Jaunā Gaita Nr. 263. ziema 2010

Jaunā Gaita Nr. 263

Baibas Bičoles vaļsirdīgi un lakoniski pierakstītie „Atmiņu uzplaiksnījumi no pazīšanās ar Gunaru Saliņu” vedina lasītāju ne tikai ieskatīties, bet arī piedalīties abu šo lielo dzejnieku sirsnīgajā tuvībā un draudzībā. Tie ir tīri personīgi, atzīstas autore: „Tiem caurvijas arī manas pašas dzīves pavedieni, bet bez tiem rakstītais man būtu bijusi vairāk vai mazāk abstrakcija”. Redzam Gunaru un Linardu Taunu nepieteikušos ierodamies ciemos pie Baibas ar „kuplu, kuplu viegli mēļas krāsas ceriņu pušķi,” redzam Gunaru kā Baibas meitas krusttēvu nopriecājamies par „deju ar zivi” pie kristību altāra, redzam viņu kā iejūtīgu un zinīgu Baibas dzejas kritiķi, un piedzīvojam pat „satumsušu” Gunaru reiz ciemos, kopā ar Baibu, pie Sigurda Vīdzirkstes...

Jaunās Gaitas ziemas numura literārā daļa pārsvarā veltīta Gunara Saliņa (1924-2010) piemiņai. Dzejas daļā, Jautrītes Saliņas atlasīti, 11 Gunara dzejoļi. Atvadvārdi no Kārļa Vērdiņa, Jāņa Krēsliņa, Sr., Ulža Bērziņa, Sniedzes Ruņģes un Ingmāras Balodes. Fotoattēli no Gunāra Janaiša un no ģimenes arhīva. Vērdiņa vērtējumā „Saliņa dzejas apbrīnojamais vieglums un skanīgums ir tā ārējā čaula, aiz kuras slēpjas dziļa, spēcīga visaugstākās raudzes dzeja. Pat nāve tajā ir tūkstoš veidos saistīta ar dzīvi un mīlestību...”

Ingmāras Balodes vērtējumā Gundegas Repšes sakopotās un sakārtotās mākslinieka Kurta Fridrihsona vēstules un piezīmes grāmatā Mala ir izdevies apliecinājums, „ka uzdot lielus jautājumus un dalīties ar tiem nav tikai rakstnieka vai filozofa darbs, bet bagātas cilvēka personības nepieciešamība.”

Mākslas daļā izceļas, kā vienmēr, pirmkārt žurnāla vāka attēls -- šoreiz Indras Ekmanes fotokolāža no X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2010. g. jūlijā. Trīs Lindas Treijas un viena vecmeistara Jāņa Kalmītes (1907-1996) gleznu reprodukcija krāsās, un 11 lapaspuses melnbaltās fotomākslas – Gunāra Janaiša, Ulda Brieža un Modra Rubeņa. Sarmas Muižnieces Liepiņas intervijā ar Jaunās Gaitas mākslas redaktori Lindu Treiju, starp citiem interesantiem ieskatiem viņas dzīvē, noskaidrojas, ka, kopš pagājušā rudens, viņa ir arī Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) priekšniece. Rakstā par Modri Rubeni un viņa kolekcijas „Kuldīgas pilsoņi” Latvijā negaidītu popularitāti guvušo izstāžu sēriju Vilnis Auziņš liecina, ka šie pirms 20 gadiem uzņemtie attēli, kas pilna auguma portretos rāda ikdienā sastaptus kuldīdzniekus, „dod pārliecinošu priekšstatu par tā laika cilvēkiem un vidi.”

Evas Eglājas-Kristsones pētījuma Okupētās Latvijas un latviešu trimdas saskarsme un tās dinamika VIII daļā izvērtēta attieksme pret trimdas literatūru Latvijā. Citējot literatūrzinātnieku Hariju Hiršu, „...emigrācijā tapusī literatūra bija noslēgta vēl vairāk nekā ar dzelzs priekškaru, vēl vairāk nekā Latvijas laikā izdotā literatūra...”.

Rolfa Ekmaņa vērtējumā, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta publikācija Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti (2008, red. Benedikts Kalnačs, 1108 lpp) ir „pārbagāta ar bieži vien jauniem, saistošā veidā pasniegtiem un pārdomas rosinošiem atradumiem un datiem par mūsu brāļu tautām un arī par mūsu pašu gaitām...”.

Kā pareizi pasniegt vēstures mācību vidusskolās: didaktiski, lai audzinātu jauniešus-patriotus, vai analītiski, lai jauniešus vedinātu uz kritisku domāšanu? Latviešu biedrības Beļģijā priekšsēdētājs Aldis Auziņš salīdzina vēstures mācību Latvijā ar vēstures mācību citās Eiropas valstīs un rosina lasītājus uz diskusijām par eventuālām pārmaiņām.

Aīda Rancāne, latgaliešu folklora grupas „Grodi” vadītāja, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, savā bagātīgi ilustrētajā grāmatā Maskas un maskošanās Latvijā uzsver, ka tās mērķis ir noskaidrot maskošanās tradīciju jēgu un nozīmi. Savukārt Juris Šlesers, grāmatu rūpīgi izlasījis, atzīst, ka viņas sameklētie slavenu antropologu un filozofu prātojumi un atzinumi „dažkārt šķiet paliekam gaisā plivinoties”, taču tomēr tās bagātajā saturā daudz var mācīties. Vērtīgas esot pētnieces veiktās intervijas ar tautiešiem, kas maskošanās tradīcijas turpina piekopt un, kur aizmirstas, atjauno.

Stokholmas sindroms, t.i., gūstekņa brīvprātīgu padošanos gūstītājiem ilgstošā gūsta situācijā, kāda holandiešu vēsturnieka uzskatā ir daļas latviešu tautas negribēšana apzīmēt padomjlaiku par padomju okupāciju. Diskusijās par šo vērtējumu interneta „pļāpu kanālī” Sveiks dalībnieki ātri novirzas no temata un pāriet uz pārrunām par globālā finansiera, biljonāra Džordža Sorosa ietekmi Latvijas darīšanās. Nodaļā Kiberkambaris ir šīs diskusijas destilējums.

Uldis Siliņš pēdējā numurā diemžēl iztrūka, bet nu viņš ir atkal klāt, lai atskatītos un pasmaidītu par savām jaunības dēkām un novērojumiem dīpīšu nometnē Alt-Gargē, Vācijā. Šoreiz par mežinieka darbiem un par britu un vācu tā laika preses liecībām par dzīvi nometnē.

Dažos vārdos sakopotas visbūtiskākās īsziņas par mūžībā aizgājušajiem, par jaunizdevumiem, apbalvojumiem, tēlotājmākslu, mūziku, par periodiku un par citiem, katram kulturālam latvietim svarīgiem notikumiem gan Latvijā, gan diasporā, gan Latvijai visapkārt, gan citur ģeopolitiskajā telpā.

Grāmatu recenzijas: Aina Siksna par Ilzes Jansones romānu par lesbisku mīlu Insomnia; Juris Silenieks par Leona Brieža pēdējo 40 gadu laikā tapušo „dzejas omnibusu” Viļņi tuksnesī un par Lidijas Dombrovskas romānu, „vademecum Austrālijas apmeklētājiem un varbūt arī dažiem iedzimtajiem”, Aurorā pa Austrāliju; Astra Roze par Viļa Vītola padomu grāmatu Savējiem: Pārdomas, pieredze, atziņas; Heini Dubre par Silvijas Ģibietes no vācu valodas tulkotajām V.G. Zēbalda (W.G. Sebald) piezīmēm − memuāru, romānu, grēksūdzi − par holokaustu Austerlics; un Gundars Ķeniņš Kings par Journal of Baltic Studies 41/2.

Jaunās Gaitas atsevišķu numuru par 10 ASV dolāriem var pasūtināt, rakstot vai zvanot JG saimniecei Ingrīdai Bulmanei, tālr.: 416-621-0898, e-pasts: ibulmanis@scom.ca; galvenā redaktora Rolfa Ekmaņa e-pasta adrese: rolfs.ekmanis@asu.edu  un rekmanis@msn.com. Viena gada abonements (četri numuri) maksā 39 ASV dolāri, Kanādā – 39 Kanādas dolāri. Atsevišķus jaunā numura un vecāku izdevumu rakstus  iespējams uzmeklēt un izlasīt Jaunās Gaitas mājas lapā: www.zagarins.net/JG.

Pie reizes redakcija izsaka pateicību par Jaunās Gaitas „labvēļu” lielo atsaucību visās trīs (zelta, sudraba, bronzas) kategorijās!

Juris Žagariņš