Uldis Siliņš

ATSKATĪTIES, PASMAIDĪT

DP CAMP ALT-GARGE 1945 – IV

 

Pie rampas

MEŽINIEKI. Alt-Garge bija mežinieku nometne. Vācijai bija sabiedrotiem jāmaksā reparācijas. Un viens no maksāšanas līdzekļiem bija bukkoku (skabaržu), bet galvenokārt priežu meži. Bijušajiem leģionāriem bija darbs. North German Timber Control (Ziemeļvācijas kokmateriālu pārvalde) pārraudzībā tika zāģēti koki, kas tad ceļoja tālāk uz Angliju. Mūsu mežinieku komanda gatavoja stutkokus arī Rūras oglŗaktuvēm. Mežinieku skaits bija ap 350 cilvēku, ieskaitot sargus, biroja un tehniskos darbiniekus. Arī skolai vienu dienu gadā bija jādodas meža darbos, lai sagādātu gaismas iestādei kurināmo. Tā Ziemeļvācijas meži krita par upuri dīpīšu zāģiem. Tas, ka notika Vācijas mežu izciršana, protams, vāciešiem nebija pa prātam. Tā vācu laikraksts Die Welt ievadrakstā vēršas pret britu pārvaldes vadītāja ministra Hainda paskaidrojumu apakšnamā, ka Vāciju no kokmateriālu importa zemes paredzēts pārvērst par plašu eksporta zemi. Pēc laikraksta domām esot iespējami ārkārtēji sasniegumi citās saimniecības nozarēs, bet nekādā ziņā nevarot pārvērst Vāciju par koka eksportētāju. Laikraksts min milzīgu apmēru kailcirsmas visās okupācijas joslās un norāda, ka kopš 1945. gada oktobra vien izcirsta 1/10 no visas meža platības, kas esot desmit reizes vairāk nekā normālā mežsaimniecībā pieļaujams.

 

* * *

 

Altgargieši angļu avīzē 1945. gadā. Augšā no kr. Miķelsone, Siliņš un Rutka. Apakšā skolas bērnu grupa.

TĀ LAIKA AVĪZES PAR LATVIEŠU BĒGĻIEM ALT-GARGĒ (paturot oriģinālrakstību – red.): Dažus kilometrus augšpus Blekēdes (Lineburgas apriņķī) Elba met graciozu loku. Varenu priežu skauts šeit snauž mazais Alt-Garges ciems, kuram tiešos kaimiņos atrodas vesela koka baraku pilsētiņa. Tajā agrāk mitinājās ārzemju strādnieki, kas vāciešiem par ubaga grašiem cēla plašu spēkstaciju, bet tagad pilsētiņā skan latviešu mēle – tur patvērumu radis latvietis-trimdinieks. Te tas iet savu ikdienas soli, te viņš svētvakaros garā pārstaigā savu tēvu zemi. Lai arī šie latvieši atrodas tūkstošiem kilometru no savas dzimtenes, tomēr ne tālāk par dažiem simtiem metru – tik, cik plata ir Elba, atrodas „draudzīgais kaimiņš″.

Nometnes iedzīvotāji nav taupījuši pūles, lai dzīvi svešumā un nepierastos apstākļos iekārtotu iespējami labāk. Jāsaka, ka tas izdevies. Nometnē valda priekšzīmīga tīrība un kārtība. Dzīvi nometnē kārto Nacionālā komiteja, kuras priekšsēdētājs ir inženieris R. Rutks. Par iemītnieku fizisko labsajūtu rūpējas nometnes virtuve, kas, liekas, būs viena no modernākām latviešu bēgļu nometņu virtuvēm. Ar iztiku var apmierināties, vienīgi trūkst augļu. Nometnes bērnu vajadzībām darbojas speciāla bērnu virtuve, ir arī diētas un slimnieku nodaļas. Nometnes iedzīvotāju rīcībā nodotas arī galdnieku, kurpnieku, drēbnieku, mechāniskā un pulksteņu labošanas darbnīcas, kā arī frizētava, kurās visus darbus veic paši iedzīvotāji-amatnieki. Ik dienas darbojas arī pirts, resp., karsta duša. Par kārtību nometnē rūpējas policijas darbinieki un noziedzībās pieķertos soda nometnes tiesa. Priekšzīmīgi nostādīta nometnes ambulance-slimnīca, kuru vada Dr. Vītola. Nopietnākos saslimšanas gadījumos nometnes iedzīvotājiem pieejami sasniedzama Lineburgas slimnīca, kuru vada latvietis Dr. Jākobsons. Par kuplo „jaunaudzi″ gādā bērnu dārzs un pamatskola (pārz. I. Eglīte), tuvākā nākotnē atvērs vidusskolu (vismaz dažos priekšmetos). Gan jauni, gan veci cītīgi apmeklē arī angļu valodas kursus. Garīgo dzīvi vada mācītāji J. Lazda un Sautiņš, noturot dievkalpojumus gan pašā nometnē, gan arī tuvējā dievnamā. Notikusi arī jaunatnes iesvēte. No pašdarbības pasākumiem visrosīgākais ir nometnes jauktais koris (dir. E. Brusubārda), kas devis daudzus koncertus, kuplinājis sarīkojumus un dievkalpojumus. Gūtie panākumi ir tiešām izcili. Rosīgi darbojas arī dramatiskā sekcija (M. Valtere), gleznotāju kopa (J. Soikans), šacha sekcija (E. Šnei­ders) u.c. Šinīs dienās tika atklāti arī auto vadītāju kursi (I. Znatnajs). Labu grāmatu cienītāji veldzi gūst nometnes bibliotēkā un lasītavā (A. Kraulis), bet pilnīgāko pasaules informāciju un ziņas par notikumiem nometnē gūstam lasot „Nometnes Vēstnesi″ un skatot „Nometnes Vēstneša Foto aci″ (atb.red. V. Buks).

Kopēji Lineburgā esošiem latviešiem nodibināta Latvijas Sarkanā Krusta nodaļa, kurā par biedriem saistījies liels skaits nometnes iedzīvotāju. Lai gūtu informāciju par mūsu karavīru dzīvi gūstniecībā un atrastu nometniekotāju piederīgos, V. Buks devās uz Putlosas nometni un nolasīja tur karavīriem savas nometnes sarakstus, tādā kārtā atrodot daudzus piederīgos, draugus un paziņas. Atgriežoties no šī brauciena uz Alt-Garges nometni, tika atvestas vairāk nekā 500 vēstules. Nākamā braucienā karavīriem novests vairāk nekā 200 sainīšu. („Latvieši Elbes krastā.” Trimda 1945.1.IX).

Alt-Garges nometne rosīgi gatavojās ziemas dzīvei. Darba talkās nometnieki ikdienas apstrādā un sagatavo lielāku vairumu kurināmo un stutmalku. Pēdējo par atlīdzību viņi gādā angļu iestāžu vajadzībām. Šai nometnē, kur visu darbnīcu amatnieki strādā par brīvu, valda arī priekšzīmīga kārtība un tīrība. Ziemas dzīvei izlabotas nepiemērotās barakas un sagādāta vajadzīgā iekārta un mācības līdzekļi pamat- un vidusskolām, kas jau sākušas darbu. Sevišķi draudzīgas un ciešas saites izveidojušās ar vietējiem angļu komandantiem. Bez tam Lineburgas pilsētas komandants ir šīs nometnes krusttēvs un sniedzis latviešiem i morālisku, i materiālu atbalstu kultūras pasākumos. Nesen Alt-Garges nometne saņēmusi sporta piederumus 40 000 marku vērtībā, iekārtota bibliotēka un lasītava ar ne tikai latviešu laikrakstiem un grāmatām, bet arī angļu periodiskajiem izdevumiem un tautiešiem speciāli interesējušām grāmatām. Notikuši bērnu svētki, nodibinājusies dramatiskā sekcija un kultūras padome mākslinieka J. Soikana vadībā, kas turpmāk organizēs un pārzinās visu altgargiešu kulturāli – sabiedriskos nodomus.

Čaklais un rosīgais altgargiešu darbs radis atbalsi un ievērību pie angļu armijas un civilo iestāžu vadītājiem. Uz to aicinājumu šo latviešu nometni apmeklējusi kāda angļu filmu reportieru vienība un uzņēmusi kino chronikai Alt-Garges latviešu nometnes dzīves ainas. Ievērojamais angļu laikraksts „Daily Sketch” savās slejās ievietojis īsu reportāžu un vairākus šīs nometnes dzīves un darba foto uzņēmumus. Šī reportāža ierunāta arī angļu radiofonā. Par Alt-Garges tautiešiem reportāžas iespiestas kādā dāņu un vietējā Lineburgas vācu avīzē – Lauenburger Post No.15,1945.25.IX. (A.E. „Nometne, kuru pazīst arī Anglijā.” Trimda 1945.17.X)

Turpinājums sekos

Par Uldi Siliņu skat. JG261:33.