 |
|
Pelēka Ņujorkas janvāra diena, cik vien pelēka tā var būt. 1989. gads. Ar Gunaru Saliņu un Fridrichu Miltu ejam raudzīt vietu, kur kādreiz verdis Elles ķēķa radošais katls. Tagad tas nāk pretī drūmi tumšs. Kā mirusi dekorācija. Pildīta ar smeldzošām atmiņu skumjām. Gunars Saliņš un Fridrichs Milts stāsta/rāda bijušos laikus. Man top daži kadri. Tagad jau pirmpublicējumi. Mirklis kļūst mūžības vērts, kad uzņemtās personības tagad atrodas tik lielā tālumā... Nesamērīgi tālāk nekā Ņujorka no Latvijas...Mēs šķiramies. Dzejnieks aiziet uz vienu pusi, Gleznotājs tuvējā kafejnīcā pie bāra pasūta glāzi absinta. Un es nekļūdīgi apjaušu, ka tie ir pēdējie kadri no šīs tikšanās. Gunārs Janaitis |
