos savas izglītības zināšanām, kas ir gūtas vecos laikos un trimdas ceļos. Tādēļ šeit parādīsies ch techniskos vārdos, nevis padomju laika h. Vārdnīcu papildina daži nozīmīgi pielikumi, piemēram, Edgara Dunsdorfa „Svešvārdu sindroms (latviski: indeve)”, kur profesors apcerējis bij. prezidenta Gunša Ulmaņa akadēmisko runu Latvijas U. gadasvētkos Ņujorkā (1993.25.IX), kas iespiesta Laikā (1993.27.XI) un kur lietoti gandrīz simts svešvārdu, un pievienojis tiem latviskos tulkojumus. Tad vēl Prof. Alekša Dreimaņa raksts par svešvārdiem un to atvietotājiem latviešu valodā.
Vārdnīcas noslēgumā ir pagara Gundegas Blumbergas intervija „No vienas izdevīgas vagas citā”. Atbildot uz jautājumu, kā vienkāršs Liepājā dzimis puika kļūst par Kolumbijas universitātes profesoru, turklāt uz mūžu, Grava asprātīgi slavina savu dzimto Liepāju, apraksta trimdas gadus Vācijas DP nometnēs un dzīvi, skološanos, darbu viņa dievinātajā Ņujorkā un citur pasaulē. Nobeigumā: Tā kā mēs esam maza tauta, kam jāuztur un jāsaglabā sava identitāte, uzskatu par lielu nolaidību un neatbildību lietot pārņemtus svešvārdus (kaut visi tos saprot), ja ir labi latviski vārdi vai ir iespējams tos jaunradīt. Mana personīgā (paša) kampaņa (pasākums) popularizēt (atbalstīt) „spēkratu” un „slodzes stundas” utilizāciju (lietošanu) ir devusi zināmus rezultātus (sekmes). Grava bija arī nopietns latviešu, lietuviešu un igauņu pagātnē apdzīvoto teritoriju ģeogrāfisko karšu pētnieks un krājējs. Īsi pirms nāves viņš sagatavoja ļoti precīzu pārskatu Metrology and Scales for Antique Maps of the Balticum:
