PAR AGLONU ANGĻU VALODĀ

 

Leonhards Latkovskis. Aglona: A History of the Church and the Monastery. Rēzekne: Publishing House of the Latgalian Culture Center, 2009. 144 lpp.

Autors ir pazīstamā latgaliešu zinātnieka Leonarda Latkovska senjora (1905-1991) dēls, audzis akadēmiskā vidē – tēvs lasīja lekcijas Bellarmines koledžas (Kentakijas pavalstī) svešvalodu katedrā 25 gadus, mācot grieķu, latīņu, ebreju, franču, spāņu, vācu, krievu, itāļu un poļu valodu (!). Prof. Latkovskis savas akadēmiskās gaitas uzsāka Varakļānu ģimnāzijā, kam sekoja iestāšanās Latvijas Universitātes filologos (1926), līdzās studijām strādāja par skolotāju Pļaviņu ģimnazijā, bet 1933. gadā sāka mācīt Aglyunas klasiskajā ģimnazijā, ko vadīja Aloizs Broks, latgaļu zinātnieks un patriots, kura dzīvi un darbu Latkovskis senj. apcerējis monogrāfijā Direktors Dr. A. Broks (1954). Gribu piebilst, ka jaunās akadēmiķu paaudzes vairākums mūsdienu ASV ir sterīli speciālisti, kas pārzina šauru un ierobežotu specialitāti.

Latkovskis juniors apraksta 1699. gadā būvēto un gadu simteni vēlāk pilnīgi pārbūvēto Aglonu kā visslavenāko svētvietu Latvijā, lai gan Doma katedrāle Rīgas centrā ir stāvējusi daudz ilgāk – kopš bīskaps Alberts to uzcēla 1215. gadā. Aplūkojamās grāmatas vāku rotā skaists divtorņu baznīcas attēls. Jelgavnieka Oskara Felsko reproducētā 19. gs. glezna sākotnēji iespiesta pāvestam Leo XIII dāvinātajā (1888) barona fon Manteifela albumā Terra Mariana. Baznīcas vēsture ir cieši saistīta ar dominikāņu ordeni, kura klosteris bija novietots blakus baznīcai. Lai gan tur dzīvojošie poļu un lietuviešu priesteri tikai mazliet bija iemācījušies vietējo valodu, tautā šie „baltie tēvi” bija iemīļoti. Ne par velti Ontons Rupaiņs (Antons Rupainis) savam vēsturiskajam romānam divās grāmatās deva nosaukumu Baltie tēvi (1963-64).

Vārds Aglyuna it kā cēlies no vietējā Agles (egles) ezera, varbūt arī no biezā egļu meža, kur baznīcu uzcēla. Autora uzskatā vārds egle esot lietots Low Latvian t.i., „zemā latviešu valodā”. Tas nozīmē, ka latgaļu valodu/dialektu būtu jāsauc par High Latvian jeb “augsto latviešu valodu”. Citi zinīgi valodnieki gan apšauba šādu iedalījumu.

Aprakstīta Aglonas atrašanās vieta ezeru apvidū, kas bijis apdzīvots jau senvēsturiskos laikos, par ko liecina kulta svētvietas pakalnos un uz ezeru saliņām, no kurām viena lietota klaušinieku sodīšanai. Kristīgā ticība – no austrumiem un mazliet vēlāk no rietumiem – šeit ieviesta 11. un 12. gs. 1209. gadā vācieši tikuši līdz Jersikai. Interesants mīts saista Aglonu ar lietuviešu pirmo ķēniņu Mindaugas, kurš pieņēma kristīgo ticību 1251. gadā. Vairāki lietuviešu vēsturnieki domā, ka Mindaugas ar abiem dēliem noslepkavots un aprakts Aglonā (1263) laikā, kad viņi ciemojušies pie ķēniņienes Martas tēva, Madalāņu pils pārvaldnieka. Visievērojamākais notikums Aglonas vēsturē esot Dievmātes Marijas parādīšanās ar Jēzus bērniņu rokā 1698. gada augustā starp divām priedēm dziļi ticīgajai Viškovas muižas kalponei Annai. Pirms kristietības šajā vietā esot bijis upuraltārs, bet drīz pēc Annas pieredzētā vietējās draudzes ganam Tēvam Mazakovskim šajā vietā esot parādījusies vīzija – balta baznīca ar diviem staltiem torņiem. Tur tad arī uzcelta baznīca un klosteris dominikāņu mūkiem. Anna nodzīvojusi Aglonā līdz pat mūža beigām, mācot meitenes Aglonas skoliņā.

Aglona baznīcas svētbilde (ikona), saistīta ar daudziem brīnumdarbiem, ir kļuvusi pazīstama visā apkārtnē kopš 18. gs. Par pašas svētbildes izcelsmi īstas skaidrības nav, tikai tas, ka tai esot ciešas saites ar tādu pašu mākslas darbu Trāku (Trakai) baznīcā Lietuvā. 1284. gadā gleznu Vitautam Dižajam (Vytautas Magnus) esot uzdāvinājis kāds Konstantinopoles impērijas augstmanis sakarā ar Lietuvas pāriešanu kristīgajā ticībā. Aglonas un Trakai svētbildes „kronētas” 1718. gada septembrī. Pastāv teorija, ka Aglonas ikona esot „tā īstā,” atvesta no Trākiem drošības pēc. Sazini nu, kura vēlāk palika Aglonā un kura tika nogādāta lietuviešiem.

Grāmatas autors iepazīstina lasītājus ar ne tikai Aglonas, bet visas Latgales drūmo vēsturi. Varbūt vislielākais Dievmātes Brīnumdarītājas sasniegums ir tas, ka Latgale spēja izdzīvot, it sevišķi pēdējos 200 gados. Cara režīms lika slēgt visus katoļu klosterus, 19. gs. tika agresīvi veicināta krievu valodas lietošana un pareizticība. Šo rindiņu rakstītāja tēva akadēmiskās gaitas sākās bursaku skolā Rīgā, kur apmācīja pareizticīgos garīdzniekus (baķuškas), un viņa ģimene Nītaurē palika uzticīga pareizticībai līdz manas vecāsmātes mūža beigām. Vēl joprojām pareizticīgo baznīca pagasta centrā labāk apkopta, nekā luterticīgo dievnams. Padomju režīms dažādos veidos cīnījās pret katoļu svētkiem, protams, savā laikā arī pret Jāņiem un Ziemassvētku vecīti, bet sevišķi nikns tas bija pret katoļiem, baidīdamies, ka viņiem varētu nākt atbalsts no ārpuses. Neraugoties uz to, 15. augusta Dievmātes Marijas Debesbraukšanas diena arī padomju varas gados turpināja pulcēt ticīgos no visas apkārtnes. Pat visdrūmākajā apspiešanas laikā sanāca 10 000 līdz 12 000 cilvēku, viņu vidū arī garīdznieki – par spīti tam, ka varas orgāni aizliedza taksometriem braukt uz Aglonu no Rēzeknes un Daugavpils, kolhozu un sovhozu direktori noliedza lietot transporta līdzekļus un milicija vairākkārtīgi apstādināja privātmašīnas, lai it kā pārbaudītu drošību un braukšanas tiesības. 1960. gadā režīma varasvīri pat iznīcināja klostera bibliotēku un nodeva ēku vietējiem strādniekiem, kas augšstāvā esot turējuši lopus.

Kopš neatkarības atgūšanas Aglonas vēsture 1993. gada septembrī vaiņagojas ar pāvesta Jāņa Pāvila II apciemojumu, kad viņa vadītajā dievkalpojumā tiešu dalību ņem 200 000 cilvēku. Liels skaits to noskatās arī TV pārraidē. Sākumā pāvests runājis latviski (ar ļoti labu izrunu), iestarpinot arī uzrunas krievu un poļu valodā. Tāpat kā pavēsts pats, mazā bazilika Latgales nomalē palīdzēja gāzt milzīgo Maskavas impēriju, kas nežēloja ne līdzekļus, ne arī dzīvības, sludinot savu ticību – tā savu grāmatu nobeidz Latkovskis.

Juris Vīksniņš

 

Ekonomikas zinātņu doktors, Juris Vīksniņš, daudzu publikāciju autors savā specialitātē, ir profesors Džordžtaunas U. (Georgetown U.) ASV galvaspilsētā Vašingtonā.