Baiba Lapiņa-Strunska

PAR DUBULTPILSONĪBU

 

Latvijai stāv priekšā 10. Saeimas vēlēšanas. Latvijas partijas formējas, veidojas, dalās, rodas jaunas, tiek meklētas jaunas koalīcijas iespējas – viss mērķim, lai Latvijai būtu pozitīvas izaugsmes un attīstības iespējas. Partijas ir tik nodarbinātas ar sevi, ka aizmirsušas faktisko suverēnu – vēlētāju. Latvijas elektorāts ir gan Latvijā, gan ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi, taču daļa no viņiem tiek apzināti aizmirsti un viņiem atņemta iespēja aktīvi piedalīties savas valsts veidošanā. Runa ir par Latvijas pilsoņiem, kuri bija spiesti doties bēgļu gaitās, okupācijas varai prettiesiski likvidējot LV suverēno varu, periodā no 1940.17.VI līdz 1990.4.V, kad LV rīcībspēja tika pārtraukta. Šajā laikā Latvijas pilsoņu kopums tika sadalīts trijās daļās. Lielākā daļa bija Latvijā, daļa tika deportēta uz Sibīriju, un aptuveni 250 000 personu, bēgdamas no režīmu terora, no 1944. gada un arī pēc tam atstāja Latviju.

 

Kas ir tauta? – Valststiesību teorijas doktrīna par tautu – kā valsts suverēnās varas avotu – definē tautas kopumu, nevis tautas daļu. Latvijā pēc okupācijas palikušajai vienai tautas daļai nav tiesību lemt par ārpus Latvijas force majeure apstākļos nonākušo tautas daļu, to pēcnācēju likteni un turpmāko piederību.

Aktuālā situācija. Satversmes tiesā ir ierosināta lieta, kurā tiek vērtēts, vai Pilsonības likuma pārejas noteikumu vārdi ja reģistrācija notiek līdz 1995. gada 1. jūlijam atbilst Satversmei, kā arī Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas preambulai. Pieteikuma iesniedzējs – Augstākās tiesas Senāts – izsaka viedokli, ka apstrīdētās normas neatbilst Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīnai, kas izriet no Satversmes. Atjaunojot neatkarīgās Latvijas tiesību sistēmu, likumdevējam, ievērojot tiesiskas valsts principus, bija pienākums izlīdzināt padomju okupācijas necilvēcīgā režīma nodarītos zaudējumus un atjaunot taisnīgumu. Likumdevējs ir atstājis bez ievērības vēsturisko situāciju. Pilsonības likuma pārejas noteikumos norādītais personu loks – Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940.17.VI līdz 1990.4.V, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīmu terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārzemēs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņu pienākumus. Taču reģistrācijas laiks bija nereālistiski ierobežots – reģistrācijai bija jānotiek līdz 1995.1.VII. Ja personas reģistrējas pēc šī datuma, tām jāatsakās no laika gaitā iegūtās citas valsts pilsonības. Gribu atgādināt, ka Krievijas armijai saskaņā ar līgumu bija jāaiziet no Latvijas līdz 1994.31.VIII. Palika 10 mēnešu, lai reģistrētos demokrātiskā Latvijā. Krievijas armija pameta Skrundu tikai 1999.23.X. Krievijas armija drīkst pārvilkt piecus gadus, bet Latvijas pilsoņi Rietumos – ne. Ar šādu vēsturiski un juridiski ignorantu, lai neteiktu – analfabētisku pieeju, likumdevējs ir aizskāris savu pilsoņu tiesisko paļāvību, jo dubultpilsonība izveidojās Latvijas okupācijas seku ietekmē. Un pats svarīgākais – šie cilvēki kā Latvijas pilsoņi Latvijas okupācijas laikā Rietumos veidoja vienu no būtiskākajiem Latvijas valsts elementiem – valsts tautu. Visu okupācijas laiku politiskā trimda Rietumos formējās un skaļi un nemitīgi atgādināja pasaulei Latvijas valsts turpinājumu tad, kad Padomju Savienība bija pasludinājusi jauno cilvēku jaunā valstī. Es vēlos uzsvērt, ka:

1. Neraugoties uz okupāciju, Latvijas valsts turpināja nepārtraukti pastāvēt.

2. Pastāv Latvijas valstiskā kontinuitāte – nepārtrauktība.

3. Latvijas valsts pienākums ir ievērot nepārtrauktības doktrīnu un no tās neatkāpties.

4. Okupācijas laikā Latvijas pilsonība turpināja pastāvēt.

5. Tā izplatījās arī uz nākamajām paaudzēm saskaņā ar jus sanguinis principu.

6. Okupācijas laikā Latvijas valsts sūtniecības ārzemēs rīkojās Latvijas valsts vārdā. To izdotie lēmumi un veiktās darbības ir spēkā.

 

Par skaitļiem. Dubultpavalstniecība ir atzīta 30 793 LR pilsoņiem. Piemēram, lielākajai trimdas kopai, ASV – 12 473, Vācijā – 1615, Brazīlijā – 238. Īrija nav minēta. Tas nozīmē, ka Īrijā nav Latvijas dubultpilsoņu – neviena vienīga. Šie šodienas 30 793 PMLP datos minētie cilvēki neatbilst faktiskajam pilsoņu skaitam ārpus Latvijas. Tas nozīmē, ka Rietumos mītošo latviešu, ieskaitot II Pasaules kara politisko bēgļu, lielākā daļa ir izslēgta no šodienas Latvijas pilsoņu kopas.

Ja lietojam padomju skaitļus par Rietumu latviešu skaitlisko lielumu, tad tie ir, mazākais, 500 000 cilvēku. Tas ir konservatīvs skaitlis.

 

Pavalstniecība šodien. Aizmirsti un izslēgti arī tie 500 bērnu (neoficiāls Ārlietu ministrijas skaitlis), kas ik gadu piedzimst Latvijas strādājošajiem Īrijā vien.

Ar šādu tiesisku praksi Latvija ir ieņēmusi zaudētājas pozīcijas. 2004. gadā Latviju uzņēma Eiropas Savienībā un NATO, Latvijai iegūstot līdz šim nebijušu valstiskās neatkarības un drošības stāvokli. Katrs no minētajiem vēstures periodiem ir prasījis valstisku pieeju Pilsonības likumam, atspoguļojot jauna vēsturiski tiesiska posma iestāšanos, kā arī, kalpojot valstiskās neatkarības un uzplaukuma mērķim. Tāpēc:

1. Dubultpavalstniecība ir pieļaujama Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri laikā no 1940.17.VI līdz 1990.4.V atstājuši Latviju kā bēgļi un šajā laikā naturalizējušies ārzemēs.

2. Dubultpavalstniecība ir automātiski pieļaujama visiem LR pilsoņiem, kas Latvijas okupācijas laikā ir dzīvojuši ar LR ārzemju pasēm, kas izsniegtas LR sūtniecībās un konsulātos.

3. Dubultpavalstniecība ir automātiski pieļaujama visiem LR pilsoņiem, kas ES ietvaros ir ES valstu pilsoņi un NATO valstu ietvaros ir NATO valstu pilsoņi.

Atjaunojot Latvijas valsti, tika atjaunoti Latvijas simboli, likumi, atdoti tās īpašumi ārpus Latvijas, taču likumdevējs nav pievērsis uzmanību sava suverēna – Latvijas tautas – tiesību pilnai atjaunošanai. Neatstāsim šos pilsoņus ārpus valsts tautas kopības! Es esmu pārliecināta, ka simtiem tūkstošu šo cilvēku gaida brīdi, lai atjaunotu savas pavalstniecības un aktīvi balsotu par šīs valsts demokrātiskām partijām. Es esmu pilsone, kurai ir atņemtas pilsoņa tiesības un pienākumi. Es Saeimas vēlēšanās nevaru balsot, turpretim ES likumdošana man dod iespēju Latvijā kandidēt!

 

 

Baiba Lapiņa-Strunska dzimusi un augusi Vācijā. Beigusi Minsteres Latviešu ģimnāziju, studējusi Minsteres un Frankfurtes universitātē ģermānistiku un socioloģiju. Jaunībā bija aktīva Eiropas Latviešu jaunatnes apvienībā. Daudzus gadus bija Latviešu tautas kopības Vācijā Hesijas zemes apgabala pārstāve. Dzelzs aizkara laikā palīdzēja apkopot ziņas par Baltijas politiskajiem ieslodzītajiem padomju cietumos, palīdzēja Baltijas politiskajiem bēgļiem, kad viņi nokļuva Rietumos. Pašlaik ir rūpnieciskās apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un konsultācijas kantora Chief Operating Officer un darbojās Vācijā, Baltijā, Skandināvijā. Ar meitu un vīru cīnās par to, lai Latvijas iestādes pagarinātu viņu pirms 30 gadiem iegūtās LR ārzemju pases. Tiek gaidīts Satversmes tiesas spriedums.