Jaunā Gaita nr. 262. rudens 2010

 

 

Helēna Gintere

PIANISTS UN ĒRĢELNIEKS STREĻĀJEVS

Andrejs Streļājevs

Pēdējo dekāžu laikā Kanādā ir iebraucis ne viens vien Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (tagadējā Latvijas Mūzikas akadēmijā) izglītību ieguvis mūziķis. Kā viena no pirmajām jau aizvadītā gadsimta 70. gados ierodas pianiste Marina Baltere-Geringa. Šī augstas klases speciāliste Toronto konservatorijā (Royal Conservatory of Music) un Toronto Universitātē (University of Toronto) izskolojusi ne vienu vien koncertpianistu. Padomju Savienības sairšanas laikā 80. gados seko Ludmila Filatova un Rosanna Faieršteine, pēcāk pianiste Īrisa Purene – tagad koncertmeistare Toronto konservatorijas un universitātes mūzikas fakultātes vijolniekiem, un arī Daugavas Vanagu un Rotas kordiriģente; čellists Aigars Ronka; pianiste Ilga Sūna; kordiriģente un klavierspēles pedagoģe Iveta Bertovska; pianiste un klavierspēles pedagoģe Jorkas (York) Universitātē Raisa Nahmanoviča; pianists Valentīns Bogoļubovs; pianiste, klavierspēles pedagoģe un kora Dzirksts koncertmeistare Helēna Gintere; pianiste un ērģelniece Beāta Gintere; un pianiste Ruta Vaivode.

Viens no pēdējiem un arī gados jaunākajiem ir pianists un ērģelnieks Andrejs Streļājevs, kurš tūdaļ pēc ierašanās Toronto (2002) turpina pilnveidot ērģeļspēli Toronto Universitātē pie ievērojamā ērģelnieka Džona Tatla (John Tuttle). Rīgā dzimušais (1979) Andrejs klavierspēli sācis apgūt jau sešu gadu vecumā Siguldas bērnu mūzikas skolā. Kaut kā zināju, ka gribu spēlēt tieši klavieres, kaut arī neviens no maniem vecākiem nav mūziķis, atceras Andrejs. Studijas turpinātas Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā un Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur iegūts bakalaura grāds (2001) prof. Arņa Zandmaņa klavieru klasē. Jau kā students Andrejs aktīvi koncertē un piedalās vairākos festivālos, meistarklasēs un konkursos Latvijā, gan arī ārzemēs. Vēlāk kā pianists, ērģelnieks un koncertmeistars uzstājies Lietuvā, Ukrainā, Zviedrijā, Francijā. Jau 10 gadu vecumā iegūts diploms jauno pianistu konkursā Viļņā (International Competition of B. Dvarionis,1989), bet 1993. un 1995. gadā 1. vieta Šelānas (Maryse Chelan) Starptautiskajā pianistu konkursā Francijā. Kanādā pēc veiksmīgas piedalīšanās Kanādas mūzikas konkursā (Canadian Music Competition, 2003) seko 1. vieta ērģeļspēlē nacionālajā finālā Kalgarijā (Calgary International Organ Festival) un drīz vien 2. vieta Toronto centra jauno ērģelnieku konkursā (Royal Canadian College of Organists). Toronto Universitātē Andrejs kļūst par ērģeļspēles maģistru (2005).

Kanādā mītošie latvieši iepazīstas ar Andreju Streļājevu kā mūziķi Jāņa Kalniņa un Jāņa Norviļa simtgadei veltītajos koncertos Toronto Sv. Andreja baznīcā (2004), Hamiltonas Dziesmu svētku (2009) garīgās mūzikas koncertos, arī Toronto Koncertapvienības Tālivalža Ķeniņa deviņdesmitgadei veltītajā koncertā Glenn Gould studijā. Andreja ērģeļspēli raksturo sarežģīta polifonija un plaši izvērsta hromatiska valoda, kas prasa no izpildītāja lielu meistarību un virtuozitāti, un arī savos klavieru solo koncertos viņš izceļas ar smalku muzicēšanas stilu. Viņa jaunība, mūzikas formas skaidrība, elegance, un skaņas izteiksmīgums rada lielisku priekšnesumu un smalku dialogu ar klausītāju. Ansambļa spēlē viņš ir ne tikai iejūtīgs mūziķis, bet arī perfekts partneris. Zīmīgs un apsveicams ir fakts, ka savu koncertu programmās viņš vienmēr iekļauj arī kādu no latviešu skaņražu darbiem.

Patlaban mūziķa dzīvesvieta ir Toronto piepilsēta Oukville (Oakville), kur viņš strādā par vietējās anglikāņu baznīcas ērģelnieku, kam pievienojas pagara virkne citu amatu – koncertmeistars Tafelmusik kamerkorī, mācībspēks Toronto Universitātes mūzikas fakultātes orķestra diriģēšanas klasē pie latviešu izcelsmes diriģenta Ivara Tauriņa (skat. JG251), koncertmeistars Karaliskajā deju akadēmijā (Royal Dance Academy) un Oukvilles Deju skolā (Oakville School of Dance) un Kanādas Nacionālā baleta trupā (The National Ballet of Canada). Bez tam Streļājevs ir pirmais un pagaidām vienīgais Toronto Universitātes doktorands ērģeļu specialitātē. Disertāciju par ērģeļmūziku un tās attīstību Latvijā vada Dr. Lori Dollff. Jāuzsver, ka Toronto U., kur ilgus gadus strādāja profesors un komponists Tālivaldis Ķeniņš, interese par latviešu mūziku nav zudusi. Latviešu valodā, protams, ir daudz materiālu par ērģeļmūziku Latvijā – grāmatas un LMA aizstāvētie zinātniskie darbi, toties citās valodās nav gandrīz nekas. Andreja mērķis ir iepazīstināt ar latviešu ērģeļmūziku plašāku interesentu un klausītāju loku. Uz jautājumu, kā viņš visu to spēj, Andrejs atbild: darba smagumu nejūt, ja tā ir sirdslieta.

Jau Toronto Universitātes gados Streļājevs ar lielu dedzību sāk nodoties mēmo filmu muzikālajam noformējumam. Par šīs aizraušanās sākumu ļausim runāt pašam mūziķim: iesāku spēlēt pilnīgi nejauši – mūzikas fakultāte piedāvāja mēmo filmu mūzikas kursu. Ziņkārības dēļ nolēmu to apmeklēt. Lai nokārtotu eksāmenu, semestra laikā bija jāpavada trīs filmas studentu priekšā filmu vēstures lekciju laikā. Sākumā likās neiespējami izplānot mūziku pusotras stundas garai filmai un to nospēlēt, precīzi atspoguļojot uz ekrāna notiekošo. Bet ar laiku ietrenējos. Un tagad tā ir mana sirdslieta! Sameklēt mūziku, kas labi iederētos un precīzi raksturotu varoņu pārdzīvojumus, man kļuvis par ļoti radošu procesu. Bieži izmantoju citātus no labi pazīstamiem skaņdarbiem, kurus savienoju savā starpā ar improvizācijām. Te noderēja arī baletskolā iegūtā improvizācijas iemaņa! Vairākkārt viņš ir pavadījis mēmās filmas ne tikai Toronto, bet arī Latvijā. Pateicoties Rīgas Domes kultūras departamenta koncertorganizācijai Ave Sol, Streļājevs vairākas reizes pavada filmas Operas spoks un Ēdenes dārzs. Ieklausīsimies atkal mūziķī: paralēli klavieru pavadījumam tika iesaistīts koris, solisti un sitaminstrumenti. Īpaši spilgtu efektu panācām filmā „Operas spoks”, kur koris Ave Sol atveidoja uz Parīzes operas skatuves notiekošo – ne tikai dziedāja, bet imitēja cilvēka balsis, kliedzienus un citas skaņas. Rihards Zaļupe ļoti radoši izmantoja skaņu efektus – bez tradicionāliem sitaminstrumentiem tika izmantoti sasisti stikli, metāla spaiņi ar ūdeni un citas pilnīgi neiedomājamas lietas! Protams, gatavošanās šāda veida izrādei ir pilnīgi savādāka nekā uzstājoties vienam. Ja spēlēju pats, tad varu brīvi mainīt lietas izrādes gaitā, bet, iesaistot kori un solistus, bija ļoti precīzi jāizplāno iestāšanās vietas, jāizrēķina epizožu garums, temps un, protams, tas viss arī jāizmēģina! Parasti darbojāmies tā: es iepriekš nosūtu uz Latviju nošu materiālus un attiecīgo filmu, lai koris un sitaminstrumentu spēlmaņi var sākt gatavoties. Pēc manas ierašanās pāris dienas pavadām mēģinājumos. Teicama sadarbība noritēja ar dziedātājiem un diriģentu Intu Teterovski, piemēram, pirms 1. Starptautiskā koru festivāla (2007) un arī pirms Rīgas Kongresu Namā demonstrētās (2008) 20. gados veidotās filmas Operas spoks (rež. Ruperts Džulians), kad piedevām Andrejs ar regtaimu pavada 16 minūšu garo īsfilmu Čārlija Čaplina dēkainie piedzīvojumi. Ave Sol sadarbībā ar Andreju Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītajā pasākumā (2009) piedāvā Latvijā vēl neizrādīto Holivudas mēmā kino klasisko šedevru, komēdiju The Garden of Eden (1928 – rež. Lewis Milestone ). Atbilstoši sava laika tradīcijām, filmu atdzīvināja ne vien klavieru pavadījums, bet arī sitaminstrumenti, dažādi skaņu izdodošie priekšmeti, cilvēka balss un jauniešu kora Balsis vokālā grupa.

2009. gada vasarā lielu emocionālu pārdzīvojumu Andrejam sagādā solo koncerts uz Rīgas Doma ērģelēm, ar kurām viņam saistās arī īpašas bērnības un jaunības atmiņas: ērģeles, Doma akustika un gaisotne ir patiesi īpaša. Joprojām neticu, ka esmu spēlējis uz šīm unikālajām ērģelēm. Sarunā Andrejs atceras Emīla Dārziņa vidusskolas abitūriju, kad kopā ar skolas simfonisko orķestri viņš atskaņojis Čaikovska 1. klavierkoncertu: tik brīvi un aizrautīgi laikam nekad neesmu vēl spēlējis! Man nebija nekāda uztraukuma – tik ļoti es mīlēju šo mūziku!

Pianiste un klavierspēles pedagoģe Helēna Gintere ir arī Toronto latviešu kora Dzirksts koncertmeistare.