Jaunā Gaita nr. 262. rudens 2010

Jaunā Gaita Nr. 262.

 

Aiz Ilmāra Rumpētera koši rudenīgi rotātā vāka paveras, kā liecina kāds lasītājs Latvijā, „izcils profesionalitātes, talanta, godaprāta, pacietības un nesavtības paraugs mums visiem šeit Latvijā.”

Maijas Meirānes vērtējumā Juris Helds, kura deviņi dzejoļi un luga Ko darīt? veido šī numura literāro kodolu, ir viens no „ievērojamākiem mūsu postmodernās literatūras autoriem.” Lugā nabaga Latviju ar absurdu nežēlību vienlaicīgi  piemeklē globāla degunradža gripas epidēmija, Vladimira Iļiča Ļeņina augšāmcelšanās no mirušajiem un kāda anonīma Eiropas Savienības komisāra vizīte. Sekas ir bēdīgas. Vienā no autora dzejoļiem lasām pašnovērtējumu:

Dzeja atmirst no pasaules vecās,
senā, slepenā kaislība gaist...
un tomēr, tās sātana ogles,
nedziest un Visumā kaist.

Linda Treija apraksta Vijas Celmiņas gleznu izstādi Ņujorkā šī gada maijā, un iepazīstina ar māksliniecēm Sigitu Dauguli un Laimu Bikši. Viņu darbu paraugi pasniegti krāsu reprodukcijās, kā arī Gunāra Janaiša, Ulda Brieža un Ulda Graša melnbaltā fotomāksla. Mūzikas nodaļā Helēnas Ginteres raksts par jauno pianistu/ērģelnieku Andreju Streļājevu, kas īpaši izkopis veco laiku klusā kino pavadīšanas mākslu un kura doktora disertācija Toronto Universitātē ir par latviešu ērģeļmūzikas vēsturi.

Evas Eglājas-Kristsones pētījuma Okupētās Latvijas un latviešu trimdas saskarsme un tās dinamika VII daļā aplūkota un izvērtēta trimdas kritiķu un literātu attieksme pret okupētajā Latvijā radušos literatūru. Par situāciju Lietuvas prozā raksta mākslas teorijas profesors Ģedimina Tehniskā Universitātē Almantas Samalavičius, konstatēdams, ka, par spīti kopš nacionālas neatkarības atgūšanas notikušām straujām pārmaiņām un brīvo masu mēdiju piedāvātām lētām izklaidēšanās iespējām, situācija ir „gandrīz normāla”.

Ansis Kaupēns (1895-1927) sešus gadus terorizēja Zemgali kā laupītājs, dedzinātājs un 19 cilvēku slepkava pirms viņš tika sagūstīts, notiesāts un pakārts, un viņa briesmīgais dzīves stāsts ir iedvesmojis rakstniekus līdz pat mūsu gs. pirmai desmitgadei. Lāsma Ģibiete apskata trīs nesenus literārus darbus par šo tematu: Māras Zālītes mūziklu Kaupēn, mans mīļais!, Ingrīdas Karstās romānu Kaupēna līgava, un Andra Grūtupa grāmatā Tiesāšanās kā māksla nodaļu par Kaupēnu.

Latvijas un visas pasaules ekonomiskā krīze jeb globālā dižķibele cēlusies no prastas t.s. piramīdas jeb Ponzi shēmas pieļaušanas globālo finanšu investēšanas institūciju darba metodikā. Tā raksta tēlnieks un mākslas maģistrs Aigars Bikše, savu domu pamatodams ar piemēriem un aicinādams māksliniekus uzņemties atbildību par ētisku vērtību nostiprināšanu jaunā pasaules kārtībā.

Viens no aizspriedumiem pret islamticību, kas nostiprinājies Eiropā un Amerikā, ir, ka Islama svētā grāmata Korāns aizliedz sievietēm publikā atsegt vaigu. Uldis Bērziņš, kas Korānu tulkojis latviski, zina pateikt, ka tas nav tiesa − sieviešu apģērbu islamticīgo zemēs nosaka publikas doma un sievietes (ne-)padošanās tai tāpat kā kristīgā Eiropā/Amerikā. Korāns gan brīdina: „Nešķindiniet zem brunčiem zeltu”.

Rolfa Ekmaņa vēstures turpinājumā par starptautiskiem raidījumiem latviešu valodā 20. gs. otrā pusē runa ir par Radio Brīvā Eiropa (Radio Free Europe) iesākumiem, t.i. sākot no laika, kad notika pat mēģinājumi sūtīt informāciju un pretpadomju propagandu pāri dzelzs aizkaram ūdeņraža gāzes balonos. 1949. gadā radio raidīšanas jauda bija tikai 7.5 kW, bet 1960. g., tā bija jau 250 kW.

Publicists Ilmārs Latkovskis kādu ierakstu savā blogā nobeidz ar vārdiem:

„Imigrācija nav nekas labs. Taču šobrīd tā izskatās kā vienīgais līdzeklis, lai salāpītu demogrāfisko situāciju atbilstīgi augšupejošas ekonomikas prasībām. Vai ir citi varianti? Tad par tiem būtu jārunā.” Nodaļā Kiberkambaris interneta „sveikotāji” tad arī pārrunā variantus.

Dažos vārdos sakopotas visbūtiskākās īsziņas par kulturālam latvietim svarīgiem notikumiem gan Latvijā, gan diasporā, gan Latvijai visapkārt, gan citur ģeopolitiskā telpā.

Grāmatu recenzijas: Juris Silenieks par Ingrīdas Vīksnas 90. g. jubilejas dzeju sakopojumu Es saku paldies un par Gundegas Repšes Stāsti par mācekļiem; Biruta Sūrmane par Noras Ikstenas dzīve notikumu un novērojumu pierakste Šokolādes Jēzus; Astra Roze par jaunā autora Gundara Ignata pirmo grāmatu, stāstu sakopojumu Bez jakas; Voldemārs Avens par Māra Branča monogrāfiju Edgars Krūmiņš; un Jānis Krēsliņš, Sr. par rakstu krājumu par baltvāciešiem, Deutschbalten, Weimarer Republik und Drittes Reich, red. Michael Garleff.

Jaunās Gaitas atsevišķu numuru par 10 ASV dolāriem var pasūtināt, rakstot vai zvanot JG saimniecei Ingrīdai Bulmanei, tālr.: 416-621-0898, e-pasts: ibulmanis@scom.ca; galvenā redaktora Rolfa Ekmaņa e-pasta adrese: rolfs.ekmanis@asu.edu  un rekmanis@msn.com. Viena gada abonements (četri numuri) maksā 39 ASV dolāri, Kanādā – 39 Kanādas dolāri. Atsevišķus jaunā numura un vecāku izdevumu rakstus  iespējams uzmeklēt un izlasīt Jaunās Gaitas mājas lapā: www.zagarins.net/JG .

 

Juris Žagariņš